25. nodaļa

Līdzjūtība pret spitālīgo

KAD Jēzus un četri viņa mācekļi pārstaigā Galilejas pilsētas, vēstis par viņa brīnišķīgajiem darbiem izplatās pa visu apgabalu. Ziņas par Jēzus darbiem sasniedz arī pilsētu, kur dzīvo kāds spitālīgais. Ārsts Lūka raksta, ka tas ir ”caur caurīm spitālīgs cilvēks”. Šī drausmīgā slimība vēlīnā stadijā pakāpeniski izkropļo dažādas ķermeņa daļas. Tāpēc šis spitālīgais cilvēks ir nožēlojamā stāvoklī.

Kad Jēzus ir ieradies pilsētā, spitālīgais iet viņam klāt. Saskaņā ar Dieva bauslības prasībām spitālīgam cilvēkam jākliedz: ”Nešķīsts! Nešķīsts!” — tas ir brīdinājums, lai citi nenāktu pārāk tuvu un viņiem arī nepieliptu šī slimība. Tagad spitālīgais metas zemē Jēzus priekšā un lūdzas: ”Kungs, ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.”

Cik gan liela ir šī cilvēka ticība Jēzum! Slimības dēļ viņš noteikti izskatās nožēlojami. Kā Jēzus rīkosies? Kā rīkotos tu? Līdzjūtības mudināts, Jēzus izstiepj roku, pieskaras cilvēkam un saka: ”Es gribu, topi šķīstīts.” Un tūlīt pat spitālība no viņa pazūd.

Vai tu nevēlētos tik līdzjūtīgu ķēniņu? Jēzus izturēšanās pret spitālīgo cilvēku rada mūsos pārliecību, ka laikā, kad viņš valdīs savā Valstībā, piepildīsies Bībeles pravietojums: ”Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm.” Jā, Jēzus tad izpildīs savu dedzīgo vēlēšanos palīdzēt visiem, kas cieš.

Jau pirms spitālīgā izdziedināšanas Jēzus kalpošana ir radījusi tautā lielu interesi. Tagad, piepildot Jesajas pravietojumu, Jēzus pavēl izdziedinātajam cilvēkam: ”Raugi, nesaki nevienam neko.” Pēc tam Jēzus viņam dod šādu norādījumu: ”Ej, rādies priesterim un atnes par savu šķīstījumu upuri, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.”

Taču izdziedinātais cilvēks ir tik priecīgs, ka nespēj noturēties, neizstāstījis par notikušo brīnumu. Viņš aiziet un visur par to stāsta, un acīmredzot rada cilvēkos tādu interesi un ziņkāri, ka Jēzus nevar rādīties pilsētā. Tāpēc Jēzus uzturas vientuļās vietās, kur neviens nedzīvo, un cilvēki no malu malām nāk, lai klausītos viņā un tiktu viņa dziedināti. Lūkas 5:12—16; Marka 1:40—45; Mateja 8:2—4; 3. Mozus 13:45; 14:10—13; Psalms 72:13; Jesajas 42:1, 2.

▪ Kādas var būt spitālības sekas, un kā spitālīgam cilvēkam bija jābrīdina citi?

▪ Ko spitālīgais saka Jēzum, un ko mēs mācāmies no Jēzus atbildes?

▪ Vai izdziedinātais cilvēks paklausa Jēzum? Kādas ir viņa rīcības sekas?