120. nodaļa

Liegšanās pagalmā

PĒTERIS un Jānis kopā ar pārējiem apustuļiem pameta Jēzu Ģetzemanes dārzā un izbailēs metās bēgt, taču tagad viņi abi ir pārtraukuši bēgšanu. Viņi laikam ir panākuši Jēzu, kad tas tiek vests uz Annas mājām. Kad Anna sūta Jēzu pie virspriestera Kajafas, Pēteris un Jānis viņam iztālēm seko, un abus droši vien plosa pretrunīgas jūtas — bailes par savu dzīvību un dziļas bažas par to, kas notiks ar viņu Kungu.

Kad abi ir ieradušies Kajafas plašajā rezidencē, Jānim izdodas iekļūt pagalmā, jo viņš ir pazīstams virspriesterim. Pēteris paliek stāvam ārpusē pie durvīm. Taču Jānis drīz atgriežas, parunā ar kalponi, kas sargā durvis, un viņa ļauj ienākt arī Pēterim.

Ir jau auksts, tāpēc virspriestera sulaiņi un virsnieki no kokoglēm ir sakūruši uguni. Pēteris viņiem pievienojas, lai pasildītos, kamēr būs zināms, kā beigusies Jēzus tiesa. Tagad apgaismojumā durvju sargātāja, kas iepriekš ielaida Pēteri pagalmā, to var apskatīt labāk. ”Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti,” viņa iesaucas.

Pēteris ir satraukts, ka viņu ir pazinuši. Visu klātesošo priekšā viņš noliedz, ka jebkad būtu pazinis Jēzu. ”Es viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā,” Pēteris saka.

Tad viņš aiziet pie vārtiem. Tur viņu ierauga kāda cita kalpone un arī saka blakus stāvošajiem cilvēkiem: ”Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti.” Pēteris atkal liedzas un zvēr: ”Es to cilvēku nepazīstu.”

Pēteris paliek pagalmā un cenšas pievērst sev pēc iespējas mazāk uzmanības. Iespējams, ka šajā brīdī viņš satrūkstas, izdzirdējis kaut kur nakts tumsā iedziedamies gaili. Pa to laiku turpinās Jēzus tiesa; acīmredzot tā notiek kādā no mājas daļām, kas ir augstāk par pagalmu. Pēteris un pārējie, kas gaida apakšā, noteikti redz, kā nāk un iet daudzie liecinieki.

Ir pagājusi stunda, kopš pēdējo reizi kāds sacīja, ka Pēteris ir Jēzus biedrs. Vairāki no apkārt stāvošajiem cilvēkiem pienāk pie viņa un saka: ”Patiesi, arī tu esi viens no tiem; jo tava valoda jau nodod tevi.” Viens no šiem cilvēkiem ir radinieks Malham — tam vīrietim, kuram Pēteris nocirta ausi. ”Vai es tevi neredzēju pie viņa dārzā?” jautā šis cilvēks.

”Es to cilvēku nepazīstu,” Pēteris dedzīgi apgalvo. Lai pārliecinātu klātesošos, ka viņi ir kļūdījušies, Pēteris pat lādas un zvēr, tā nolādēdams pats sevi, ja viņš nerunājot taisnību.

Tikko Pēteris ir liedzies trešo reizi, iedziedas gailis. Tajā pašā brīdī Jēzus, kas acīmredzot ir iznācis uz balkona virs pagalma, pagriežas pret Pēteri un paskatās uz viņu. Pēteris uzreiz atceras, ko Jēzus teica tikai pirms pāris stundām augšistabā: ”Pirms gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt aizliegsi.” Pēteris, sava grēka satriekts, iet prom un sāk gauži raudāt.

Kā tas varēja notikt? Kā viņš, būdams tik pārliecināts par savu garīgo spēku, varēja tik īsā laika sprīdī trīs reizes atteikties no sava Kunga? Nav šaubu, ka Pēteri ir pārsteigusi radusies situācija. Patiesība ir sagrozīta, un Jēzus tiek saukts par nekrietnu noziedznieku. Pareizais tiek attēlots par nepareizu, un nevainīgs cilvēks tiek saukts par vainīgu. Šo grūto apstākļu dēļ Pēteris zaudē līdzsvaru. Pēkšņi viņa uzticība ir sagrauta; pašam par nožēlu viņu ir paralizējušas bailes no cilvēkiem. Kaut ar mums nekad nekas tāds nenotiktu! Mateja 26:57, 58, 69—75; Marka 14:30, 53, 54, 66—72; Lūkas 22:54—62; Jāņa 18:15—18, 25—27.

▪ Kā Pēteris un Jānis iekļūst virspriestera nama pagalmā?

▪ Kas notiek mājā, kamēr Pēteris un Jānis atrodas pagalmā?

▪ Cik reizes iedziedas gailis, un cik reizes Pēteris noliedz, ka viņš pazīst Kristu?

▪ Ko nozīmē Pētera lādēšanās un zvērēšana?

▪ Kāpēc Pēteris noliedz, ka pazīst Jēzu?