98. nodaļa

Mācekļu strīds neilgi pirms Jēzus nāves

JĒZUS ar saviem mācekļiem atrodas netālu no Jordānas, kuru viņi šķērsoja, ierodoties Jūdejā no Perejas apgabala. Ar viņiem kopā ceļo daudz citu cilvēku, kas dodas uz 33. gada Pasā svētkiem, līdz kuriem ir atlikusi apmēram nedēļa.

Jēzus iet mācekļiem pa priekšu, un mācekļi ir izbrīnīti par viņa drosmi un apņēmību. Tu droši vien atceries, ka pirms dažām nedēļām, kad bija miris Lācars un Jēzus no Perejas grasījās doties uz Jūdeju, Toms mudināja savus biedrus: ”Iesim arī mēs, lai kopā ar viņu mirtu!” Tāpat tu droši vien atceries, ka pēc Lācara augšāmcelšanas sinedrijs nolēma nogalināt Jēzu. Nav nekāds brīnums, ka mācekļus pārņem izbailes, kad viņi atkal ierodas Jūdejā.

Lai sagatavotu savus 12 apustuļus gaidāmajiem notikumiem, Jēzus viņus paaicina pie sevis un saka: ”Redzi, mēs eimam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstajiem priesteŗiem un rakstu mācītājiem, un tie viņu notiesās uz nāvi un viņu nodos pagāniem. Un tie viņu apmēdīs un apspļaudīs un to šautīs un nonāvēs; un viņš pēc trim dienām celsies augšām.”

Šī ir trešā reize pēdējo mēnešu laikā, kad Jēzus mācekļiem stāsta par savu nāvi un augšāmcelšanu. Lai gan mācekļi uzklausa Jēzu, viņi nesaprot dzirdēto. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņi tic Izraēla valsts atjaunošanai uz zemes un gaida, kad kopā ar Kristu varēs saņemt godu un slavu šajā valstībā uz zemes.

Starp ceļotājiem, kas dodas uz Pasā svētkiem, ir arī Zalome — apustuļu Jēkaba un Jāņa māte. Jēzus šos mācekļus ir nosaucis par ”pērkona dēliem” viņu ātrās dabas dēļ. Viņus abus jau kādu laiku nodarbina doma par iespēju kļūt ievērojamiem Kristus Valstībā, un viņi savu vēlēšanos ir darījuši zināmu mātei. Viņa tagad abu dēlu vārdā griežas pie Jēzus un lūdz izdarīt kādu pakalpojumu.

”Ko tu gribi?” Jēzus jautā.

Viņa atbild: ”Saki, lai šie mani abi dēli sēd tavā valstībā viens tev pa labo, otrs pa kreiso roku.”

Sapratis, kas ir šī lūguma ierosinātāji, Jēzus Jēkabam un Jānim saka: ”Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeršu?”

”Varam gan,” viņi atbild. Lai gan Jēzus mācekļiem nupat ir stāstījis par šausmīgo vajāšanu un nāves sodu, kas viņu gaida, mācekļi acīmredzot neaptver, ka ar ”kausu”, kas viņam jādzer, Jēzus apzīmē tieši šos notikumus.

Tomēr Jēzus viņiem saka: ”Manu kausu jums būs gan dzert, bet sēdēt pie manas labās un kreisās rokas, to dot man nepiederas; tas pienākas tiem, kam mans Tēvs to sagādājis.”

Pārējie desmit apustuļi pēc kāda brīža uzzina par Jēkaba un Jāņa lūgumu un ļoti sadusmojas. Varbūt Jēkabs un Jānis bija izcēlušies agrākajā apustuļu strīdā par to, kurš no viņiem ir lielākais. Brāļu lūgums atklāj, ka viņi nav ievērojuši Jēzus doto padomu šajā jautājumā. Diemžēl viņu vēlēšanās izcelties joprojām ir spēcīga.

Lai pārrunātu šo pēdējo strīdu un atrisinātu nepatīkamo situāciju, kāda ir radusies, Jēzus sasauc visus 12 apustuļus. Jēzus ar mīlestību dod viņiem padomu: ”Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām, un lielie kungi tās apspiež. Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps.”

Jēzus ir rādījis priekšzīmi, kurai mācekļiem būtu jāseko; viņš paskaidro: ”Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” Jēzus tiešām kalpo citiem, un viņa kalpošana nozīmē pat to, ka viņš nomirs cilvēces labā! Mācekļiem ir jāveido tāda pati nostāja, kāda ir Kristum, — viņiem jāvēlas kalpot, nevis jāgaida, ka viņiem kāds kalpos, un jācenšas būt mazākajiem, nevis iegūt ievērojamu stāvokli. Mateja 20:17—28; Marka 3:17; 9:33—37; 10:32—45; Lūkas 18:31—34; Jāņa 11:16.

▪ Kāpēc mācekļus pārņem izbailes?

▪ Kā Jēzus sagatavo savus mācekļus gaidāmajiem notikumiem?

▪ Kāds lūgums tiek izteikts Jēzum, un kā tas iespaido citus apustuļus?

▪ Kā Jēzus tiek galā ar problēmu, kas radusies apustuļu vidū?