58. nodaļa

Maizes un raugs

DEKAPOLĒ pie Jēzus ir sanākuši lieli cilvēku pūļi. Daudzi ir nākuši tālu ceļu, iekāms nokļuvuši šajā nejūdu apdzīvotajā apgabalā, lai paklausītos Jēzu un izdziedinātos no savām kaitēm. Cilvēkiem līdzi ir lieli grozi, ko viņi parasti izmanto pārtikas pārnēsāšanai, kad ceļo pa nejūdu apdzīvotām vietām.

Pēc kāda laika Jēzus pasauc savus mācekļus un saka: ”Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši un tiem nav ko ēst. Un kad es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes.”

”Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?” mācekļi jautā.

Bet Jēzus prasa: ”Cik ir jums maizes?”

”Septiņas,” viņi atbild, ”un kāds mazums zivtiņu.”

Jēzus liek cilvēkiem apsēsties zemē, paņem maizes un zivis, lūdz Dievu, pārlauž tās un sāk izdalīt mācekļiem. Mācekļi savukārt apkalpo cilvēkus, un pēc kāda laika visi ir paēduši. Pēc tam ar pārpalikumiem tiek piepildīti septiņi grozi, lai gan ir paēduši apmēram 4000 vīriešu, kā arī sievietes un bērni.

Jēzus atlaiž cilvēku pūļus, kāpj ar mācekļiem laivā un dodas uz Galilejas jūras rietumu krastu. Šeit farizeji, šoreiz kopā ar saduceju reliģiskās sektas locekļiem, kārdina Jēzu, prasīdami, lai viņš parāda zīmi no debesīm.

Zinādams, ka tā ir kārdināšana, Jēzus atbild: ”Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana, un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast?”

Pēc tam Jēzus nosauc viņus par ļaunu un laulības pārkāpēju paaudzi un, tāpat kā iepriekš jau ir teicis farizejiem, brīdina, ka nekāda cita zīme viņiem netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. Jēzus un mācekļi atstāj viņus, kāpj laivā un dodas uz Betsaidu, kas atrodas Galilejas jūras ziemeļaustrumu krastā. Jau atrazdamies ceļā, mācekļi atskārst, ka ir aizmirsuši paņemt maizi un viņiem ir palicis tikai viens klaips.

Joprojām domādams par neseno sarunu ar farizejiem un Hēroda atbalstītājiem saducejiem, Jēzus pamāca: ”Raugait, sargaities no farizēju rauga un no Hēroda rauga!” Tā kā Jēzus runā par raugu, mācekļi domā, ka viņš atgādina par aizmirsto maizi, un tāpēc sāk strīdēties. Sapratis, ka mācekļi viņu ir pārpratuši, Jēzus saka: ”Ko jūs runājat, ka jums maizes nav?”

Pavisam nesen, varbūt tikai dienu vai divas iepriekš, Jēzus brīnumainā veidā sagādāja maizi tūkstošiem cilvēku. Mācekļiem būtu jāzina, ka viņš nav noraizējies par maizes trūkumu. ”Jūs neatminaties, kad es tās piecas maizes tiem piectūkstošiem lauzu,” viņš atgādina, ”cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?”

”Divpadsmit,” mācekļi atbild.

”Bet kad es tās septiņas maizes tiem četrtūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?”

”Septiņus,” viņi atbild.

”Vai jūs vēl nesaprotat?” Jēzus jautā. ”Kā tad jūs nesaprotat, ka es nerunāju par maizi, jums sacīdams: sargaities no farizēju un saduķēju rauga?”

Beidzot mācekļi saprot. Raugs ir viela, kas izraisa rūgšanas procesu un liek celties mīklai, tāpēc ar vārdu ”raugs” tika norādīts uz bojāšanos. Tagad mācekļi saprot, ka Jēzus izmanto simbolisku apzīmējumu un brīdina sargāties no ”farizēju un saduķēju mācības”, kurai ir slikta ietekme. Marka 8:1—21; Mateja 15:32—16:12.

▪ Kāpēc cilvēkiem ir lieli pārtikas grozi?

▪ Kādus pārbraucienus ar laivu Jēzus veic pēc tam, kad ir atstājis Dekapoli?

▪ Kā mācekļi pārprot Jēzus vārdus par raugu?

▪ Par ko Jēzus domā, pieminēdams ’farizēju un saduķēju raugu’?