113. nodaļa

Pazemība pēdējo Pasā svētku laikā

PĒTERIS un Jānis, paklausīdami Jēzus norādījumiem, jau ir ieradušies Jeruzalemē, lai sagatavotu visu nepieciešamo Pasā svētkiem. Jēzus, acīmredzot kopā ar pārējiem desmit apustuļiem, ierodas vēlāk, pēcpusdienā. Kad Jēzus kopā ar saviem ceļabiedriem kāpj zemē no Eļļas kalna, saule tuvojas horizontam. No šī kalna pilsētu dienas gaismā Jēzus varēs atkal ieraudzīt tikai pēc augšāmcelšanās.

Pēc neilga laika Jēzus un viņa ceļabiedri ir ieradušies pilsētā un dodas uz māju, kur viņi svinēs Pasā svētkus. Viņi uzkāpj pa kāpnēm lielā augšistabā, kur viss jau ir sagatavots, lai varētu atzīmēt Pasā svētkus. Jēzus ir gaidījis šo notikumu, viņš saka: ”Es esmu ļoti ilgojies šo Lieldienas [”Pasā”, NW] jēru ar jums ēst, pirms es ciešu.”

Saskaņā ar tradīciju Pasā svētku svinētāji izdzer četrus vīna kausus. Paņēmis acīmredzot trešo kausu, Jēzus pateicas un saka: ”Ņemiet un dalait to savā starpā! Jo es jums saku, es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi.”

Maltītes laikā Jēzus pieceļas, novelk virsdrēbes, paņem dvieli un piepilda trauku ar ūdeni. Parasti saimnieks parūpējas par to, lai ciemiņiem tiktu nomazgātas kājas. Bet, tā kā šajā reizē pie ciemiņiem nav saimnieka, Jēzus pats parūpējas par šādu personisku pakalpojumu. Ikviens no apustuļiem varēja izmantot šo iespēju pakalpot, bet neviens to nav izdarījis, jo acīmredzot viņu starpā joprojām pastāv zināma sāncensība. Kad Jēzus mācekļiem sāk mazgāt kājas, viņi jūtas pavisam neērti.

Kad Jēzus ir pienācis pie Pētera, apustulis protestē: ”Ne mūžam tu man nemazgāsi kājas!”

”Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie manis,” saka Jēzus.

”Kungs,” Pēteris atbild, ”nevien manas kājas, bet arī rokas un galvu!”

”Kas ir mazgājies,” atsaka Jēzus, ”tam nevajag vairāk, kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.” To Jēzus saka tāpēc, ka zina par Jūdas Iskariota nodomu viņu nodot.

Nomazgājis kājas visiem 12 apustuļiem, arī savam nodevējam Jūdam, Jēzus uzvelk virsdrēbes un atkal atlaižas pie galda. Tad viņš jautā: ”Vai jūs zināt, ko es jums esmu darījis? Jūs mani saucat: Mācītājs un: Kungs, un jūs pareizi darāt, jo es tas esmu. Ja nu es, jūsu kungs un mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā es jums esmu daŗījis. Patiesi, patiesi, es jums saku: Kalps nav lielāks par savu kungu nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis. Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!”

Kāds brīnišķīgs pazemīgas kalpošanas paraugs! Apustuļiem nevajadzētu domāt par to, kā būt pirmajiem, un uzskatīt, ka viņi ir ārkārtīgi ievērojami cilvēki un ka citiem vienmēr būtu jākalpo viņiem. Apustuļiem jāseko priekšzīmei, ko rāda Jēzus. Viņš nevēlas padarīt kāju mazgāšanu par rituālu. Nē, Jēzus parāda, ka cilvēkam jābūt gatavam kalpot citiem bez aizspriedumiem, vienalga, cik zemu novērtēts vai nepatīkams ir attiecīgais darbs. Mateja 26:20, 21; Marka 14:17, 18; Lūkas 22:14—18; 7:44; Jāņa 13:1—17.

▪ Kādā ziņā neparasts ir tas brīdis, kad Jēzus, ierodoties Jeruzalemē svinēt Pasā svētkus, raugās uz pilsētu?

▪ Kuru kausu Pasā atzīmēšanas laikā Jēzus acīmredzoot pasniedz 12 apustuļiem pēc tam, kad viņš ir pateicies?

▪ Kāds pakalpojums parasti tika piedāvāts ciemiņiem, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, un kāpēc tas netika piedāvāts, kad Jēzus ar apustuļiem svinēja Pasā svētkus?

▪ Kāds bija Jēzus nolūks, kad viņš pakalpoja saviem apustuļiem, mazgādams viņiem kājas?