85. nodaļa

Pazudušā meklējumi

JĒZUS ļoti vēlas atrast tos, kas pazemīgi kalpos Dievam. Tāpēc viņš meklē iespējas runāt par Valstību ar katru cilvēku, arī ar lieliem grēciniekiem. Šādi cilvēki pulcējas pie Jēzus, lai klausītos viņu.

To redzēdami, farizeji un rakstu mācītāji kritizē Jēzu par biedrošanos ar cilvēkiem, kurus viņi nicina. Viņi kurn: ”Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.” Šādu rīcību viņi uzskata par necienīgu. Farizeji un rakstu mācītāji izturas pret vienkāršajiem cilvēkiem kā pret netīrumiem zem kājām. Apliecinot savu nicinājumu pret šiem cilvēkiem, viņi lieto ebreju valodas izteicienu amhārec, kas nozīmē ’zemes cilvēki’.

Jēzus turpretī pret visiem izturas ar cieņu, labestību un līdzjūtību. Tieši tāpēc šie vienkāršie cilvēki, arī tādi, kas ir pazīstami savas sliktās rīcības dēļ, vēlas klausīties viņu. Bet ko lai atbild uz farizeju kritiskajām piezīmēm par to, ka Jēzus dara tik daudz, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus viņi nicina?

Jēzus viņiem stāsta kādu ilustrāciju. Viņš runā no farizeju viedokļa — tā, it kā farizeji būtu taisnīgi un atrastos drošībā Dieva ganāmpulkā, kurpretī nicināmie amhārec būtu noklīduši no ganāmpulka un atrastos bēdīgā stāvoklī. Ieklausīsimies viņa jautājumā.

”Kuŗš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: Priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.”

Tad Jēzus paskaidro, ko nozīmē šis piemērs: ”Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmitdeviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.”

Farizeji uzskata, ka viņi ir taisnīgi un tāpēc viņiem nekas nav jānožēlo. Kad daži no farizejiem pāris gadus iepriekš kritizēja Jēzu par to, ka viņš ēd kopā ar nodokļu ievācējiem un grēciniekiem, Jēzus tiem atbildēja: ”Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.” Par paštaisnajiem farizejiem, kas nesaprot, ka viņiem ir jānožēlo savi grēki, debesīs nav nekāda prieka. Bet par tiem, kas no tiesas nožēlo savus grēkus, ir prieks.

Lai vēlreiz uzsvērtu, ka pazudušo grēcinieku atgriešanās sagādā prieku, Jēzus stāsta vēl vienu ilustrāciju. Viņš saka: ”Kuŗa sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: Priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, kuŗu biju pazaudējusi.”

Pēc tam Jēzus dod paskaidrojumu, kas ir līdzīgs iepriekšējam. Viņš norāda: ”Gluži tāpat, es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.”

Šāda mīlestības pilna interese, ko Dieva eņģeļi izrāda par pazudušo grēcinieku atgriešanos, ir ievērības cienīga. Jo sevišķi ievērības cienīga tā ir tāpēc, ka šiem vienkāršajiem, nicinātajiem amhārec ar laiku radīsies iespēja kļūt par Dieva debesu Valstības locekļiem. Iznākumā viņi iegūs tādu stāvokli debesīs, kas ir pat augstāks nekā eņģeļu stāvoklis! Bet eņģeļus tāpēc nepārņem skaudība vai sajūta, ka pret viņiem tiek izrādīta necieņa; viņi pazemīgi atzīst, ka šie grēcīgie cilvēki ir pieredzējuši un pārvarējuši savā dzīvē tādas situācijas, kas tiem palīdzēs kļūt par līdzjūtīgiem un žēlsirdīgiem ķēniņiem un priesteriem. Lūkas 15:1—10; Mateja 9:13; 1. Korintiešiem 6:2, 3; Atklāsmes 20:6.

▪ Kāpēc Jēzus biedrojas ar grēciniekiem, un kādu kritiku viņš dzird no farizejiem?

▪ Kāds ir farizeju uzskats par vienkāršajiem cilvēkiem?

▪ Kādus piemērus min Jēzus, un ko mēs no tiem varam mācīties?

▪ Kāpēc eņģeļu prieks ir ievērības cienīgs?