14. nodaļa

Pirmie Jēzus mācekļi

PAVADĪJIS 40 dienas tuksnesī, Jēzus atgriežas pie Jāņa, kas viņu kristīja. Jēzum tuvojoties, Jānis acīmredzot norāda uz viņu un, klātesošajiem dzirdot, iesaucas: ”Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku. Šis ir tas, par ko esmu sacījis: Pēc manis nāk vīrs, kas mani pārspējis, tāpēc ka viņš bija pirmāk nekā es.” Jānis ir vecāks par savu brālēnu Jēzu, bet viņš zina, ka Jēzus pastāvēja jau pirms viņa, būdams garīga persona debesīs.

Tomēr pirms pāris nedēļām, kad Jēzus nāca kristīties, Jānis acīmredzot vēl nebija pilnīgi pārliecināts, vai Jēzus būs Mesija. ”Es viņu nepazinu,” Jānis atzīst, ”bet lai viņš kļūtu zināms Israēlam, tāpēc es nācu, kristīdams ar ūdeni.”

Pēc tam Jānis saviem klausītājiem paskaidro, kas notika, kad viņš kristīja Jēzu: ”Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz viņa. Es viņu nepazinu, bet tas, kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, man sacīja: Uz ko tu redzēsi Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam, tas ir tas, kas kristīs ar Svēto Garu. Un es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.”

Nākamajā dienā Jānis ir kopā ar diviem mācekļiem. Arī šoreiz, redzēdams, ka nāk Jēzus, viņš saka: ”Redzi, Dieva jērs!” Šos vārdus dzirdējuši, abi Jāņa Kristītāja mācekļi seko Jēzum. Viens ir Andrejs, un otrs acīmredzot ir pats šo notikumu pierakstītājs, kuru arī sauc Jānis. Pēc visa spriežot, šis Jānis arī ir Jēzus brālēns, Marijas māsas Zalomes dēls.

Pagriezies un ieraudzījis, ka Andrejs un Jānis viņam seko, Jēzus jautā: ”Ko jūs meklējat?”

”Rabi,” viņi saka, ”kur tu mājo?”

”Nāciet, tad redzēsit,” Jēzus atbild.

Tas notiek ap četriem pēcpusdienā, un Andrejs ar Jāni paliek pie Jēzus atlikušo dienas daļu. Vēlāk Andrejs ir tik ļoti sajūsmināts, ka steigšus meklē savu brāli Pēteri. ”Mēs esam atraduši Mesiju,” Andrejs saka savam brālim. Un viņš aizved Pēteri pie Jēzus. Jānis, iespējams, tajā pašā laikā sameklē savu brāli Jēkabu un arī atved to pie Jēzus, taču Jānis savā evaņģēlijā nemin šīs personiskās ziņas, kas viņam ir ļoti raksturīgi.

Nākamajā dienā Jēzus atrod Filipu no Betsaidas — no tās pašas pilsētas, no kuras nāk Andrejs un Pēteris. Viņš aicina Filipu: ”Seko man!”

Pēc tam Filips sameklē Nātānaēlu, ko sauc arī par Bartolomeju, un saka: ”Mēs esam to atraduši, par ko Mozus bauslībā un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu.” Nātānaēls šaubās. ”Vai no Nacaretes var nākt kas labs?” viņš jautā.

”Nāc un redzi!” Filips aicina savu draugu. Kad Jēzus redz abus nākam, viņš saka par Nātānaēlu: ”Redzi, patiesi israēlietis, kuŗā nav viltības!”

”Kā tu mani pazīsti?” Nātānaēls jautā.

”Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, es tevi redzēju,” Jēzus atbild.

Nātānaēlā tas rada izbrīnu. ”Rabi [tas nozīmē: Skolotāj], tu esi Dieva Dēls, tu esi Israēla Ķēniņš!” viņš iesaucas.

”Tu tici tāpēc, ka es tev sacīju, ka redzēju tevi zem vīģes koka,” saka Jēzus. ”Tu redzēsi lielākas lietas par šām.” Tad viņš apsola: ”Patiesi, patiesi es jums saku: Jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.”

Drīz pēc tam Jēzus kopā ar saviem jauniegūtajiem mācekļiem aiziet no Jordānas ielejas un dodas uz Galileju. Jāņa 1:29—51.

▪ Kas kļūst par pirmajiem Jēzus mācekļiem?

▪ Kā Pēteris un, iespējams, arī Jēkabs tiek iepazīstināti ar Jēzu?

▪ Kas Nātānaēlu pārliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls?