100. nodaļa

Stāsts par minām

JĒZUS, iespējams, joprojām atrodas Caķeja mājā, kur viņš iegriezās pa ceļam uz Jeruzalemi. Jēzus mācekļi domā, ka pēc ierašanās Jeruzalemē Jēzus paziņos, ka viņš ir Mesija, un nodibinās savu Valstību. Lai labotu šādu uzskatu un parādītu, ka Valstība gaidāma tālā nākotnē, Jēzus stāsta līdzību.

”Kāds augstas kārtas cilvēks devās ceļā uz tālu zemi, lai saņemtu valstību un pēc tam pārnāktu mājās,” Jēzus stāsta. ”Augstas kārtas cilvēks” ir pats Jēzus, un ar ”tālu zemi” tiek apzīmētas debesis. Kad Jēzus tur ieradīsies, Tēvs viņam dos ķēniņa varu.

Bet pirms aiziešanas augstas kārtas cilvēks ataicina desmit no saviem kalpiem, iedod katram sudraba minu un saka: ”Pelnaities ar to, tiekāms es pārnākšu.” Sākotnējā piepildījumā desmit kalpi nozīmē Jēzus agrīnos mācekļus. Bet lielākā piepildījumā kalpi ir tie cilvēki, kuriem ir iespējas kļūt par Jēzus līdzmantiniekiem debesu Valstībā.

Sudraba minām ir ievērojama vērtība: viena mina ir līdzvērtīga laukstrādnieka trīs mēnešu algai. Kas tiek attēlots ar šīm minām? Un kāda peļņa kalpiem ar tām ir jāgūst?

Minas nozīmē līdzekļus, ko ar garu svaidītie mācekļi varēs izmantot, lai līdz tam laikam, kad Jēzus būs atgriezies apsolītajā Valstībā un jau būs kļuvis par Ķēniņu, sagatavotu vēl vairāk debesu Valstības mantinieku. Pēc augšāmcelšanās un parādīšanās saviem mācekļiem Jēzus viņiem iedod simboliskās minas, lai viņi gatavotu vairāk mācekļu un vairotu debesu Valstības locekļu skaitu.

Bet Jēzus turpina stāstījumu: ”[Augstas kārtas cilvēka] tautieši, viņu ienīzdami, viņam aiz muguras nosūtīja vēstnešus un lika pateikt: Mēs negribam, ka šis pār mums valda.” Tautieši ir izraēlieši jeb jūdi, kas nav Jēzus mācekļi. Pēc Jēzus aiziešanas debesīs šie jūdi, vajādami mācekļus, apliecināja, ka nevēlas, lai Jēzus būtu viņu valdnieks. Viņi rīkojās kā tie tautieši Jēzus stāstījumā, kuri izsūtīja vēstnešus.

Kā desmit kalpi izlieto viņiem uzticētās minas? Jēzus stāsta: ”Viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuŗiem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis. Tad ieradās pirmais un sacīja: Kungs, tavs pods [”mina”, NW] ir piepelnījis desmit podus [”minas”, NW]. Tad viņš tam teica: Labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām. Pēc tam nāca otrs un sacīja: Tavs pods, kungs, piepelnījis piecus podus. Arī šim viņš sacīja: Arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.”

Ar kalpu, kam ir desmit minas, tiek attēlots mācekļu kopums jeb grupa, kurā ir arī apustuļi un kura pastāv no 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem līdz pat mūsu dienām. Kalps, kuram ir piecas minas, arī ir cilvēku grupa, kas tajā pašā laika posmā pēc saviem apstākļiem un iespējām vairo ķēniņa īpašumus uz zemes. Abas šīs grupas dedzīgi sludina labo vēsti, un tāpēc daudzi cilvēki ar taisnīgi noskaņotu sirdi kļūst par kristiešiem. Deviņi no kalpiem ir sekmīgi darbojušies un palielinājuši viņiem uzticētās vērtības.

Bet, kā Jēzus stāsta tālāk, vēl viens kalps ”nāca un sacīja: Kungs, še ir tavs pods [”tava mina”, NW], es to biju noglabājis sviedrautā. Jo es baidījos no tevis tāpēc, ka tu esi bargs cilvēks un ņemi, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauji, ko neesi sējis. Tad viņš sacīja: No tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis, kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas iestādē? Tad es, pārnācis, to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ. Un uz klātesošiem viņš teica: Atņemiet tam viņa podu [”minu”, NW] un dodiet tam, kam ir desmit podu [”minu”, NW].”

Nekrietnajam kalpam tiek atņemta simboliskā mina, kas nozīmē, ka viņš zaudē vietu debesu Valstībā. Viņš zaudē privilēģiju valdīt it kā pār desmit vai piecām pilsētām. Pievērs, lūdzu, uzmanību arī tam, ka viņš tiek nosaukts par nekrietnu nevis kādas ļaundarības dēļ, bet gan tāpēc, ka viņš nekā nedara, lai vairotu sava kunga valstības bagātību.

Kad nekrietnā kalpa mina tiek atdota pirmajam kalpam, apkārtējie iebilst: ”Kungs, viņam jau ir desmit podu [”minu”, NW].” Bet Jēzus atbild: ”Katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir. Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār tiem valdītu, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!” Lūkas 19:11—27; Mateja 28:19, 20.

▪ Kāpēc Jēzus stāsta līdzību par minām?

▪ Kas ir augstas kārtas cilvēks, un kas ir zeme, uz kuru viņš dodas?

▪ Kas ir kalpi, un kas tiek attēlots ar minām?

▪ Kas ir tautieši, un kā viņi izrāda savu ienaidu?

▪ Kāpēc viens no kalpiem tiek nosaukts par nekrietnu, un ko nozīmē tas, ka viņš zaudē savu minu?