86. nodaļa

Stāsts par pazudušo dēlu

TIKKO pabeidzis stāstīt farizejiem par pazudušās avs atgūšanu un pazaudētās monētas atrašanu, Jēzus stāsta vēl vienu līdzību. Tas ir stāsts par mīlošu tēvu un viņa izturēšanos pret dēliem, kuriem abiem ir savi nopietni trūkumi.

Viens no viņiem, jaunākais dēls, ir galvenais līdzības tēls. Viņš paņem savu mantojumu, ko tēvs viņam bez kavēšanās ir iedevis. Tad viņš pamet mājas un uzsāk ļoti izlaidīgu dzīvi. Bet ieklausīsimies Jēzus stāstītajā un pamēģināsim noteikt, kas tiek attēlots ar līdzības tēliem.

Jēzus savu stāstījumu sāk šādi: ”Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: Tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu! Tad [tēvs] starp tiem sadalīja mantu.” Ko jaunākais dēls iesāk ar saņemto?

”Pēc dažām dienām,” Jēzus stāsta, ”saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams.” Jaunākais dēls iztērē savu naudu, dzīvodams ar prostitūtām. Bet tad nāk grūti laiki.

Jēzus stāsta tālāk: ”Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva.”

Cik tas ir pazemojoši — būt spiestam ganīt cūkas, kas pēc bauslības ir nešķīsti dzīvnieki! Bet vislielākās ciešanas dēlam sagādā nepanesamais izsalkums, kura dēļ viņš pat vēlas ēst barību, kas tiek dota cūkām. Šādu neciešamu apstākļu dēļ, Jēzus saka, dēls nāk pie prāta.

Jēzus turpina stāstījumu: ”[Dēls pie sevis] sacīja: Cik algādžu nav manam tēvam, kuŗiem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva.”

Par šo situāciju der padomāt. Ja tēvs būtu vērsies pret dēlu un saniknoti kliedzis, kad tas aizgāja no mājām, dēls droši vien nebūtu tik nešaubīgi izlēmis, kā rīkoties. Varbūt viņš būtu nolēmis atgriezties dzimtajā pusē un mēģinātu atrast darbu tādā vietā, kur nebūtu jāsastopas ar tēvu. Bet viņam pat prātā neienāca šāda doma. Viņš gribēja atgriezties mājās.

Ar tēvu Jēzus līdzībā, bez šaubām, ir attēlots mūsu mīlošais, žēlsirdīgais debesu Tēvs — Dievs Jehova. Un droši vien nav grūti saprast, ka ar pazudušo, izšķērdīgo dēlu ir apzīmēti tie, kas pazīstami kā grēcinieki. Farizeji, ar kuriem Jēzus sarunājas, iepriekš kritizēja viņu par to, ka viņš ēd kopā ar šādiem cilvēkiem. Bet ko attēlo vecākais dēls?

Pazudušais dēls atrodas

Kā pazudušais, izšķērdīgais dēls, par kuru Jēzus līdzībā stāsta, tiek sagaidīts, kad viņš atgriežas tēva mājās? Ieklausīsimies Jēzus stāstījumā.

”Viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja.” Kāds žēlsirdīgs, sirsnīgs tēvs! Cik labi ar viņu tiek attēlots mūsu debesu Tēvs Jehova!

Tēvs droši vien ir dzirdējis par dēla uzdzīvi. Tomēr viņš labprāt aicina dēlu atpakaļ mājās, nemaz negaidīdams garus paskaidrojumus. Arī Jēzum ir šāds labprātības gars: viņš izrāda iniciatīvu, iedams pie grēciniekiem un nodokļu ievācējiem, kas šajā līdzībā ir attēloti ar izšķērdīgo dēlu.

Tiesa, vērīgajam tēvam Jēzus līdzībā noteikti ir kāds priekšstats par dēla nožēlu, jo viņš redz, cik bēdīgs un nomākts dēls atgriežas mājās. Tomēr tēva pretimnākšana un mīlestība atvieglo dēla atzīšanos savos grēkos, un par to Jēzus stāsta tālāk: ”Dēls tam sacīja: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.”

Dēls tik tikko ir izteicis šos vārdus, kad tēvs jau steidz pavēlēt saviem kalpiem: ”Atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās; atnesiet baŗoto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.” Un viņi sāk līksmoties.

Vecākais dēls tajā laikā atrodas uz lauka. Noklausies stāsta atlikušo daļu un pamēģini noteikt, kas tiek attēlots ar viņu. Jēzus par vecāko dēlu saka: ”Kad nu viņš tuvojās mājām, viņš izdzirda mūzikas skaņas un dejas troksni, un piesaucis vienu no kalpiem viņš tam jautāja, kas tas esot. Tas viņam atbildēja: Tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baŗoto teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis. Tad viņš apskaitās un negribēja iet iekšā, bet tēvs iznāca un aicināja viņu iekšā. Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: Redzi, tik daudz gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi neesi devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem, bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu izšķērdējis ar netiklām sievietēm, tu viņam esi licis nokaut baŗoto teļu!”

Kuri cilvēki, tāpat kā vecākais dēls, ir kritiski noskaņoti pret žēlsirdību un uzmanību, kas tiek izrādītas pret grēciniekiem? Vai tie nav rakstu mācītāji un farizeji? Tā kā stāstīt šo līdzību Jēzu pamudināja viņu kritiskā nostāja pret to, ka Jēzus labprāt uzņem grēciniekus, ar vecāko dēlu, bez šaubām, tiek attēloti tieši viņi.

Jēzus nobeidz stāstījumu ar vārdiem, ko tēvs saka savam dēlam: ”Dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs, bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.”

Jēzus tā arī neizstāsta, ko galu galā dara vecākais dēls. Pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas ”liels pulks priesteŗu kļuva ticīgi”, un, iespējams, viņu vidū bija arī kādi no ”vecākā dēla” grupas, kam Jēzus stāsta savu līdzību.

Bet ko abi dēli nozīmē mūsdienās? Ar tiem jābūt attēlotiem tādiem cilvēkiem, kas ir uzzinājuši pietiekami daudz par Jehovas nodomiem, lai starp viņiem un Jehovu veidotos noteiktas attiecības. Ar vecāko dēlu tiek attēloti daži no ’mazā ganāmā pulciņa’ jeb ’debesīs pierakstīto pirmdzimušo draudzes’. Dažiem no šīs grupas bija tāda pati nostāja kā vecākajam dēlam. Viņi nebija iepriecināti, ieraugot zemes grupu, ”citas avis”, kas, pēc viņu domām, viņus aizēnoja.

Savukārt ar izšķērdīgo dēlu ir attēloti tie cilvēki, kas pamet Dieva tautu, lai nodotos baudām, ko piedāvā pasaule. Tomēr ar laiku viņi nožēlo savu rīcību, atgriežas un atkal kļūst par aktīviem Dieva kalpotājiem. Ar kādu mīlestību un žēlsirdību Tēvs izturas pret tiem, kas apzinās nepieciešamību lūgt piedošanu un atgriežas pie viņa! Lūkas 15:11—32; 3. Mozus 11:7, 8; Apustuļu darbi 6:7; Lūkas 12:32; Ebrejiem 12:23; Jāņa 10:16.

▪ Kam Jēzus stāsta līdzību, un kāpēc viņš to stāsta?

▪ Kas ir galvenais stāsta tēls, un kas ar viņu notiek?

▪ Kas tiek attēlots ar tēvu un jaunāko dēlu Jēzus dienās?

▪ Kā Jēzus seko stāstā minētā līdzjūtīgā tēva priekšzīmei?

▪ Kāda ir vecākā dēla attieksme pret to, kā tiek sagaidīts viņa brālis, un kādā ziņā farizeji rīkojas tāpat kā vecākais dēls?

▪ Uz ko mūsdienās ir attiecināma Jēzus līdzība?