129. nodaļa

Turpmākās parādīšanās

MĀCEKĻI joprojām ir nomākti. Viņi nesaprot, ko nozīmē tukšās kapenes, un netic arī sieviešu stāstītajam. Nedaudz vēlāk tajā pašā svētdienā Kleops kopā ar vēl kādu mācekli atstāj Jeruzalemi un dodas uz Emmausu, kas ir apmēram 11 kilometru attālumā.

Pa ceļam, kamēr abi pārrunā dienas notikumus, viņiem pievienojas kāds svešinieks. ”Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?” viņš jautā.

Mācekļi ir sadrūmuši, viņi apstājas, un Kleops saka: ”Vai tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?” Svešinieks jautā: ”Kas tad?”

”Tas ar Jēzu no Nacaretes,” viņi atbild. ”To mūsu augstie priesteŗi un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un viņu situši krustā [”pie staba”, NW]. Bet mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas Israēlu atpestīs.”

Kleops un viņa ceļabiedrs izstāsta par brīnumainajiem notikumiem — viņi stāsta, ko ir dzirdējuši par eņģeļu pārdabisko parādīšanos un tukšajām kapenēm, bet pēc tam atzīstas, ka ir neizpratnē par šo notikumu nozīmi. Svešinieks norāj viņus: ”Ak jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?” Un tad viņš izskaidro tiem Svēto rakstu daļas, kas attiecas uz Kristu.

Beidzot ceļinieki ir nonākuši pie Emmausas, un svešinieks izliekas, ka viņš grasās iet tālāk. Mācekļi, vēlēdamies uzzināt vairāk, lūdz: ”Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!” Tā viņu ceļabiedrs paliek uz maltīti. Kad svešinieks pasaka lūgšanu, lauž maizi un dod to mācekļiem, viņi atskārst, ka tas patiesībā ir Jēzus materializētā cilvēka ķermenī. Bet tad viņš pazūd.

Tagad mācekļi saprot, kāpēc svešinieks tik daudz zināja! ”Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?” jautā mācekļi. Tūlīt pat abi ceļas un steidzas atpakaļ uz Jeruzalemi, kur viņi atrod apustuļus un citus, kas pie tiem ir sapulcējušies. Kleops un viņa biedrs nepagūst ne ierunāties, kad citi aizrautīgi sāk stāstīt: ”Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies.” Pēc tam abi mācekļi izstāsta, kā Jēzus parādījās arī viņiem. Tas nozīmē, ka dienas gaitā Jēzus četras reizes ir parādījies dažādiem mācekļiem.

Pēkšņi Jēzus parādās piekto reizi. Tā kā mācekļi baidās no jūdiem, viņi durvis tur aizslēgtas, tomēr Jēzus nostājas tieši viņu vidū un saka: ”Miers ar jums!” Nu mācekļi ir pavisam izbijušies, jo viņi domā, ka redz parādību. Lai paskaidrotu, ka viņš nav parādība, Jēzus saka: ”Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs? Redziet manas rokas un manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man esam.” Bet viņi joprojām nespēj tam noticēt.

Lai palīdzētu mācekļiem saprast, ka viņš tiešām ir Jēzus, viņš jautā: ”Vai jums še ir kas ēdams?” Paņēmis gabalu ceptas zivs un to apēdis, Jēzus saka: ”Šie ir tie vārdi, ko es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams [pirms nāves], ka visam bija notikt, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”

Jēzus turpina kaut ko līdzīgu Bībeles studijai ar mācekļiem; viņš māca: ”Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā, un ka viņa vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes, un jūs esat liecinieki tam visam.”

Kaut kāda iemesla dēļ Toma nebija klāt šajā svarīgajā tikšanās reizē svētdienas vakarā. Tāpēc vēlāk citi viņam priecīgi stāsta: ”Mēs Kungu esam redzējuši.”

”Ja es neredzu naglu zīmes viņa rokās,” Toms iebilst, ”un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku viņa sānos, es neticēšu.”

Astoņas dienas vēlāk mācekļi atkal ir satikušies kādā mājā. Šoreiz arī Toms ir klāt. Lai gan durvis ir aizslēgtas, Jēzus atkal nostājas viņu vidū un saka: ”Miers ar jums!” Tad viņš aicina Tomu: ”Stiep šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un dod šurp savu roku un liec to manos sānos un neesi neticīgs, bet ticīgs!”

”Mans Kungs un mans Dievs!” iesaucas Toms.

”Tāpēc, ka tu mani redzēji, tu ticēji,” Jēzus saka. ”Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” Lūkas 24:11, 13—48; Jāņa 20:19—29.

▪ Ko diviem mācekļiem ceļā uz Emmausu jautā kāds svešinieks?

▪ Ko svešinieks pasaka tādu, kas liek degt mācekļu sirdīm?

▪ Kā mācekļi saprot, kas ir šis svešinieks?

▪ Kādu sajūsminošu stāstījumu dzird Kleops un viņa biedrs, kad abi ir atgriezušies Jeruzalemē?

▪ Kad Jēzus parādās mācekļiem piekto reizi, un kas šajā reizē notiek?

▪ Kas notiek astoņas dienas pēc Jēzus piektās parādīšanās reizes, un kā Toms beidzot pārliecinās, ka Jēzus ir dzīvs?