112. nodaļa

Tuvojas pēdējie Jēzus Pasā svētki

OTRDIENA, 11. nīsans, tuvojas beigām, un Jēzus nupat ir beidzis mācīt savus apustuļus Eļļas kalnā. Šī ir bijusi aizņemta un spraiga diena. Tagad Jēzus laikam dodas atpakaļ uz Betāniju, un ceļā viņš saviem apustuļiem saka: ”Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldienas [”Pasā”, NW], un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai viņu krustā sistu.”

Trešdienu, 12. nīsanu, Jēzus kopā ar apustuļiem acīmredzot pavada klusā, nomaļā vietā. Iepriekšējā dienā Jēzus publiski nosodīja reliģiskos vadītājus, un viņš zina, ka tie ir nolēmuši viņu nogalināt. Tāpēc trešdien Jēzus nerādās cilvēkos, jo nevēlas, lai kaut kas viņu traucētu nākamajā vakarā nosvinēt Pasā svētkus kopā ar mācekļiem.

Augstie priesteri un tautas vecaji pa to laiku ir sapulcējušies virspriestera Kajafas pilī. Aizvainoti par Jēzus asajiem vārdiem iepriekšējā dienā, viņi plāno, kā ar veiklu paņēmienu sagūstīt un nogalināt Jēzu. Un tomēr viņi saka: ”Tikai ne svētkos, lai ļaudīs neceltos nemiers.” Viņi baidās no cilvēkiem, kuri ir labvēlīgi noskaņoti pret Jēzu.

Kamēr reliģiskie vadītāji kaļ savus ļaunos plānus, kā nogalināt Jēzu, pie viņiem ierodas kāds ciemiņš. Viņiem par lielu pārsteigumu atnācējs ir viens no Jēzus apustuļiem, Jūda Iskariots — māceklis, kurā Sātans ir iedēstījis zemisko domu nodot savu Kungu! Reliģiskie vadītāji ir ļoti iepriecināti, dzirdot Jūdas jautājumu: ”Ko jūs man dosit, [ja] es jums viņu nodošu?” Viņi labprāt piekrīt samaksāt 30 sudraba gabalus, kas saskaņā ar Mozus bauslību ir verga cena. No šī brīža Jūda gaida izdevīgu gadījumu, lai varētu nodot Jēzu, kad apkārt nav daudz cilvēku.

Ar saulrietu trešdien sākas 13. nīsans. No Jērikas Jēzus ieradās piektdien, tātad šī ir sestā un pēdējā nakts, ko viņš pavada Betānijā. Nākamajā dienā, ceturtdien, būs jāveic pēdējie sagatavošanās darbi Pasā svētkiem, kas sākas pēc saulrieta. Tieši tad ir jānokauj un jācep nesadalīts Pasā jērs. Kur viņi atzīmēs svētkus, un kas sagatavos visu nepieciešamo?

Jēzus par to vēl nav runājis, iespējams, lai izjauktu Jūdas nodomu paziņot par viņa atrašanās vietu augstajiem priesteriem un tie nevarētu viņu arestēt Pasā svinību laikā. Bet tagad, laikam ceturtdienas pēcpusdienā, Jēzus Pēterim un Jānim liek doties prom no Betānijas un dod šādu norādījumu: ”Eita un sataisiet Lieldienas [”Pasā”, NW] jēru, lai to varam ēst.”

”Kur tu gribi, lai mēs to sataisām?” viņi jautā.

”Pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams,” paskaidro Jēzus. ”Eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, un sakait nama kungam: Mācītājs tevi liek jautāt, kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas [”Pasā”, NW] jēru? Un viņš jums rādīs lielu ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet.”

Mājas saimnieks droši vien ir Jēzus māceklis, kurš varbūt gaida, ka Jēzus lūgs iespēju izmantot viņa māju šim īpašajam notikumam. Lai kā arī būtu, Pēteris un Jānis, ieradušies Jeruzalemē, atklāj, ka viss ir tieši tā, kā Jēzus bija teicis. Viņi abi parūpējas par to, lai būtu sagatavots jērs, kā arī viss pārējais, kas nepieciešams 13 Pasā svētku svinētājiem — Jēzum un 12 apustuļiem. Mateja 26:1—5, 14—19; Marka 14:1, 2, 10—16; Lūkas 22:1—13; 2. Mozus 21:32.

▪ Ko Jēzus acīmredzot dara trešdien, un kāpēc viņš tā rīkojas?

▪ Kāda sapulce notiek virspriestera mājās, un ar kādu nolūku reliģiskos vadītājus apciemo Jūda?

▪ Ko un kādēļ Jēzus ceturtdien sūta uz Jeruzalemi?

▪ Ko apustuļi pieredz tādu, kas vēlreiz apliecina Jēzus brīnumainās spējas?