Virsnieka lielā ticība
36. nodaļa
Virsnieka lielā ticība
JĒZUS saka Kalna sprediķi, kad ir pagājusi apmēram puse no viņa publiskās kalpošanas laika. Tas nozīmē, ka Jēzum ir atlicis tikai gads un aptuveni deviņi mēneši, lai pabeigtu savu darbu uz zemes.
Tagad Jēzus ieiet Kapernaumā, kas viņam ir kā atbalsta punkts. Šeit jūdu vecaji atnāk pie Jēzus ar lūgumu. Viņus ir sūtījis kāds romiešu karaspēka virsnieks, kurš ir pagāns — cilvēks, kas nav jūds.
Viens no virsnieka kalpiem, kas viņam ir ļoti mīļš, mirst no smagas slimības, un virsnieks vēlas, lai Jēzus to izdziedinātu. Jūdi sirsnīgi lūdz par virsnieku: ”Viņš ir vērts, ka tu viņu paklausi, jo viņš mīl mūsu tautu un mums ir uzcēlis šo sinagogu.”
Jēzus nekavējoties dodas līdzi šiem cilvēkiem. Bet, kad līdz galamērķim vairs nav tālu, pretī nāk virsnieka sūtīti draugi, lai nodotu Jēzum viņa vārdus: ”Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka tu nāci zem mana jumta. Tāpēc arī es pats neesmu turējis sevi par cienīgu nākt pie tevis.”
Kāda tā ir pazemība virsniekam, kas ir paradis dot pavēles citiem! Bet viņš laikam ir padomājis arī par Jēzu, jo zina, ka paraža aizliedz jūdam biedroties ar nejūdu. Arī Pēteris reiz teica: ”Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar nejūdu vai iet pie viņa mājās.”
Varbūt virsnieks nevēlas, ka Jēzum šīs paražas neievērošanas dēļ rastos grūtības, tāpēc viņš ir atsūtījis savus draugus izteikt šādu lūgumu: ”Saki tik vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels. Jo ir es esmu cilvēks, kas stāv zem priekšniecības, un man ir padoti kareivji, un ja es kādam saku: ej, tad viņš iet; un otram: nāc, tad viņš nāk; un savam kalpam: dari to, tad viņš dara.”
Dzirdētais Jēzū rada izbrīnu. ”Patiesi, es jums saku,” viņš atzīst, ”ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis.” Izdziedinājis virsnieka kalpu, Jēzus izmanto gadījumu, lai pastāstītu, kā ticīgie nejūdi saņems svētības, no kurām neticīgie jūdi atsakās.
Jēzus stāsta: ”Daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu debesu valstībā. Bet valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”
”Valstības bērni”, kas ”izstumti galējā tumsībā”, ir jūdi, kuri noraida iespēju kļūt par valdniekiem kopā ar Kristu — iespēju, kas vispirms tiek piedāvāta tieši viņiem. Ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu tiek attēlots Dieva Valstības iekārtojums. Tātad Jēzus runā par pagāniem, kas tiks aicināti ”debesu valstībā”. Lūkas 7:1—10; Mateja 8:5—13; Apustuļu darbi 10:28.
▪ Kāpēc jūdi lūdz par virsnieku, kas ir cittautietis?
▪ Kāds ir iespējamais iemesls, kāpēc virsnieks nav aicinājis Jēzu pie sevis uz mājām?
▪ Ko Jēzus vēlas pateikt ar vārdiem, kurus viņš saka nobeigumā?