29. nodaļa

Vai es esmu gatavs sākt tuvāku draudzību?

DAUDZĀS zemēs divu pretējā dzimuma pārstāvju tikšanās tiek uzskatītas par romantisku un patīkamu izklaidēšanās veidu. Tikšanās var būt ļoti dažādas. Daži to uzskata par formālu, saplānotu notikumu — dienas kārtībā ir ziedi, labas pusdienas un atvadu skūpsts. Citiem ”satikties” nozīmē vienkārši pabūt kopā ar patīkamu cilvēku. Mēdz būt arī tā, ka divi jaunieši ļoti bieži ir redzami kopā, bet viņi paši apgalvo, ka ir ”tikai draugi”. Lai kā mēs to sauktu — randiņi, kopā pavadīts laiks vai vienkārši draudzīgas tikšanās —, parasti tas nozīmē vienu un to pašu, proti, zēns un meitene ļoti daudz laika pavada kopā, bieži vien prom no citu acīm.

Bībeles laikos tikšanās nebija pieņemtas. Tomēr tuvāka draudzība ir pieļaujams veids, kā divi cilvēki var labāk iepazīties, ja vien abi rīkojas saprātīgi, uzmanīgi un ar cieņu. Un, protams, tikšanās var būt patīkamas. Bet vai tas nozīmē, ka tev ir jāsāk tuva draudzība ar pretējā dzimuma pārstāvi?

Kāpēc jaunieši tik ļoti vēlas draudzēties

Tu varbūt ļoti vēlies, lai tev būtu draugs, ar ko pavadīt kopā laiku. Lielākajai daļai tavu vienaudžu droši vien ir savs draugs (vai draudzene), un tu, protams, nevēlies, lai citi uzskatītu, ka tu esi dīvains vai neesi tāds kā visi. Pamudinājumus, vislabāko nolūku vadīti, varbūt izsaka arī draugi un radinieki. Kad piecpadsmitgadīgā Mērija Anna tika uzaicināta uz tikšanos, tante deva viņai šādu padomu: ”Vai tu gribi precēt to zēnu vai negribi, tam nav nekādas nozīmes. Iet uz satikšanos ir dabiski — tā tu veidojies par personību. [..] Galu galā, ja tu vienmēr atteiksi puišiem, tu radīsi sev sliktu slavu un neviens tevi vairs neaicinās uz satikšanos.” Mērija Anna  atceras: ”Tantes vārdi iespiedās man dziļi prātā. Vai es nepalaidīšu garām labu iespēju? Tam puisim bija pašam sava automašīna, daudz naudas, un es zināju, ka mēs varētu lieliski pavadīt kopā laiku. Iet uz tikšanos ar viņu vai neiet?”

Daudzus jauniešus uz draudzību mudina viņu pašu ilgas pēc sirsnības un mīlestības. ”Man bija vajadzīga sajūta, ka mani mīl un novērtē,” saka astoņpadsmitgadīgā Anna. ”Tā kā man nebija tuvu attiecību ar vecākiem, es griezos pie sava drauga, lai atrastu tuvību un lai man būtu kāds, kam uzticēt savas jūtas un kas mani tiešām saprastu.”

Tomēr pusaudzim nevajadzētu sākt tuvu pazīšanos tāpēc vien, ka viņš to ļoti vēlas. Divu pretējā dzimuma pārstāvju tuvāka iepazīšanās ir kaut kas ļoti nopietns — tā cilvēki izvēlas, ar ko precēties. Precēties?! Nav šaubu, ka lielākā daļa jauniešu, kas norunā tikties, par precēšanos domā vismazāk. Bet tiešām — ar ko gan būtu izskaidrojams tas, ka divi pretējā dzimuma pārstāvji sāk pavadīt kopā daudz laika, ja ne ar vēlēšanos noskaidrot, vai viņi nevarētu apprecēties? Ja divi jaunieši pavada daudz laika kopā kādu citu iemeslu dēļ, tad viss var beigties pavisam nepatīkami. Kāpēc?

Ar tuvāku draudzēšanos saistītais risks

Vispirms problēmas var rasties tāpēc, ka dzīves posmā, kas Bībelē tiek saukts par ’jaunības plaukumu’, cilvēks ir pavisam neaizsargāts. (1. Korintiešiem 7:36, NW.) Šajā laikā jaunietis mēdz izjust spēcīgu dzimumtieksmi. Tas nav nekas nenormāls; tā notiek, kad cilvēks kļūst pieaudzis.

Bet tieši ar to ir saistīta lielākā padsmitgadnieku draudzēšanās problēma: viņi tikai sāk mācīties, kā savaldīt savas seksuālās tieksmes. Tiesa, tu droši vien labi zini Dieva likumus dzimumattiecību jautājumos un tev ir neviltota vēlēšanās saglabāt nevainību. (Skaties 23. nodaļu.) Bet jāņem vērā kāda neapstrīdama dzīves patiesība: jo ilgāk tu esi kopā ar pretējā dzimuma pārstāvi, jo vairāk — vai tu to gribi vai ne — aug tava tieksme pēc tuvības. (Skaties 232.,  233. lpp.) Tā tas ir visiem cilvēkiem. Ja tev nav pietiekami daudz gadu un tu vēl nemāki savaldīt savas jūtas, tuvāka draudzība tev gluži vienkārši var nebūt pa spēkam. Diemžēl daudzi jaunieši sagādā sev problēmas un tikai pēc tam saprot šo patiesību.

”Kad mēs sākām tikties, ..mēs pat nesadevāmies rokās un neskūpstījāmies. Es tikai gribēju būt ar viņu kopā un sarunāties,” teica kāds jauneklis. ”Bet viņa bija ļoti sirsnīga un mēdza sēdēt man cieši klāt. Pēc kāda laika mēs jau sadevāmies rokās un sākām skūpstīties. Tas mani uzbudināja vēl vairāk. Tas ietekmēja manu domāšanu tik ļoti, ka es gribēju būt kopā ar viņu, nevis lai sarunātos, bet lai varētu viņu apskaut, glāstīt un skūpstīt. Man vienmēr bija par maz! Es vārda vistiešākajā nozīmē kļuvu neprātīgs kaislības dēļ. Bija brīži, kad es sevi nicināju un man bija kauns.”

Nav nekāds brīnums, ka šāda draudzība bieži vien beidzas ar netikumīgām dzimumattiecībām. Lūk, kas tika noskaidrots  kādā aptaujā, kurā piedalījās vairāki simti jauniešu: 87 procenti meiteņu un 95 procenti zēnu uzskatīja, ka dzimumattiecības draudzēšanās laikā ir ”diezgan svarīgas vai ļoti svarīgas”. Tomēr 65 procenti meiteņu un 43 procenti zēnu atzina, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad viņiem tikšanās reizēs ir bijušas dzimumattiecības, kaut gan viņi tās nav gribējuši.

Divdesmitgadīgā Loreta atceras: ”Jo biežāk mēs tikāmies, jo brīvākas kļuva mūsu attiecības. Skūpstīties drīz kļuva neinteresanti, un mēs ļāvāmies intīmiem glāstiem. Es kļuvu par īstu nervu kamolu, jo jutos ļoti netīra. Mans draugs ar laiku gribēja, lai mēs ”ejam līdz galam”.. Mani pārņēma apjukums un neziņa. Bet manā prātā bija tikai viena doma: ”Es negribu viņu zaudēt.” Es jutos nožēlojami!”

 Protams, ne jau visu pāru draudzība beidzas ar dzimumattiecībām; dažiem izdodas pēdējā brīdī apstāties. Taču kas notiek, ja cilvēka emocijas tiek sakāpinātas, bet viņš nevar tikumīgā veidā ļaut izpausties savām jūtām? Viņš neizbēgami piedzīvo vilšanos. Turklāt šāda vilšanās nav saistīta tikai ar seksuālām tieksmēm.

Pretrunīgas jūtas

Padomā par problēmu, kas nodarbina kādu jaunieti. Viņš stāsta: ”Sākumā Ketija man ļoti patika. Labi, es atzīstu, ka es viņu pierunāju darīt šo to tādu, ko viņa neuzskatīja par pareizu. Tagad es sevi neieredzu, jo viņa mani vairs neinteresē. Kā lai es pārtraucu draudzību, nenodarot Ketijai sāpes?” Diezgan sarežģīta situācija, vai ne? Un kā justos tu, ja tu būtu Ketijas vietā?

Daudziem padsmitgadniekiem romantiskas attiecības beidzas ar vilšanos. Tiesa, ir patīkami noraudzīties uz zēnu un meiteni, kas pastaigājas, sadevušies rokās. Bet cik liela  ir iespējamība, ka šie paši jaunieši būs kopā arī pēc gada vai ka viņi apprecēsies? Šāda iespējamība ir pavisam neliela. Tāpēc pusaudžu iemīlēšanās gandrīz vienmēr beidzas skumji, ļoti reti tai seko laulība, daudz biežāk — vilšanās.

Agrā jaunībā tava personība joprojām mainās. Tu sāc atklāt, kas tu esi, kas īsti tev patīk, kādi ir tavi dzīves mērķi. Cilvēks, kas tevi šodien interesē, rīt varbūt jau liksies garlaicīgs. Ja tiek ļauta vaļa romantiskām jūtām, kāds noteikti būs cietējs. Nemaz nav pārsteidzoši, ka vairākos pētījumos ”strīds ar draudzeni” un ”vilšanās mīlestībā” tiek ierindoti starp situācijām, kuru dēļ daudzi jaunieši izdara pašnāvību.

Vai esmu gatavs?

Dievs jauniem cilvēkiem saka: ”Priecājies, jaunekli [un jauniete], savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm.” Jaunieši tiešām mēdz ’staigāt ceļus, ko viņu sirds kāro’. Tomēr ļoti bieži šie ’ceļi’, kas liekas tik patīkami, vēlāk sagādā skumjas un ciešanas. Tāpēc nākamajā pantā ir teikts: ”Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd.” (Salamans Mācītājs 11:9, 10.) ”Skumjas” rodas, kad cilvēks ir par kaut ko uztraukts un ļoti noraizējies. ”Ciešanas” ir saistītas ar personiskām neveiksmēm. Gan skumjas, gan ciešanas var padarīt dzīvi nožēlojamu.

Vai tas nozīmē, ka divu pretējā dzimuma pārstāvju tuva draudzība noteikti rada skumjas un ciešanas? Ne vienmēr. Tomēr tā var radīt skumjas un ciešanas, ja cilvēks sāk tuvu draudzību nepareizu motīvu dēļ (”prieka pēc”) vai laikā, kad  viņš tam vēl nav gatavs. Tālāk minētie jautājumi tev var palīdzēt noteikt, kāda ir tava situācija.

Vai draudzība veicinās vai kavēs manu emocionālo attīstību? Satiekoties ar pretējā dzimuma pārstāvi, tu iepazīsti tikai vienu no cilvēku attiecību veidiem — attiecības starp zēnu un meiteni. Vai nebūtu labāk paplašināt savu paziņu loku? (Salīdzini 2. Korintiešiem 6:12, 13.) Kāda jauna sieviete, vārdā Sūzana, saka: ”Es iemācījos veidot tuvu draudzību ar vecākām kristietēm draudzē. Viņām bija vajadzīga sabiedrība, bet man bija vajadzīga viņu līdzsvarojošā ietekme. Tāpēc es mēdzu iegriezties pie viņām, lai pasēdētu pie kafijas tases. Mēs runājām un smējāmies. Man ar viņām izveidojās īsta, ilgstoša draudzība.”

Ja tavi draugi ir dažādi — veci un jauni, precēti un neprecēti, vīrieši un sievietes —, tu iemācies uzvesties citu cilvēku, arī pretējā dzimuma pārstāvju, sabiedrībā, turklāt šādā veidā tas ir izdarāms bez sarežģījumiem, kas var rasties tikšanās laikā. Pavadot laiku kopā ar precētiem pāriem, tu iegūsi reālistiskāku priekšstatu par laulību. Vēlāk tev būs vieglāk izvēlēties labu dzīvesbiedru un pildīt savus pienākumus laulībā. (Salamana Pamācības 31:10.) Kāds jaunietis, vārdā Geils, secināja: ”Es neesmu gatavs apprecēties un sākt patstāvīgu dzīvi. Es vēl tikai iepazīstu sevi, un man ir daudz garīgu mērķu, kas vēl jāsasniedz. Tātad man nav vajadzīgas pārāk tuvas attiecības ar kādu no pretējā dzimuma.”

Vai es gribu kādam sagādāt sāpes? Gan tavām, gan otra cilvēka jūtām tiks nodarīts pāri, ja jūsu starpā veidosies romantiskas attiecības, bet draudzēšanās mērķis nebūs laulība. Vai tas ir godīgi: apveltīt otru cilvēku ar romantisku jūtu apliecinājumiem tikai tādēļ, lai iegūtu pieredzi attiecībās ar pretējo dzimumu? (Skaties Mateja 7:12.)

 Ko saka mani vecāki? Vecāki bieži vien redz briesmas, kuras tu nemaz nepamani. Arī viņi kādreiz bija jauni. Viņi zina, kādas problēmas var rasties, kad jaunietis un jauniete sāk pavadīt kopā daudz laika. Ja vecāki iebilst pret tavu draudzību, nedumpojies pret viņiem. (Efeziešiem 6:1—3.) Viņi droši vien uzskata, ka jāpagaida, līdz tev būs vairāk gadu.

Vai es spēšu ievērot Bībelē noteiktās tikumības normas? Kad cilvēks ir ”pāri jaunības plaukumam”, viņš spēj labāk kontrolēt savu dzimumtieksmi, bet arī tad tas nav vienkārši. Vai tu pašreizējā dzīves posmā tiešām esi spējīgs veidot tuvas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi un saglabāt tās tīras?

Daudzi jaunieši sev uzdod šādus jautājumus un nonāk pie tāda paša secinājuma, pie kāda nonāca Mērija Anna, kas bija minēta iepriekš. Viņa teica: ”Es nolēmu nepieļaut, ka manu viedokli par draudzēšanos ietekmētu citu cilvēku uzskati. Es nolēmu nesākt draudzību, kamēr nebūšu pietiekami pieaugusi un gatava laulībai un kamēr nebūšu satikusi cilvēku ar tādām īpašībām, kādas es vēlos redzēt savā vīrā.”

Mērija Anna aizskāra ļoti būtisku jautājumu, kas jāpārdomā arī tev, pirms tu sāc tuvu draudzību ar pretējā dzimuma pārstāvi.

Jautājumi pārrunām

◻ Ko tev nozīmē vārds ”satikšanās”?

◻ Kāpēc jaunieši reizēm ļoti vēlas sākt tuvu draudzību ar kādu no pretējā dzimuma pārstāvjiem?

◻ Kāpēc cilvēkam, kas nav ”pāri jaunības plaukumam”, nav saprātīgi sākt tuvu draudzību ar pretējā dzimuma pārstāvi?

◻ Kā jaunietis var ’turēt nost no savas miesas ciešanas’, ja ir runa par draudzēšanos?

◻ Kādas problēmas var rasties situācijā, kad zēns un meitene ir ”tikai draugi”?

◻ Kā tu vari noteikt, vai tu esi gatavs sākt tuvu draudzību ar pretējā dzimuma pārstāvi?

[Izceltais teksts 231. lpp.]

”Skūpstīties drīz kļuva neinteresanti, un mēs ļāvāmies intīmiem glāstiem. Es kļuvu par īstu nervu kamolu, jo jutos ļoti netīra. Mans draugs ar laiku gribēja, lai mēs ”ejam līdz galam”.”

[Izceltais teksts 234. lpp.]

”Kā lai es pārtraucu draudzību, nenodarot Ketijai sāpes?”

 [Papildmateriāls/Attēls 232., 233. lpp.]

Vai zēns un meitene var būt ”tikai draugi”?

Jauniešu vidū ir diezgan populāras tā saucamās platoniskās attiecības (tuvas attiecības starp vīrieti un sievieti, kurās nav domu par seksuālu tuvību). Septiņpadsmitgadīgais Gregorijs saka: ”Man ir vieglāk sarunāties ar meitenēm, jo viņas parasti ir saprotošākas un iejūtīgākas.” Citi jaunieši apgalvo, ka šāda draudzība viņiem palīdz veidot vispusīgāku personību.

Bībelē jauni cilvēki tiek mudināti izturēties pret ’jaunākām sievietēm kā pret māsām visā šķīstībā’. (1. Timotejam 5:2.) Izmantojot šo principu, tiešām ir iespējamas tikumīgas, draudzīgas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Piemēram, apustulis Pāvils bija neprecēts vīrietis, kam bija draudzīgas attiecības ar daudzām kristietēm. (Skaties Romiešiem 16:1, 3, 6, 12.) Pāvils rakstīja par divām sievietēm, ”kas evanģelija labā cīnījušās kopā ar [viņu]”. (Filipiešiem 4:3.) Arī Jēzum Kristum bija līdzsvarotas, labas attiecības ar sievietēm. Vairākas reizes viņš ciemojās pie Martas un Marijas un sarunājās ar viņām. (Lūkas 10:38, 39; Jāņa 11:5.)

Bet ”platoniska” draudzība bieži vien nav nekas cits kā nedaudz nomaskētas romantiskas attiecības vai veids, kā panākt pretējā dzimuma pārstāvja uzmanību, neuzņemoties nekādus pienākumus. Turklāt jūtas ātri var mainīties, tāpēc ir nepieciešama piesardzība. Dr. Meriona Hiljarde izteica šādu brīdinājumu: ”Nepiespiesta draudzība, kas it kā pārvietojas ar ātrumu desmit kilometru stundā, bez jebkāda brīdinājuma var pārvērsties par neprātīgu kaislību, kuras ”pārvietošanās ātrums” jau ir simt kilometru stundā.”

Sešpadsmitgadīgais Maiks par to pārliecinājās, kad sāka ”draudzēties” ar kādu četrpadsmitgadīgu meiteni: ”Es drīz vien sapratu, [ka] divi cilvēki nevar vienkārši būt draugi, ja viņi satiekas tikai viens ar otru. Mūsu attiecības kļuva arvien ciešākas. Drīz mums jau bija īpašas jūtas vienam pret otru, un tādas tās ir joprojām.” Tā kā neviens no viņiem nebija pietiekami pieaudzis, lai precētos, šīs jūtas viņiem sagādāja tikai vilšanos.

Pārāk tuvām attiecībām var būt vēl bēdīgākas sekas. Kāds jaunietis centās mierināt savu  draudzeni, kas viņam bija izstāstījusi savas problēmas. Pēc īsa brīža viņi jau glāstīja viens otru. Kāds bija iznākums? Netīra sirdsapziņa un nepatika vienam pret otru. Citiem jauniešiem šāda tuvība ir beigusies ar dzimumattiecībām. Kādā žurnāla Psychology Today aptaujā tika noskaidrots: ”Gandrīz pusei (49 procentiem) aptaujas dalībnieku draudzība bija beigusies ar dzimumattiecībām.” Un ”gandrīz trešā daļa (31 procents) teica, ka ir stājušies dzimumattiecībās ar draugu (draudzeni) pēdējā mēneša laikā”.

”Bet man pret viņu nav nekādu romantisku jūtu, un es nekad neiemīlēšos viņā.” Varbūt tev ir taisnība. Bet vai tavas domas pēc kāda laika nevarētu mainīties? Turklāt cilvēks, ”kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis”. (Salamana Pamācības 28:26.) Mūsu sirds var būt nodevīga un mānīga, tā var padarīt mūs aklus, lai mēs neredzētu savus patiesos motīvus. Un vai tu tiešām zini, kādas ir tava drauga (draudzenes) jūtas pret tevi?

Grāmatā The Friendship Factor Alans Lojs Makginiss iesaka: ”Neesi pārāk pašpaļāvīgs.” Rīkojies piesardzīgi, varbūt tiecies ar otru cilvēku tikai tad, kad jūs varēsiet būt kopā ar citiem jauniešiem. Centieties nepieļaut pārliecīgus jūtu apliecinājumus, nepalieciet divatā romantiskos apstākļos. Ja tevi kaut kas uztrauc, labāk runā ar saviem vecākiem vai citiem cilvēkiem, kas ir par tevi vecāki, nevis ar pretējā dzimuma jaunieti.

Bet ja nu rodas vienpusējas romantiskas jūtas, kaut arī ir ievērota nepieciešamā piesardzība? ’Runā patiesību’ un dari otram cilvēkam zināmu savu attieksmi. (Efeziešiem 4:25.) Ja pēc šādas sarunas nekas nemainās, tad labāk ir ieturēt distanci. ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas.” (Salamana Pamācības 22:3.) Grāmatā The Friendship Factor ir ieteikts: ”Mūc prom, ja ir vajadzīgs. Lai kā mēs pūlētos, reizēm draudzība ar pretējā dzimuma pārstāvi kļūst nevadāma, un mēs zinām, ar ko tas var beigties.” Šādā situācijā ir īstais brīdis ”atkāpties”.

 [Attēli 227. lpp.]

Daudziem jauniešiem ir spēcīga vēlēšanās draudzēties un pavadīt laiku divatā

[Attēls 228. lpp.]

Tikšanās laikā mēdz rasties situācijas, kad no jaunieša tiek prasīti negribēti jūtu apliecinājumi

[Attēls 229. lpp.]

Pretējā dzimuma pārstāvji var pavadīt kopā laiku apstākļos, kas neizraisa grūtības, kādas rodas, kad pāris paliek vienatnē

[Attēls 230. lpp.]

Tā saucamās platoniskās attiecības bieži beidzas ar vilšanos