27. nodaļa

Vai dzīvot godīgi tiešām ir labi?

VAI tev kādreiz nav radies kārdinājums samelot? Donalds, piemēram, pateica mātei, ka ir sakārtojis istabu, kaut gan patiesībā viņš visas mantas bija pastūmis zem gultas. Arī Ričards neveiksmīgi mēģināja ”apvest ap stūri” savus vecākus. Viņš stāstīja, ka neapmierinošās atzīmes iemesls ir nevis nemācīšanās, bet ”sliktas attiecības ar skolotāju”.

Vecāki un citi pieaugušie parasti redz, kas slēpjas aiz šādām viltībām. Tomēr tas netraucē daudzus jauniešus vismaz pamēģināt, vai neizdosies samelot, sagrozīt patiesību vai kādu piekrāpt, kad tas šķiet izdevīgi. Viens no šādas rīcības iemesliem varētu būt tas, ka vecāki ne vienmēr mierīgi reaģē uz nepatīkamām situācijām. Kad tu pārrodies mājās divas stundas vēlāk, nekā vecāki tev bija teikuši, varētu rasties kārdinājums stāstīt, ka uz ceļa bija nopietna avārija, nevis pateikt nepatīkamo patiesību, proti — tu vienkārši aizmirsi paskatīties pulkstenī.

Tavs godīgums var tikt pārbaudīts arī skolā. Bieži vien skolēni jūt, ka viņi ir ļoti noslogoti ar mājasdarbiem. Turklāt pastāv nežēlīga konkurence. Aptaujas, kas ir izdarītas ASV, liecina, ka vairāk nekā puse skolēnu mēdz norakstīt. Meli varētu būt kārdinoši, un mānīšanās  varētu likties viegls risinājums daudzās situācijās. Bet vai tiešām ir vērts būt negodīgam?

Kāpēc nav vērts melot

Melot, lai izvairītos no soda, pirmajā brīdī varbūt liekas izdevīgi. Taču Bībelē ir dots brīdinājums: ”Kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam.” (Salamana Pamācības 19:5.) Ļoti liela ir iespējamība, ka meli nāks gaismā un tu tik un tā saņemsi sodu. Tad vecāki būs dusmīgi ne tikai tava pārkāpuma dēļ, bet arī tāpēc, ka tu esi melojis.

Vai ar mānīšanos skolā ir citādi? Kāds izglītības darbinieks saka: ”Ikviens skolēns, kas mācībās izmanto negodīgus paņēmienus, riskē sabojāt savas nākotnes izredzes izglītības un nodarbinātības jomā.”

Tiesa, daudzi šķiet tiekam cauri sveikā. Izmantojot negodīgus paņēmienus, tu varētu nopelnīt apmierinošas  atzīmes, bet kādas būs tavas rīcības sekas nākotnē? Tu noteikti piekritīsi, ka būtu muļķīgi mānīt skolotāju peldēšanas stundu laikā. Kurš gan būtu ar mieru sēdēt malā, kad visi pārējie ir baseinā! Un, ja tevi kāds iegrūstu ūdenī, savas mānīšanās dēļ tu varētu noslīkt!

Bet kā ir ar mānīšanos matemātikā vai lasīšanā? Tas tiesa, iznākums nebūs tik traģisks, vismaz sākumā ne. Bet, ja tu nebūsi apguvis pamatiemaņas, kas tiek mācītas skolā, tu vari ”noslīkt” darba tirgū! Tevi neglābs arī atestāts, kas būs iegūts negodīgā ceļā. Bībelē ir teikts: ”Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa.” (Salamana Pamācības 21:6.) Visi ieguvumi, kas panākti ar meliem, ir tikpat gaistoši kā garaiņi. Daudz labāk ir sasparoties un ķerties pie mācībām nekā censties pabeigt skolu ar negodīgiem paņēmieniem. ”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību,” teikts Salamana Pamācībās 21:5.

Meli un sirdsapziņa

Kāda meitene, vārdā Mišela, reiz sameloja, ka iemīļoto greznumlietiņu esot saplēsis viņas brālis, taču vēlāk viņa saprata, ka ir jāatzīstas vecākiem. ”Es visu  laiku jutos ļoti slikti,” saka Mišela. ”Vecāki man bija uzticējušies, bet es viņus tā pievīlu.” Šādos gadījumos ir skaidri redzams, kā darbojas sirdsapziņa, ko Dievs ir licis cilvēkos. (Romiešiem 2:14, 15.) Mišelas sirdsapziņa lika viņai justies vainīgai.

Protams, cilvēks var arī neklausīties, ko viņam saka sirdsapziņa. Bet, jo biežāk viņš melo, jo vienaldzīgāks viņš kļūst pret nepareizu rīcību — viņa ”sirdsapziņa [kļūst] ar kauna zīmi iededzināta”. (1. Timotejam 4:2, JDP.) Tu taču nevēlies nomērdēt savu sirdsapziņu, vai ne?

Dieva viedoklis par melošanu

”Melīga mēle” ir bijusi un joprojām ir viena no lietām, ko ”tas Kungs ienīst”. (Salamana Pamācības 6:16, 17.) Galu galā ”melu tēvs” ir pats Sātans Velns. (Jāņa 8:44.) Un Bībelē meli netiek šķiroti ”labajos” un ”sliktajos”. ”Meli nekad nav no patiesības.” (1. Jāņa 2:21.)

Tātad ikvienam cilvēkam, kas vēlas būt Dieva draugs, jābūt godīgam. Lūk, kāds jautājums ir uzdots 15. psalmā: ”Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā?” (1. pants.) Padomāsim par atbildi uz šo jautājumu, kura ir lasāma nākamajos četros pantos.

”Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību un patiesību glabā savā sirdī.” (2. pants.) Vai šeit ir runāts par cilvēku, kas zog preces veikalā un mānās? Vai šeit ir minēts cilvēks, kurš melo vecākiem vai izliekas par to, kas viņš patiesībā nav? Nekādā ziņā! Tātad, ja tu gribi būt Dieva draugs, tev jābūt godīgam — ne tikai savā rīcībā, bet arī sirdī.

”Kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu.” (3. pants.) Vai  tu kādreiz esi pievienojies jauniešiem, kas par kādu izsaka nejaukas, dzēlīgas piezīmes? Attīsti savu gribasspēku, lai tu nekādā gadījumā neiesaistītos šādās sarunās!

”Kas neieredz ļaundari, bet tur cieņā tos, kas bīstas to Kungu; kas negroza zvērestu, ja tas viņam par nastu.” (4. pants.) Nemeklē draugus starp jauniešiem, kas melo, krāpjas vai lielās ar savu netikumīgo rīcību; viņi gribēs, lai tu dari tāpat. Kāds jaunietis, vārdā Bobijs, norādīja: ”Draugs, kas tevi mudina melot, sagādās tev nepatikšanas. Viņš nav draugs, kam tu vari uzticēties.” Meklē tādus draugus, kas ciena godīguma normas. (Salīdzini Psalms 26:4.)

Vai tu pievērsi uzmanību tam, ka Jehova ciena cilvēkus, kas tur doto vārdu? Varbūt tu esi apsolījis šosestdien palīdzēt mājās vecākiem, bet kāds tevi aicina tajā pēcpusdienā uzspēlēt bumbu. Vai tu izturēsies vieglprātīgi pret doto vārdu, dosies ar draugiem atpūsties un atstāsi vecākus vienus pašus darām visus darbus, jeb vai tu pildīsi solīto?

”Kas neņem netaisnus augļus par aizdoto naudu vai dāvanas, lai kaitētu nevainīgajam. Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi!” (5. pants.) Vai nav tiesa, ka alkatība ir galvenais mānīšanās un negodīguma cēlonis? Skolēni, kas kontroldarbos ”špiko”, alkst saņemt atzīmes, kuras viņi ar savu mācīšanos nav nopelnījuši. Cilvēkiem, kas ņem kukuļus, nauda ir vērtīgāka nekā taisnība.

Daži norāda, ka ir politiķi un komersanti, kas neievēro godīguma normas, lai panāktu savu. Bet cik noturīgi ir šādu cilvēku panākumi? Psalmā 37:2 ir lasāma atbilde: ”Tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums  tie novītīs.” Ja viņus nepieķers un nenosodīs citi cilvēki, galu galā viņi saņems spriedumu no Dieva Jehovas. Turpretī Dieva draugi ”pastāvēs mūžīgi”. Viņiem tiek garantēta mūžīga nākotne.

Audzini labu sirdsapziņu

Vai tikko minētie iemesli nav pietiekami pamatoti, lai tu nekad nemelotu? Apustulis Pāvils par sevi un saviem biedriem teica: ”Mēs apzināmies, ka mums.. ir laba sirdsapziņa.” (Ebrejiem 13:18.) Vai arī tava sirdsapziņa ir jūtīga un reaģē uz nepatiesību? Ja tava sirdsapziņa ir nejūtīga, māci to, lasot Bībeli un bībelisku literatūru, piemēram, žurnālus Sargtornis un Atmostieties!.

Bobijam tas ir ļoti labi izdevies. Viņš ir iemācījies nepiesegt problēmas ar melu plīvuru. Sirdsapziņa viņu mudina iet pie vecākiem un godīgi visu pārrunāt. Ir bijušas reizes, kad viņš, visu godīgi izstāstījis, ir saņēmis pārmācību. Tomēr Bobijs atzīst, ka, būdams godīgs, viņš jūtas labāk.

Ne vienmēr ir viegli runāt taisnību. Bet tad, ja cilvēks izšķiras teikt patiesību, viņš saglabā tīru sirdsapziņu, labas attiecības ar saviem īstajiem draugiem un, pats galvenais, privilēģiju atrasties Dieva mājoklī. Tātad dzīvot godīgi ir ne tikai labi, bet arī pareizi — visiem kristiešiem ir jādzīvo godīgi.

Jautājumi pārrunām

◻ Kādās situācijās varētu rasties kārdinājums melot?

◻ Kāpēc nav vērts melot vai mānīties? Vai tu to vari apliecināt ar saviem vērojumiem vai paša pieredzēto?

◻ Ko savai sirdsapziņai nodara cilvēks, kas melo?

◻ Izlasi 15. psalmu. Kā šie panti ir saistīti ar godīgumu?

◻ Kā jaunietis var veidot labu sirdsapziņu?

[Izceltais teksts 212. lpp.]

”Ikviens skolēns, kas mācībās izmanto negodīgus paņēmienus, riskē sabojāt savas nākotnes izredzes.”

[Izceltais teksts 216. lpp.]

Bībelē meli netiek šķiroti ”labajos” un ”sliktajos”

[Attēls 214. lpp.]

Vecāki parasti atmasko mēģinājumus atrast aizbildinājumu nepaklausībai