14. nodaļa

Kā lai es tieku vaļā no vientulības?

Ir sestdienas vakars. Zēns sēž viens pats savā istabā.

”Es ienīstu brīvdienas!” viņš iekliedzas. Bet istabā nav neviena, kas viņam varētu atbildēt. Zēns paņem žurnālu un ierauga fotogrāfiju, kurā redzams jauniešu pulciņš pludmalē. Viņš sviež žurnālu pret sienu. Acīs sariešas asaras. Viņš iekož lūpā, bet asaras nāk tik un tā. Zēns vairs nespēj cīnīties, viņš iekrīt gultā un elsodams izdveš: ”Kāpēc es vienmēr palieku viens pats!”

VARBŪT arī tu reizēm jūties tāpat — tā, it kā tu būtu atšķirts no pārējās pasaules, vientuļš, nekam nederīgs un iztukšots. Ja tu tā jūties, nekrīti izmisumā. Vientulība gan nav nekas patīkams, tomēr tā nav arī neārstējama slimība. Vientulība gluži vienkārši ir brīdinājuma signāls. Izsalkums tev liek saprast, ka nepieciešams ēdiens. Vientulība liek saprast, ka tev nepieciešamas draudzīgas un tuvas attiecības ar kādu cilvēku. Lai darbotos organisms, mums nepieciešams ēdiens. Lai justos labi, mums ir nepieciešama draudzība.

Vai tev ir gadījies vērot kvēlojošas ogles? Kad vienu ogli paņem nost no pārējām, tā apdziest. Bet jānoliek  tikai ogle atpakaļ, un tā atkal iekvēlojas! Arī cilvēks, būdams viens pats, nevar ”kvēlot” jeb labi dzīvot ilgu laiku. Vajadzība pēc draudzības ir ielikta pašā cilvēka būtībā.

Viens, bet ne vientuļš

Esejists Henrijs Deivids Torovs rakstīja: ”Es neesmu sastapis biedru, kas būtu labāks par vienatni.” Vai tu piekrīti šādam apgalvojumam? ”Jā,” saka divdesmitgadīgais Bils. ”Man patīk daba. Laiku pa laikam es kāpju savā laivā un iebraucu ezerā. Tā es tur viens pats sēžu stundām ilgi. Man ir laiks padomāt par savu dzīvi. Tas tiešām ir lieliski.” Stīvens, kam ir 21 gads, domā tāpat. ”Es dzīvoju lielā daudzstāvu namā,” viņš saka, ”un šad tad mēdzu uzkāpt uz jumta, lai pabūtu viens pats. Tur es varu nedaudz padomāt un lūgt Dievu. Tas atsvaidzina.”

Ja vienatnes brīži tiek labi izmantoti, tie mums var dot lielu gandarījumu. Arī Jēzum patika šādi brīži. ”No rīta gaiļos cēlies, viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35.) Jehova neteica, ka tas būtu slikti — pavadīt kādu laiku vienatnē. Dievs teica, ka cilvēkam nav labi ”palikt vienam”. (1. Mozus 2:18—​23, NW.) Tātad vientulību var izraisīt ilgstoša norobežotība. Bībelē ir rakstīts šāds brīdinājums: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” (Salamana Pamācības 18:1.)

Pagaidu vientulība

Vientulība var rasties no mums neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram: tuviem draugiem nākas dzīvot ļoti tālu vienam no otra tāpēc, ka viens no viņiem pārceļas dzīvot  uz citu vietu. Stīvens atceras: ”Tur, kur es iepriekš dzīvoju, man bija draugs Džeimss, mēs bijām tuvāki nekā brāļi. Kad man bija jābrauc prom, es zināju, ka man viņa pietrūks.” Stīvens ietur pauzi, it kā atmiņā atdzīvinādams šķiršanās brīdi. ”Kad bija jākāpj lidmašīnā, man kaklā iemetās smacējošs kamols. Mēs apkampāmies, un es gāju prom. Es jutu, ka esmu zaudējis kaut ko ļoti dārgu.”

Kā Stīvenam klājās jaunajos apstākļos? ”Viegli nebija,” viņš saka. ”Iepriekšējā dzīves vietā draugi izturējās pret mani labi, turpretī šeit dažu darbabiedru izturēšanās lika man domāt, ka no manis nav nekāda labuma. Atceros, kā es skatījos pulkstenī, atņēmu četras stundas (tāda bija laika starpība) un domāju, ko mēs ar Džeimsu tagad būtu darījuši. Es jutos vientuļš.”

Ja kaut kas nav īsti kārtībā, mēs mēdzam domāt par labākiem laikiem pagātnē. Bet Bībelē ir teikts: ”Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie.” (Salamans Mācītājs 7:10.) Kāpēc mums tiek dots šāds padoms?

Viens no iemesliem ir tas, ka apstākļi var uzlaboties. Speciālisti bieži vien runā par ”pagaidu vientulību”. Arī Stīvens pārvarēja savu vientulību. Kādā veidā? ”Man palīdzēja tas, ka es runāju par savām izjūtām ar cilvēkiem,  kas interesējās par mani. Nevar visu laiku dzīvot pagātnē. Es sevi piespiedu tikties ar citiem cilvēkiem, interesēties par viņiem. Tas ļoti palīdzēja — es atradu jaunus draugus.” Bet Džeimss? ”Es biju kļūdījies. Ar manu aizbraukšanu mūsu draudzība nebeidzās. Nesen es viņam piezvanīju. Mēs pamatīgi izrunājāmies — norunājām stundu un piecpadsmit minūtes.”

Hroniska vientulība

Ir tomēr arī tādi gadījumi, kad vientulības smeldzošās sāpes nepāriet un cilvēkam šķiet, ka tās nekad nebeigsies. Ronijs, kas mācās vidusskolā, stāsta: ”Es apmeklēju skolu šajā rajonā astoņus gadus, bet pa visu šo laiku man nav bijis neviena paša drauga! [..] Neviens nezina, kā es jūtos, un nevienu tas arī neinteresē. Reizēm man šķiet, ka nevaru to vairs izturēt!”

Daudzi pusaudži, tāpat kā Ronijs, izjūt to, kas bieži tiek saukts par hronisku vientulību. Šāds stāvoklis ir nopietnāks nekā pagaidu vientulība. Patiesībā, kā saka pētnieki, abi šie stāvokļi ir ”tikpat atšķirīgi kā apaukstēšanās un plaušu karsonis”. Bet, tāpat kā var ārstēt plaušu karsoni, ir iespējams tikt galā arī ar hronisku vientulību. Lai to izdarītu, vispirms ir jāsaprot vientulības cēlonis. (Salamana Pamācības 1:5.) Sešpadsmitgadīgā Ronda ļoti trāpīgi norāda uz izplatītāko hroniskās  vientulības cēloni: ”Es domāju, ka manas vientulības iemesls ir šāds — cilvēkam nevar būt draugu, ja viņš pats par sevi domā slikti. Un man šķiet, ka es ne visai sev patīku.” (Lonely in America.)

Tātad Rondas vientulība rodas viņā pašā. Zemā pašcieņa ir šķērslis, kas viņai neļauj atklāt sevi citiem un iegūt draugus. Kāds speciālists saka: ”Tādas domas kā ”Es esmu neglīts”, ”Es esmu neinteresants”, ”Es nekam nederu” ir raksturīgas hroniski vientuļiem cilvēkiem.” Tātad, lai pārvarētu vientulību, tev varbūt jāvairo sava pašcieņa. (Skaties 12. nodaļu.) Veidojot sevī Bībelē minēto ”jauno cilvēku”, kam ir raksturīgas tādas īpašības kā laipnība, pazemība un lēnība, tava pašcieņa noteikti augs! (Kolosiešiem 3:9—12.)

Ja tu iemācīsies patikt pats sev, citiem cilvēkiem kļūs patīkamas tavas labās īpašības. Zieda krāsas pilnībā var redzēt tikai tad, kad tas atveras, savukārt tavas labās īpašības citi cilvēki pilnībā varēs novērtēt tikai tad, ja tu viņiem sevi atklāsi.

Lauz ledu

Kādā publikācijā, ko izdevis ASV Nacionālais psihiskās veselības institūts, ir teikts, ka labākais padoms vientuļam cilvēkam ir veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Šāds ieteikums ir saskaņā ar Bībeles padomiem ’atdarīt sirdi’ un ’būt līdzcietīgiem’. (2. Korintiešiem 6:11—​13; 1. Pētera 3:8.) Šie padomi ir ļoti praktiski. Ja tu rūpējies par citiem, tev ir vieglāk nedomāt par savu vientulību, un citus cilvēkus tas pamudina interesēties par tevi.

 Deviņpadsmitgadīgā Natālija bija nolēmusi rīkoties, nevis sēdēt un gaidīt, kad citi nāks pie viņas. ”Arī man jābūt draudzīgai,” viņa saka. ”Citādi apkārtējiem var rasties iespaids, ka esmu uzpūtīga.” Tu varētu sākt ar smaidu. Varbūt arī otrs cilvēks pasmaidīs.

Tad tu vari sākt sarunu. Liliāna, kurai ir 15 gadi, atzīst: ”Pirmajās reizēs, kad es mēģināju pieiet pie svešiem cilvēkiem, man patiešām bija bail. Es baidījos, ka viņi mani neuzklausīs.” Kā Liliāna uzsāk sarunas? Lūk, ko viņa pati saka: ”Es uzdodu vienkāršus jautājumus, piemēram: ”No kurienes jūs esat? Vai jūs pazīstat tādu un tādu cilvēku?” Mēs abi varbūt pazīstam šo cilvēku, un pēc brīža jau ir sākusies saruna.” Tāpat labus draugus tev palīdzēs atrast laipnība un devīgums. (Salamana Pamācības 11:25.)

Nekad neaizmirsti arī to, ka tev var būt draugs, kas tevi nekad nepievils. Jēzus Kristus saviem mācekļiem teica: ”Es neesmu viens, jo Tēvs ir pie manis.” (Jāņa 16:32.) Jehova arī tev var kļūt par tuvāko draugu. Iepazīsti viņa personību, lasot Bībeli un vērojot viņa radīto. Stiprini jūsu draudzību lūgšanās. Draudzība ar Dievu Jehovu ir vislabākais līdzeklis pret vientulību.

Ja laiku pa laikam tu jūties vientuļi, neuztraucies. Nekas nenormāls tas nav. Bet ko darīt tad, ja tu esi tik kautrīgs, ka nevari iegūt draugus un atrasties citu cilvēku sabiedrībā?

Jautājumi pārrunām

◻ Vai būt vienatnē vienmēr ir slikti? Vai no vienatnes var būt kāds labums?

◻ Kāpēc gandrīz vienmēr vientulība ir īslaicīga? Vai tā tas ir arī ar tevi?

◻ Kas ir hroniska vientulība, un kā ar to var tikt galā?

◻ Kā ir iespējams ”lauzt ledu” attiecībās ar citiem? Kas tev ir palīdzējis to izdarīt?

[Izceltais teksts 119. lpp.]

Kādā publikācijā, ko izdevis ASV Nacionālais psihiskās veselības institūts, ir teikts, ka labākais padoms vientuļam cilvēkam ir veidot attiecības ar citiem cilvēkiem

[Attēli 116., 117. lpp.]

Draugi var saglabāt kontaktu arī tad, ja viņi atrodas tālu viens no otra

[Attēls 118. lpp.]

Vienatnē pavadīti mirkļi var būt patīkami