15. nodaļa

Kāpēc es esmu tik kautrīgs?

”VISI man saka, cik lieliski es izskatoties,” rakstīja jauna sieviete kādam laikrakstam. Bet pēc šiem vārdiem viņa atzinās: ”Man ir grūti sarunāties ar cilvēkiem. Ja sarunas laikā es ieskatos cilvēkam acīs, es nosarkstu un iekšā man viss sažņaudzas.. Darbā vairākkārt esmu dzirdējusi, ka es esot uzpūtīga, jo ne ar vienu nerunājot.. Es neesmu uzpūtīga, es vienkārši esmu kautrīga.”

Kādā aptaujā tika noskaidrots, ka 80 procenti aptaujāto kādā savas dzīves posmā ir bijuši kautrīgi, un 40 procenti uzskatīja, ka viņi joprojām ir kautrīgi. Kautrīgi cilvēki ir bijuši jau senatnē. Bībelē ir stāstīts, ka Mozus aiz kautrības atteicās no piedāvājuma kļūt par Dieva pārstāvi Izraēla tautas priekšā. (2. Mozus 3:11, 13; 4:1, 10, 13.) Arī kristiešu māceklis Timotejs, šķiet, kautrējās runāt un pienācīgi izmantot savas pilnvaras. (1. Timotejam 4:12; 2. Timotejam 1:6—8.)

Kas ir kautrīgums

Kautrīgs cilvēks jūtas neērti, kad ir kopā ar citiem cilvēkiem — svešiniekiem, personām, kam viņš ir pakļauts, pretējā dzimuma pārstāvjiem vai pat saviem vienaudžiem. Ārkārtīgs biklums cilvēkus var ietekmēt ļoti dažādi. Daži cilvēki ļoti ātri samulst — nodurtām acīm un pukstošu sirdi viņi nespēj izdvest ne vārda. Savukārt citi zaudē savaldīšanos un ber vārdus kā pupas. Ir arī tādi cilvēki, kuriem ir grūti sākt runāt, lai izteiktu savu viedokli vai pateiktu, kam viņi dod priekšroku.

 Patiesībā ir labi, ja cilvēks ir nedaudz kautrīgs. Kautrīgums ir saistīts ar pieticību un pazemību, un viena no prasībām, kuru ievērošana Dievam ir patīkama, ir prasība ”pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā”. (Mihas 6:8.) Turklāt kautrīgu cilvēku citi uzskata par pieticīgu un vienkāršu, nevis valdonīgu un agresīvu. Kautrīgs cilvēks parasti tiek novērtēts kā labs klausītājs. Bet tad, ja kautrīgums neļauj vai traucē izmantot savas spējas un nelabvēlīgi ietekmē attiecības ar citiem, kā arī darbu un izjūtas, kaut kas ir jādara.

Vispirms būtu labi saprast problēmas būtību. (Salamana Pamācības 1:5.) Kautrīgums nav tas pats, kas tava personība; kautrīgums tikai raksturo tavu uzvedību, reakciju dažādās situācijās, rīcības veidu, kuru tu esi iemācījies un pie kura tu esi pieradis savās attiecībās ar citiem cilvēkiem. Tev liekas, ka citi izsakās par tevi slikti un tu viņiem nepatīc. Tev liekas, ka citi ir labāki vai ”normālāki” par tevi. Tev liekas, ka nekas neizdosies, ja tu mēģināsi veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Tu gaidi, ka viss būs slikti, un bieži vien tā arī notiek, jo tu sasprindzinies un rīkojies saskaņā ar saviem paredzējumiem.

Kautrīgums un tava dzīve

Ja tu ieraujies sevī, nerunā, kad būtu jārunā, vai tā esi aizņemts ar sevi, ka nepievērs uzmanību apkārtējiem cilvēkiem, viņiem var rasties priekšstats, ka tu esi iedomīgs, ka tu nevēlies draudzēties, ka tev ir garlaicīgi vai ka tu esi vienaldzīgs vai neaudzināts. Kad tu domā tikai par sevi, ir grūti pievērst uzmanību tam, par ko tiek runāts. Tāpēc tu daudz ko no sacītā palaid garām. Un tad notiek tas, no kā tu baidies visvairāk, — tu nonāc muļķīgā situācijā.

Patiesībā tu it kā esi ieslēdzis sevi kautrības cietuma mūros un aizmetis prom atslēgu. Tu pieļauj, ka tev paiet garām daudzas iespējas. Tu neatsakies, kad tev tiek piedāvātas lietas, ko tu nevēlies ņemt, un pieļauj, ka rodas  situācijas, kuras tev nav patīkamas, — tas viss notiek tāpēc, ka tu baidies iebilst un izteikt savu viedokli. Tu negūsti prieku, kāds rodas, esot kopā ar cilvēkiem, satiekot jaunus draugus un darot daudz ko citu, kas varētu bagātināt tavu dzīvi. Bet arī citi paliek zaudētājos. Viņi tā arī neuzzina, kāds tu īstenībā esi.

Kā pārvarēt kautrīgumu

Ja cilvēks pacenšas, ar laiku viņš var mainīt savu izturēšanos. Vispirms tev jāpārstāj domāt par to, vai otrs cilvēks tevi vērtē. Viņš droši vien ir aizņemts ar domām par sevi un par to, ko viņš teiks un darīs. Bet, ja tavs sarunas biedrs uzvedas bērnišķīgi un mēģina tevi izjokot, tev jāsaprot, ka tā ir viņa problēma. ”Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis.” (Salamana Pamācības 11:12.) Cilvēki, kurus ir vērts uzskatīt par draugiem, spriedīs par tevi nevis pēc tavas ārienes, bet gan pēc tā, kāda ir tava personība.

Centies domāt pozitīvi. Neviens cilvēks nav pilnīgs; katram no mums ir savas stiprās puses un savas vājības. Tāpat neaizmirsti, ka cilvēkiem ir dažādi uzskati — vienam var patikt tas, kas otram nepatīk, vai arī otrādi. Ja cilvēkam ir citāds viedoklis nekā tev, tas vēl nenozīmē, ka viņš tevi atraida.

Tāpat ir svarīgi iemācīties godīgi spriest par citiem. Kāds jaunietis, kas kādreiz bija ļoti kautrīgs, saka: ”Es  sevī atklāju divas vainas.. Pirmkārt, es pārāk daudz uzmanības veltīju sev. Es pārāk daudz domāju par sevi un uztraucos, kādas ir cilvēku domas par to, ko es saku. Otrkārt, es piedēvēju citiem cilvēkiem sliktus motīvus — es viņiem neuzticējos un domāju, ka viņi skatīsies uz mani no augšas.”

Reiz šis jaunietis aizgāja uz Jehovas liecinieku sapulci. ”Tur es dzirdēju runu, kas man tiešām palīdzēja,” viņš atceras. ”Orators norādīja, ka mīlestība ir vērsta uz āru, ka tad, ja cilvēks mīl, viņa domas par citiem ir labas, nevis sliktas. Tā es iemācījos vairs nepiedēvēt cilvēkiem sliktus motīvus. Es teicu pats sev: ”Viņi mani sapratīs, viņi būs laipni, viņi būs uzmanīgi.” Es sāku uzticēties cilvēkiem. Es apzinājos, ka cilvēki varētu domāt par mani slikti, taču tagad es zināju, ka tā ir viņu problēma.”

 ”Vēl es iemācījos to, ka mīlestībai jāizpaužas aktīvi, ka man ir vairāk jādod citiem,” viņš saka. ”Vispirms es to mēģināju darīt attiecībās ar jaunākiem cilvēkiem. Pēc tam es sāku iet pie cilvēkiem uz mājām. Es iemācījos saskatīt viņu vajadzības, domāt par to, kā viņiem palīdzēt.” Šis jaunietis uzzināja, cik patiess ir Jēzus padoms, kas lasāms Lūkas 6:37, 38: ”Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudinājiet, tad jūs netapsit pazudināti.. Dodiet, tad jums taps dots..; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.”

Ar ko lai sāk

Mācies, kā izturēties sabiedrībā — kā sasveicināties un sākt sarunu. Tās sākums var būt pavisam vienkāršs — kaut vai tikai daži vārdi par to, kāds ārā ir laiks. Atceries, ka tev jāuzņemas tikai puse atbildības par sarunu. Otra puse atbildības jāuzņemas tavam sarunas biedram. Ja gadās pateikt kaut ko muļķīgu, nejūties kā notiesātais. Ja citi smejas, mācies smieties viņiem līdzi. Frāze ”Tas laikam nebija īsti pareizi” tev palīdzēs nomierināties un turpināt sarunu.

Ģērbies tā, lai tev būtu ērti, bet raugies, lai drēbes būtu tīras un izgludinātas. Apziņa, ka tu izskaties labi, tev palīdzēs nedomāt tik daudz par savu ārieni, un tu varēsi pievērst vairāk uzmanības pašai sarunai. Stāvi taisni,  tomēr nesasprindzinies. Centies panākt, lai tavs izskats būtu patīkams, un smaidi. Ar skatienu uzturi draudzīgu kontaktu un ar galvas mājieniem vai vārdiem apliecini, ka piekrīti otra cilvēka teiktajam.

Ja rodas grūtāka situācija, piemēram, tev jārunā auditorijas priekšā vai jāierodas uz pārrunām darba vietā, kur tu vēlētos strādāt, sagatavojies, cik vien labi iespējams. Jau iepriekš izmēģini, ko tu teiksi. Vingrinoties var pārvarēt vai mazināt arī trūkumus izrunā. Būs nepieciešams laiks, gluži tāpat kā laiks ir vajadzīgs ikvienu jaunu iemaņu apgūšanai. Bet, redzot labos rezultātus, tu sajutīsi vēlēšanos gūt panākumus arī turpmāk.

Nedrīkst neņemt vērā palīdzību, ko var dot Dievs. Pirmais senās Izraēlas ķēniņš Sauls sākumā bija ārkārtīgi kautrīgs. (1. Samuēla, 9. un 10. nodaļa.) Bet, kad bija jāsāk rīkoties, ”Dieva Gars nāca pār viņu”, un viņa vadībā tauta izcīnīja uzvaru. (1. Samuēla, 11. nodaļa.)

Mūsdienās jaunajiem kristiešiem ir uzticēts pienākums palīdzēt citiem uzzināt par Dievu un viņa apsolīto jauno, taisnīgo pasauli. (Mateja 24:14.) Stāstot cilvēkiem labo vēsti un pārstāvot augstāko Autoritāti Visumā, neapšaubāmi var iegūt pašcieņu un atbrīvoties no tieksmes pievērst pārmērīgu uzmanību sev pašam. Tu vari būt drošs: ja tu uzticīgi kalposi Dievam, viņš tevi svētīs un palīdzēs tev tikt galā ar kautrīgumu.

Jautājumi pārrunām

◻ Kas ir kautrīgums, un kā kautrīgs cilvēks izturas citu klātbūtnē? Vai tas kaut kādā mērā attiecas arī uz tevi?

◻ Kāpēc kautrīgam cilvēkam citu klātbūtnē zūd pārliecība par sevi?

◻ Kādā ziņā kautrīgums cilvēkam var nākt par sliktu?

◻ Kādas ir dažas no iespējām, kā pārvarēt kautrīgumu? Vai tev ir noderējuši kādi no šiem ieteikumiem?

[Izceltais teksts 121. lpp.]

Kautrīgs cilvēks palaiž garām daudzas iespējas un nespēj atrast draugus

[Papildmateriāls 124. lpp.]

Tu vari pārvarēt kautrīgumu, ja tu

vēlies mainīties un patiešām tici, ka izmaiņas ir iespējamas,

aizstāj negatīvas domas ar pozitīvu rīcību,

izvirzi sev reālistiskus un saturīgus mērķus,

mācies nomierināties un tikt galā ar uztraukumu,

iepriekš gatavojies attiecīgajai situācijai,

veido pārliecību par sevi, pakāpeniski gūstot panākumus,

atceries, ka viedokļi var būt dažādi un arī citi cilvēki mēdz kļūdīties,

centies uzlabot pašreizējās iemaņas un apgūsti jaunas,

dari vairāk, lai apliecinātu mīlestību pret cilvēkiem un viņiem palīdzētu,

ģērbies gaumīgi un rīkojies noteikti,

paļaujies uz palīdzību, ko dod Dievs,

piedalies kristiešu sapulcēs un stāsti par savu ticību citiem.

[Attēli 123. lpp.]

Kautrīgs cilvēks iedomājas, ka citi domā par viņu slikti

[Attēls 125. lpp.]

Mācies, kā izturēties sabiedrībā — kā smaidīt, sasveicināties un risināt sarunu