2. nodaļa

Kāpēc vecāki mani nesaprot?

KATRS cilvēks vēlas būt saprasts. Ja vecāki izsakās kritiski vai vispār neinteresējas par to, kas tev patīk un šķiet svarīgs, tevī varbūt rodas liela vilšanās.

Sešpadsmitgadīgais Roberts uzskata, ka viņa tēvs nesaprot mūziku, ko viņš klausās. ”Viņš nekā cita nedara kā kliedz un liek man slēgt ārā mūziku,” stāsta Roberts. ”Es tad arī vairs neklausos ne mūziku, ne viņu.” Daudzi jaunieši, līdzīgi Robertam, noslēdzas sevī, ja viņiem šķiet, ka vecāki viņus nesaprot. Kādā plašā pētījumā par jauniešu dzīvi 26 procenti aptaujāto jauniešu atzina: ”Es cenšos palikt ārpus mājas pēc iespējas ilgāk.”

Daudzās ģimenēs jauniešu un vecāku attiecībās pastāv dziļa plaisa. Kādi ir tās cēloņi?

Vienam ”stiprums”, otram — ”sirmi mati”

Salamana Pamācībās 20:29 ir teikts: ”Jaunekļu gods ir viņu stiprums.” Bet šis ”stiprums” jeb spēks var būt par iemeslu visdažādākajiem konfliktiem starp tevi un taviem vecākiem. Minētais sakāmvārds tālāk skan šādi: ”Un sirmi mati ir vecuma goda rota.” Taviem vecākiem varbūt arī nav ”sirmi mati”, tomēr viņi ir vecāki par tevi un raugās uz dzīvi citādi. Viņi zina, ka ne visam dzīvē ir labs iznākums. Rūgta personīgā pieredze varbūt ir mazinājusi ideālismu, kāds viņiem ir bijis jaunībā. Tā kā viņiem ir šāda dzīves pieredzē gūta gudrība — it kā ”sirmi mati” —, par daudz ko viņi nav tik sajūsmināti kā tu.

 Kāds jaunietis, vārdā Džims, saka: ”Mani vecāki (kuru bērnība sakrita ar ekonomiskās depresijas laiku) uzskata, ka nauda ir jātaupa, lai par to pirktu pašu nepieciešamāko. Bet es dzīvoju tagad. [..] Es gribu daudz ceļot.” Tiešām, starp jaunieša ’stiprumu’ un viņa vecāku ’sirmajiem matiem’ var būt liela plaisa. Tāpēc daudzās ģimenēs pastāv asas nesaskaņas tādos jautājumos kā apģērbs, ārējais izskats, attiecības ar pretējo dzimumu, narkotiku un alkohola lietošana, laiks, kad jābūt mājās, draugi un mājas darbi. Plaisai starp paaudzēm tomēr var tikt pāri. Bet, ja tu vēlies, lai vecāki saprastu tevi, tev vispirms jāpacenšas saprast viņus.

Vecāki arī ir cilvēki

”Kad es biju mazs, es, protams, domāju, ka mamma ir ”pilnīga” un viņai nav tādu vājību un sajūtu, kādas ir man,” saka Džons. Vēlāk viņa vecāki izšķīrās un māte palika viena ar septiņiem bērniem. Džona māsa Eiprila stāsta: ”Es atceros, kā es redzēju viņu raudam bezspēkā tāpēc, ka viņa nevarēja ar visu tikt galā. Tad es sapratu, ka mūsu uzskats ir nepareizs. Viņa nevar vienmēr visu izdarīt īstajā laikā un īstajā veidā. Mēs ieraudzījām, ka viņai ir jūtas un arī viņa ir cilvēks.”

Ja tu atzīsi, ka vecāki ir tikai cilvēki, kam ir tādas pašas jūtas kā tev, tu būsi spēris lielu soli uz priekšu  savos centienos viņus saprast. Piemēram, vecāki varbūt nemaz nav droši, vai viņi spēs tevi pareizi audzināt. Vai arī, apzinādamies, ka daudz kas var apdraudēt tavu tikumību un tevi kārdināt, reizēm viņi varbūt kaut ko pārspīlē. Turklāt viņiem ir jāpārvar fiziskas, materiālas un emocionālas grūtības. Tēvam, piemēram, varbūt nepatīk viņa darbs, bet viņš nekad par to nežēlojas. Tāpēc tad, kad bērns saka: ”Es ciest nevaru skolu,” — nav nekāds brīnums, ka tēvs nevis atbild iejūtīgi, bet atcērt: ”Kas par lietu? Tu vienmēr gribi, lai viss nāktu viegli!”

Izrādi personisku interesi

Kā lai noskaidro, kā jūtas tavi vecāki? To tu vari izdarīt, ”neraudzīdamies.. uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filipiešiem 2:4.) Pajautā savai mātei, kāda viņa bija pusaudzes vecumā. Kā viņa jutās? Kādi bija viņas mērķi? Žurnālā ’Teen bija teikts: ”Ļoti iespējams, ka tad, ja viņa jutīs, ka tu centies uzzināt un saprast viņas izjūtu iemeslus, viņa pacentīsies labāk saprast tavējās.” Tas pats, bez šaubām, ir sakāms arī par tēvu.

Ja jūsu starpā rodas konflikts, nesteidzies apvainot vecākus neiejūtībā. Pajautā sev: ”Varbūt viņi nejutās labi vai bija par kaut ko noraizējušies? Varbūt viņus bija aizvainojusi mana neapdomātā rīcība vai kāds pārsteidzīgi pateikts vārds? Varbūt viņi vienkārši pārprata mani?” (Salamana Pamācības 12:18.) Šāda iejūtīga attieksme ir labs sākums tam, lai plaisa starp paaudzēm tiktu likvidēta. Pēc tam tu vari kaut ko darīt, lai vecāki sāktu saprast tevi. Diemžēl daudzu jauniešu  rīcības dēļ viņu vecākiem to izdarīt ir ļoti grūti. Kāpēc?

Divējāda dzīve

Septiņpadsmitgadīgā Vikija sarežģīja attiecības ar vecākiem, slepeni, pretēji savu vecāku gribai tikdamās ar kādu puisi. Vikija bija pārliecināta, ka vecāki vienkārši nesapratīs, kādas ir viņas jūtas pret draugu. Plaisa starp viņu un vecākiem, protams, auga. ”Mēs padarījām cits cita dzīvi nožēlojamu,” saka Vikija. ”Man riebās nākt mājās.” Viņa nolēma apprecēties — izdarīt visu iespējamo, lai tiktu prom no mājām.

Daudzi jaunieši rīkojas līdzīgi, dzīvodami divējādu dzīvi, — viņi slepeni dara to, ko vecāki ir aizlieguši, un pēc tam gaužas, ka vecāki viņus nesaprot! Vikijai, par laimi, palīdzēja kāda vecāka kristiete, kas teica: ”Vikija, padomā par saviem vecākiem.. Viņi tevi ir uzaudzinājuši. Ja tu nevari veidot labas attiecības ar viņiem, kādas būs tavas attiecības ar cilvēku, kas ir tikpat vecs kā tu un nav tev veltījis 17 mīlestības gadus?”

Vikija godīgi pārdomāja savu rīcību. Drīz vien viņa saprata, ka vecākiem ir bijusi taisnība un ka ar viņas pašas sirdi kaut kas nav kārtībā. Viņa pārtrauca tikties ar savu draugu un sāka mazināt plaisu starp sevi un vecākiem. Ja kaut kas svarīgs tavā dzīvē nav zināms taviem vecākiem, vai nav pienācis laiks būt godīgam pret viņiem? (Skaties atvērumu ”Kā lai pasaka vecākiem?”.)

Atlicini laiku sarunām

”Tas bija labākais laiks, kādu biju pavadījis kopā ar tēti!” teica Džons par kādu ceļojumu. ”Nekad mūžā es vēl nebiju pavadījis sešas stundas ar viņu vien. Sešas stundas turp un sešas atpakaļ, un nekāda radio. Mēs pa īstam izrunājāmies. Mēs it kā atklājām viens otru.  Viņā ir daudz vairāk, nekā es biju domājis. Mēs kļuvām draugi.” Vai tu arī nevarētu pamēģināt kārtīgi izrunāties ar savu mammu vai tēti, turklāt darīt to regulāri?

Ir labi, ja starp taviem draugiem ir arī citi pieaugušie. Lūk, ko atceras Vikija: ”Man nebija vispār nekādu attiecību ar pieaugušajiem. Bet es sevi piespiedu iet kopā ar vecākiem, kad viņi tikās ar citiem pieaugušajiem. Pēc kāda laika es biju sadraudzējusies ar cilvēkiem, kas bija vienos gados ar maniem vecākiem, un tas padarīja manu redzesloku daudz plašāku. Man kļuva vieglāk sarunāties ar vecākiem. Atmosfēra mājās strauji uzlabojās.”

Esot kopā ar cilvēkiem, kas gadu gaitā ir ieguvuši gudrību, tev neveidosies šaura, ierobežota dzīves uztvere, kāda var izveidoties, ja tu atrodies tikai savu vienaudžu sabiedrībā. (Salamana Pamācības 13:20.)

Stāsti par savām jūtām

”Mani vārdi ir vaļsirdīgi un atklāti kā mana sirds, un ko manas lūpas zina, to tās arī izrunā neviltoti un nopietnībā,” teica Ēlihus. (Ījaba 33:3.) Vai tu runā šādi ar saviem vecākiem, kad jums rodas nesaskaņas par to, kā ģērbties, cikos nākt mājās un kādu mūziku klausīties?

Kāds jaunietis, vārdā Gregorijs, uzskatīja, ka viņa mamma ir pavisam nesaprātīga. No asiem strīdiem viņš izvairījās, pēc iespējas ilgāk neiedams mājās. Bet tad viņš paklausīja kristiešu draudzes vecāko padomam. Viņš saka: ”Es sāku stāstīt mammai, kā es jūtos. Es teicu viņai, kāpēc es gribu kaut ko darīt, nevis iedomājos, ka viņai tas jau ir zināms. Bieži vien es ar viņu runāju ļoti vaļsirdīgi un skaidroju, ka negrasos darīt neko sliktu un ka nejūtos labi, kad viņa izturas pret mani kā pret mazu bērnu. Tad viņa mani sāka saprast, un pamazām situācija uzlabojās.”

 Arī tu droši vien atklāsi, ka, runājot vaļsirdīgi, var izvairīties no daudziem pārpratumiem.

Kā tikt galā ar domstarpībām

Tas tomēr nenozīmē, ka vecāki tūlīt sāks domāt tāpat kā tu. Tāpēc tev ir jāvalda pār savām jūtām. ”Nejēga izkrata sava gara saturu pilnīgi cita priekšā, bet īsteni gudrais to pataupa sev.” (Salamana Pamācības 29:11.) Aizstāvi savu viedokli mierīgi. Runā par jautājumu būtību, nevis pamato savu nostāju ar frāzi: ”Visi tā dara!”

Reizēm tavi vecāki teiks ”nē”. Tas nenozīmē, ka viņi tevi nesaprot. Varbūt viņi vienkārši vēlas pasargāt tevi no nelaimes. ”Mamma pret mani ir ļoti stingra,” atzīst kāda sešpadsmitgadīga meitene. ”Man ne visai patīk, ka viņa man kaut ko neļauj darīt vai liek nākt mājās noteiktā laikā. Bet dziļi sirdī viņa tiešām rūpējas par mani. ..viņa mani pieskata.”

Drošība un sirsnīgums, kas rodas, kad ģimenes locekļu starpā valda sapratne, vārdiem nav aprakstāmi. Grūtos laikos savstarpēja sapratne padara mājas par miera ostu. Bet, lai tas tā būtu, visiem ģimenes locekļiem ir pamatīgi jācenšas.

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc jauniešu un viņu vecāku starpā mēdz rasties konflikti?

◻ Kā tavu viedokli par vecākiem var ietekmēt tas, ka tu centies viņus labāk saprast?

◻ Kā tu vari labāk saprast savus vecākus?

◻ Kāpēc divējāda dzīve tikai paplašina plaisu starp jums?

◻ Kāpēc ir labi pastāstīt visu vecākiem, ja tev ir kādas nopietnas problēmas? Kā tu vari viņiem to pateikt?

◻ Kā tu vari palīdzēt saviem vecākiem, lai viņi tevi saprastu labāk?

[Izceltais teksts 22. lpp.]

”Ja [tava māte] jutīs, ka tu centies uzzināt un saprast viņas izjūtu iemeslus, viņa pacentīsies labāk saprast tavējās.” (Žurnāls ’Teen)

 [Papildmateriāls/Attēls 20., 21. lpp.]

Kā lai pasaka vecākiem?

Atzīties vecākiem pārkāpumā nemaz nav patīkami. Kāds jaunietis, vārdā Vinss, saka: ”Es vienmēr jutu, ka vecāki uz mani ļoti paļaujas, un man bija grūti uzsākt sarunu, jo es negribēju viņus sāpināt.”

Jauniešus, kas mēģina slēpt savu slikto rīcību, bieži vien moka sirdsapziņas pārmetumi. (Romiešiem 2:15.) Viņu pārkāpumi var kļūt kā ”smagums”, kas ir pārāk liels, lai to varētu panest. (Psalms 38:5.) Gandrīz visos gadījumos viņi ir spiesti mānīt savus vecākus, un melodami viņi izdara jaunus pārkāpumus. Tā tiek izpostītas viņu attiecības ar Dievu.

Bībelē ir teikts: ”Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana Pamācības 28:13.) Deviņpadsmitgadīgā Betija saka: ”Jehova tik un tā visu redz.”

Ja ir izdarīts nopietns pārkāpums, atzīsties tajā Jehovam un lūdz viņam piedošanu. (Psalms 62:9.) Pēc tam izstāsti visu vecākiem. (Salamana Pamācības 23:26.) Viņiem ir sava dzīves pieredze, un viņi daudzos gadījumos varēs tev palīdzēt, lai tu izlabotu pieļautās kļūdas un turpmāk tās vairs neatkārtotu. ”Saruna var tiešām ļoti palīdzēt,” atzīst astoņpadsmitgadīgais Kriss. ”Tas ir liels atvieglojums — atbrīvot no šīm domām savu prātu.” Bet jāpadomā arī par to, kā runāt ar vecākiem.

Bībelē ir minēts ”vārds, kas teikts īstā laikā”. (Salamana Pamācības 25:11; salīdzini Salamans Mācītājs 3:1, 7.) Kad varētu būt īstais laiks? Kriss turpina: ”Es pagaidu līdz vakariņu laikam un tad saku tētim, ka man ar viņu jāparunā.” Kāds jaunietis, kas auga nepilnā ģimenē, bija pamēģinājis citu laiku: ”Es ar mammu parasti runāju pirms pašas gulētiešanas — tad viņa bija daudz mierīgāka. Pārnākusi no darba, viņa mēdza būt ļoti nervoza.”

Varbūt tu varētu sākt šādi: ”Mammu un tēt, man kaut kas nedod mieru.” Bet ja nu vecāki šķiet pārāk aizņemti, lai pievērstu tev uzmanību? Tu varētu teikt: ”Es zinu, ka jums nav laika, bet ir viena lieta, kas mani ļoti uztrauc. Vai mēs nevarētu  parunāt?” Pēc tam tu varētu pajautāt: ”Vai jūs nekad neesat izdarījuši neko tādu, par ko pēc tam ir kauns runāt?”

Tad nāk pats grūtākais: pateikt vecākiem, kas īsti ir izdarīts. Rīkojies pazemīgi un ’runā patiesību’, necenties mazināt sava nodarījuma nopietnību un nenoklusē nepatīkamākos faktus. (Efeziešiem 4:25; salīdzini Lūkas 15:21.) Lieto vārdus, ko tavi vecāki saprot, nevis izteicienus ar kādu īpašu nozīmi, kas ir saprotama tikai jauniešiem.

Protams, vispirms tavi vecāki droši vien jutīsies sāpināti un vīlušies. Tāpēc neesi pārsteigts vai nikns, ja pār tevi gāžas satrauktu vārdu lavīna. Ja tu agrāk būtu ieklausījies vecāku brīdinājumos, tu tagad varbūt neatrastos tādā situācijā. Tāpēc esi savaldīgs. (Salamana Pamācības 17:27.) Klausies, ko vecāki saka, un atbildi uz viņu jautājumiem, vienalga, kādā tonī vecāki tos uzdod.

Nav šaubu, ka tava patiesā vēlēšanās labot radušos situāciju ļoti iespaidos tavus vecākus. (Salīdzini 2. Korintiešiem 7:11.) Tomēr esi gatavs arī saņemt pelnītu pārmācību. ”Katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.” (Ebrejiem 12:11.) Tāpat atceries, ka šī nav pēdējā reize, kad tev ir vajadzīga vecāku palīdzība un uz viņu dzīves pieredzi balstīts padoms. Iemācies uzticēties vecākiem, stāstot par nelielām problēmām, lai tad, kad rodas lielas problēmas, tev nebūtu bail stāstīt viņiem, kas tev ir uz sirds.

[Attēls]

Izvēlies laiku, kad tavi vecāki ir noskaņoti pēc iespējas labvēlīgāk