5. nodaļa

Ko lai es daru, ja tēvs vai māte apprecas vēlreiz?

”Diena, kad tētis apprecējās ar Ritu, bija sliktākā diena manā mūžā,” atceras Šeins. ”Es biju nikns. Es dusmojos uz tēti par to, ka viņš bija nodevis mammu. Es dusmojos uz mammu par to, ka viņa devās studēt tieslietas un pameta mūs vienus. Es dusmojos uz abiem knēveļiem, Ritas bērniem, kam turpmāk bija jādzīvo mūsu mājās.. Bet visvairāk es dusmojos uz Ritu.. Es viņu ienīdu. Un, tā kā es uzskatīju, ka ienīst nav pareizi, es dusmojos arī pats uz sevi.” (Linda Kreivena. Stepfamilies—​New Patterns in Harmony.)

KAD tēvs vai māte apprecas vēlreiz, sagrūst pēdējās cerības, ka vecāki varētu atkal būt kopā. Tu varbūt jūties nedroši, izjūti notikušo kā nodevību, varbūt tevi pārņem greizsirdība.

Atkārtotas laulības var sagādāt īpaši lielas sāpes, ja tās seko tūlīt pēc tam, kad viens no vecākiem ir miris. ”Pēc mātes nāves es biju kļuvusi ārkārtīgi neiecietīga,” atzīst sešpadsmitgadīgā Misija. ”Es uzskatīju, ka tēva līgava grib ieņemt mātes vietu, tāpēc es pret viņu biju ļoti ļauna.” Tā kā tu gribi saglabāt uzticību savam īstajam tēvam vai mātei, tev pat varētu rasties vainas sajūta, ja tu sāc mīlēt pamāti vai patēvu.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudzu jauniešu emocionālās sāpes izpaužas naidīgā rīcībā. Daži pat domā, kā izjaukt jauno laulību. Bet tu nedrīksti aizmirst, ka tava māte un viņas jaunais vīrs (vai tēvs un viņa jaunā sieva) ir devuši solījumu Dieva priekšā. ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam [arī bērnam] nebūs šķirt.” (Mateja 19:6.) Pat ja tev izdotos viņus  izšķirt, tu nepanāksi, lai tavi vecāki atkal būtu kopā.

Tāpat nav nekādas jēgas pastāvīgi strīdēties ar patēvu vai pamāti. Salamana Pamācībās 11:29 ir dots brīdinājums: ”Kas pats savu namu apbēdina, tam būs vējš par ieguvumu.” Citiem vārdiem — šāds cilvēks nepanāks neko. Nepatika, ko piecpadsmitgadīgā Džerija izjuta pret savu pamāti, beidzās ar asu strīdu. Kāds bija iznākums? Pamāte pieprasīja, lai Džerijas tēvs izvēlas: vai nu viņa, vai meita. Viss beidzās ar to, ka Džerija pārcēlās uz dzīvi atpakaļ pie savas īstās mātes, kas arī bija apprecējusies vēlreiz.

Tev var palīdzēt mīlestība

Kas tev var palīdzēt rīkoties vispareizāk, ja tēvs vai māte apprecas vēlreiz? Tev var palīdzēt uz principiem balstīta mīlestība, kas ir aprakstīta 1. Korintiešiem 13:4—8.

Mīlestība ”nemeklē savu labumu”. ”Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!” (1. Korintiešiem 10:24.) Vai būtu pareizi dusmoties, ja tēvs vai māte vēlas būt kopā ar jaunu dzīvesbiedru?

Mīlestība ”neskauž”. Bieži vien jaunieši ne ar vienu nevēlas dalīt savu īsto vecāku mīlestību. Tomēr tev nav jābaidās, ka vecākiem varētu pietrūkt mīlestības, jo mīlestība  spēj izpausties neierobežoti. (Salīdzini 2. Korintiešiem 6:11—13.) Tavs īstais tēvs vai tava māte var izrādīt savu mīlestību pret jauno dzīvesbiedru, un tas nenozīmē, ka mazināsies viņa vai viņas pieķeršanās tev. Bet vai tu atdarīsi savu sirdi, lai tajā būtu vieta arī patēvam (vai pamātei)? Ja tu šādi rīkosies, tu nekādā gadījumā nebūsi neuzticīgs tēvam (vai mātei), kas vairs nedzīvo kopā ar jums.

Mīlestība ”neizturas piedauzīgi”. Dzīve kopā ar jauniem brāļiem vai māsām var radīt morālas grūtības. Kā liecina ziņojumi, 25 procentos ģimeņu, kurās ir bērni no iepriekšējām laulībām, pastāv netikumīgas dzimumattiecības ģimenes locekļu starpā.

Pēc tam kad Deivida māte bija apprecējusies otrreiz, viņam bija jādzīvo kopā ar četrām padsmitgadīgām pusmāsām *; viņš teica: ”Man savā prātā bija jāuzceļ barjera, lai neļautu pamosties seksuālām jūtām.” Tev arī jāuzmanās, lai tu nebūtu pārlieku familiārs un tavs apģērbs un uzvedība nekad nebūtu seksuāli izaicinoši. (Kolosiešiem 3:5.)

Mīlestība ”apklāj visu, ..tā panes visu”. Reizēm šķiet, ka nekas nevar atvieglot tavas sirdssāpes. Merla atzina: ”Man likās, ka man nav vietas šajā mājā. Es pat teicu mammai, ka būtu bijis labāk, ja es vispār nebūtu piedzimusi.” Merla sacēlās pret vecākiem un aizbēga no mājām. Bet tagad viņa saka: ”Vislabāk ir visu paciest.” Ja arī tu būsi pacietīgs, ar laiku sākotnējais sarūgtinājums, apjukums un sāpes mazināsies.

”Tu neesi mans īstais tēvs (māte)!”

Nemaz nav viegli pakļauties jauna tēva vai jaunas mātes audzināšanai, un tad, kad patēvs vai pamāte kaut ko lūdz izdarīt, bērniem var rasties vēlēšanās atcirst: ”Tu neesi mans īstais tēvs (māte)!” Bet atceries principu no 1. Korintiešiem 14:20: ”Saprašanā topiet pieauguši.”

 Atzīstot patēva vai pamātes tiesības tevi audzināt, tu parādi, ka esi ’saprašanā pieaudzis’. Viņš vai viņa pilda tava īstā tēva vai mātes pienākumus, un tev ir jāizturas pret viņu ar cieņu. (Salamana Pamācības 1:8; Efeziešiem 6:1—4.) Esteri, kas dzīvoja Bībeles laikos, pēc vecāku nāves audzināja patēvs. Kaut arī Mordohajs nebija Esteres īstais tēvs, viņš ’deva tai pavēles’, kurām Estere paklausīja, būdama jau pieaugusi sieviete! (Esteres 2:7, 15, 17, 20.) Patēva vai pamātes centieni tevi audzināt parasti liecina par viņu mīlestību un rūpēm. (Salamana Pamācības 13:24.)

Tomēr var gadīties, ka rodas pamatots iemesls sūdzēties. Ja šāds iemesls rodas, pierādi, ka tu esi ’pieaudzis’, un dari to, kas teikts Kolosiešiem 3:13: ”Ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.”

Mācies piekāpties un dalīties ar citiem

Kad piecpadsmitgadīgā Džeimija dzīvoja divatā ar māti, viņai bija sava istaba un dārgas drēbes. Daudz kas izmainījās pēc mātes apprecēšanās, kad Džeimijai bija jāsāk dzīvot ģimenē, kurā bija četri bērni. ”Nu man vairs nav pat savas istabas,” viņa žēlojās. ”Man visā jādalās ar citiem.”

Turklāt tavs stāvoklis varbūt vairs nav tāds pats, kāds tas bija tad, kad tu biji vecākais vai vienīgais bērns ģimenē. Ja tu esi dēls, ilgu laiku tu esi bijis mājās kā saimnieks, bet tagad par saimnieku ir kļuvis tavs patēvs. Ja tu esi meita, jūs ar māti varbūt bijāt kā māsas, pat gulējāt vienā istabā, turpretī tagad tavu vietu ģimenē ieņem patēvs.

”Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem,” ir teikts Bībelē. (Filipiešiem 4:5.) Oriģinālvalodā šeit lietots vārds ar nozīmi ’piekāpīgums’, un ar šo vārdu tika  raksturots tāds cilvēks, kas neuzstāj, lai tiktu ievērotas visas viņa likumīgās tiesības. Esi arī tu piekāpīgs un mācies meklēt kompromisu. Mācies dzīvot jaunajos apstākļos un nekavējies domās pie pagātnes. (Salamans Mācītājs 7:10.) Esi nesavtīgs pret jaunajiem brāļiem un māsām, nevis izturies pret viņiem kā pret svešiniekiem. (1. Timotejam 6:18.) Jo drīzāk jūs sāksiet izturēties cits pret citu kā pret īstiem brāļiem un māsām, jo drīzāk veidosies sirsnīgas jūtas jūsu starpā. Un neatgrūd jauno ģimenes galvu. Priecājies, ka viņš ir ar jums un palīdz nest mājas darbu nastu.

Ko darīt, ja pret jums neizturas vienādi

Kāda jauna meitene, atzinusi, ka patēvs izrāda pret viņu mīlestības jūtas, piebilda: ”Bet starpība tomēr ir. Pret mums viņš ir prasīgāks, stingrāks un neiecietīgāks.. nekā pret saviem tāda paša vecuma bērniem. Tas mums ir kā dadzis acī.”

Tev jāsaprot, ka vecāku jūtas pret svešiem bērniem parasti nav tādas pašas kā pret saviem miesīgajiem bērniem. Nevienādas attieksmes iemesls galvenokārt ir nevis asinsradniecības saites, bet kopā nodzīvotais laiks. Mēdz būt tā, ka vecāki nemīl vienādi arī savus miesīgos bērnus. (1. Mozus 37:3.) Taču ir būtiski saskatīt starpību starp atšķirīgu un netaisnīgu izturēšanos. Katrs cilvēks ir savdabīga personība, un dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības.  Tāpēc nedomā pārāk daudz par to, vai vecāki izturas pret jums vienādi, labāk papūlies ieraudzīt, vai patēvs (pamāte) cenšas apmierināt tavas vajadzības. Ja tu uzskati, ka tavas vajadzības ir atstātas novārtā, tad tev ir iemesls ar viņu par to parunāt.

Nesaskaņas var rasties arī tavu jauno brāļu vai māsu dēļ. Nekad neaizmirsti, ka arī viņiem varbūt ir grūti pierast pie dzīves jaunā ģimenē. Varbūt viņi pat atgrūž tevi, uzskatīdami, ka tu iejaucies viņu ģimenes dzīvē. Tāpēc visiem spēkiem centies būt labestīgs. Ja viņi ir nejauki pret tevi, centies ’uzvarēt ļaunu ar labu’. (Romiešiem 12:21.) Strīdi starp brāļiem un māsām nav nekas neparasts — tādi laiku pa laikam rodas pat miesīgu brāļu un māsu starpā. (Skaties 6. nodaļu.)

Pacietības labie augļi

”Labāks ir kādas lietas gals nekā tās sākums, labāka ir pacietība nekā augstprātība.” (Salamans Mācītājs 7:8.) Parasti jāpaiet vairākiem gadiem, līdz savstarpēja uzticēšanās ģimenē ir attīstījusies tiktāl, ka visi ģimenes locekļi var labi sadzīvot. Tikai ar laiku dažādie ieradumi un uzskati saplūst kopā, lai veidotu saskaņotu ikdienas dzīvi. Tāpēc nezaudē pacietību! Nedomā, ka tu iemīlēsi jaunos ģimenes locekļus vienā dienā vai ka jauna ģimene izveidosies vienā paņēmienā.

Kad apprecējās Tomasa māte, viņš, maigi izsakoties, jutās nelāgi. Viņi bija četri bērni, un mātes jaunajam vīram bija vēl trīs. ”Mājās bija ķīviņi, strīdi, nesaskaņas, ļoti liels emocionāls sasprindzinājums,” rakstīja Tomass. Kas palīdzēja uzlabot viņu ģimenes dzīvi? ”Ar Bībeles principu palīdzību viss mainījās; ne vienmēr tas notika acumirklī, tomēr, laikam ejot, mēs mācījāmies izrādīt Dieva gara augļus un stāvoklis pamazām normalizējās.” (Galatiešiem 5:22.)

Cieši turoties pie Bībeles principiem, arī ģimenes, kurās ir bērni no iepriekšējām laulībām, var veidot savu dzīvi  sekmīgi; šo faktu apliecina tas, ko mums par savu ģimeni pastāstīja vairāki jaunieši, kuriem viens no vecākiem nav viņu īstais tēvs vai māte.

Jaunieši, kam ir labas attiecības ar patēvu vai pamāti

Intervētājs: ”Kā jūs tikāt galā ar nevēlēšanos pakļauties patēva vai pamātes aizrādījumiem?”

Linčs: ”Māte un patēvs vienmēr bija vienoti, kad man bija vajadzīgs sods. Ja kaut kas bija noticis, viņi abi pieņēma lēmumu, tāpēc tad, kad es dabūju pērienu, es zināju, ka tas ir sods no viņiem abiem.”

Linda: ”Sākumā bija ļoti grūti, jo es mēdzu atbildēt: ”Ar kādām tiesībām tu man to saki?” Bet tad es padomāju par Bībelē teiktajiem vārdiem ”Godā savu tēvu un māti”. Lai arī viņš nebija miesīgais tēvs, Dieva acīs viņš tomēr bija mans tēvs.”

Robins: ”Es zināju, ka ļoti sāpinātu māti, ja atgrūstu cilvēku, kuru viņa mīl.”

Intervētājs: ”Kas veicināja labu domu apmaiņu?”

Linčs: ”Bērniem ir jāinteresējas par to, ko dara vecāki. Es palīdzēju patēvam darbā. Kopā strādājot, mēs runājām un runājām. Tā es varēju izprast viņa domāšanu. Citreiz mēs vienkārši sēdējām un tāpat vien tērzējām.”

Valērija: ”Mēs ar pamāti pavadījām kopā ļoti daudz laika, un es viņu tiešām sāku saprast. Mēs kļuvām par vistuvākajām draudzenēm.”

Robins: ”Mamma apprecējās, kad bija pagājis tikai gads pēc tēva nāves. Es nespēju veidot ciešas attiecības ar patēvu, jo negribēju viņu redzēt sava tēva vietā. Es lūdzu Dievu, lai viņš man palīdz pārciest tēva nāvi un tuvināties patēvam. Es lūdzu un lūdzu, un lūdzu. Jehova tiešām atbildēja uz manām lūgšanām.”

Intervētājs: ”Ko jūs darījāt, lai jums būtu tuvākas attiecības ar patēvu vai pamāti?”

 Valērija: ”Ik pa laikam es lūdzu pamāti aiziet kopā ar mani uz kādu izrādi — mēs turp gājām divas vien. Ja es kaut kur devos, es mēdzu nopirkt viņai ziedus vai kādu vāzi — kaut ko tādu, kas apliecinātu, ka es domāju par viņu. Viņa to ļoti novērtēja.”

Eriks: ”Ir jācenšas atrast kaut ko kopīgu. Mūs saistīja vienīgi tas, ka viņš bija precējies ar manu māti un mēs dzīvojām vienā mājā. Vislielāko palīdzību es izjutu tad, kad es, tāpat kā viņš, sāku interesēties par Bībeli. Arvien vairāk tuvodamies Dievam Jehovam, es veidoju daudz ciešākas attiecības ar patēvu. Nu mums tiešām bija kaut kas kopīgs!”

Intervētājs: ”Kādu labumu jūs paši esat guvuši?”

Robins: ”Kad es dzīvoju kopā ar māti, es biju dumpīgs un izlutināts. Es vienmēr gribēju, lai viss būtu man pa prātam. Tagad es esmu iemācījies domāt par citiem un būt nesavtīgāks.”

Linčs: ”Patēvs man palīdzēja domāt kā vīrietim. Viņš man ir palīdzējis iemācīties dažādus darbus un saprast, ko es varu padarīt ar savām rokām. Kad bija grūti un man kāds bija vajadzīgs, viņš vienmēr bija klāt. Viņš ir labākais tēvs, kāds vispār var būt.”

[Zemsvītras piezīme]

Jautājumi pārrunām

◻ Kā mēdz justies jaunieši, kad viņu tēvs vai māte apprecas atkārtoti? Kāpēc viņi tā jūtas?

◻ Kā kristīga mīlestība palīdz jaunietim pārvarēt grūtības?

◻ Vai tev ir jāklausa, ja tevi audzina patēvs (vai pamāte)?

◻ Kāpēc ir svarīgi, lai jaunietis mācētu piekāpties un dalīties ar citiem?

◻ Vai tev būtu jāgaida, ka pret tevi izturēsies tāpat kā pret pusbrāļiem un pusmāsām? Ko darīt, ja tev šķiet, ka pret tevi izturas netaisnīgi?

◻ Ko tu vari darīt, lai uzlabotu attiecības ar patēvu (vai pamāti)?

[Izceltais teksts 45. lpp.]

”Es uzskatīju, ka tēva līgava grib ieņemt mātes vietu, tāpēc es pret viņu biju ļoti ļauna.”

[Attēls 43. lpp.]

Ja kāds no vecākiem apprecas vēlreiz, bērnos var rasties dusmas, nedrošības sajūta un greizsirdība

[Attēls 46. lpp.]

Patēva un pamātes aizrādījumi bieži vien tiek ignorēti