7. nodaļa

Vai man iet prom no mājām?

”Mamma un tēti!

Beidzot esmu nolēmusi iet prom no mājām. Kā jau esmu Jums teikusi, es to nedaru, lai Jums iespītētu vai kaut kā atriebtos. Es nevaru būt laimīga ar tādiem ierobežojumiem, kādus Jūs man uzliekat. Varbūt šādi es arī nebūšu laimīga, tomēr es gribu pamēģināt.”

TĀ SĀKĀS kādas septiņpadsmitgadīgas meitenes atvadu vēstule vecākiem. Vācijā trešā daļa meiteņu un ceturtā daļa zēnu vecumā no 15 līdz 24 gadiem dzīvo atsevišķi no vecākiem. Varbūt arī tu esi domājis par to, vai nevajadzētu iet prom no mājām.

Dievs jau iepriekš zināja, ka cilvēks, vēlēdamies apprecēties, ”atstās tēvu un māti”. (1. Mozus 2:23, 24.) Ir arī citi pamatoti iemesli atstāt mājas, piemēram, vēlēšanās vairāk kalpot Dievam. (Marka 10:29, 30.) Taču daudziem jauniešiem aiziešana no mājām ir paņēmiens, kā izrauties no, viņuprāt, nepanesamiem dzīves apstākļiem. Kāds jaunietis stāsta: ”Cilvēks gluži vienkārši vēlas vairāk neatkarības. Dzīve mājās kopā ar vecākiem vairs neapmierina. Mūžīgi rodas kaut kādi strīdi, un viņi nesaprot, kas man ir vajadzīgs. Turklāt mana brīvība tiek ļoti ierobežota, jo man jāatskaitās vecākiem par katru soli.”

Gatavs patstāvīgai dzīvei?

Vai tava tieksme pēc neatkarības nozīmē, ka tu esi tai gatavs? Vispirms tev jāņem vērā tas, ka apgādāt pašam sevi var būt daudz grūtāk, nekā tu domā. Atrast darbu parasti nav viegli. Dzīvokļu īres maksa ir strauji paaugstinājusies.  Ko bieži vien ir spiesti darīt jaunieši, kas ir nokļuvuši finansiālās grūtībās? Grāmatas Pulling Up Roots autori norāda: ”Viņi atgriežas mājās un gaida, ka vecāki atkal uzņemsies ar viņu uzturēšanu saistītās nastas.”

Kāds ir tavs intelektuālais, emocionālais un garīgais briedums? Varbūt tu iedomājies, ka esi pieaudzis, bet vecāki droši vien vēl redz tevī kaut ko no ’bērna dabas’. (1. Korintiešiem 13:11.) Tiešām, vai tad tavi vecāki nav tie, kas vislabāk spēj izlemt, cik daudz brīvības tev var dot? Pretojoties viņu spriedumiem un uzsākot pats savu dzīvi, tu vari nokļūt pamatīgās nepatikšanās! (Salamana Pamācības 1:8.)

”Es nevaru sadzīvot ar saviem vecākiem!”

Vai tā ir? Ja arī tā būtu, tev nav nekāda pamata tūlīt kravāt somas. Tu esi jauns, tāpēc tev joprojām ir vajadzīgi vecāki; viņu pieredze un gudrība tev noteikti noderēs turpmākajā dzīvē. (Salamana Pamācības 23:22.) Vai tev būtu jāsarauj visas saites ar vecākiem tāpēc vien, ka jūsu attiecībās ir radušās kādas grūtības?

Kāds jaunietis no Vācijas, vārdā Karstens, kurš aizgāja no mājām, lai sāktu pilnas slodzes kalpošanu Dievam, teica šādus vārdus: ”Nekādā gadījumā neej prom no mājām tāpēc vien, ka nevari sadzīvot ar vecākiem. Ja tu nevari sadzīvot ar viņiem, kā tu varēsi sadzīvot ar citiem cilvēkiem? Aizejot no mājām, tu problēmu neatrisināsi. Gluži otrādi: pierādīsies, ka tev trūkst brieduma, lai nostātos uz savām kājām, un tu vēl vairāk atsvešināsies no saviem vecākiem.”

Tikumība un motīvi

Jaunieši parasti neņem vērā apstākļus, kas var apdraudēt viņu tikumību, ja viņi pāragri aiziet no mājām.  Lūkas 15:11—​32 ir lasāms Jēzus stāsts par kādu jaunu cilvēku, kas vēlējās būt neatkarīgs un uzsāka patstāvīgu dzīvi. Atrazdamies prom no vecāku labvēlīgās ietekmes, viņš sāka dzīvot izlaidīgi un netikumīgi. Drīz vien viņš bija izšķiedis savu naudu. Bija tik grūti atrast darbu, ka viņš pat sāka darīt to, ko ebreji uzskatīja par pretīgu, — ganīt cūkas. ”Pazudušais” jeb izšķērdīgais dēls tomēr nāca pie prāta. Pārvarējis lepnumu, viņš atgriezās mājās un lūdza tēvam piedošanu.

Šī līdzība tika stāstīta, lai izceltu Dieva žēlsirdību, tomēr tajā ir iekļauta arī praktiska pamācība: aizejot no mājām nesaprātīgu pamudinājumu dēļ, tu vari sev nodarīt morālu un garīgu postu. Diemžēl ir jauni kristieši, kas piedzīvo garīgu postu pēc tam, kad ir uzsākuši patstāvīgu dzīvi. Nespēdami tikt galā ar naudas grūtībām un vēlēdamies samazināt savus izdevumus, daži no viņiem ir nolēmuši dzīvot kopā ar jauniešiem, kuru dzīvesveids ir pretrunā ar Bībeles principiem. (1. Korintiešiem 15:33.)

Kāds jaunietis no Vācijas, vārdā Horsts, atceras sava vecuma jaunieti, kas aizgāja no mājām: ”Viņš sāka dzīvot ar savu draudzeni, kaut gan viņi nebija precējušies. Viņi rīkoja vakarus, kuros dzērieni plūda straumēm, un viņam tie bieži beidzās ar piedzeršanos. Ja viņš joprojām dzīvotu mājās, vecāki neko tādu nebūtu pieļāvuši.” Nobeigumā Horsts saka: ”Aiziešana no mājām cilvēkam dod vairāk brīvības, tas tiesa. Bet ja tā pavisam godīgi: vai nav taisnība, ka bieži tā tiek izmantota, lai darītu kaut ko sliktu?”

Ja tu ilgojies pēc lielākas brīvības, pajautā sev: ”Kāpēc es gribu vairāk brīvības? Vai es gribu, lai man būtu vairāk mantu? Varbūt es vēlos darīt to, ko vecāki man aizliegtu, ja es dzīvotu pie viņiem?” Neaizmirsti vārdus, kas rakstīti Bībelē, Jeremijas 17:9: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?”

 Kā lai es kļūstu par pieaugušu cilvēku, ja es palieku pie vecākiem?

Grāmatā Adolescence (Pusaudža gadi) ir atzīmēts: ”Aiziešana no mājām vēl negarantē sekmīgu pāreju [uz pieauguša cilvēka dzīvi]. Savukārt palikt mājās nenozīmē, ka nav iespēju kļūt pieaugušam.” Tā ir taisnība — būt pieaugušam cilvēkam nenozīmē tikai būt savas naudas noteicējam, pašam strādāt un dzīvot savā dzīvoklī. Viens sekmīgas dzīves priekšnoteikums ir spēja risināt problēmas. Nekas nav panākams, bēgot no apstākļiem, kas mums ne visai patīk. ”Ir labi jau jaunībā mācīties savu jūgu nest,” teikts Raudu Dziesmās 3:27.

Padomāsim, piemēram, par vecākiem, ar kuriem ir grūti sadzīvot vai kuri ir ļoti stingri. Maks (tagad viņam ir 47 gadi) atceras savu tēvu, kas viņam lika daudz darīt mājās. Vasaras brīvdienās, kad citi bērni spēlējās, viņam bija jāstrādā. ”Es uzskatīju, ka viņš ir nežēlīgākais cilvēks  pasaulē, tāpēc ka viņš neļāva mums skraidīt pa āru un dzīvot savam priekam,” saka Maks. ”Es bieži domāju: kaut es varētu tikt prom no šejienes un sākt pats savu dzīvi.” Taču tagad viņam ir citāds viedoklis: ”Tēvs man ir izdarījis nenovērtējamu pakalpojumu. Viņš man iemācīja kārtīgi strādāt un panest grūtības. Kopš tā laika man ir bijis jāsaskaras ar daudz nopietnākām problēmām, bet es protu bez bailēm tām stāties pretī.”

Dzīve pasaku zemē

Tomēr tu nekļūsi pieaudzis tāpēc vien, ka tu dzīvo pie vecākiem. Kāds jaunietis saka: ”Mājās pie vecākiem es dzīvoju kā pasaku zemē. Viņi visu izdarīja manā vietā.” Kļūt pieaugušam nozīmē arī iemācīties kaut ko darīt pašam. Protams, iznest atkritumu spaini vai mazgāt veļu nav tik aizraujoši kā klausīties mīļākos mūzikas ierakstus. Bet kas notiktu, ja tu tā arī neiemācītos darīt šos darbus? Tu kļūtu par bezpalīdzīgu pieaugušo, kas būtu pilnībā atkarīgs no saviem vecākiem un citiem cilvēkiem.

Vai tu (vienalga — jaunietis vai jauniete), gatavojoties ar laiku uzsākt patstāvīgu dzīvi, mācies gatavot ēdienu, uzkopt istabas, gludināt veļu un remontēt māju vai automašīnu?

Materiāla patstāvība

Daudzi jaunieši pārtikušās zemēs uzskata, ka nauda ir kaut kas tāds, kas viegli nāk un vēl vieglāk aiziet. Jaunieši, kas brīvajā laikā kaut kur strādā, par nopelnīto naudu mēdz iegādāties skaņu aparatūru vai pazīstamu firmu izgatavotus apģērbus. Šos jauniešus gaida nepatīkams atklājums, kad viņi sāk dzīvot vieni paši. Horsts (kurš tika minēts iepriekš) atceras: ”Pēc mēneša [ko biju nodzīvojis viens pats] bija tukšs gan naudas maks, gan arī pieliekamais.”

Vai tu nevarētu iemācīties, kā apieties ar naudu, kamēr dzīvo pie vecākiem? Taviem vecākiem šajā ziņā ir daudzu gadu pieredze, un viņi tev var palīdzēt izvairīties  no daudziem nepareiziem lēmumiem. Grāmatā Pulling Up Roots ir ieteikts uzdot vecākiem šādus jautājumus: ”Cik daudz katru mēnesi jāmaksā par elektrību? Par apkuri? Par ūdeni? Par telefonu? Kādus nodokļus mēs maksājam? Cik mēs maksājam par īri?” Tevi, iespējams, ļoti pārsteigs fakts, ka jauniešiem, kas strādā, bieži vien ir lielāka kabatas nauda nekā viņu vecākiem. Ja tu strādā, piedāvā vecākiem materiālu palīdzību ģimenes vajadzību apmierināšanā.

Mācies dzīvot, pirms tu sāc patstāvīgu dzīvi

Tev tik tiešām nav katrā ziņā jāiet prom no mājām, lai tu varētu kļūt par pieaugušu cilvēku. Kamēr tu dzīvo kopā ar vecākiem, tev jādara viss iespējamais, lai tu izveidotos par saprātīgu un nosvērtu cilvēku. Mācies sadzīvot ar citiem. Pierādi, ka tu spēj uzklausīt aizrādījumus, atzīt kļūdas un panest vilšanos. Veido sevī ’laipnību, labprātību, lēnprātību un atturību’. (Galatiešiem 5:22.) Šādas īpašības raksturo nobriedušu kristieti.

Agri vai vēlu kaut kas (piemēram, laulība) droši vien liks tev pamest vecāku mājas. Bet tikmēr nav kur steigties. Parunā ar saviem vecākiem. Viņi droši vien būs ļoti priecīgi, ka tu paliec dzīvot pie viņiem, it īpaši tad, ja tu daudz palīdzi savai ģimenei. Ar vecāku atbalstu tu vari augt, mācīties un kļūt par nobriedušu cilvēku savās paša mājās.

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc daudzi jaunieši tik ļoti grib aiziet no mājām?

◻ Kāpēc lielākā daļa jauniešu nav gatavi dzīvot atsevišķi no vecākiem?

◻ Kādas briesmas var draudēt jaunietim, kas pāragri aiziet no mājām?

◻ Kādas ir dažas no problēmām, ar kurām sastopas tie, kas aizbēg no mājām?

◻ Kā tu vari kļūt par nobriedušu cilvēku, dzīvojot kopā ar vecākiem?

[Izceltais teksts 57. lpp.]

”Nekādā gadījumā neej prom no mājām tāpēc vien, ka nevari sadzīvot ar vecākiem. ..kā tu varēsi sadzīvot ar citiem cilvēkiem?”

 [Papildmateriāls 60., 61. lpp.]

Vai bēgšana ir risinājums?

Katru gadu vairāk nekā miljons pusaudžu aizbēg no mājām. Daži to dara tādēļ, lai izvairītos no nepanesamiem dzīves apstākļiem, piemēram, vardarbības vai seksuālas izmantošanas. Taču visbiežāk bēgšanas iemesls ir strīdi ar vecākiem par tādiem jautājumiem kā mājās nākšanas laiks, sekmes skolā, darbi mājās un draugu izvēle.

Varbūt tavu vecāku uzskati un domāšanas veids noteiktos jautājumos nesakrīt ar tavējiem. Bet vai tu esi padomājis par to, ka Dievs prasa no vecākiem, lai viņi tevi ’audzinātu un pamācītu būt paklausīgam tam Kungam’? (Efeziešiem 6:4.) Šī iemesla dēļ viņi droši vien pieprasa, lai tu kopā ar viņiem ietu uz reliģiskām sapulcēm un piedalītos reliģiska rakstura darbā, vai pat ierobežo tevi draugu izvēles ziņā. (1. Korintiešiem 15:33.) Vai šāda vecāku rīcība ir iemesls sacelties pret viņiem vai bēgt prom no mājām? Arī tev pašam ir Dieva noteikts pienākums: ”Godā savu tēvu un māti.” (Efeziešiem 6:1—3.)

Turklāt bēgšana no mājām neko neatrisina. ”Bēgšana tikai rada vēl lielākas problēmas,” saka Eimija, kas aizbēga no mājām 14 gadu vecumā. Mārgareta Haida savā grāmatā My Friend Wants to Run Away (Mans draugs grib bēgt no mājām) raksta: ”Tikai nedaudzi no aizbēgušajiem atrod darbu un var dzīvot patstāvīgi. Lielākajai daļai no viņiem dzīve kļūst sliktāka, nekā tā bija pirms aiziešanas no mājām.” Žurnālā ’Teen ir teikts: ”Uz ielas tīņi neatrod brīvību. Viņi satiek citus sev līdzīgus aizbēgušos vai atstumtos, kas dzīvo pamestās ēkās, kur viņi ir neaizsargāti pret izvarotājiem un laupītājiem. Tāpat viņi satiekas ar daudziem cilvēkiem, kas izmanto jauniešus saviem netīrajiem darījumiem, un no mājām aizbēgušie pusaudži ir viegli iegūstami upuri.”

Kad Eimija aizbēga no mājām, par viņas ”draugu” kļuva kāds 22 gadus vecs vīrietis, kas pieprasīja, lai Eimija maksā par uzturēšanos pie viņa, ”stājoties dzimumattiecībās ar viņu un deviņiem viņa draugiem”. Eimija dzēra un lietoja daudz narkotiku. Kādai citai meitenei, Sendijai, uzmācās viņas radinieks, un viņa aizbēga no mājām. Sendija kļuva par prostitūtu, viņa dzīvoja uz  ielas, nakšņoja parkā uz soliņa vai citur — kur pagadījās. Notikumi ar šīm meitenēm labi raksturo to, kas notiek ar daudziem jauniešiem pēc aizbēgšanas no mājām.

Lielākajai daļai no mājām aizbēgušo jauniešu nav iemaņu, kas tiek pieprasītas darba tirgū. Tāpat viņiem parasti nav ne dzimšanas apliecības, ne pases, kas nepieciešamas, lai iestātos darbā. ”Man bija jāzog un jāubago,” stāsta Luī, ”bet lielākoties es zagu, jo uz ielas jau neviens nekā nedod.” Apmēram 60 procenti no mājām aizbēgušo ir meitenes, un daudzas no viņām pelna naudu ar prostitūciju. Autoostās bieži apgrozās pornogrāfisku fotogrāfiju izgatavotāji, narkotiku tirgotāji un suteneri, kas meklē no mājām aizbēgušus jauniešus, kurus varētu izmantot. Viņi mēdz piedāvāt apmulsušajiem jauniešiem naktsmājas un ēdienu. Šie cilvēki varbūt pat piedāvā to, kā jauniešiem mājās ir pietrūcis, — sajūtu, ka viņus kāds mīl.

Bet pēc kāda laika šādi ”labvēļi” pieprasa samaksu. Samaksa var nozīmēt prostitūciju, seksuālas perversijas vai pozēšanu pornogrāfisku fotogrāfiju izgatavotājiem. Nav nekāds brīnums, ka daudzi jaunieši, kas aizbēg no mājām, nopietni cieš vai pat zaudē dzīvību.

Tāpēc ir vērts papūlēties un runāt ar vecākiem, turklāt runāt ne tikai vienu reizi vien. Stāsti viņiem, kā tu jūties, kas ar tevi notiek. (Skaties 2. un 3. nodaļu.) Ja tev jācieš no vardarbības vai seksuālas uzmākšanās, tev varbūt ir nepieciešama palīdzība no ārpuses.

Lai kāda būtu tava situācija, runā, nevis bēdz prom no mājām. Pat ja apstākļi mājās nav ideāli, vienmēr atceries, ka, aizbēgot no mājām, tu vari nokļūt vēl sliktākos apstākļos.

[Attēli 59. lpp.]

Iemaņas, kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei, var apgūt mājās