34. nodaļa

Kāpēc nedrīkst lietot narkotikas?

”EMOCIONĀLĀ ziņā es esmu bērns,” saka Maiks, divdesmit četrus gadus vecs vīrietis. ”Reizēm es kautrējos vai pat baidos no sava vecuma cilvēkiem. Man ir depresija, es jūtos nedroši, ir pat bijuši brīži, kad es domāju par pašnāvību.”

Anna, kurai ir trīsdesmit seši gadi, atzīst, ka viņa ”emocionālā ziņā ir nenobriedusi” un ka viņai ir ”zema pašcieņa”. ”Man ir ļoti grūti dzīvot normāli,” viņa saka.

Maiks un Anna, vēl būdami pavisam jauni, bija nolēmuši pamēģināt narkotikas, un tagad viņi izjūt toreiz pieņemtā lēmuma sekas. Miljoniem jauniešu mūsdienās injicē, rij, osta un smēķē visdažādākās narkotiskās vielas — kokaīnu, marihuānu un daudz ko citu. Daudzi jaunieši lieto narkotikas, lai aizmirstos. Citus pamēģināt narkotikas vilina ziņkāre. Ir arī tādi jaunieši, kas lieto narkotikas depresijas vai garlaicības dēļ. Vienreiz pamēģinājuši, daudzi turpina lietot narkotikas tikai tāpēc, lai izjustu baudu, ko tās rada. Septiņpadsmitgadīgais Grānts saka: ”Es smēķēju [marihuānu] tikai tās iedarbības dēļ. Ne tāpēc, lai izskatītos forši, vai citu dēļ. [..] Es nekad neesmu smēķējis, vienaudžu iespaidots, es vienkārši gribu to darīt.”

Ļoti liela ir iespējamība, ka agri vai vēlu tu nonāksi saskarē ar narkotikām vai arī kāds tev tās piedāvās. ”Pat sargi mūsu skolā pārdod marihuānu,” teica kāds jaunietis. Priekšmeti, kas vajadzīgi narkotiku lietošanai, ir viegli pieejami un nopērkami. Tomēr, lai cik populāras būtu narkotikas, pastāv pamatots iemesls no tām atteikties. Kāpēc?

 Narkotikas kavē cilvēka attīstību

Padomāsim par jauniešiem, kas, tāpat kā Maiks un Anna, lieto narkotikas, lai aizmirstos. Kā bija teikts iepriekšējā nodaļā, cilvēks aug emocionāli tad, ja viņš risina dzīves problēmas un mācās, kā rīkoties veiksmju un neveiksmju gadījumos. Jaunieši, kas mēģina izvairīties no problēmām ar dažādu vielu palīdzību, kavē savu emocionālo attīstību. Viņi neizveido spējas, kas nepieciešamas problēmu pārvarēšanai.

Gluži tāpat kā jebkuras spējas, arī spēja risināt problēmas ir jāattīsta. Padomā par kādu piemēru. Vai tu kādreiz esi vērojis meistarīgu futbolistu? Tas ir vienkārši apbrīnojami, ko viņš prot darīt ar galvu un kājām! Bet kā futbolists to ir iemācījies? Viņš ir trenējies daudzus gadus. Mācīdamies vadīt bumbu, izdarīt sitienus un māņu kustības un apgūdams citus spēles paņēmienus, viņš ir kļuvis par prasmīgu spēlētāju.

Ja cilvēks vēlas iemācīties, kā risināt problēmas, viņam jādara kaut kas līdzīgs. Ir nepieciešams treniņš un pieredze. Bībelē, Salamana Pamācībās 1:22, ir uzdots jautājums: ”Cik ilgi jūs gribat palikt neprašas.., cik ilgi.. garīgi bezrūpīgie drīkstēs nonievāt dievišķīgās mācības?” Jaunietis, kas slēpjas aiz narkotiku izraisītās eiforijas, ’paliek nepraša’, viņš neapgūst zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas normālai dzīvei. Grāmatā Talking With Your  Teenager (Runājiet ar jūsu pusaudzi) par padsmitgadīgiem narkotiku lietotājiem ir teikts: ”Viņi tā arī neuzzina, ka dzīves sāpīgos brīžus var pārvarēt bez šo vielu palīdzības.”

Anna, kas lietoja narkotikas, lai aizmirstos, atzīst: ”Četrpadsmit gadus es neesmu risinājusi savas problēmas.” Maiks saka to pašu: ”Es lietoju narkotikas kopš vienpadsmit gadu vecuma. Kad es pārstāju tās lietot, man bija divdesmit divi gadi, bet es jutos kā bērns. Es centos pieķerties citiem cilvēkiem, lai atrastu drošību. Es atskārtu, ka mana emocionālā attīstība bija apstājusies tad, kad es sāku lietot narkotikas.”

”Es esmu izniekojis tos gadus, kad es augu,” saka Frenks, kas bija sācis lietot narkotikas trīspadsmit gadu vecumā. ”Kad pārstāju lietot narkotikas, sev par lielu nožēlu, man nācās saprast, ka esmu pilnīgi nesagatavots dzīvei. Es atkal biju trīspadsmitgadīgs zēns ar tādām pašām emocionālām problēmām, kādas ir visiem pusaudžiem.”

Vai narkotikas var kaitēt manai veselībai?

Šis ir vēl viens būtisks jautājums. Gandrīz visi jaunieši saprot, ka tā saucamās ”smagās” narkotikas var nogalināt cilvēku. Bet vai ”vieglākas” narkotikas, piemēram, marihuāna, arī ir tik bīstamas? Vai daudzie brīdinājumi ir tikai iebiedēšana? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, padomāsim par vienu no šīm narkotikām, proti, marihuānu.

Par marihuānu (to sauc arī par ”zālīti”) speciālisti ir izteikuši daudz pretrunīgu viedokļu. Tiešām, par šo populāro narkotisko vielu vēl daudz kas nav zināms. Marihuānas sastāvs ir ārkārtīgi sarežģīts — tās dūmos ir vairāk nekā 400 ķīmisku sastāvdaļu. Lai konstatētu, ka cigarešu dūmi izraisa vēzi, ārstiem bija vajadzīgi vairāk nekā 60 gadi. Varbūt paies vairāki gadu desmiti, kamēr kāds varēs droši pateikt, kā marihuānas 400 sastāvdaļas iedarbojas uz cilvēka organismu.

 Tomēr jau tagad ASV Medicīnas institūta zinātnieku grupa, iepazinusies ar vairākiem tūkstošiem pētījumu, ir secinājusi: ”Līdz šim publicētie zinātniskie dati liecina, ka marihuānas lietošanai ir daudz psiholoģisku un bioloģisku seku un dažas no tām, vismaz noteiktos apstākļos, ir kaitīgas cilvēka veselībai.” Kā izpaužas marihuānas kaitīgā iedarbība?

Kā marihuāna ietekmē cilvēka organismu

Padomāsim, piemēram, par marihuānas iedarbību uz plaušām. Pat paši dedzīgākie marihuānas aizstāvji atzīst, ka dūmu ieelpošana nekādi nevar nākt par labu cilvēka veselībai. Marihuānas dūmos, tāpat kā tabakas dūmos, ir daudz toksisku vielu, piemēram, darva.

Dr. Forests Tenents jaunākais aptaujāja 492 ASV armijas kareivjus, kas bija lietojuši marihuānu. Gandrīz 25 procentiem ”marihuānas smēķēšanas dēļ bija iekaisis kakls, un apmēram 6 procenti teica, ka viņi ir slimojuši ar bronhītu”. Kādā citā pētījumā tika noskaidrots, ka no 30 marihuānas smēķētājiem 24 smēķētājiem bija bronhu ”bojājumi, kas raksturīgi agrīnām vēža stadijām”.

Protams, neviens nevar droši apgalvot, ka šiem cilvēkiem attīstīsies vēzis. Bet vai tu gribētu uzņemties tādu  risku? Turklāt Bībelē ir teikts, ka Dievs ”dod visiem dzīvību [un] elpu”. (Apustuļu darbi 17:25.) Vai tu apliecinātu cieņu pret dzīvības Devēju, ja tu tīši ieelpotu dūmus, kas nodara ļaunumu plaušām un kaklam?

Salamana Mācītāja 12:6 cilvēka smadzenes tēlainā valodā ir nosauktas par ’zelta trauku’. Smadzenes, kas ir nedaudz lielākas par dūri un sver nepilnu pusotru kilogramu, ne tikai uzglabā tavas atmiņas, bet arī kontrolē visas nervu sistēmas darbību. Paturi prātā šo faktu un ieklausies brīdinājumā, kas izteikts kādā Medicīnas institūta izdevumā: ”Ar pārliecību var teikt, ka marihuāna spēcīgi ietekmē smadzenes un izraisa tajās ķīmiskas un elektrofizioloģiskas pārmaiņas.” Līdz šim nav atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka marihuāna izraisa neatgriezeniskus bojājumus smadzenēs. Tomēr pret iespējamību, ka ”zelta trauks” kaut kādā veidā var ciest marihuānas lietošanas dēļ, nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Der padomāt arī par to, ka reiz tu varbūt apprecēsies un tev būs bērni. Medicīnas institūta ziņojumā bija teikts, ka, eksperimentējot ar dzīvniekiem, kuriem tika ievadītas lielas marihuānas devas, tika novēroti defekti šo dzīvnieku jaundzimušajiem. Pagaidām nav noskaidrots, vai marihuāna tāpat ietekmē cilvēkus. Taču jāatceras, ka jaundzimušo defekti (piemēram, tie, ko izraisa hormons dietilstilbestrols)  var kļūt redzami pēc vairākiem gadiem. Tātad tikai laiks rādīs, kāda nākotne gaida marihuānas smēķētāju bērnus un mazbērnus. Dr. Geibriels Nahass atzīmē, ka marihuānas smēķēšana, iespējams, ir ”ģenētiska rulete”. Vai cilvēks, kas uzskata, ka bērni ir ”tā Kunga dāvana”, drīkst uzņemties tādu risku? (Psalms 127:3.)

Bībeles viedoklis par narkotikām

Protams, marihuāna ir tikai viena no daudzajām populārajām narkotikām. Taču, domājot par tās iedarbību, kļūst skaidrs, ka ir pamatots iemesls nelietot baudas iegūšanai nekādas apziņu ietekmējošas vielas. Bībelē ir teikts: ”Jaunekļu gods ir viņu stiprums.” (Salamana Pamācības 20:29.) Tev, jaunam cilvēkam, droši vien ir laba veselība. Kāpēc tev būtu jāriskē ar to?

Bet vēl svarīgāk ir paturēt prātā Bībelē pausto viedokli. Tajā ir teikts, lai mēs sargājam ”spēju domāt”, nevis iznīcinām to ar kaitīgām vielām. (Salamana Pamācības 3:21, NW.) Tāpat Bībelē ir lasāms mudinājums: ”Šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” Tikai uz tiem, kas ir ’tīrījušies no visiem traipiem’, atturēdamies no tādiem paradumiem kā narkotiku lietošana, attiecas Dieva solījums: ”Tad es jūs pieņemšu. Tad es būšu jums par tēvu.” (2. Korintiešiem 6:17—​7:1.)

 Bet, protams, atteikties no piedāvājuma lietot narkotikas nemaz nav vienkārši.

Vienaudži un viņu ietekme

Kādā vēsā vasaras pievakarē Džo un Frenks, brālēni un tuvi draugi, noslēdza vienošanos. ”Vienalga, ko dara citi, nekad neblēņosimies ar narkotikām,” teica Džo, jaunākais no abiem draugiem. Abi zēni paspieda viens otram roku, apliecinot noslēgto vienošanos. Taču bija pagājuši tikai pieci gadi, kad Džo gāja bojā avārijā, kas notika tāpēc, ka viņš bija lietojis narkotikas. Frenkam bija izveidojusies nopietna atkarība no narkotiskām vielām.

 Kas bija noticis? Uz šo jautājumu var atbildēt, izlasot kādu ārkārtīgi svarīgu brīdinājumu Bībelē: ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Gan Džo, gan Frenks bija nokļuvuši sliktā kompānijā. Arvien vairāk laika pavadīdami kopā ar cilvēkiem, kas lieto narkotikas, arī viņi sāka ar tām ”eksperimentēt”.

Grāmatā Self-Destructive Behavior in Children and Adolescents (Bērnu un jauniešu pašiznīcinošā rīcība) ir norādīts: ”Visbiežāk jaunieti ar dažādām narkotikām ”iepazīstina” tuvs draugs.. [Drauga] mērķis varbūt ir dalīties aizraujošās vai patīkamās izjūtās.” Maiks, par kuru tika stāstīts iepriekš, piekrīt šim apgalvojumam: ”Vienaudžu ietekme bija tas, kam pretoties man bija visgrūtāk. [..] Kad es pirmo reizi pamēģināju marihuānu, es to izdarīju tāpēc, ka visi, kas bija ar mani kopā, to darīja, un es negribēju palikt malā.”

Patiesība ir pavisam vienkārša: ja tavi draugi sāks lietot narkotikas, tevī radīsies ļoti spēcīga vēlēšanās piemēroties viņiem, nepalikt malā. Ja tu neizvēlēsies citus draugus, ar laiku arī tu, visticamāk, sāksi lietot narkotikas.

”Kas draudzējas ar gudriem”

”Kas draudzējas ar gudriem, tas taps gudrs; bet kas [muļķiem] biedris, tiks postā,” teikts Salamana Pamācībās 13:20 (LB-26). Šo principu var paskaidrot ar piemēru: ja tu nevēlies saslimt ar kādu lipīgu slimību, tu droši vien centies nenonākt tuvā saskarē ar cilvēkiem, kas ir jau saslimuši. ”Ja mēs nevēlamies.. lietot narkotikas.., mums jānodrošina veselībai labvēlīga vide un jāierobežo saskare ar kaitīgu ietekmi,” rakstīts grāmatā Adolescent Peer Pressure (Vienaudžu ietekme jauniešu vidū).

 Tu taču negribi kļūt par narkomānu, vai ne? Tad apdomā, ar ko tu pavadi kopā laiku. Draudzējies ar dievbijīgiem kristiešiem, kas tev palīdzēs saglabāt apņemšanos nelietot narkotikas. (Salīdzini 1. Samuēla 23:15, 16.) Padomā arī par to, kas rakstīts 2. Mozus 23:2. Šie vārdi ir teikti cilvēkiem, kas ir devuši ar zvērestu apstiprinātu liecību, taču tie ļoti labi var noderēt arī jauniešiem: ”Nebiedrojies ar lielo pūli tā ļaunajos darbos.”

Jaunietis, kas bez ierunām dara visu, ko viņam saka vienaudži, patiesībā ir viņu kalps. Romiešiem 6:16 ir sacīts: ”Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa?” Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka jauniešiem jāattīsta ”labs padoms”. (Salamana Pamācības 2:10—12.) Mācies domāt pats, tad tev negribēsies sekot bezprincipiāliem jauniešiem.

Tevi varbūt urda ziņkāre par narkotikām un to iedarbību. Tomēr tev nav jāpiesārņo savs prāts un organisms, lai uzzinātu, ko narkotikas var izdarīt ar cilvēku. Pavēro sava vecuma jauniešus, kas lieto narkotikas, it īpaši jauniešus, kas to dara jau ilgāku laiku. Vai viņu prāts darbojas skaidri un asi? Vai viņiem joprojām ir labas sekmes? Vai nav tā, ka viņi ir vienaldzīgi un neuzmanīgi un reizēm pat nesaprot, kas notiek viņiem apkārt? Angļu valodā paši narkomāni šādus cilvēkus apzīmē ar vārdu ”burn-out” (’izdedzis, izdzisis’). Bet daudzi no šiem ”izdzisušajiem” droši vien ir pamēģinājuši narkotikas ziņkārības dēļ. Ir pilnīgi saprotams, kāpēc Bībele mudina kristiešus apslāpēt sevī neveselīgu ziņkāri un iesaka: ”Esiet mazi bērni ļaunumā.” (1. Korintiešiem 14:20.)

Tu vari atturēties no narkotikām

ASV Nacionālā narkoloģijas institūta izdotā bukletā tiek atgādināts: ”Tev ir tiesības noraidīt piedāvājumu pamēģināt narkotikas.. Ja draugi tevi spiež pieņemt kādu lēmumu, viņi ierobežo tiesības, kas tev ir kā brīvam cilvēkam.” Ko lai tu dari, ja tev kāds piedāvā narkotikas?  Sadūšojies un saki ”nē”! Tas nenozīmē, ka tev tūlīt jānolasa lekcija par to, cik slikti ir lietot narkotikas. Minētajā bukletā tiek ieteikts atbildēt vienkārši: ”Nē, paldies. Es nesmēķēju,” — vai: ”Nav ne mazākās vēlēšanās,” — vai arī atteikt nedaudz ar humoru: ”Es neesmu organisma piesārņotājs.” Ja tie, kas tev piedāvā narkotikas, ir uzstājīgi, tev jāsaka ”nē” ar stingru pārliecību. Tu vari aizsargāt sevi, arī darīdams zināmu, ka tu esi kristietis.

Pusaudža gadi ir diezgan sarežģīts dzīves posms. Bet, ja tu mēģināsi izvairīties no problēmām, lietodams narkotikas, tev būs grūtāk kļūt par apzinīgu, nobriedušu cilvēku. Mācies risināt problēmas. Ja grūtības šķiet pārāk lielas, neķeries pie vielām, kas tev palīdzētu aizmirsties. Runā ar saviem vecākiem vai citiem pieaugušiem cilvēkiem, kas tev var palīdzēt tikt galā ar sevi. Neaizmirsti Bībelē doto pamudinājumu: ”Nezūd[ie]ties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas.” (Filipiešiem 4:6, 7.)

Dievs Jehova tev dos spēku pateikt ”nē”. Nekad nepieļauj, ka citu ietekmē mazinātos tava apņēmība. Maiks iesaka: ”Neeksperimentē ar narkotikām. Citādi tev nāksies ciest visu atlikušo mūžu.”

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc tik daudz jauniešu sāk lietot narkotikas?

◻ Kā narkotiku lietošana var aizkavēt jaunieša emocionālo attīstību?

◻ Kas ir zināms par marihuānas iedarbību uz organismu?

◻ Kāds ir Bībeles viedoklis par narkotiku lietošanu baudas dēļ?

◻ Kāpēc jaunietim, kas nevēlas lietot narkotikas, ir jāapdomā, ar ko viņš draudzējas?

◻ Kā var atteikties no piedāvājuma pamēģināt narkotikas?

[Izceltais teksts 274. lpp.]

”Pat sargi mūsu skolā pārdod marihuānu,” teica kāds jaunietis

[Izceltais teksts 279. lpp.]

”Es atskārtu, ka mana emocionālā attīstība bija apstājusies tad, kad es sāku lietot narkotikas,” saka Maiks, bijušais narkomāns

[Papildmateriāls 278. lpp.]

Marihuāna. Jauns brīnumlīdzeklis?

Daudz diskusiju ir izraisījuši apgalvojumi, ka marihuāna varot noderēt glaukomas un astmas ārstēšanā, kā arī palīdzot vēža slimniekiem, kas ķīmijterapijas dēļ izjūt nelabumu. ASV Medicīnas institūta ziņojumā ir atzīts, ka zināma patiesība šajos apgalvojumos ir. Bet vai tas nozīmē, ka tuvā nākotnē ārsti slimniekiem sāks parakstīt marihuānas cigaretes?

Maz ticams, ka tas varētu notikt. No daudzajām vielām, kas ir marihuānas sastāvā — un tādu ir vairāk nekā 400 —, kādas arī varētu izrādīties noderīgas, taču marihuānas smēķēšana droši vien nav saprātīgākais veids, kā uzņemt organismā šīs vielas. ”Lietot marihuānu būtu tas pats, kas dot cilvēkiem sapelējušu maizi, lai viņi no tās varētu uzņemt penicilīnu,” norāda atzīta autoritāte šajos jautājumos, Dr. Kārltons Tērners. Ja arī kādas no marihuānas sastāvdaļām kļūs par drošiem ārstniecības līdzekļiem, ārsti slimniekiem parakstīs marihuānas ”atvasinājumus vai analogus” — ķīmiskus savienojumus, kas tām līdzīgi. Ņemot to vērā, nemaz nepārsteidz vārdi, ko rakstīja ASV Veselības un sociālo pakalpojumu ministrs: ”Jāuzsver, ka iespējamais ārstnieciskais labums nekādā ziņā nemazina marihuānas negatīvo iedarbību uz veselību.”

[Attēls 275. lpp.]

Sadūšojies un noraidi piedāvājumus pamēģināt narkotikas

[Attēli 276., 277. lpp.]

Ja tu mēģināsi izvairīties no problēmām ar narkotiku palīdzību... tev, iespējams, būs grūti risināt problēmas, kad tu būsi pieaudzis cilvēks