Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai dzeršana ir kaut kas slikts?

Vai dzeršana ir kaut kas slikts?

33. nodaļa

Vai dzeršana ir kaut kas slikts?

”VAI dzert ir slikti? Vai dzeršana tiešām ir kaitīga? Kāpēc es nedrīkstu dzert, bet pieaugušie drīkst?” Ļoti iespējams, arī tu esi uzdevis šādus jautājumus. Varbūt tavi vecāki mēdz iedzert. Daudzi tava vecuma jaunieši lieto alkoholu, kaut gan pēc likuma to nedrīkstētu. Televīzijas pārraidēs un kinofilmās dzeršana tiek attēlota kā kaut kas pievilcīgs.

Ja alkohols tiek lietots mērenās devās, tas tiešām var iepriecināt cilvēku. Bībelē ir izteikts atzinums, ka vīns var priecēt sirdi un būt laba piedeva garšīgai maltītei. (Salamans Mācītājs 9:7.) Bet, ja alkoholu lieto nepareizi, var rasties tādas nopietnas problēmas kā nesaskaņas ar vecākiem un skolotājiem vai darīšanas ar policiju un var pat iestāties pāragra nāve. Bībelē ir teikts: ”Vīns ir zobgalis, ikviens cits stiprs dzēriens ir trakulis; kas no tiem streipuļo, nav gudrs.” (Salamana Pamācības 20:1.) Tāpēc ir svarīgi, lai lēmums par alkohola lietošanu vai nelietošanu netiktu pieņemts nepārdomāti.

Ko tu zini par alkoholu un tā ietekmi uz cilvēku? Tu vari pārbaudīt sevi ar testa palīdzību. Uzraksti, vai šie apgalvojumi ir pareizi vai nepareizi.

1. Alkoholiskie dzērieni lielākoties iedarbojas kā stimulatori․ ____

2. Alkohols jebkādās devās ir kaitīgs cilvēka

organismam․ ____

3. No visiem alkoholiskajiem dzērieniem — spirtotiem dzērieniem, vīna, alus — alkohols uzsūcas asinīs vienlīdz ātri․ ____

4. Ātrāk atbrīvoties no skurbuma palīdz melna kafija vai auksta duša․ ____

5. Vienāds alkohola daudzums iedarbojas vienādi uz visiem cilvēkiem․ ____

6. Piedzeršanās un alkoholisms ir viens un tas pats․ ____

7. Alkohols un citas nomierinošas vielas (piemēram, barbiturāti) iedarbojas pastiprināti, ja tos lieto vienlaikus․ ____

8. Dzerot pēc kārtas dažādus dzērienus, cilvēks mazāk apreibst․ ____

9. Organisms pārstrādā alkoholu tieši tāpat kā barību․ ____

Tagad salīdzini savas atbildes ar tām, kas dotas 270. lappusē. Vai daži no taviem uzskatiem par alkoholu nav izrādījušies aplami? Ja tā ir, būtu labi ņemt vērā, ka nezināšana šajos jautājumos tev var maksāt dzīvību. Bībelē ir teikts, ka nepareizi lietots alkohols ”kož kā čūska un dzeļ kā odze”. (Salamana Pamācības 23:32.)

Džons bija apprecējies, kad viņam vēl nebija 20 gadu. Kādu vakaru pēc strīda ar savu jauno sievu Džons, izskrējis no mājām, nolēma piedzerties. Kad Džons vienā paņēmienā bija izdzēris puslitru degvīna, viņam iestājās koma. Viņš palika dzīvs, tikai pateicoties ārstu un medicīnas māsu pūlēm. Acīmredzot viņš nemaz nezināja, ka, strauji izdzerot lielu alkohola daudzumu, cilvēks var nomirt. Nezināšana viņam varēja maksāt dzīvību.

Atgriezeniska iedarbība

Tas ir viens no viltīgākajiem alkohola iedarbības veidiem. Patiesībā alkohols ir depresants, nevis stimulators. Šķietamā pacilātība, ko cilvēks sajūt pēc alkohola lietošanas, rodas tāpēc, ka alkohols nomāc nemiera sajūtu. Cilvēks jūtas mierīgāks, nav vairs tik nobažījies un uztraukts kā tad, kad viņš vēl nebija iedzēris. Ja alkohols tiek lietots nelielās devās, tas kaut kādā mērā var palīdzēt cilvēkam ’aizmirst savas nelaimes’. (Salamana Pamācības 31:6, 7.) Piemēram, kāds jaunietis, vārdā Pols, dzēra, lai aizmirstu ģimenes problēmas. ”Es pavisam drīz atklāju, ka dzerdams es varu mazināt sasprindzinājumu,” viņš atceras. ”Dzerdams es nomierināju nervus.”

Bet vai tas nav labi? Nekā tamlīdzīga! Alkohola iedarbība ir salīdzināma ar atsitienu. Pēc pāris stundām, kad alkohola nomierinošā iedarbība izbeidzas, nemiera sajūta atgriežas, turklāt tā vairs nav tāda pati kā agrāk. Tā ir vēl spēcīgāka nekā pirms dzeršanas! Raizes un sasprindzinājums ir jūtami vēl vairāk. Alkohola lietošanas sekas dažreiz ir jūtamas pat pēc 12 stundām. Protams, ja cilvēks iedzer vēl, nemiera sajūta atkal mazinās. Bet pēc pāris stundām tā atgriežas un kļūst vēl izteiktāka nekā iepriekš. Tā tas turpinās: mākslīgi radītus pacilātības brīžus nomaina aizvien zemāki kritieni.

Ja domā par ilgstošām sekām, ir skaidrs, ka alkohols nemazina nemieru. Alkohola lietošanas dēļ nemiers var kļūt vēl izteiktāks. Turklāt, atguvies no reibuma, cilvēks redz, ka viņa problēmas joprojām ir tādas pašas.

Kavēta emocionālā attīstība

Ir cilvēki, kas apgalvo, ka alkohols atvieglo viņu dzīvi. Deniss, piemēram, bija ļoti kautrīgs, un viņam bija grūti risināt pat pavisam vienkāršas sarunas. Bet tad viņš izdarīja kādu atklājumu. ”Pēc pāris glāzītēm es atraisījos,” viņš saka.

Tomēr cilvēks sasniedz briedumu nevis mēģinot izvairīties no grūtībām, kā to darīja Deniss, bet cenšoties tās risināt. Mācīdamies risināt problēmas, ar kurām tu sastopies jaunībā, tu gatavojies tiem pārbaudījumiem, kādi var rasties, kad būsi pieaudzis cilvēks. Deniss pārliecinājās, ka īslaicīgā alkohola iedarbība būtībā viņam nepalīdz pārvarēt kautrīgumu. ”Kad reibums bija izgājis, es atkal ierāvos savā čaulā,” viņš saka. Bet kā ir tagad, kad ir pagājuši vairāki gadi? Deniss turpina: ”Es tā arī neesmu iemācījies, sarunājoties ar cilvēkiem, būt tāds, kāds es patiesībā esmu. Man šķiet, ka mana attīstība tika aizkavēta.”

Tas pats notiek, ja cilvēks lieto alkoholu, lai mazinātu stresu. Džouna, kas to bija darījusi padsmit gados, atzīst: ”Nesen kādā saspringtā situācijā es nodomāju: ”Nebūtu slikti tagad nedaudz iedzert.” Galvā rodas doma, ka iedzerot var labāk tikt galā ar sarežģītu situāciju.” Bet šāda doma ir aplama!

Kādā rakstā, kas bija publicēts Ņujorkas štata medicīnas žurnālā, bija teikts: ”Kad narkotiskas vielas [arī alkohols] tiek izmantotas, lai pārvarētu grūtības mācībās un sabiedriskos vai personīgos jautājumos, zūd nepieciešamība mācīties, kā tikt galā ar sarežģījumiem. Šādas rīcības sekas var palikt nemanītas līdz laikam, kad cilvēks jau ir pieaudzis, — tad viņam ir grūti nodibināt ciešas personiskas attiecības ar citiem, un viņš nonāk emocionālā izolācijā.” (New York State Journal of Medicine.) Tiešām, daudz labāk ir neizvairīties no grūtībām un risināt tās.

”Viņš to nepieņēma”

Padomāsim par Jēzus Kristus rīcību. Pēdējā nakts Jēzus dzīvē uz zemes bija ārkārtīgi smags pārbaudījums. Jēzus tika nodots un arestēts, un pēc tam viņam bija jāiztur vairākas nopratināšanas, kurās viņam tika izvirzīti melīgi apvainojumi. Pēc negulētas nakts Jēzus tika nodots soda izpildītājiem, kas viņu piekāra pie staba. (Marka 14:43—​15:15; Lūkas 22:47—​23:25.)

Tad Jēzum tika piedāvāts dzēriens, kas spēja iedarboties uz apziņu, — tas padarītu viņu nejūtīgāku un palīdzētu izturēt šo grūto pārbaudījumu. Bībelē ir teikts: ”Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet viņš to nepieņēma.” (Marka 15:22, 23.) Jēzus vēlējās saglabāt pilnīgu kontroli pār sevi. Viņš bija nolēmis izturēt pārbaudījumu, nevis no tā izvairīties. Bet mazliet vēlāk, kad Jēzum slāpju dzesēšanai piedāvāja nedaudz vīna, kurā nebija narkotisku vielu, viņš to pieņēma. (Jāņa 19:28—30.)

Tavas problēmas, grūtības un stress nav nekas salīdzinājumā ar to, kas bija jāizcieš Jēzum. Bet kaut ko no viņa tu tomēr vari iemācīties. Daudz labāk būs, ja tu nevis izvairīsies no grūtībām un nepatīkamām situācijām, lietodams vielas, kas ietekmē apziņu (piemēram, alkoholu), bet ķersies pie problēmu risināšanas. Jo vairāk pieredzes tev būs dzīves problēmu risināšanā, jo labāk tu spēsi ar tām tikt galā. Tu kļūsi par emocionāli stabilu pieaugušu cilvēku.

Sasniedzis vecumu, kad pēc likuma drīkst iegādāties alkoholiskos dzērienus, tu pats (varbūt kopā ar saviem vecākiem) varēsi izlemt, vai tu reizēm nelielos daudzumos lietosi alkoholiskus dzērienus vai tos nelietosi vispār. Lai šis lēmums ir apzināts un pārdomāts. Ja tu nolem nelietot alkoholiskus dzērienus, tev nav, ko nožēlot. Ja likums tev atļauj lietot alkoholiskus dzērienus un tu nolem tos lietot, dari to apdomīgi. Nekad nedzer, lai izvairītos no problēmām vai mākslīgi radītu drosmi. Bībeles padoms šajā jautājumā ir vienkāršs un tiešs: ”Pārmērīgas dzeršanas dēļ tu kļūsti skaļš un muļķīgs. Piedzerties ir dumji.” (Salamana Pamācības 20:1, Today’s English Version.)

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc daudzi jaunieši sāk lietot alkoholiskus dzērienus?

◻ Kādi nepareizi uzskati par alkoholu mēdz būt cilvēkiem?

◻ Kāpēc ir bīstami dzērušam sēsties pie stūres?

◻ Kāpēc ir slikti lietot alkoholu, lai izvairītos no problēmām?

◻ Kas jaunietim jādara, sastopoties ar problēmām, un kāpēc ir labi tā darīt?

[Izceltais teksts 268. lpp.]

Jaunietis, kas sāk dzert, var nonākt it kā apburtā lokā, kurā mākslīgi radītus pacilātības brīžus nomaina aizvien zemāki kritieni

[Izceltais teksts 271. lpp.]

”Es tā arī neesmu iemācījies, sarunājoties ar cilvēkiem, būt tāds, kāds es patiesībā esmu. Man šķiet, ka mana attīstība tika aizkavēta.” (Jaunietis, kas dzēra padsmit gados)

[Papildmateriāls 264. lpp.]

”Kāpēc mēs sākām dzert”

Ko saka cilvēki, kas bija sākuši dzert padsmit gados

Intervētājs: ”Kāpēc jūs sākāt dzert?”

Bils: ”Vainīga bija tā sabiedrība, kurā es atrados. Dzert bija diezgan populāri, it sevišķi nedēļas nogalēs.”

Deniss: ”Es sāku dzert, kad man bija kādi četrpadsmit gadi. Mans tēvs diezgan daudz dzēra. Mājās regulāri tika rīkotas viesības ar iedzeršanu. Jau bērnībā es sapratu: lai dzertu, ir vajadzīga kompānija. Kad es paaugos, es nokļuvu diezgan trakulīgā kompānijā. Es dzēru, lai iegūtu citu jauniešu atzinību.”

Marks: ”Es nodarbojos ar sportu. Man šķiet, ka es sāku dzert apmēram piecpadsmit gadu vecumā kopā ar puišiem no basketbola komandas. Es domāju, ka tā vairāk bija tāda ziņkāre.”

Džouna: ”Mani ļoti ietekmēja televīzija. Es redzēju, kā cilvēki dzer. Tas izskatījās tik lieliski.”

Pols: ”Mans tēvs ir alkoholiķis. Tagad es saprotu, ka mūsu daudzo problēmu cēlonis bija alkoholisms. Es mēģināju no tā visa aizbēgt. Dīvaini, bet tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc es sāku dzert.”

Džouna: ”Mani vecāki parasti nedzēra daudz. Bet es atceros, ko darīja mans tēvs: saviesīgos pasākumos viņš mēdza lielīties, cik daudz viņš varot izdzert. Man izveidojās līdzīga domāšana — es uzskatīju, ka esmu kaut kas īpašs. Reiz mēs ar draugiem bijām sākuši pamatīgu dzeršanu. Tā turpinājās stundām. Mani dzeršana tiešām neietekmēja tā kā pārējos. Atceros, es nodomāju: ”Es esmu gluži tāda pati kā mans tēvs.” Man šķiet, viņa attieksme pret alkoholu mani tiešām bija ietekmējusi.”

Intervētājs: ”Bet kāpēc daudzi dzer tikmēr, kamēr apreibst?”

Marks: ”Tāpēc jau mēs dzērām — lai piedzertos. Garša mani tiešām it nemaz neinteresēja.”

Intervētājs: ”Tātad tu dzēri, lai panāktu vēlamo efektu?”

Marks: ”Jā.”

Herijs: ”Es varu teikt to pašu. To var salīdzināt ar kāpšanu pa trepēm. Katru reizi, kad tu dzer, tu centies sasniegt lielāku efektu — it kā tikt uz nākamā pakāpiena.”

[Papildmateriāls 270. lpp.]

Testa atbildes (testa jautājumi lasāmi 263. lappusē)

1. NEPAREIZI. Alkohols galvenokārt ir depresants. Tas rada eiforiju, jo nomāc nemiera sajūtu, tāpēc cilvēks jūtas daudz brīvāks un mierīgāks nekā pirms dzeršanas.

2. NEPAREIZI. Neliela alkohola deva acīmredzot nenodara organismam nekādu nopietnu ļaunumu. Bet ilgstoša un pārmērīga dzeršana var kaitēt sirdij, smadzenēm, aknām un citiem orgāniem.

3. NEPAREIZI. Alkohols no spirtotiem dzērieniem parasti uzsūcas asinīs ātrāk nekā no vīna un alus.

4. NEPAREIZI. Kafija palīdz pamosties, un duša saslapina, bet alkohols paliek asinīs, kamēr to nav pārveidojuši vielmaiņas procesi, kas notiek aknās; šīs pārveidošanas ātrums ir apmēram 15 grami alkohola stundā.

5. NEPAREIZI. Alkohola ietekmi uz cilvēku nosaka vairāki faktori, piemēram, ķermeņa svars un tas, vai cilvēks ir ēdis vai nav.

6. NEPAREIZI. Ar vārdu ”piedzeršanās” apzīmē pārmērīgas alkohola devas uzņemšanu. Alkoholisms ir nespēja kontrolēt dzeršanu. Ne visi, kas piedzeras, ir alkoholiķi, un ne visi alkoholiķi mēdz piedzerties.

7. PAREIZI. Ir vielas, kas, lietotas kopā ar alkoholu, ārkārtīgi pastiprina iedarbību, kāda varētu rasties tikai no alkohola vai tikai no šīm vielām. Piemēram, alkohols kopā ar trankvilizatoriem vai sedatīviem var radīt nopietnas sekas, var iestāties koma vai pat nāve. Tāpēc viena glāze kopā ar vienu tableti var izraisīt daudz nopietnākas sekas, nekā tu varbūt iedomājies. Narkotiskās vielas iedarbība palielinās trīs, četras, desmit vai pat vairāk reižu!

8. NEPAREIZI. Dzērumu rada izdzertā alkohola daudzums, un nav svarīgi, vai ir dzerts džins, viskijs, degvīns vai kaut kas cits.

9. NEPAREIZI. Alkohols netiek pārstrādāts lēni, kā tas notiek ar pārtikas produktiem. Apmēram 20 procenti alkohola caur kuņģa sieniņām tūlīt nokļūst asinīs. Pārējais alkohols no kuņģa nokļūst tievajā zarnā un no turienes uzsūcas asinīs.

[Papildmateriāls/Attēli 266., 267. lpp.]

Dzērumā sēsties pie stūres ir ārkārtīgi bīstami

”Automobiļa vadīšana reibuma stāvoklī ir galvenais nāves cēlonis 16—​24 gadus vecu jauniešu vidū.” Šāds atzinums 1984. gadā tika izteikts jauniešiem domātajā konferencē par dzeršanu un automobiļa vadīšanu (Report on the National Conference for Youth on Drinking and Driving). ”Iespējamība, ka notiks ar alkohola lietošanu saistīta avārija, padsmitgadniekam ir četras reizes lielāka nekā citiem autovadītājiem.” (Just Along for the Ride.) Viens no iemesliem, kāpēc tik bezjēdzīgi iet bojā jauni cilvēki, ir sabiedrībā iesakņojušies mīti par alkohola iedarbību. Minēsim tikai pāris piemērus.

MĪTS: Nekas ļauns nevar notikt, ja autovadītājs ir izdzēris tikai pāris alus kārbas.

FAKTS: ”Ja alkohols, ko satur divas 12 unču [0,3 litru] alus kārbas, tiek uzņemts organismā mazāk nekā stundas laikā, autovadītāja reakcija var palēnināties par 2/5 sekundes, tāpēc automobilis, kas ir pārvietojies ar ātrumu 55 jūdzes [90 kilometri] stundā, var nobraukt papildu 34 pēdas [10 metrus], un tas savukārt var izšķirt, vai vadītājs būs paspējis izvairīties no avārijas vai arī notiks sadursme.” (Dr. Ed. Dž. L. Malfeti un Dr. Phil. D. Dž. Vintera. Development of a Traffic Safety and Alcohol Program for Senior Adults.)

MĪTS: Drīkst braukt, ja vien tu nejūties iereibis.

FAKTS: Paļauties uz savām izjūtām ir bīstami. Alkohols rada mānīgu sajūtu, ka viss ir kārtībā, tāpēc autovadītājs domā, ka viņš pilnībā valda pār sevi, kaut gan patiesībā viņa spējas ir pasliktinājušās.

Neviens nav pasargāts no briesmām, kas rodas, reibuma stāvoklī sēžoties pie stūres, bet jaunieši, kas tā dara, riskē jo sevišķi. Spējas vadīt automobili jauniešiem, kas ir dzēruši, ”pasliktinās daudz ātrāk nekā pieaugušajiem, jo viņi ir sākuši vadīt automobili nesen un pie braukšanas vēl nav pieraduši. Īsumā sakot: padsmitgadnieki ir gan nepieredzējuši autovadītāji, gan nepieredzējuši alkohola lietotāji, un vēl mazāk pieredzes viņiem ir tajā, kā apvienot dzeršanu un braukšanu.” (Dr. Phil. D. Dž. Vintera. Senior Adults, Traffic Safety and Alcohol Program Leader’s Guide.)

Turklāt jaunietis apreibst ātrāk nekā pieaudzis cilvēks. Jo cilvēks ir vieglāks, jo mazāk viņa organismā ir šķidruma, kurā izšķīst uzņemtais alkohols, un, kā zināms, jaunieši parasti sver mazāk nekā pieaugušie. Jo lielāka ir alkohola koncentrācija asinīs, jo vairāk cilvēks apreibst.

”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest.” (Salamana Pamācības 22:3.) Zinot, cik bīstami ir dzērumā sēsties pie stūres, tu būsi ’gudrs’, ja dosi sev solījumu to nedarīt. Tā tu ne tikai pasargāsi sevi no smagiem vai pat nāvējošiem ievainojumiem, bet arī apliecināsi savu cieņu pret citu cilvēku dzīvību.

Tāpat tev jāapņemas: 1) nekad nekāpt automašīnā, ja šoferis ir dzēris, un 2) nekādā gadījumā neļaut vadīt automašīnu savam draugam, ja viņš ir dzēris. Draugam tas varētu nepatikt, taču viņš varbūt novērtēs tavu rīcību, kad būs nācis pie prāta. (Salīdzini Psalms 141:5.)

[Attēli]

Nekad nekāp automašīnā, ja autovadītājs ir dzēris, un nekādā gadījumā neļauj vadīt automašīnu savam draugam, ja viņš ir dzēris

[Attēli 262. lpp.]

Vienaudži, televīzija un reizēm pat vecāki var pamudināt jauniešus uz dzeršanu

[Attēls 265. lpp.]

Ja alkoholu lieto nepareizi, tas ”kož kā čūska”

[Attēli 269. lpp.]

Lūk, kas mēdz notikt, ja cilvēks dzērumā sēžas pie stūres