Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā lai es atrodu (un saglabāju) darbu?

Kā lai es atrodu (un saglabāju) darbu?

21. nodaļa

Kā lai es atrodu (un saglabāju) darbu?

ŽURNĀLĀ Senior Scholastic bija publicēti kādas aptaujas rezultāti. Kad Amerikas Savienoto Valstu vidusskolu izlaiduma klašu skolēniem tika lūgts nosaukt mērķus, kas, viņuprāt, ir ļoti svarīgi, astoņdesmit četri procenti aptaujāto atbildēja, ka šāds mērķis ir ”atrast pastāvīgu darbu”.

Varbūt arī tu interesējies par iespēju pastrādāt no skolas brīvajā laikā, lai nopelnītu naudu sev vai savai ģimenei. Vai varbūt tu meklē darbu, kurā tu varētu strādāt pusslodzi, lai tev pietiktu līdzekļu, par ko sevi uzturēt pilnas slodzes sludināšanā. (Skaties 22. nodaļu.) Bet tāpēc, ka visā pasaulē pieaug inflācija un pieprasījums pēc nekvalificēta darbaspēka ir pavisam mazs, jauniešiem ir grūti atrast darbu. Ko tu varētu darīt, lai tev būtu vieglāk iesaistīties darba tirgū?

Darbam nepieciešamās iemaņas var apgūt skolā

Klīvlends Džonss, kas daudzus gadus ir strādājis nodarbinātības jomā, iesaka: ”Iegūsti labu vidusskolas izglītību. Nav iespējams pārmērīgi uzsvērt, cik svarīgi ir iemācīties pareizi lasīt, rakstīt un runāt. Iemācies arī pienācīgas manieres, lai tu zinātu, kā izturēties pret cilvēkiem darba pasaulē.”

Autobusa šoferim jāmāk lasīt autobusa kustības grafiku. Rūpnīcas strādniekiem jāzina, kā izpildīt darba atskaites lapas un citus dokumentus. Pārdevējai jāprot rēķināt. Gandrīz visās darba vietās ir nepieciešama prasme strādāt ar cilvēkiem. Visas šīs iemaņas tu vari apgūt skolā.

Kas meklē, tas atrod

”Ja tu esi beidzis skolu un meklē darbu, nekādā ziņā nepadodies,” saka K. Džonss. ”Nepietiek aiziet uz divām, trim pārrunām un tad atgriezties mājās un gaidīt, kas notiks tālāk. Tā tu nekad nedabūsi darbu.” Kāds jaunietis, vārdā Sels, meklēja darbu septiņus mēnešus. ”Es sev pateicu: mans darbs ir atrast darbu,” paskaidro Sels. ”Septiņus mēnešus es katru darba dienu astoņas stundas meklēju darbu. Es sāku agri no rīta un ”strādāju” līdz četriem pēcpusdienā. Daudzreiz vakarā man bija noberztas kājas. Nākamajā rītā man sevi bija ”jāsapurina”, lai turpinātu meklējumus.”

Kas Selam palīdzēja nepadoties? ”Katru reizi, kad es biju kāda uzņēmuma personāldaļā,” saka Sels, ”es atcerējos, ka Jēzus teica cīnīties. Es visu laiku domāju, ka reiz pienāks diena, kad es strādāšu un šie sliktie laiki būs pagājuši.” (Lūkas 13:24.)

Kur lai meklē darbu

Ja tu dzīvo laukos, tu vari sākt darba meklējumus vietējās saimniecībās vai dārzniecībās, vai arī pie kāda mājās. Ja tu dzīvo lielpilsētā, palasi sludinājumus avīzēs. Lasot sludinājumus, tu uzzināsi, kādām prasībām jāatbilst, lai darītu attiecīgo darbu, un tev būs vieglāk paskaidrot darba devējam, kāpēc tu domā, ka atbilsti šīm prasībām. Tāpat tu vari saņemt informāciju no vecākiem, skolotājiem, iedzīvotāju nodarbinātības iestādēm, uzņēmumu personāldaļām, draugiem, kaimiņiem un citiem cilvēkiem.

Kā saglabāt darbu

Diemžēl tad, kad ekonomisko grūtību dēļ rodas bezdarbs, jaunieši parasti ir pirmie, ko atlaiž no darba. Bet nekur nav teikts, ka ar tevi jānotiek tāpat. ”Darbu saglabā tie cilvēki, kas vēlas strādāt un ir gatavi darīt visu, ko prasa darba devējs,” saka K. Džonsa kungs.

Tavu attieksmi nosaka tava prāta ievirze — tas, ko tu domā par savu darbu, darba devējiem un darba biedriem. Par tavu attieksmi pret darbu var spriest pēc darba kvalitātes. Par to, cik noderīgs strādnieks tu esi, tavs priekšnieks spriedīs ne tikai pēc padarītā darba, bet arī pēc tavas attieksmes pret to.

”Pierādi savam darba devējam, ka tu vari ne tikai izpildīt norādījumus, bet arī bez pastāvīgas uzraudzības darīt vairāk, nekā tiek prasīts,” turpina K. Džonss. ”Darba tirgū, kur ir spēcīga konkurence, ne vienmēr darba vietā paliek strādnieki, kas ir strādājuši visilgāk, parasti tie ir strādnieki, kas ir produktīvi.”

Sels pārliecinājās, ka tā tiešām ir. Viņš saka: ”Es vienmēr centos darīt tā, kā vēlas darba devējs. Es labprāt mainīju darba grafiku, kad tas bija nepieciešams, izpildīju dotos norādījumus un izturējos ar cieņu pret tiem, kam es biju pakļauts.” Šāda rīcība atsauc prātā pamudinājumu, kas ir rakstīts Bībelē: ”Paklausiet visā saviem šīs zemes kungiem, kalpodami nevien acu priekšā, it kā gribēdami cilvēkiem izpatikt, bet sirds vienkāršībā un Dieva bijībā!” (Kolosiešiem 3:22JD.)

Kā pārvarēt bailes

Pirmajās dienās jaunā darba vietā cilvēks parasti ir nobijies. Tu varbūt domā: ”Vai es viņiem patikšu? Vai es spēšu tikt ar visu galā? Vai viņi būs apmierināti ar manu darbu? Kaut tik es neizskatītos muļķīgi!” Bet tev jāuzmanās, citādi bailes var pamazām sagraut tavu pozitīvo attieksmi pret darbu.

Tu ātrāk pielāgosies jauniem apstākļiem un nomierināsies, ja pacentīsies nedaudz vairāk uzzināt par uzņēmumu, kurā tu strādā. Skaties, klausies un lasi. Piemērotā brīdī uzdod savam priekšniekam saprātīgus jautājumus par savu darbu un sekmēm — tas nemaz neizskatīsies muļķīgi. Uzdod sev jautājumu: ”Kā mans darbs ir saistīts ar visas nodaļas darbu, ar uzņēmuma mērķiem?” Atbildes uz šiem jautājumiem tev palīdzēs izveidot labus darba ieradumus un būt gandarītam par paveikto.

Kā sadzīvot ar darba biedriem

Jebkurā darba vietā tev noteikti būs jāstrādā kopā ar citiem cilvēkiem. Tāpēc prasme veidot labas attiecības ar citiem ir ļoti svarīga, ja tu vēlies saglabāt darbu. ”Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:18.) Ja tu šādi rīkosies, tu izvairīsies no nevajadzīgiem strīdiem un asiem konfliktiem darba vietā.

Dažiem cilvēkiem, kas strādā ar tevi kopā, ir pavisam citāda pagātne un personība nekā tev. Bet tāpēc, ka cilvēks atšķiras no tevis, tu nedrīksti skatīties uz viņu no augšas. Respektē viņa tiesības būt atšķirīgam. Nevienam nepatīk, ka pret viņu izturas ar necieņu, — necieņa cilvēkam liek domāt, ka viņš nav nekas. Visi cilvēki vēlas just, ka viņi ir gaidīti un vajadzīgi — ka viņi ir kaut kas. Pacenties iemantot savu darba biedru un darba devēja cieņu, izturēdamies ar cieņu pret viņiem.

Netenko

”Tas ir ļoti bīstami,” saka Sels, ”jo tenkas var radīt nepareizu priekšstatu par priekšnieku vai citiem cilvēkiem.” Baumas nav labākais informācijas avots, un tās tev var tikai kaitēt. Baumas, kas klejo apkārt, visbiežāk ir pamatīgi pārspīlējumi, kas var slikti ietekmēt gan citu cilvēku reputāciju, gan arī tavējo. Tāpēc tev jāapslāpē tieksme tenkot.

Atceries arī to, ka nevienam nepatīk cilvēks, kas sūdzas. Ja tevi darba vietā kaut kas neapmierina, nesāc par to pļāpāt pa labi un pa kreisi. Ej un parunā ar savu priekšnieku. Neskrien uz viņa kabinetu dusmu karstumā, lai tev vēlāk nebūtu jānožēlo pārsteidzīgi izteiktie vārdi. Nekādā gadījumā neizsaki personiskus apvainojumus. Runā par faktiem. Stāsti par radušos problēmu, cik vien skaidri un godīgi tu vari. Varbūt tu varētu sākt sarunu šādi: ”Man ir vajadzīga jūsu palīdzība...”, vai: ”Iespējams, man nav taisnība, bet es domāju...”

Ir svarīgi būt punktuālam

Visbiežāk cilvēki paliek bez darba divu iemeslu dēļ: tāpēc, ka iet uz darbu ar nokavēšanos vai mēdz vispār neierasties darba vietā. Kādas lielas industriālas pilsētas nodarbinātības un apmācības nodaļas vadītājs par gados jauniem strādniekiem teica šādus vārdus: ”Viņiem jāiemācās no rīta piecelties, jāiemācās uzklausīt pavēles. Ja viņi to neiemācās, bezdarba sindroms nekad nebeidzas.”

Sels pats uz savas ādas izjuta, ko nozīmē nebūt punktuālam. ”Pirmajā darba vietā es noturējos tikai trīs mēnešus, tāpēc ka mēdzu neierasties darbā laikus,” viņš nopūšas, ”un pēc tam atrast darbu bija vēl grūtāk.”

Ir labi būt godīgam

Speciālists nodarbinātības jautājumos K. Džonsa kungs saka: ”Godīgums palīdz cilvēkam saglabāt darbu.” Būt godīgam nozīmē ne tikai nezagt kaut kādas lietas, bet arī nezagt laiku — nestrādāt ar gariem pārtraukumiem. Godīgs strādnieks izpelnās atzinību un uzticību. Godīga cilvēka reputācija bija kādam jaunam Jehovas lieciniekam, kas strādāja ekskluzīvu apģērbu veikalā.

Viņš atceras: ”Reiz vadītājs atrada noliktavā kādu preci, kas bija noslēpta citā apģērba gabalā. Kāds no darbiniekiem bija sācis zagt. Kad veikalu taisīja ciet, es uzkāpu vadītāja kabinetā un sev par pārsteigumu ieraudzīju, ka tur ir visi veikala darbinieki. Visi bija sasaukti uz pārmeklēšanu. Es biju vienīgais no darbiniekiem, kas netika pārmeklēts.”

Daudzi jauni kristieši ir piedzīvojuši kaut ko līdzīgu un ir kļuvuši par vērtīgiem strādniekiem. Centies arī tu atrast darbu. Esi neatlaidīgs! Nepadodies! Kad esi atradis tik ilgi meklēto darbu, dari visu, lai to saglabātu!

Jautājumi pārrunām

◻ Kā mācības skolā var ietekmēt iespējas atrast darbu?

◻ Kāpēc, meklējot darbu, nepieciešama neatlaidība?

◻ Pie kā var griezties un kur var atrast informāciju, kad jāmeklē darbs?

◻ Kas būtu jāņem vērā, kad jāiet uz pārrunām ar darba devēju?

◻ Ko tu vari darīt, lai nezaudētu darbu?

[Izceltais teksts 166. lpp.]

”Nav iespējams pārmērīgi uzsvērt, cik svarīgi ir iemācīties pareizi lasīt, rakstīt un runāt.”

[Izceltais teksts 170. lpp.]

”Es sev pateicu: mans darbs ir atrast darbu.”

[Papildmateriāls/Attēls 168., 169. lpp.]

Ko darīt, ja tev jāiet uz pārrunām ar darba devēju

”Pirms tu dodies uz pārrunām ar darba devēju, atceries, ka pirmais iespaids saglabājas visilgāk,” saka nodarbinātības konsultants Klīvlends Džonss. Viņš iesaka neiet uz pārrunām džinsos un sporta apavos un uzsver, ka ir svarīgi, lai apģērbs būtu tīrs un kārtīgs. Darba devēji parasti uzskata, ka cilvēka apģērbs liecina par to, kāds strādnieks viņš būs.

Ja tu vēlies strādāt birojā, ģērbies tā, kā ģērbjas darījumu cilvēki. Ja tu meklē darbu rūpnīcā, velc bikses un kreklu, kas ir izgludināti un tīri, un kārtīga izskata kurpes. Ja tu esi sieviete, ģērbies vienkārši un lieto kosmētiku atturīgi, un, ejot uz pārrunām par darbu birojā, velc zeķes un slēgtas kurpes, lai tavs ārējais izskats būtu konservatīvāks.

Uz pārrunām vienmēr ej viens pats, iesaka K. Džonss. Ja tu uz pārrunām atnāksi kopā ar māti vai draugiem, darba devējs var secināt, ka tu vēl neesi īsti pieaudzis.

”Bet, ja nu darba devējs man pajautā, kāda ir mana iepriekšējā darba pieredze, ko tad lai es saku?” tu varbūt jautā. Nestāsti viņam pasakas. Darba devēji parasti redz, kas slēpjas aiz pārspīlējumiem. Esi godīgs.

Tu varbūt nemaz neapzinies, ka tev droši vien ir iepriekšēja darba pieredze, lai arī darbs, ko tu pašlaik meklē, tev ir pirmais ”īstais” darbs. Vai tu neesi jau strādājis vasarā? Vai tev nav bijis jāpieskata kāds mazulis? Varbūt tev ir bijis pastāvīgi jādara kāds darbs mājās? Varbūt tev ir bijuši uzticēti noteikti pienākumi pielūgsmes vietā? Vai tu neesi mācījies runāt auditorijas priekšā? Ja tu esi to darījis, tu vari minēt šos faktus pārrunu laikā vai ierakstīt attiecīgajā veidlapā, lai norādītu, ka vari uzņemties atbildību.

Vēl viens svarīgs fakts, kas interesēs darba devējus, ir tas, cik liela ir tava interese par uzņēmumu un piedāvāto darbu. Tev viņi jāpārliecina, ka tu vēlies un spēj padarīt šo darbu. Ja tava izturēšanās radīs priekšstatu, ka tu domā: ”Kas man par to būs?”, tad darba devēju interese par tevi ātri vien zudīs.

Meklēt un atrast darbu ar pilnu vai nepilnu darba dienu nav viegli, tomēr tu vari to izdarīt. Un, ja tu darīsi savu darbu ar mērķi palīdzēt citiem, ne tikai sev, tad tu izjutīsi gandarījumu.

[Papildmateriāls 171. lpp.]

Kā izturēties pārrunu laikā?

Uzvedies kā pieaudzis cilvēks, esi lietišķs. Sveicini darba devēju ar pienācīgu cieņu. Uzrunājot viņu, lieto vārdu ”kungs”, nevis saki ”tu”, ”paklau” vai ”eu”.

Neatgāzies krēslā, sēdi mierīgi, esi uzmanīgs. Ja tu iepriekš sagatavosies, tu varēsi būt mierīgs, savaldīgs un justies nepiespiesti.

Pirms tu atbildi uz jautājumu, labi padomā. Esi laipns, precīzs, godīgs un atklāts. Sniedz pilnīgu informāciju. Nelielies.

Ņem līdzi dokumentu, kurā ir uzrādīts, kur tu esi strādājis, kad tu esi strādājis, kāda ir bijusi tava alga, kādu darbu tu esi darījis, kāpēc tu esi no darba aizgājis.

Sagatavojies paskaidrot, kā tava apmācība un darba pieredze tev noderēs darbā, ko tu vēlies darīt.

Uzziņām atstāj darba devējam informāciju (vārdu un pilnu adresi) par trīs uzticamiem cilvēkiem, kas tevi pazīst un zina, kā tu strādā.

Runā pārliecinoši, ar entuziasmu, bet nepārspīlē. Lieto labu valodu un runā skaidri. Nerunā pārāk daudz.

Klausies uzmanīgi, esi pieklājīgs un taktisks. Nekādā gadījumā nesāc nekādus strīdus ar iespējamo darba devēju.

Darba devēju interesē vienīgi tas, cik labi tu varēsi padarīt darbu. Nerunā par personīgām, ģimenes vai materiālām problēmām.

Ja šķiet, ka tu netiksi pieņemts darbā, palūdz darba devēju, vai viņš tev nevarētu ieteikt kādu citu darbu, kas varētu būt vajadzīgs firmā.

Tūlīt pēc pārrunām aizsūti darba devējam īsu pateicības vēstuli. *

[Zemsvītras piezīmes]

^ 65. rk. Materiāls ņemts no Ņujorkas štata nodarbinātības biroja brošūras How to “Sell Yourself” to an Employer (Kā ”pārdot sevi” darba devējam).

[Attēli 167. lpp.]

Iemaņas, ko tu apgūsti skolā, reiz var izrādīties noderīgas tavā darbā