18. nodaļa

Kā lai es uzlaboju savas atzīmes?

KAD vairākiem pamatskolas audzēkņiem tika jautāts: ”Par ko jūs uztraucaties visvairāk?” — puse no viņiem atbildēja: ”Par atzīmēm.”

Nav nekāds brīnums, ka jaunieši ļoti uztraucas par savām atzīmēm. No tām ir atkarīgs, vai jaunietis beigs skolu vai būs nesekmīgs, vai viņš varēs dabūt labi atalgotu darbu vai strādās par minimālu samaksu, vai vecāki viņu uzslavēs vai būs dusmīgi. Neapšaubāmi, atzīmes un pārbaudes darbi ir vajadzīgi. Pat Jēzus Kristus bieži pārbaudīja savu mācekļu sapratni noteiktos jautājumos. (Lūkas 9:18.) Kādā grāmatā par izglītību ir rakstīts: ”Kontroldarbu rezultāti var atklāt katra skolēna stiprās un vājās puses un kļūt par ierosmi turpmākajām mācībām.” (Measurement and Evaluation in the Schools.) Turklāt tavas atzīmes ļauj vecākiem iegūt zināmu priekšstatu par to, kā tev iet skolā — vai tavas sekmes uzlabojas vai pasliktinās.

Kā atrast līdzsvaru

Pārāk lielas raizes par atzīmēm var izraisīt nevajadzīgu stresu un uzkurināt sāncensības garu. Kādā grāmatā par pusaudžiem tika norādīts, ka skolēni, kas vēlas turpināt mācības pēc vidusskolas beigšanas, jo sevišķi var aizrauties ar sacensību, kurā galvenais ir atzīmes un stāvoklis klasē, nevis pašas mācības. Tāpēc, kā saka Dr. Viljams Glasers, skolēni ”ļoti ātri iemācās prasīt, par ko būs kontroldarbs, un.. gatavot tikai attiecīgo materiālu”.

 Ķēniņš Salamans teica: ”Es novēroju nopietnāk arī darbu un veikumu visās dzīves nozarēs: te ļaudis vienkārši skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu. Arī tas ir kāds iekšējs tukšums un beznozīmes vēja tvārstīšana.” (Salamans Mācītājs 4:4.) Nežēlīga sacensība — vienalga, vai tā ir sacensība par materiālo stāvokli vai atzinību izglītības jomā — ir veltīga. Dievbijīgi jaunieši saprot, ka viņiem ir jābūt cītīgiem skolēniem. Taču viņi nepadara izglītību par galveno savā dzīvē, viņi tiecas pēc garīgiem mērķiem, paļaudamies uz to, ka Dievs parūpēsies par viņu materiālajām vajadzībām. (Mateja 6:33; skaties 22. nodaļu par darba izvēli.)

Iegūt izglītību nozīmē darīt kaut ko vairāk nekā tikai nopelnīt pēc iespējas labākas atzīmes kontroldarbos. Tas nozīmē izveidot Salamana minēto ”spēju domāt” — prasmi uztvert neapstrādātu informāciju un uz tās pamata izdarīt saprātīgus, noderīgus secinājumus. (Salamana Pamācības 1:4, NW.) Jaunietis, kas pamanās nopelnīt apmierinošas atzīmes, mēģinot minēt, gatavojoties pēdējā brīdī vai norakstot, patiesībā tā arī neiemācās domāt. Kāda jēga ir nopelnīt labas atzīmes matemātikā, ja vēlāk cilvēks atklāj, ka nemāk aprēķināt savus izdevumus un ienākumus?

Tāpēc ir svarīgi uzskatīt atzīmes nevis par pašmērķi, bet par labu līdzekli, kā noteikt sekmes mācībās. Bet kā lai tu nopelni atzīmes, kas atspoguļotu tavas spējas?

Izturies pret mācībām ar atbildības sajūtu

Skolotāja Linda Nilsena ir novērojusi, ka nesekmīgie skolēni savās sliktajās sekmēs mēdz vainot ”apstākļus, kas nav atkarīgi no viņiem: netaisnīgus kontroldarba  jautājumus, aizspriedumainu skolotāju, neveiksmi, likteni, laika apstākļus”. Bībelē ir rakstīts: ”Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū.” (Salamana Pamācības 13:4.) Jā, sliktu sekmju patiesais iemesls bieži vien ir slinkums.

Labi skolēni izturas pret mācībām ar atbildības sajūtu. Žurnāla ’Teen izdevēji reiz aptaujāja vidusskolēnus, kam bija ļoti labas sekmes. Kāds bija šo labo sekmju priekšnoteikums? ”Iekšējs pamudinājums palīdz turpināt iesākto,” sacīja viens no viņiem. ”Režīms un laika organizēšana,” teica vēl kāds. ”Jāizvirza sev mērķi,” atzina cits jaunietis. Tātad tavas sekmes lielākoties ir atkarīgas nevis no apstākļiem, ko tu nespēj kontrolēt, bet gan no TEVIS — no tā, cik uzcītīgi tu vēlies mācīties.

”Bet es jau mācos”

Daži jaunieši varbūt tā saka. Viņi patiešām uzskata, ka nopūlas vaiga sviedros, bet negūst nekādus panākumus. Pirms dažiem gadiem Stenfordas universitātes (ASV) darbinieki pajautāja apmēram 770 skolēniem, cik daudz pūliņu, viņuprāt, viņi veltī mācībām skolā. Savādi, bet skolēni ar vājām sekmēm uzskatīja, ka viņi dara tikpat daudz, cik visi pārējie skolēni. Kad tika pārbaudīts, kā viņi mācās, atklājās, ka patiesībā mājasdarbiem viņi veltī daudz mazāk laika nekā viņu skolas biedri, kam ir labas sekmes.

Ko šie fakti liek secināt? Iespējams, arī tu nemācies tik uzcītīgi, kā tev šķiet, un tāpēc derētu kaut ko izmainīt. Kādā žurnālā par izglītību tika atzīmēts, ka mājasdarbiem veltāmā laika paildzināšana labvēlīgi ietekmē vidusskolas audzēkņu sekmes. Patiesībā, ”veltījot mājasdarbiem 1 līdz 3 stundas nedēļā, skolēns ar zemām spējām var nopelnīt tādas pašas atzīmes, kādas nopelna skolēns ar vidusmēra spējām, kurš mājās nemācās”. (Journal of Educational Psychology.)

 Apustulim Pāvilam bija it kā ’jāšausta’ sava miesa, lai viņš varētu sasniegt savus mērķus. (1. Korintiešiem 9:27, JD.) Arī tev varbūt jākļūst stingram pret sevi, jo sevišķi tad, ja televizors vai kaut kas cits novērš tavu uzmanību no mācībām. Tu varētu pat uzlikt uz televizora zīmi ar uzrakstu: ”Nekāda skatīšanās, kamēr nav izpildīti mājasdarbi!”

Vieta, kur tu mācies

Būtu ļoti labi, ja mājās būtu kāda klusa vieta, kas būtu paredzēta tieši mācībām. Ja tev nav savas istabas vai jūsu mājās ir maz vietas, pacenties kaut ko izdomāt. Varbūt var norunāt, ka virtuve vai viena no istabām katru vakaru uz kādu stundu būs tikai tavā rīcībā, lai tu varētu tur mācīties. Ja nekas cits neatliek, pamēģini mācīties bibliotēkā vai mājās pie kāda no draugiem.

Ja iespējams, mācies pie liela galda, uz kura var izvietot visu nepieciešamo. Turi zīmuļus un papīru pa rokai, lai tev nebūtu bieži jāceļas kājās. Un atceries, ka televizors un radio parasti traucē koncentrēties, tāpat kā koncentrēties traucē telefona zvani un ciemiņi.

Parūpējies arī par to, lai vietā, kur tu mācies, būtu pietiekams apgaismojums un lai gaisma nespīdētu  acīs. Labs apgaismojums mazina nogurumu un aizsargā acis. Ja ir iespējams, pārbaudi arī ventilāciju un gaisa temperatūru istabā. Vēsā istabā mācības sokas labāk nekā siltā istabā.

Bet ja nu nav noskaņojuma mācīties? Patiesībā mūsu dzīvē nemaz tik bieži negadās iespēja ļauties savam noskaņojumam.  Kad tu sāksi pelnīt iztiku, tev būs jāstrādā katru dienu — vai tev būs noskaņojums vai ne. Tu vari uzskatīt mājasdarbu pildīšanu par pašdisciplīnas treniņu, par sagatavošanos darbam nākotnē. Domā par šo jautājumu ļoti lietišķi. Kāds izglītības darbinieks iesaka: ”Ja iespējams, mācīties vajadzētu katru dienu vienā un  tajā pašā vietā un laikā. Tā mācības kļūs par regulāru ieradumu, un.. mazināsies tava pretestība mācībām.”

Mācību režīms

Vēstulē filipiešiem 3:16 Pāvils mudināja kristiešus: ”Ko esam sasnieguši, pie tā virziena turēsimies.” (JD.) Pāvils šeit runāja par ’virzienu’ jeb noteiktu kārtību kristieša dzīvē. Noteikta kārtība var tev palīdzēt arī mācībās. Piemēram, pacenties izplānot, ko tu mācīsies. Nemācies līdzīgus priekšmetus (piemēram, divas svešvalodas) vienu pēc otra. Ieplāno īsus pārtraukumus starp mācību priekšmetiem, it sevišķi tad, ja mājasdarbu ir daudz.

Ja, gatavojot uzdoto, tev daudz jālasa, tu varētu pamēģināt šādu metodi. Vispirms PĀRSKATI materiālu. Izskati uzdoto vielu, pievēršot uzmanību apakšvirsrakstiem, tabulām un tamlīdzīgām teksta daļām, lai iegūtu vispārēju priekšstatu. Tad uz nodaļu virsrakstu vai svarīgāko teikumu pamata izveido JAUTĀJUMUS. (Tā tu varēsi koncentrēties uz to, ko tu lasi.) Pēc tam LASI, cenšoties atrast atbildes uz šiem jautājumiem. Pēc katras  rindkopas vai nodaļas, neskatoties grāmatā, ATKĀRTO jeb atstāsti sev, ko tu atceries no izlasītā. Un tad, kad ir izlasīts viss materiāls, VĒLREIZ PĀRSKATI visu vielu, pievēršot uzmanību virsrakstiem un pārbaudot, ko tu atceries no katras nodaļas. Daži cilvēki apgalvo, ka šāda metode ir palīdzējusi skolēniem saglabāt atmiņā līdz pat 80 procentiem no lasītā materiāla!

Kāds izglītības darbinieks saka: ”Ir svarīgi, lai skolēns saprastu, ka fakts nepastāv pats par sevi, ka tas vienmēr ir saistīts ar citu informāciju.” Tāpēc centies saistīt to, ko tu mācies, ar jau esošajām zināšanām un pieredzi. Centies saskatīt apgūstamās vielas praktisko vērtību.

Interesanti ir tas, ka dievbijīgiem jauniešiem šajā ziņā ir savas priekšrocības. Bībelē ir teikts: ”Bijība tā Kunga priekšā ir atziņas sākums.” (Salamana Pamācības 1:7.) Piemēram, fizikas likumu mācīšanās varētu likties visīstākās mocības. Bet apziņa, ka Dieva radītajā pasaulē ir saskatāmas ”viņa neredzamās īpašības”, piešķir papildu nozīmi tam, ko tu mācies. (Romiešiem 1:20.) Savukārt vēsture ir saistīta ar daudzu Jehovas nodomu īstenošanos. Par septiņām pasaules lielvalstīm (arī pašreizējo angļu un amerikāņu lielvalsti) ir runāts tieši Bībelē! (Atklāsmes 17:10; Daniēla, 7. nodaļa.)

Ja tu saisti apgūstamo vielu ar jau esošajām zināšanām vai savu kristīgo ticību, fakti iegūst noteiktu nozīmi un no zināšanām rodas sapratne. Salamans norādīja, ka sapratīgam cilvēkam ”iegūt pareizu atziņu ir viegli”. (Salamana Pamācības 14:6.)

”Nākamnedēļ būs kontroldarbs”

Dzirdot šos vārdus, tev nebūt nav jākrīt panikā. Vispirms ieklausies skolotāja vārdos un pacenties izdibināt, kāds īsti būs kontroldarbs: vai būs doti tikai jautājumi, vai arī iespējamie atbilžu varianti. Dienās pirms kontroldarba centies saklausīt netiešas norādes par to, kas būs  jāraksta kontroldarbā. (Tādas frāzes kā ”Nākamā doma ir ļoti svarīga” un ”Noteikti atcerieties šo faktu” ir parastās norādes, teikts žurnālā Senior Scholastic.) Pēc tam pārskati pierakstus, mācību grāmatas un mājasdarbus.

Salamans mums atgādina: ”Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Salamana Pamācības 27:17.) Varbūt kāds no draugiem vai tavi vecāki labprāt tevi pārbaudītu, uzdodot jautājumus vai noklausoties, kā tu atstāsti klasē apskatīto vielu. Naktī pirms kontroldarba atslābinies un pacenties labi izgulēties. ”Kuŗš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” jautāja Jēzus. (Mateja 6:27.)

Neveiksme

Neveiksme kontroldarbā var laupīt tev pašcieņu — jo sevišķi tad, ja tu ļoti esi centies to uzrakstīt. Bet izglītības darbinieks Makss Rafertijs atgādina: ”Kamēr vien mēs dzīvojam, mums tiek liktas atzīmes par to, ko mēs zinām, cik labus rezultātus mēs gūstam.. Skola, kas bērnos rada mānīgu priekšstatu, ka dzīve būs viena vienīga izprieca, nav skola. Tā ir sapņu fabrika.” Pazemojums pēc izgāšanās kontroldarbā var lieti noderēt, ja vien tas liek mācīties no kļūdām un uzlabot zināšanas.

Bet kā lai parāda dienasgrāmatu ar sliktām atzīmēm vecākiem, kas taču būs neapmierināti? Bailes no šīs situācijas jauniešiem reizēm liek izdomāt dažādas viltības. ”Es  parasti noliku dienasgrāmatu uz virtuves galda, devos uz guļamistabu un centos gulēt līdz nākamajai dienai,” atceras kāds jaunietis. ”Es darīju tā,” stāsta kāds cits jaunietis. ”Es nedevu dienasgrāmatu mātei līdz pēdējam brīdim. Es to aiznesu viņai no rīta, kad viņai jau bija jāiet prom uz darbu, un teicu: ”Tev te jāparakstās.” Tad viņai nebija laika ar mani runāt.” Jāpiebilst gan, ka tas līdzēja tikai uz to brīdi. Daži jaunieši pat vilto atzīmes dienasgrāmatā!

Taviem vecākiem tomēr ir tiesības zināt, kā tev iet skolā. Viņi, protams, vēlas, lai atzīmes atbilstu tavām spējām, un tad, ja atzīmes būs neapmierinošas, tu vari būt drošs, ka saņemsi pelnītos aizrādījumus. Esi godīgs pret vecākiem. Klausi ”sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību”. (Salamana Pamācības 1:8, LB-26.) Ja tu uzskati, ka no tevis tiek prasīts pārāk daudz, parunā par to ar vecākiem. (Skaties atvērumu ”Kā lai pasaka vecākiem?” 2. nodaļā.)

Lai cik svarīgas būtu atzīmes, tās nav galvenais faktors, kas nosaka tavu cilvēcisko vērtību. Un tomēr — centies pēc iespējas labāk izmantot skolā pavadīto laiku un iemācies, cik vien daudz tu vari. Šādi centieni droši vien atspoguļosies tavās atzīmēs, kas sagādās prieku un gandarījumu gan tev, gan taviem vecākiem.

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc tiek liktas atzīmes, un kāpēc ir svarīgi saglabāt līdzsvarotu attieksmi pret tām?

◻ Kāpēc ir svarīgi izturēties pret mācībām ar atbildības sajūtu?

◻ Kas ir jāņem vērā, domājot par ārpusskolas nodarbībām?

◻ Kā tu vari uzlabot savas sekmes?

◻ Kā var sagatavoties kontroldarbam?

◻ Kā tev būtu jāuzņem neveiksmes? Vai tās būtu jāslēpj no vecākiem?

[Izceltais teksts 141. lpp.]

Jaunietis, kas pamanās nopelnīt apmierinošas atzīmes, mēģinot minēt, gatavojoties pēdējā brīdī vai norakstot, patiesībā tā arī neiemācās domāt

[Papildmateriāls/Attēls 144., 145. lpp.]

Ko var teikt par ārpusskolas nodarbībām?

Daudzi jaunieši ir atklājuši, ka ārpusskolas nodarbības ļauj viņiem izjust gandarījumu. ”Es darbojos visos klubos, kādi vien vispār bija,” atceras kāds zēns no Baltimoras (Mērilenda, ASV). ”Iespēja darīt to, kas man patīk, man sagādāja gandarījumu. Es biju automoto kluba biedrs, jo man patīk darboties ar automašīnām. Man patīk datori, tāpēc es iestājos arī tajā klubā. Mani interesē skaņu aparatūra, tāpēc es iestājos arī tajā klubā.” Jo sevišķi ārpusskolas nodarbībās vēlas iesaistīties skolēni, kas grib turpināt mācības pēc vidusskolas.

Bet, kā sarunā ar žurnāla Atmostieties! korespondentu izteicās kāds ASV valdības pārstāvis un bijušais skolotājs, ”skolēni ārpusklases nodarbībām varbūt veltī vairāk laika nekā skolas darbiem, un tāpēc viņiem ir grūti saglabāt labas sekmes”. Tiešām, ja runā par ārpusklases nodarbībām, līdzsvarotu nostāju saglabāt nemaz nav viegli. Ketija, kas bija spēlējusi skolas softbola komandā, saka: ”Pēc treniņiem es biju pārāk nogurusi, lai vēl kaut ko darītu. Tas iespaidoja manas mācības. Tāpēc šogad es vairs nepieteicos komandā.”

Apdraudēts var būt arī tavs garīgums. Atceroties pusaudža gadus, kāds kristietis saka: ”Es domāju, ka varu saskaņot trīs darbus: mācības skolā, treniņus vieglatlētikas komandā un garīgos pasākumus. Bet manas dzīves garīgā puse tika upurēta vienmēr, kad šie trīs nonāca pretrunā.”

Jaunietis, vārdā Temons, kurš bija divās skolas sporta komandās, saka: ”Es nevarēju iet uz sapulcēm [Ķēniņvalsts] zālē, jo otrdienās mēs bijām prom, ceturtdienās mēs bijām prom, sestdienās mēs bijām prom un atgriezāmies tikai divos naktī.” ”Miesas vingrināšana” kaut kam gan der, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ”dievbijība der visās lietās”. (1. Timotejam 4:8.)

Padomā arī par apstākļiem, kas var apdraudēt tavu tikumību. Vai tu būsi kopā ar labiem draugiem, kas tevi labvēlīgi ietekmēs morālā ziņā? Kādi būs viņu sarunu temati? Vai komandas biedru vai kluba locekļu ietekme nebūs nelabvēlīga? ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus,” teikts 1. Korintiešiem 15:33.

Daudzi jauni Jehovas liecinieki ir nolēmuši izmantot savu laiku ārpus skolas kaut kam daudz vērtīgākam par sportu: viņi palīdz citiem uzzināt par Radītāju. Kolosiešiem 4:5 ir ieteikts: ”Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes; izmantojiet šo laiku.”

[Attēli 143. lpp.]

Par sliktiem mācīšanās paradumiem skolēni bieži vien samaksā... ar sliktām sekmēm

[Attēli 146. lpp.]

Nemaz nav viegli līdzsvarot ārpusskolas nodarbības un mājasdarbu pildīšanu

[Attēls 148. lpp.]

Vecāki, protams, būs neapmierināti, redzot sliktas atzīmes. Bet, ja tu domā, ka viņi prasa no tevis pārāk daudz, parunā par to ar viņiem