22. nodaļa

Kādu nodarbošanos lai es izvēlos?

”KO LAI es daru savā turpmākajā dzīvē?” Agri vai vēlu tev būs jāatbild uz šo sarežģīto jautājumu. Apjukumu rada plašās izvēles iespējas — medicīna, bizness, māksla, pedagoģija, datorzinātnes, tehnoloģija, dažādi arodi. Varbūt tu domā tāpat kā jaunietis, kas teica: ”Par panākumiem es uzskatu.. spēju saglabāt tādu pašu komforta līmeni, pie kāda es esmu pieradis kopš bērnības.” Bet varbūt tu, līdzīgi citiem jauniešiem, sapņo par iespēju uzlabot savu materiālo stāvokli.

Vai panākumi nozīmē tikai materiālu labklājību? Vai karjera maizes darbā tev var dot īstu gandarījumu?

”Viss bija tukšums”

Slava, apmierinājums, bagātība! Šādi kinofilmās, televīzijā un grāmatās bieži vien tiek attēlots tas, ko dod karjera. Bet, lai gūtu tā sauktos panākumus, cilvēkiem, kas kāpj pa karjeras kāpnēm, bieži vien jāizcīna nežēlīga cīņa par ievērību. Dr. Duglass Labjers stāsta, ka jauni cilvēki, viņu vidū arī daudzi, ”kas ātri ir guvuši panākumus progresīvās nozarēs, sūdzas par neapmierinātību, nemieru, depresiju, tukšuma sajūtu, aizdomīgumu, kā arī par visdažādākajām fiziskajām kaitēm”.

Jau pirms daudziem gadsimtiem ķēniņš Salamans norādīja uz to, cik nevērtīgi ir pasaulīgi sasniegumi. Salamanam bija gandrīz vai neierobežotas iespējas, tāpēc viņš paveica apbrīnojami daudz. (Izlasi Salamans Mācītājs 2:4—10.) Tomēr Salamans teica: ”Kad nu es pārbaudīdams uzlūkoju visus savus darbus, ko manas rokas bija veikušas,  un pūles, kuŗas es biju tajos ieguldījis, tad — ak vai — viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana.” (Salamans Mācītājs 2:11.)

Ar pasaulīgu darbu var iegūt bagātību un cilvēku atzinību, taču ar to nevar apmierināt ”garīgās vajadzības”. (Mateja 5:3, NW.) Tieši tāpēc cilvēki, kuru dzīvē galvenais ir pasaulīgi sasniegumi, nespēj gūt gandarījumu.

Darbs, kas dod gandarījumu

Ķēniņš Salamans saka: ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.) Galvenais kristiešu pienākums mūsdienās ir sludināt Valstības vēsti. (Mateja 24:14.) Jaunieši, kas savu pienākumu pret Dievu uztver nopietni, izjūt pamudinājumu visiem spēkiem piedalīties šajā darbā, kaut arī viņiem varbūt nav dabiskas tieksmes sludināt. (Salīdzini 2. Korintiešiem 5:14, 15.) Daudzi tūkstoši jaunu cilvēku ir izvēlējušies nevis pilnas slodzes maizes darbu, bet gan pilnas slodzes kalpošanu par pionieriem. Ir arī tādi, kas kalpo par misionāriem citās zemēs vai strādā Sargtorņa biedrības filiālēs.

Emīlija, kas atteicās no atbildīgās sekretāres karjeras un sāka pioniera kalpošanu, saka: ”Es esmu iemīlējusi šo darbu.” Jā, pilnas slodzes kalpošana ir patīkamākais un aizraujošākais darbs, kādu var iedomāties! Un nevienam nevar būt lielākas privilēģijas kā cilvēkiem, kas ir ”Dieva darba biedri”. (1. Korintiešiem 3:9.)

Vai augstskolas izglītība sagādā priekšrocības?

Lielākā daļa pionieru sevi nodrošina, strādājot pusslodzi. Bet ja nu vēlāk jāsāk gādāt par ģimeni? Protams, nevienam cilvēkam nebūs jānožēlo jaunības gadi, ko viņš  ir pavadījis kalpošanā Dievam. Bet vai tomēr nebūtu saprātīgāk, ja jaunietis vispirms iegūtu augstskolas izglītību un kalpošanai veltītu savus spēkus pēc tam?

Bībelē, protams, nav noteikts, cik gadu jaunam kristietim būtu jāveltī izglītībai. Tāpat tajā netiek nosodīta izglītība. Jehova, ”Diženais Skolotājs”, mudina savus kalpus iemācīties labi lasīt un skaidri izteikties. (Jesajas 30:20, NW; Psalms 1:2, NW; Ebrejiem 5:12.) Turklāt izglītība var bagātināt mūsu izpratni par cilvēkiem un pasauli, kurā mēs dzīvojam.

Bet vai augstskolas diploms vienmēr ir izglītībai veltītā laika un naudas vērts? * Statistikas dati gan liecina, ka augstskolu absolventi saņem lielākas algas un ir mazāk pakļauti bezdarbam nekā vidusskolu beidzēji, tomēr grāmatā Planning Your College Education (Kā plānot augstskolas izglītību) tiek atgādināts, ka šie statistikas dati ir tikai vidējie rādītāji. Patiesībā tikai neliela daļa augstskolu beidzēju saņem pasakaini lielas algas; pārējie saņem daudz pieticīgāku atalgojumu. Turklāt lielie ienākumi, ko it kā saņem augstskolu absolventi, varbūt ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā ”neparastas spējas, personīgi mērķi, izdevīgi nodarbinātības apstākļi attiecīgajā jomā, ..īpaši talanti”, nevis tikai no izglītības.

”Augstskolas diploms vairs negarantē panākumus darba tirgū,” atzīst ASV Nodarbinātības departaments. ”Profesionālajā, tehniskajā un vadības jomā nodarbināto [augstskolu absolventu] skaits.. ir samazinājies, jo šīs darbības jomas nav paplašinājušās tik ātri, lai varētu uzņemt augošo absolventu skaitu. Tāpēc, rēķinot ļoti aptuveni, piektā daļa [augstskolu] absolventu, kas ienāca darba tirgū laikā no 1970. līdz 1984. gadam, strādāja darba vietās, kurās  parasti netiek prasīts diploms. Šāds pārāk liels absolventu pieplūdums acīmredzot turpināsies arī 90. gadu vidū.”

Vēl daži fakti pārdomām

Augstskolas diploms var palīdzēt darba meklējumos, un tas var arī nepalīdzēt. Taču viens gan ir skaidrs: ”Laiks ir īss.” (1. Korintiešiem 7:29.) Lai arī cilvēki uzskata, ka augstākajai izglītībai ir savas priekšrocības, tomēr vai pavadīt augstskolā četrus vai vairāk gadus būs labākais veids, kā izmantot laiku, kas ”ir īss”? (Efeziešiem 5:16.)

Vai universitātes izglītība tevi tuvinās taviem garīgajiem mērķiem vai attālinās no tiem? Atceries, ka lieli ienākumi nav kristieša galvenais mērķis. (1. Timotejam 6:7, 8.) Kādā aptaujā tika noskaidrots ASV universitāšu administratoru viedoklis par studentiem; viņi pauda uzskatu, ka mūsdienu studenti ”ir karjeristi, domā par materiālo labumu, domā par sevi”. Kāda studentu grupa izteicās šādi: ”Nauda. Šķiet, vienīgais, par ko mēs runājam, ir nauda.” Kā tevi varētu ietekmēt vide, kur valda sīva konkurence un savtīgs materiālisms?

Augstākajās mācību iestādēs varbūt nenotiek tādi nemieri, kādi ASV augstskolās bija 60. gados. Taču tas nebūt nenozīmē, ka atmosfēra augstskolās ir laba. Kādā pētījumā par dzīvi augstskolās tika atzīts: ”Studentiem joprojām ir gandrīz neierobežota brīvība personiskos un sabiedriskos jautājumos.” Brīvi tiek lietots alkohols un narkotikas, un izlaidība ir likums, nevis izņēmums. Ja zemē, kur tu dzīvo, augstskolās ir tāds pats stāvoklis, vai mācības augstskolā nenāks par ļaunu tavai apņēmībai saglabāt morālu tīrību? (1. Korintiešiem 6:18.)

Vēl viens fakts, kas jāņem vērā, ir labi zināmā saistība starp studijām augstskolā un to, ka mazinās vēlēšanās  ”turēties pie reliģiskajām pamatvērtībām”. (The Sacred in a Secular Age.) Vēlēšanās saglabāt izcilas sekmes dažiem kristiešiem ir likusi atstāt novārtā garīgās nodarbības, tāpēc viņi ir kļuvuši neaizsargāti pret pasaulīgu domāšanu, kas tiek veicināta augstskolās. Daži ir cietuši garīgu katastrofu. (Kolosiešiem 2:8.)

Citas iespējas

Ņemot vērā tikko minētos faktus, daudzi jauni kristieši ir nolēmuši nemācīties augstskolā. Daudzi ir atklājuši, ka apmācība Jehovas liecinieku draudzēs — jo sevišķi Teokrātiskās kalpošanas skolā — lieliski palīdz atrast darbu. Šiem jauniešiem nav augstskolas diploma, bet viņi apgūst labas manieres, iemācās skaidri izteikt savas domas un uzņemties atbildību. Tāpat jaunieši, mācoties vidusskolā, apmeklē dažādus kursus, lai apgūtu mašīnrakstīšanu vai programmēšanu, iemācītos remontēt automašīnas vai strādāt kādā rūpnīcā un tamlīdzīgi. Šādas iemaņas var palīdzēt atrast darba vietu, kur ir iespējams strādāt pusslodzi, un bieži vien tās ir ļoti pieprasītas. Daudziem jauniešiem varbūt ne visai patīk ’roku darbs’, tomēr Bībelē ir teikts, ka uzcītīgi strādāt ir gods. (Efeziešiem 4:28; salīdzini Salamana Pamācības 22:29.) Pats Jēzus Kristus apguva savu amatu tik labi, ka cilvēku vidū viņš bija pazīstams kā ”namdaris”. (Marka 6:3.)

Tiesa, daudzās zemēs augstskolu absolventi ir tā pārplūdinājuši darba tirgu, ka bez papildu apmācības ir grūti dabūt pat visvienkāršāko darbu. Bet ir apmācību programmas, tehnikumi, arodskolas un saīsinātas augstskolu programmas, kas ar minimāliem izdevumiem un laika patēriņu palīdz apgūt darba tirgū nepieciešamās iemaņas. Nekad neaizmirsti arī to, ka ir kāds faktors, kas nodarbinātības statistikas datos netiek ņemts vērā, proti, Dieva solījums gādāt par cilvēkiem, kas galveno uzmanību veltī garīgām interesēm. (Mateja 6:33.)

 Dažādās vietās ir dažādas nodarbinātības izredzes un izglītības sistēmas. Turklāt jauniešiem ir atšķirīgas spējas un tieksmes. Lai gan ir ieteicams par savu mūža darbu padarīt kristīgo kalpošanu, tas tomēr ir personiskas izvēles jautājums. Tev un taviem vecākiem ir rūpīgi jāapsver visi faktori, kas var ietekmēt jūsu lēmumu par tev nepieciešamo izglītību. Pieņemot šādu lēmumu, katram ”jānes sava paša nasta”. (Galatiešiem 6:5.)

Ja vecāki uzstāj, ka tev jāmācās augstskolā, tev neatliek nekas cits kā paklausīt viņiem, kamēr vien tu esi viņu apgādībā. (Efeziešiem 6:1—3.) Varbūt mācību laikā tu vari joprojām dzīvot mājās un neaizrauties ar studentu dzīves veidu. Izvēlies mācību priekšmetus rūpīgi — pievērs vairāk uzmanības darba iemaņu apgūšanai, nevis pasaulīgām filozofijām. Domā par to, kādā sabiedrībā tu uzturies. (1. Korintiešiem 15:33.) Stiprini savu garīgumu, apmeklējot sapulces, piedaloties tīruma kalpošanā un studējot personiski. Daži jaunieši, kam ir bijis jāmācās augstskolā, ir pat varējuši kalpot par pionieriem, jo ir izvēlējušies piemērotu mācību grafiku.

Lūdz Dievam palīdzību un rūpīgi izvēlies savu turpmāko nodarbošanos, lai tā ne tikai sagādātu laimi tev pašam, bet arī palīdzētu ’krāt mantas debesīs’. (Mateja 6:20.)

[Zemsvītras piezīme]

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc bieži vien gadās, ka pasaulīga karjera nenodrošina laimi?

◻ Kāpēc visiem dievbijīgajiem jauniešiem būtu jāpadomā par pilnas slodzes kalpošanu?

◻ Kādas priekšrocības, pēc daudzu cilvēku domām, sniedz augstākā izglītība, bet vai tas tā vienmēr ir?

◻ Kādas briesmas var radīt mācīšanās augstskolā?

◻ Kādas citas izglītošanās iespējas var pārdomāt jaunietis?

[Izceltais teksts 175. lpp.]

Ar pasaulīgu darbu var iegūt bagātību un cilvēku atzinību, taču ar to nevar apmierināt ”garīgās vajadzības”

[Izceltais teksts 177. lpp.]

”Augstskolas diploms vairs negarantē panākumus darba tirgū.”