17. nodaļa

Vai man iet prom no skolas?

DŽEKS vairāk nekā 25 gadus ir bijis atbildīgs par skolas apmeklētību. Tāpēc stundu kavētājam ir ļoti grūti izdomāt ieganstu, ko Džeks vēl nebūtu dzirdējis. ”Es no jauniešiem esmu dzirdējis visu,” viņš saka, ”arī tādas frāzes kā ”Es domāju, ka šodien saslimšu”, ”Nomira mans vectēvs Aļaskā” un tamlīdzīgi.” Vai zini ”labāko” aizbildinājumu, ko Džeks ir dzirdējis? Reiz trīs puiši viņam teica, ka nav varējuši atrast skolu miglas dēļ.

Šie ārkārtīgi apšaubāmie aizbildinājumi liecina par nepatiku, ko daudzi jaunieši izjūt pret skolu; viņu nepatikas pakāpes var būt dažādas: no vienaldzības (”Tā, iztikt var”) līdz atklātam naidam (”Skola ir pretīga! Man tā riebjas!”). Piemēram, Gerijam rītos, kad bija jāiet uz skolu, tūlīt pēc pamošanās reizēm sāka sāpēt vēders. Viņš stāsta: ”Es pienācu pie pašas skolas, un es tā svīdu un nervozēju.. Man nācās atgriezties mājās.” Daudziem jauniešiem ir līdzīgas izjūtas — ārsti to mēdz saukt par uzmācīgām bailēm no skolas. Šādas bailes bieži vien izraisa vardarbība skolā, vienaudžu nežēlība vai nepieciešamība nopelnīt labas atzīmes. Jaunieši, kam ir šīs bailes, apmeklē skolu (daļēji vecāku pierunāšanas dēļ), bet viņi izjūt pastāvīgu nemieru un pat fiziskas problēmas.

Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka satraucoši daudz jauniešu nolemj vispār neiet uz skolu. Amerikas Savienotajās Valstīs vien katru dienu skolu neapmeklē aptuveni divarpus miljoni pamatskolu un vidusskolu audzēkņu. Kādā laikraksta The New York Times rakstā bija teikts, ka Ņujorkā  ļoti daudz skolēnu (apmēram viena trešdaļa) regulāri nav skolā, tāpēc ”ir gandrīz neiespējami viņus mācīt”.

Citi jaunieši neapmierinās ar to vien, ka viņi kavē stundas. ”Skolā bija garlaicīgi, tur bija pārāk daudz ierobežojumu,” stāsta kāds jaunietis, vārdā Valters. Viņš aizgāja no vidusskolas. Tāpat izdarīja kāda meitene, vārdā Antonija. Viņai grūti padevās mācības. ”Kā es būtu varējusi pildīt uzdevumus, ja es nesapratu, ko es lasu?” viņa jautā. ”Es tur vienkārši sēdēju un kļuvu arvien dumjāka un dumjāka, tāpēc es aizgāju.”

Nevar noliegt, ka skolu sistēmas visā pasaulē saskaras ar nopietnām problēmām. Bet vai tāpēc jāzaudē jebkāda interese par skolu un tā jāpamet? Kā aiziešana no skolas varētu ietekmēt tavu dzīvi nākotnē? Vai ir kādi pamatoti iemesli, kāpēc tev būtu jāpabeidz skola?

Izglītības vērtīgums

Maikls atsāka mācības skolā, lai dabūtu atestātu par vidusskolas beigšanu. Kad Maiklam jautāja, kāpēc viņš to darīja, viņš atbildēja: ”Es sapratu, ka man ir vajadzīga izglītība.” Bet kas īsti ir ”izglītība”? Vai tā ir spēja iegaumēt iespaidīgu faktu daudzumu? Šāda spēja vēl nav izglītība, tāpat kā ķieģeļu kaudze vēl nav māja.

Izglītībai būtu jāsagatavo tevi sekmīgai dzīvei. Elens Ostils, kas ir strādājis skolā 18 gadus, runāja par ”izglītību, kas māca domāt, risināt problēmas, māca, kas ir saprātīgs un kas — nesaprātīgs, palīdz apgūt visnepieciešamāko spēju — spēju skaidri spriest, māca saprast, kas ir informācija, un saprast saistību starp daļām un veselumu. Tā māca veidot spriedumus un noteikt atšķirības, palīdz iemācīties, kā jāmācās.”

Kā tev varētu palīdzēt skola? Pirms daudziem  gadsimtiem ķēniņš Salamans sarakstīja pamācību grāmatu, ”lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi”. (Salamana Pamācības 1:1—4.) Tā ir taisnība — jaunībā cilvēkam trūkst pieredzes. Skola palīdz veidot un attīstīt spēju domāt. Spēja domāt ir ne tikai spēja nosaukt faktus, bet arī spēja tos analizēt un uz to pamata veidot produktīvas idejas. Daudzi izsaka kritiskas piezīmes par mācību procesu dažās skolās, tomēr nevar noliegt, ka mācības skolā liek cilvēkam domāt. Tiesa, ģeometrijas uzdevumu risināšana vai vēsturisku gadskaitļu iegaumēšana pašreiz tev varētu likties nevajadzīga. Bet Bārbara Meiere raksta: ”Ne jau katrs atcerēsies visus faktus un zināšanu vienības, ko skolotāji iekļauj kontroldarbos, bet tādas iemaņas kā prasme mācīties un plānot  nekad nezudīs.” (The High School Survival Guide.)

Trīs universitātes profesori, kas pētīja izglītības ietekmi uz cilvēku, secināja, ka ”labāk izglītotiem cilvēkiem neapšaubāmi ir plašākas un pamatīgākas zināšanas ne tikai par sausiem faktiem, bet arī par apkārtējo pasauli un ka šie cilvēki vairāk tiecas pēc zināšanām un pievērš uzmanību informācijas avotiem. [..] Šīs atšķirības, kā ir noskaidrojies, saglabājas par spīti novecošanai un daudziem gadiem, kas pagājuši pēc skolas beigšanas.” (The Enduring Effects of Education.)

Vissvarīgākais ir tas, ka izglītība tevi var sagatavot kristieša pienākumu veikšanai. Ja tu esi apguvis prasmi mācīties un labi lasīt, tev ir vieglāk studēt Dieva Rakstus. (Psalms 1:2.) Ja tu skolā esi iemācījies pareizi izteikties, tev ir vieglāk mācīt Bībeles patiesības citiem. Zināšanas par vēsturi, dabaszinātnēm, ģeogrāfiju un matemātiku arī ir noderīgas — tās tev palīdzēs saprasties ar cilvēkiem, kam ir atšķirīga izcelsme, intereses un uzskati.

Skola un darbs

Skola var ļoti ietekmēt tavas izredzes nākotnē atrast darbu. Kāpēc tā?

 Gudrais ķēniņš Salamans par prasmīgu strādnieku teica šādus vārdus: ”Tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Salamana Pamācības 22:29.) Arī mūsdienās ir tāpat. ”Bez vajadzīgajām iemaņām daudzās dzīves situācijās cilvēks var palikt malā,” teica Ernests Grīns no ASV Nodarbinātības departamenta.

Tāpēc tiem, kas pamet skolu, ir pavisam vājas izredzes atrast darbu. Valters (kas tika minēts iepriekš) to izbaudīja pats uz savas ādas. ”Daudz reižu es gāju stāties darbā, bet darbu es nedabūju, jo man nebija atestāta.” Tāpat viņš atzina: ”Reizēm cilvēki lieto man nesaprotamus vārdus, un es jūtos kā galīgs muļķis.”

Bezdarbs to 16 līdz 24 gadus veco jauniešu grupā, kuri ir izstājušies no vidusskolas, ”ir gandrīz divreiz lielāks nekā viņu vienaudžu vidū, kuri ir beiguši vidusskolu, un gandrīz trīsreiz lielāks par vidējo bezdarba līmeni”. (The New York Times.) ”Jaunieši, kas pamet mācības, liek šķēršļus savām iespējām,” norāda Filips Raiss grāmatā The Adolescent (Pusaudzis). Jaunietis, kas aiziet no skolas, droši vien nav apguvis pat pamatiemaņas, kas nepieciešamas, lai darītu pašu vienkāršāko darbu.

Pols Kopermans savā grāmatā The Literacy Hoax raksta: ”Nesen veikts pētījums liecina, ka ir nepieciešams apmēram septītās klases lasītprasmes līmenis, lai varētu strādāt par pavāru, astotās klases līmenis — lai varētu strādāt par mehāniķi, un devītās vai desmitās klases līmenis,  lai varētu strādāt par apgādes aģentu.” Tālāk autors saka: ”Manuprāt, ir saprātīgi secināt, ka skolotāja, medicīnas māsas, grāmatveža un inženiera darbs prasītu vēl augstāku minimālo lasītprasmes līmeni.”

Tātad ir skaidrs, ka skolēniem, kas cītīgi cenšas apgūt lasītprasmi un citas pamatiemaņas, būs daudz labākas darba izredzes. Bet tas nav vienīgais ieguvums, ko tev visam mūžam var dot skola.

Tavas personības stiprās puses

Ieguvums visam mūžam ir savu spēju un vājību apzināšanās. Mišela, kas nesen sāka strādāt ar datoriem, teica: ”Skolā es iemācījos intensīvi strādāt, pārbaudīt sevi un izteikt savas domas.”

”Skolā man iemācīja, kā uzņemt neveiksmes,” atzīst kāda cita jauniete. Viņai bija tieksme vainot savās neveiksmēs citus, nevis sevi. Citiem jauniešiem ir nākusi par labu disciplīna, ko iemāca skolas režīms. Daudzi par to kritizē skolas, apgalvodami, ka šādi tiek ierobežota jauniešu domāšana. Bet Salamans mudināja jauniešus apgūt ”dzīves ziņu” un ”iekšēju stāju”. (Salamana Pamācības 1:2.) Skolas, kurās ir disciplīna, tiešām ir izaudzinājušas daudzus disciplinētus, tomēr arī radoši domājošus cilvēkus.

Tāpēc ir prātīgi pēc iespējas labāk izmantot skolas gadus. Kā tu vari to darīt? Vispirms parunāsim par taviem skolas uzdevumiem.

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc tik daudziem jauniešiem ir negatīva attieksme pret skolu? Kādas ir tavas domas šajā jautājumā?

◻ Kā skola palīdz cilvēkam attīstīt spēju domāt?

◻ Kā skolas pamešana varētu ietekmēt iespējas nākotnē atrast darbu, un kāpēc tas tā ir?

◻ Ko vēl tu vari iegūt, turpinot mācības skolā?

[Izceltais teksts 135. lpp.]

”Es tur vienkārši sēdēju un kļuvu arvien dumjāka un dumjāka, tāpēc es aizgāju.”

[Izceltais teksts 138. lpp.]

”Nesen veikts pētījums liecina, ka ir nepieciešams apmēram septītās klases lasītprasmes līmenis, lai varētu strādāt par pavāru, astotās klases līmenis — lai varētu strādāt par mehāniķi, un devītās vai desmitās klases līmenis, lai varētu strādāt par apgādes aģentu.”

[Attēli 136. lpp.]

Disciplinētība, pie kuras tevi pieradina mācības skolā, tev var noderēt visu mūžu

[Attēls 137. lpp.]

Jauniešiem, kas nav apguvuši skolā mācītās pamatiemaņas, izredzes dabūt darbu ir vājas