8. nodaļa

Kā lai es iegūstu īstus draugus?

”ASTOŅUS gadus es apmeklēju skolu šajā rajonā, bet pa visu šo laiku man nav bijis neviena drauga! It neviena.” Tā žēlojās kāds jaunietis, vārdā Ronijs. Reizēm arī tev varbūt ir bijusi sajūta, ka tu nespēj iegūt draugus. Bet vai tu zini, kas ir īsts draugs? Un kas ir jādara, lai tev tāds būtu?

Kāds sakāmvārds skan šādi: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” (Salamana Pamācības 17:17.) Tomēr draugs nav tikai cilvēks, kam izkratīt sirdi. Kāda jauna sieviete, vārdā Marvija, saka: ”Var gadīties, ka tā saucamā draudzene noskatās, kā tu nonāc nepatikšanās, un tad paziņo: ”Es jau domāju, ka tā notiks, bet es baidījos tev teikt.” Īsta draudzene, redzot, ka tu rīkojies nepareizi, cenšas tevi brīdināt, kamēr vēl nav par vēlu, kaut arī zina, ka tev viņas vārdi var nepatikt.”

Vai tu ļausi, lai tava aizskartā pašcieņa tev liktu atstumt cilvēku, kas interesējas par tevi un saka tev taisnību? Salamana Pamācībās 27:6 ir teikts: ”Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet nīdētāja skūpsti ir dažreiz pārmērīgi bagātīgi.” Tātad tev būtu jāizvēlas par savu draugu tāds cilvēks, kas nav viltīgs un runā atklāti.

Viltus draugi un īsti draugi

”Mana dzīve ir pierādījums faktam, ka ne visi ”draugi” dara cilvēkam labu,” stāsta Pegija, kurai ir 23 gadi.  Pusaudzes gados Pegija bija spiesta aiziet no mājām. Bet tad par viņas draugiem kļuva divi Jehovas liecinieki — Bils un viņa sieva Loja. Viņi Pegijai sāka mācīt Bībeli. ”Tajos mēnešos, ko es pavadīju kopā ar viņiem, manā dzīvē valdīja īsts prieks, apmierinājums un miers,” saka Pegija. Tomēr viņa izvēlējās būt kopā ar jauniešiem, ko bija satikusi, un pameta Bilu un Loju.

Pegija stāsta, kas notika tālāk: ”Jaunie ”draugi” man daudz ko iemācīja — zagt magnetofonus, viltot čekus, smēķēt marihuānu — un beigās vēl iemācīja, kā apmierināt tieksmi pēc narkotikām, kas man izmaksāja 200 dolāru dienā.” Astoņpadsmit gadu vecumā Pegija satika Reju, jaunu vīrieti, kas piedāvāja viņai narkotikas — kādas vien viņa vēlas, turklāt visas par brīvu. ”Nu manām raizēm ir pienācis gals. Man nekad vairs nebūs jāzog un nebūs jākrāpj cilvēki,” domāja Pegija. Bet Rejs Pegiju iesaistīja prostitūcijā. Beigu beigās viņa aizbēga no pilsētas un saviem trakulīgajiem ”draugiem”.

Kādu dienu Pegijas jaunajā dzīvesvietā pie viņas atnāca divas Jehovas liecinieces. ”Ar prieka asarām acīs es apkampu abas pārsteigtās sievietes,” atceras Pegija. ”Man bija apriebusies bijušo ”draugu” liekulība, bet šie bija īsti cilvēki.” Pegija atsāka Bībeles nodarbības.

Saskaņot savu dzīvi ar Dieva prasībām viņai tomēr nebija viegli. Sevišķi grūti viņai bija atmest smēķēšanu. Kāds draugs, Jehovas liecinieks, viņai ieteica: ”Pamēģini labāk lūgt Dievam spēku, kad tu jūti vēlēšanos  smēķēt, nevis lūdz piedošanu pēc tam, kad jau esi uzsmēķējusi.” Pegija saka: ”Šis laipnais un praktiskais ieteikums izrādījās iedarbīgs. [..] Pirmo reizi daudzu gadu laikā es jutos iekšēji tīra un izjutu, ko nozīmē pašcieņa.”

Notikumi ar Pegiju apliecina, cik patiesi ir vārdi, kas rakstīti Bībelē, Salamana Pamācībās 13:20: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” Pegija atzīst: ”Ja vien es būtu saglabājusi draudzību ar cilvēkiem, kas mīl Dievu, es būtu izvairījusies no visa, par ko man ir palikušas sliktas atmiņas.”

Kā atrast draugus

Kur lai tu atrodi draugus, kas mīl Dievu? Protams, kristiešu draudzē. Meklē jauniešus, kas ne tikai apgalvo, ka tic Dievam, bet arī ar darbiem apliecina savu ticību un dievbijību. (Salīdzini Jēkaba 2:26.) Ja šādus jauniešus atrast ir grūti, iepazīsties ar kristiešiem, kas ir vecāki par tevi. Gadi nav šķērslis draudzībai. Bībelē ir stāstīts par izcilu draudzību starp Dāvidu un Jonatānu, un Jonatāns vecuma ziņā varēja būt Dāvida tēvs. (1. Samuēla 18:1.)

Bet kā lai uzsāk draudzību?

 Dzīva interese par citiem

Jēzus Kristus izveidoja tik ciešas draudzības saites ar cilvēkiem, ka viņa draugi bija gatavi atdot dzīvību par viņu. Kāpēc šī draudzība bija tik stipra? Vispirms tāpēc, ka Jēzus interesējās par cilvēkiem. Viņš gāja pie cilvēkiem un palīdzēja viņiem. Jēzus ’gribēja’ to darīt. (Mateja 8:3.) Interese par citiem patiešām ir pirmais solis, kas jāsper, lai nodibinātu draudzību.

Piemēram, kāds jaunietis, vārdā Deivids, stāsta, ka atrast draugus viņam ir palīdzējusi ”patiesa mīlestība pret cilvēkiem un dzīva interese par tiem”. Viņš saka: ”Vispirms ir svarīgi zināt cilvēka vārdu. Parasti cilvēkam ir patīkami, ja tu esi pacenties atcerēties viņa vārdu. Šī iemesla dēļ viņš varbūt pastāsta tev kādu notikumu vai savu problēmu, un pamazām sāk veidoties draudzība.”

Tas nenozīmē, ka tev vienmēr jācenšas būt kompānijas dvēselei. Jēzus bija ”no sirds pazemīgs”, nevis pārspīlēti sabiedrisks vai ārišķīgs. (Mateja 11:28, 29.) Cilvēkus piesaista neviltota interese par viņiem. Reizēm draudzību stiprina kaut kas pavisam vienkāršs, piemēram, kopīga maltīte vai palīdzība kādā darbā.

 ”Kā jūs klausāties”

”Pielūkojiet, kā jūs klausāties!” teica Jēzus. (Lūkas 8:18.) Lai gan Jēzus runāja par Dieva vārdu uzklausīšanu, viņa teiktajā ietvertais princips ir attiecināms arī uz tuvināšanos citam cilvēkam. Lai veidotu draudzību, ir ļoti svarīgi būt labam klausītājam.

Parasti cilvēku piesaista tas, ka citi izrāda patiesu interesi par viņa teikto. Lai izrādītu šādu interesi, ir nepieciešams raudzīties ”arī uz citu vajadzībām”, nevis domāt tikai par savējām, piemēram, tikai par to, ko pašam gribas pateikt. (Filipiešiem 2:4.)

Esi uzticams

Jēzus bija cieši pieķēries saviem draugiem. Viņš tos mīlēja ”līdz galam”. (Jāņa 13:1.) Tāpat pret saviem draugiem izturas Gordons: ”Galvenā draugu īpašība ir uzticība. Vai draugs tiešām paliks kopā ar tevi, kad būs grūti? Mēs ar draugu aizstāvējām viens otru, kad citi par kādu no mums izteicās nievājoši. Mēs tiešām stāvējām un kritām viens par otru — bet vienīgi tad, ja otrs rīkojās pareizi.”

Savukārt viltus draugi bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem mēdz darīt visādas nekrietnības otram aiz muguras. ”Citam daudz draugu uz nelaimi,” teikts Salamana Pamācībās 18:24. Vai tu kļūsi draugam par nelaimi un grausi viņa reputāciju, ļaunprātīgi tenkojot par viņu, — jeb vai tu uzticīgi viņu aizstāvēsi?

Dari zināmas savas jūtas

Jēzus bija tuvs daudziem cilvēkiem arī tāpēc, ka viņš atklāti izrādīja savas visdziļākās jūtas. Bija reizes, kad apkārtējie redzēja, ka viņš ”iežēlojās”, ”iemīlēja” vai ’bija noskumis’. Reiz viņš pat raudāja. Jēzus nekautrējās atklāt savas jūtas cilvēkiem, kam viņš uzticējās. (Mateja 9:36; 26:38; Marka 10:21; Jāņa 11:35.)

 Tas, protams, nenozīmē, ka tev jāatklāj savas jūtas katram pretimnācējam. Bet godīgs tu gan vari būt pret visiem cilvēkiem. Un tad, kad tu ar kādu iepazīsties tuvāk un jūsu starpā sāk veidoties uzticība, tu vari aizvien vairāk atklāt viņam savas visdziļākās jūtas. Neaizmirsti arī to, ka īstiem draugiem jāmācās būt iejūtīgiem un līdzcietīgiem. (1. Pētera 3:8.)

Negaidi no otra pilnību

Arī tad, ja draudzība ir ļoti labi iesākusies, negaidi no otra cilvēka pilnību. ”Mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” (Jēkaba 3:2.) Turklāt draudzībai jāveltī laiks un jūtas. ”Ir jābūt gatavam dot,” atzīst kāds jaunietis, vārdā Prīslijs. ”Draudzībā tas ir ļoti svarīgi. Tev ir savas domas par daudz ko, bet tu esi gatavs piekāpties un atzīt, ka tavam draugam arī ir savas jūtas un uzskati.”

Pūles, kas nepieciešamas draudzības izveidošanai, tomēr nav salīdzināmas ar tukšuma un vientulības sajūtu, kāda ir cilvēkiem, kas nevienu nemīl. Tāpēc meklē sev draugus. (Salīdzini Lūkas 16:9.) Esi nesavtīgs. Ieklausies cilvēkos un izrādi patiesu interesi par viņiem. Tad tu atradīsi cilvēkus, kuriem tu varēsi teikt tāpat, kā teica Jēzus: ”Jūs esat mani draugi.” (Jāņa 15:14.)

Jautājumi pārrunām

◻ Pēc kā var pazīt īstu draugu? Kā rīkojas viltus draugi?

◻ Kur tu vari meklēt sev draugus? Vai viņiem noteikti jābūt tavā vecumā?

◻ Kas tev būtu jādara, ja draugam ir nopietnas nepatikšanas?

◻ Kādi četri priekšnoteikumi palīdz izveidot draudzību?

[Izceltais teksts 66. lpp.]

”Jaunie ”draugi” man daudz ko iemācīja — zagt magnetofonus, viltot čekus, smēķēt marihuānu — un beigās vēl iemācīja, kā apmierināt tieksmi pēc narkotikām, kas man izmaksāja 200 dolāru dienā.”

 [Papildmateriāls 68., 69. lpp.]

Vai man stāstīt par drauga nepareizo rīcību?

Ja tu uzzinātu, ka tavs draugs ir sācis ”eksperimentēt” ar narkotikām, seksu, krāpšanu vai zagšanu, vai tu to stāstītu kādam, kam tas būtu jāzina? Lielākā daļa jauniešu to nedarītu — viņi ievērotu nerakstīto klusēšanas likumu, kas ir diezgan izplatīts jauniešu vidū.

Daži baidās, ka viņus nosauks par ”sūdzmaņiem”. Citus vada pārprastas uzticības jūtas. Uzskatīdami pārmācību par kaut ko sliktu, šie jaunieši iedomājas, ka izdarīs draugam pakalpojumu, slēpjot viņa problēmas. Klusēšanas likuma pārkāpējs var pieredzēt vienaudžu izsmieklu un zaudēt viņu draudzību.

Kāds jaunietis, vārdā Lī, uzzinājis, ka viņa labākais draugs Kriss sācis smēķēt, nolēma rīkoties. Lī saka: ”Mani urdīja sirdsapziņa, jo es zināju, ka man kādam tas ir jāpasaka!” Kāds jaunietis Bībeles laikos bija nonācis līdzīgā situācijā. ”Jāzeps septiņpadsmit gadu vecumā bija gans savu brāļu sīklopiem. [..] Un Jāzeps izstāstīja viņu ļauno slavu tēvam.” (1. Mozus 37:2.) Jāzeps zināja, ka tad, ja viņš klusēs, būs apdraudēts brāļu garīgais stāvoklis.

Grēkam ir postošs, degradējošs spēks. Ja draugs, kas grēko, nesaņem palīdzību — varbūt stingras, uz Rakstiem balstītas pārmācības veidā —, viņš var iestigt ļaunumā vēl dziļāk. (Salamans Mācītājs 8:11.) Tātad, slēpjot drauga izdarīto pārkāpumu, tu nepanāc nekā laba — patiesībā tu pat vari viņam nodarīt nelabojamu ļaunumu.

Tāpēc Bībelē ir rakstīts šāds pamudinājums: ”Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu.” (Galatiešiem 6:1.) Varbūt tu neuzskati, ka tu esi tas cilvēks, kas var atgriezt draugu uz pareiza ceļa. Bet vai nebūtu saprātīgi parūpēties, lai par attiecīgo jautājumu uzzinātu kāds, kas ir spējīgs tavam draugam palīdzēt?

  Tātad tev noteikti ir jārunā ar savu draugu un atklāti jānorāda uz viņa nepareizo rīcību. (Salīdzini Mateja 18:15.) Lai to izdarītu, tev būs vajadzīga drosme un apņēmība. Nesvārsties un norādi uz vainu apstiprinošiem pierādījumiem, pasaki ļoti konkrēti, kas tev ir zināms un kā tu to uzzināji. (Salīdzini Jāņa 16:8.) Nesoli, ka tu nevienam neko neteiksi, — šādam solījumam nebūtu spēka Dieva acīs, jo viņš nosoda grēku slēpšanu. (Salamana Pamācības 28:13.)

Varbūt ir gadījies kāds pārpratums. (Salamana Pamācības 18:13.) Ja tā nav un tiešām ir izdarīts grēks, tavs draugs, iespējams, jutīsies atvieglots, ka var atklāti pārrunāt savu problēmu. Tad esi labs klausītājs. (Jēkaba 1:19.) Nenoslāpē viņa jūtu izpausmi ar tādiem nosodošiem izteicieniem kā: ”Tev nevajadzēja...” — vai sašutuma izsaucieniem, piemēram: ”Kā tu varēji...!” Esi iejūtīgs un centies saprast savu draugu. (1. Pētera 3:8.)

Ir situācijas, kad tavam draugam nepietiek tikai ar to palīdzību, ko vari sniegt tu. Tādā gadījumā uzstāj, lai viņš izstāsta par savu pārkāpumu vecākiem vai citiem pieaugušajiem, kas par viņu ir atbildīgi. Bet ja nu tavs draugs to nedara? Pasaki viņam, ka tad, ja viņš pietiekami drīz nenokārtos šo jautājumu, tu, būdams viņa draugs, būsi spiests ar kādu runāt pats, viņa vietā. (Salamana Pamācības 17:17.)

Sākumā tavs draugs varētu nesaprast, kāpēc tu tā rīkojies. Viņš varētu pat apvainoties un pārsteidzīgi pārtraukt jūsu draudzību. Lī tomēr saka: ”Es zinu, ka esmu rīkojies pareizi, kādam to izstāstīdams. Mana sirdsapziņa bija daudz mierīgāka, jo es zināju, ka Kriss saņems nepieciešamo palīdzību. Vēlāk viņš atnāca pie manis un pateica, ka nedusmojas par to, ko es izdarīju, un arī tas mani nomierināja.”

Ja tavs paziņa turpina dusmoties uz tevi, acīmredzot viņš nekad nav bijis īsts draugs. Bet tu varēsi būt apmierināts, jo būsi apliecinājis uzticību Dievam un pierādījis, ka esi īsts draugs.

[Attēls 67. lpp.]

Vai tev ir grūti atrast draugus?

[Attēls 70. lpp.]

Lai varētu sākties draudzība, ir jāinteresējas par citiem