9. nodaļa

Kā lai es pretojos vienaudžu spiedienam?

ČETRPADSMIT gadu vecumā Karena jau lietoja ļoti daudz narkotiku un viņai bija regulāras dzimumattiecības. Džims septiņpadsmit gadu vecumā jau bija nelabojams alkoholiķis un dzīvoja netiklībā. Abi jaunieši atzīst, ka viņiem ne visai patika viņu dzīvesveids. Kāpēc tad viņi tā dzīvoja? Vienaudžu spiediena dēļ!

”Visi paziņas tā darīja, un tas mani ļoti ietekmēja,” paskaidro Karena. Džims viņai piekrīt un saka: ”Es negribēju zaudēt draugus, atšķirdamies no citiem.”

Kāpēc jaunieši rīkojas tāpat kā viņu vienaudži

Daudzi to dara tāpēc, ka, gadiem ejot, vecāku ietekme samazinās, bet vēlēšanās iegūt popularitāti un vienaudžu atzinību kļūst arvien spēcīgāka. Citi gluži vienkārši izjūt vajadzību sarunāties ar kādu, kas viņus ”saprot” vai rada sajūtu, ka viņi tiek mīlēti un ir kādam vajadzīgi. Ja šādu attiecību nav mājās — kā tas bieži vien arī ir —, jaunieši tās meklē pie saviem vienaudžiem. Tāpat vienaudžu spiedienam bieži vien padodas jaunieši, kam trūkst pārliecības par sevi un drošības sajūtas.

Vienaudžu ietekme ne vienmēr ir slikta. Kāds sakāmvārds skan: ”Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Salamana Pamācības 27:17.) Gluži tāpat kā ar nazi var uzasināt otra naža asmeni, kas kļuvis truls, citu jauniešu sabiedrība var ’uzasināt’ tavu personību un padarīt tevi par labāku cilvēku, ja tikai tavi vienaudži ir nobrieduši cilvēki ar veselīgu domāšanu.

 Diemžēl ļoti bieži jauniešiem trūkst brieduma — gan intelektuālā, gan garīgā. Daudzu jauniešu uzskati un spriedumi ir nesaprātīgi, apšaubāmi, pat pārgalvīgi. Tāpēc situācija, kad jaunietis pilnībā pakļaujas vienaudžu ietekmei, neko daudz neatšķiras no situācijas, kad akls rāda ceļu aklam. (Salīdzini Mateja 15:14.) Abos gadījumos sekas var būt bēdīgas.

Arī tad, ja vienaudži nevedina tevi uz acīmredzami nepieļaujamu rīcību, viņu ietekme tomēr var būt diezgan nomācoša. ”Jauniešiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai vienaudži viņus atzītu,” saka Debija. ”Kad man bija astoņpadsmit gadi, mani biedēja doma, ka citi varētu uzskatīt mani par neinteresantu, jo tad neviens mani nekur neaicinātu. Es baidījos nonākt vientulībā.” Tāpēc Debija ļoti nopūlējās, lai iegūtu vienaudžu atzinību.

Vai es pakļaujos vienaudžu ietekmei?

Vai arī tu neesi sācis ģērbties, runāt vai izturēties tā, lai iederētos vienaudžu sabiedrībā? Septiņpadsmitgadīgā Sūzija apgalvo: ”Citi jaunieši patiesībā nevar tevi piespiest darīt to, ko tu negribi.” Tiesa gan, taču vienaudžu spiediens var būt tik nemanāms, ka tu pat neapzinies, cik ļoti tas tevi ietekmē. Piemēram, padomā, kas notika ar apustuli Pēteri. Pēteris, drosmīgs vīrietis ar stingru pārliecību, bija kristietības balsts. Dievs Pēterim bija atklājis, ka visu tautu un rasu cilvēki var saņemt Dieva labvēlību. Pēteris palīdzēja kļūt par kristiešiem pirmajiem ticīgajiem no nejūdu tautām. (Apustuļu darbi 10:28.)

Pēc kāda laika Pēteris bija nonācis Antiohijā, pilsētā, kurā par kristiešiem bija kļuvuši daudzi nejūdi. Pēteris  brīvi biedrojās ar šiem ticīgajiem no citām tautām. Bet kādu dienu Antiohijā ieradās kristieši no Jeruzalemes, kuri pēc tautības bija jūdi un joprojām izturējās ar aizspriedumiem pret nejūdiem. Kā Pēteris uzvedās tagad, savu tautiešu sabiedrībā?

Pēteris nošķīrās no nejūdu kristiešiem un vairs neēda kopā ar viņiem! Kāpēc? Viņš acīmredzot baidījās apvainot savus tautiešus. Pēteris varbūt domāja: ”Es nedaudz piekāpšos, kamēr viņi ir šeit, un atkal ēdīšu kopā ar cittautiešiem, kad viņi būs prom. Kāpēc man bojāt savas attiecības ar viņiem tāda sīkuma dēļ?” Tā bija liekuļošana — Pēteris atteicās no saviem principiem, darīdams to, kam viņš patiesībā nepiekrita. (Galatiešiem 2:11—14.) Tātad ir skaidrs, ka neviens cilvēks nav pasargāts no citu ietekmes.

 Kā rīkotos es?

Ir diezgan viegli pateikt: ”Mani neuztrauc tas, ko citi domās!” Bet cik viegli ir saglabāt šo apņemšanos, kad tu izjūti savu vienaudžu spiedienu? Piemēram, ko tu darītu tālāk minētajās situācijās?

Skolasbiedrs tev piedāvā cigareti citu bērnu priekšā. Tu zini, ka smēķēt nedrīkst. Bet visi apkārtējie stāv un skatās, ko tu darīsi...

Skolasbiedrenes stāsta viena otrai par seksu ar saviem draugiem. Viena no viņām tev jautā: ”Tu taču neesi nevainīga, vai ne?”

Tu gribi vilkt tādus pašus svārkus, kādi ir visām pārējām meitenēm, bet mamma apgalvo, ka tie ir pārāk īsi. Taču tev šķiet, ka tajās drēbēs, ko viņa liek vilkt mugurā, tu izskaties pēc pirmklasnieces. Klases biedrenes par tevi smejas. Kāda meitene saka: ”Ietaupi pusdienu naudu un nopērc sev kaut ko pieklājīgu. Tev jau nav par to jāstāsta mātei. Turi skolas drēbes garderobē.”

Vai ir viegli nepadoties spiedienam šādās situācijās? Nav vis viegli. Tomēr tad, ja tu baidies teikt saviem vienaudžiem ”nē”, tu galu galā pasaki ”nē” pats sev, saviem principiem un arī saviem vecākiem. Bet kā lai tu iegūsti spēku pretoties vienaudžu spiedienam?

 ”Domāšanas spējas”

Piecpadsmitgadīgā Robina sāka smēķēt nevis tāpēc, ka viņa to vēlējās, bet tāpēc, ka citi smēķēja. Viņa atceras: ”Vēlāk es sāku domāt: ”Man taču nepatīk smēķēt. Kāpēc es to daru?” Tāpēc tagad es to vairs nedaru.” Viņa, balstoties pati uz saviem spriedumiem, spēja pretoties vienaudžu spiedienam!

Bībelē jaunieši tiek mudināti iegūt ”zināšanas un spēju domāt”. (Salamana Pamācības 1:1—5, NW.) Ja cilvēkam ir spēja domāt, viņam nav jāpaļaujas uz nepieredzējušu vienaudžu padomiem. Taču šāds cilvēks arī nekļūst pašpārliecināts un ņem vērā citu viedokli. (Salamana Pamācības 14:16.) Viņš ir gatavs ’paklausīt padomam un iedziļināties audzināšanas pamācībās, lai pēc tam būtu gudrs’. (Salamana Pamācības 19:20.)

Tev nevajadzētu būt pārsteigtam, ja citiem nepatīk, ka tu izmanto savas domāšanas spējas, vai viņi tevi par to pat apsmej. ”Cilvēku, kam ir domāšanas spējas, ienīst,” teikts Salamana Pamācībās 14:17 (NW). Bet kam patiesībā ir vairāk spēka — tiem, kas padodas savām kaislībām un jūtām, vai tiem, kas var pateikt ”nē” nepareizām tieksmēm? (Salīdzini Salamana Pamācības 16:32.) Kas notiks turpmāk dzīvē ar tiem, kas tevi apsmej? Vai tu gribi, lai arī tava dzīve  būtu tāda? Varbūt šādiem apsmējējiem vienkārši skauž un viņi ar izsmieklu mēģina nomaskēt savu nedrošības sajūtu?

Sargies no ”slazda”

”Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas,” teikts Salamana Pamācībās 29:25. Oriģinālvalodā šajā pantā tiek minēts slazds, un Bībeles laikos cilvēki izlika slazdus tā, ka dzīvnieki tos pat nepamanīja, bet, tiklīdz ēsma bija satverta, dzīvnieks bija slazdā. Mūsdienās par līdzīgu ”ēsmu” var kļūt vēlēšanās iegūt vienaudžu atzinību. Tā var ievilināt tevi ”slazdā” — pamudināt tevi pārkāpt Dieva noteiktās normas. Tāpēc ir jāpadomā, kā izglābties vai izvairīties no šī ”slazda” — kā nepadoties bailēm no cilvēkiem.

Vispirms esi uzmanīgs, kad izvēlies sev draugus. (Salamana Pamācības 13:20.) Draudzējies ar tiem, kas atzīst kristīgas vērtības un normas. Tiesa, šādi tiks ierobežots tavu draugu loks. To atzina kāda pusaudze: ”Kad es nerīkojos tāpat kā visi skolasbiedri, nepievienojos viņu uzskatiem par narkotikām un seksu, viņi mani drīz vien pameta. Lai gan vairs nebija tik liela spiediena, kas liktu man pielāgoties apkārtējiem, es tomēr jutos nedaudz vientuļi.” Bet justies nedaudz vientuļi ir labāk nekā ļaut, lai vienaudžu ietekme tevi garīgi un morāli degradētu. Vientulības radīto tukšumu var aizpildīt, esot kopā ar ģimenes locekļiem un kristiešiem draudzē.

Pretoties vienaudžu spiedienam palīdz arī paklausība vecākiem. (Salamana Pamācības 23:22.) Vecāki droši vien ļoti cenšas tevī ieaudzināt sapratni par pareizām vērtībām. Kāda jauniete teica: ”Mani vecāki bija stingri pret mani. Reizēm man tas nepatika, tomēr es esmu priecīga, ka viņi bija uzstājīgi un ierobežoja manu draugu loku.” Vecāku palīdzības dēļ viņa nepadevās spiedienam, kad citi viņu mudināja pamēģināt narkotikas un sākt dzimumdzīvi.

Pusaudžu konsultante Beta Vinšipa min vēl kādu faktu: ”Pusaudži, kam kaut kas izdodas labi, paši apzinās  savu vērtību. Viņu pašnovērtējums nav obligāti atkarīgs no vienaudžu atzinības.” Tāpēc tu varētu tiekties pēc iemaņām un zināšanām tajā, ko tu dari skolā un mājās. Jaunie Jehovas liecinieki jo sevišķi cenšas būt strādnieki, ”kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu” kristīgā kalpošanā. (2. Timotejam 2:15.)

Pēc brīdinājuma nepadoties bailēm no cilvēkiem Salamana Pamācībās 29:25 ir teikts: ”Kas paļaujas uz to Kungu, tiek pasargāts.” Visvairāk spēka, lai pretotos vienaudžu spiedienam, tev var dot labas attiecības ar Dievu. Piemēram, Debija (kas tika minēta iepriekš) kādu laiku darīja ”kā visi” — daudz dzēra un lietoja narkotikas. Bet tad viņa sāka nopietni studēt Bībeli, un viņā auga paļāvība uz Jehovu. Kas notika tālāk? ”Es nolēmu, ka nedarīšu to, ko darīja nelielā jauniešu kompānija,” saka Debija. Viņa saviem bijušajiem draugiem pateica: ”Jūs ejiet savu ceļu, bet es iešu savu. Ja jūs gribat būt mani draugi, jums ir jārespektē tādas pašas normas, kādas atzīstu es. Es atvainojos, bet mani neinteresē jūsu viedoklis. Es rīkošos tā, kā esmu nolēmusi.” Ne visi Debijas draugi respektēja viņas jaunatrasto ticību. Bet Debija saka: ”Es neapšaubāmi patiku sev daudz labāk pēc tam, kad biju pieņēmusi lēmumu.”

Arī tu ’patiksi sev daudz labāk’ un aiztaupīsi sev daudz bēdu, ja nepadosies vienaudžu spiedienam!

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc jaunieši mēdz pakļauties vienaudžu ietekmei? Vai tas vienmēr ir slikti?

◻ Ko par sabiedrības ietekmi uz cilvēku var mācīties no gadījuma ar apustuli Pēteri?

◻ Kādās situācijās var tikt pārbaudīta tava spēja pateikt ”nē”? Varbūt tu vari minēt gadījumus no savas dzīves?

◻ Ko tu varētu ņemt vērā, ja kāds tevi mudina uz pārgalvīgu rīcību?

◻ Kas tev var palīdzēt nepadoties bailēm no cilvēkiem?

[Izceltais teksts 74. lpp.]

”Jauniešiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai vienaudži viņus atzītu,” saka Debija. ”Mani biedēja doma, ka citi varētu uzskatīt mani par neinteresantu.. Es baidījos nonākt vientulībā.”

 [Papildmateriāls 75. lpp.]

”Saderam, ka tu nevari...”

”Aiziet!” mudināja Lizas klasesbiedri. ”Pasaki skolotājai, ka viņai mute smird!” Protams, šeit nebija runa par mutes higiēnu. Klasesbiedri mudināja Lizu uz pārgalvīgu, varētu teikt — pat riskantu, rīcību. Daži jaunieši šķiet gūstam pretdabisku prieku, izaicinot citus uz dažādām neprātībām — no palaidnībām līdz gluži pašnāvnieciskai rīcībai.

Kad tevi kāds izaicina uz muļķīgu, nejauku vai acīmredzami bīstamu rīcību, tev ir labi jāpadomā. Kāds gudrs vīrs teica: ”Indīgas mušas sasmacē un saraudzē ziežu maisītāja eļļu; tā arī mazliet neprātības samaitā gudrības vērtību.” (Salamans Mācītājs 10:1.) Senos laikos vērtīgu ziedi vai smaržas varēja sabojāt tāds nieks kā beigta muša. Un cilvēka ilgi veidoto reputāciju var sabojāt pat ”mazliet neprātības”.

Bērnišķīgu nerātnību sekas mēdz būt sliktas atzīmes, izslēgšana no skolas vai pat apcietinājums. Varbūt tu tomēr domā, ka tevi nepieķers? Bet pajautā sev: vai darīt to, ko man piedāvā izdarīt, ir saprātīgi? Vai mana rīcība liecinās par mīlestību pret citiem? Vai, šādi rīkodamies, es nepārkāpšu Bībelē dotās normas vai principus, ko man ir iemācījuši vecāki? Galu galā: vai es tiešām gribu pieļaut, lai jaunieši, kas tikai vēlas uzjautrināties, noteiktu, ko man darīt? Vai jaunieši, kas grib, lai es riskēju ar savu dzīvību un reputāciju, vispār ir mani draugi? (Salamana Pamācības 18:24.)

Pamēģini saprātīgi parunāt ar tiem, kas tevi izaicina. Astoņpadsmitgadīgajam Terijam patīk ”padarīt izaicinājumu neinteresantu” — viņš mēdz jautāt: ”Kāpēc man tas jādara? Kas tad būtu, ja es to izdarītu?” Dari zināmu, ka tu esi apņēmies dzīvot saskaņā ar noteiktām normām. Jauniete, kas mēģināja pamudināt uz netiklību kādu puisi, teica: ”Tu nesaproti, no kā tu atsakies.” ”Saprotu gan,” viņš atteica. ”No herpesvīrusa, gonorejas, sifilisa...”

Saņemies un saki ”nē” vienaudžu piedāvājumiem, tad tu neizdarīsi daudzas aplamības, kas tev vēlāk būtu jānožēlo.

[Attēls 76. lpp.]

Jaunieši bieži pieķeras cits citam, lai rastu savstarpēju atbalstu

[Attēls 77. lpp.]

Vai tev kādreiz nav gadījies, ka vienaudži tevi spiež rīkoties nepareizi?

[Attēls 78. lpp.]

Saņemies un nepadodies vienaudžu spiedienam!