Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kam tic Jehovas liecinieki

Kam tic Jehovas liecinieki

Kam tic Jehovas liecinieki

JEHOVAS LIECINIEKI tic visvarenajam Dievam Jehovam, debess un zemes Radītājam. Apbrīnojami sarežģītais Visums skaidri liecina, ka to veidojis Radītājs, kam piemīt neaptverama gudrība un spēks. Tāpat kā cilvēku radītās lietas daudz ko liecina par to veidotājiem, Dieva Jehovas radītā pasaule palīdz daudz ko uzzināt par viņu. Bībelē ir sacīts, ka ”viņa neredzamās īpašības.. kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos”. Tāpat Bībelē teikts, ka ”debesis daudzina Dieva godu”. (Romiešiem 1:20; Psalms 19:2—5.)

Viss, ko izgatavo cilvēki, — lai tie būtu trauki, televizori vai datori — tiek izgatavots ar noteiktu mērķi. Zemeslode un tās augu un dzīvnieku valsts nav salīdzināma ar to, ko ir radījuši cilvēki. Cilvēka organisms, kurā ir miljardiem šūnu, mums joprojām nav pilnībā izprotams, un smadzenes — orgāns, kas ļauj mums domāt, — ir neiedomājami sarežģītas. Tā kā cilvēku izgudrojumiem ir savs nolūks, arī tam, ko radījis Dievs, bez šaubām, ir savs nolūks. Tas ir apstiprināts Salamana Pamācībās 16:4, kur teikts, ka Dievs ”visu dara ar noteiktu nolūku”.

Par nolūku, ar kādu Jehova radīja zemeslodi, liecina vārdi, ko viņš teica pirmajiem cilvēkiem: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi.. un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.) Pirmie cilvēki nevēlējās paklausīt Dievam, tāpēc viņi nepiepildīja zemi ar taisnīgiem pēcnācējiem, kas ar mīlestību rūpētos par zemeslodes augu un dzīvnieku valsti. Tomēr pirmo cilvēku nepaklausība nelika Jehovam atteikties no sava nodoma. Daudzus gadsimtus pēc tam, kad pirmie cilvēki jau bija miruši, tika uzrakstīti šādi vārdi: ”Dievs, kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota.” Zeme netiks iznīcināta, tā ”pastāv mūžīgi nesatricināta”. (Jesajas 45:18; Salamans Mācītājs 1:4.) Jehovas nodoms noteikti īstenosies. Viņš ir teicis: ”Mans lēmums piepildīsies! Es īstenošu visu, kas Man patīk!” (Jesajas 46:10.)

Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka Zeme pastāvēs mūžīgi un visi cilvēki, kas pildīs Jehovas gribu, — arī tie, kas tagad ir miruši, — varēs mūžīgi dzīvot uz skaistās zemeslodes. Visi cilvēki no Ādama un Ievas ir mantojuši nepilnību, tāpēc viņi visi ir grēcinieki. (Romiešiem 5:12.) ”Grēka alga ir nāve,” teikts Bībelē. ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” Tāpat Bībelē ir sacīts: ”Kuŗa dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Romiešiem 6:23; Salamans Mācītājs 9:5; Ecēhiēla 18:4, 20.) Bet kā tad viņi varēs dzīvot uz zemes un saņemt Dieva solītās svētības? Šādu iespēju nodrošinās izpirkuma upuris, ko ir devis Jēzus Kristus. Viņš teica: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” Reiz pienāks laiks, kad ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā”. (Jāņa 5:28, 29; 11:25; Mateja 20:28.)

Kā tas notiks? To palīdz saprast ”valstības evaņģēlijs”, ko Jēzus sludināja, kad viņš dzīvoja uz zemes. (Mateja 4:17—23.) Arī Jehovas liecinieki sludina ”evaņģēliju” jeb labo vēsti un dara to ļoti plašā mērogā.

[Tabula 13. lpp.]

JEHOVAS LIECINIEKU UZSKATI

Pārliecība Pamatojums Bībelē

Bībele ir Dieva vārdi, un 2. Tim. 3:16, 17;

tajā rakstīta patiesība. 2. Pēt. 1:20, 21; Jāņa 17:17.

Uz Bībeli var paļauties vairāk nekā Mat. 15:3; Kol. 2:8.

uz cilvēku izdomātām mācībām.

Dievam ir vārds — Jahve jeb 2. Moz. 6:3, 6, 29; 7:5

Jehova. (zemsvītras piezīmes).

Kristus ir Dieva Dēls, Tēvs ir Mat. 3:17;

augstāks nekā viņš. Jāņa 8:42; 14:28; 20:17;

1. Kor. 11:3; 15:28.

Kristus bija pirmais, ko Dievs Kol. 1:15; Atkl. 3:14.

radīja.

Kristus mira, piesists pie staba, Gal. 3:13; Ap. d. 5:30.

nevis pie krusta.

Kristus mira, lai izpirktu Mat. 20:28; 1. Tim. 2:5, 6;

paklausīgo cilvēku grēkus. 1. Pēt. 2:24.

Cilvēku glābšanai pietika ar vienu Rom. 6:10; Ebr. 9:25—28.

upuri, ko nesa Kristus.

Kristus tika piecelts no mirušajiem 1. Pēt. 3:18; Rom. 6:9;

kā nemirstīga garīga būtne. Atkl. 1:17, 18.

Kristus klātbūtne ir garīga. Jāņa 14:19; Mat. 24:3;

2. Kor. 5:16; Ps. 110:1, 2.

Mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”. Mat. 24:3—14; 2. Tim. 3:1—5;

Lūk. 17:26—30.

Kad pār zemi valdīs Valstība un Jes. 9:5, 6; 11:1—5;

tās ķēniņš Kristus, vairs nebūs Dan. 7:13, 14; Mat. 6:10.

netaisnību un cilvēki dzīvos mierā.

Valstība uz zemes izveidos Ps. 72:1—4;

nevainojamus dzīves apstākļus. Atkl. 7:9, 10, 13—17; 21:3, 4.

Zeme neies bojā un nepārvērtīsies Sal. Māc. 1:4; Jes. 45:18;

par neapdzīvotu planētu. Ps. 78:69.

Dievs iznīcinās pašreizējo pasauli Atkl. 16:14, 16; Cef. 3:8;

Harmagedona kaujā. Dan. 2:44; Jes. 34:2; 55:10, 11.

Ļaundari tiks iznīcināti uz Mat. 25:41—46;

mūžīgiem laikiem. 2. Tes. 1:6—9.

Dievam uzticīgie cilvēki varēs Jāņa 3:16; 10:27, 28; 17:3;

dzīvot mūžīgi. Marka 10:29, 30.

Tikai viens ceļš ved uz dzīvību. Mat. 7:13, 14;

Efez. 4:4, 5.

Cilvēki mirst Ādama grēka dēļ. Rom. 5:12; 6:23.

Pēc nāves dvēsele pārstāj eksistēt. Ecēh. 18:4; Sal. Māc. 9:10;

Ps. 6:6; 146:4;

Jāņa 11:11—14.

Elle jeb nāves valstība ir cilvēces Īj. 14:13; Atkl. 20:13, 14.

kopējais kaps.

Mirušos gaida augšāmcelšana. 1. Kor. 15:20—22;

Jāņa 5:28, 29; 11:25, 26.

No Ādama mantotā nāve tiks 1. Kor. 15:26, 54;

iznīcināta. Atkl. 21:4; Jes. 25:8.

Tikai mazais ganāmais pulciņš Lūk. 12:32; Atkl. 14:1, 3;

jeb 144 000 nokļūs debesīs un 1. Kor. 15:40—53;

valdīs kopā ar Kristu. Atkl. 5:9, 10.

Tie, kas pieder pie 144 000, ir 1. Pēt. 1:23; Jāņa 3:3;

piedzimuši no augšienes un Atkl. 7:3, 4.

kļuvuši par Dieva garīgajiem

bērniem.

Ar garīgo Izraēlu ir slēgta Jer. 31:31;

jauna derība. Ebr. 8:10—13.

Draudzes stūrakmens ir Kristus. Efez. 2:20; Jes. 28:16;

Mat. 21:42.

Ar lūgšanām jāgriežas tikai pie Jāņa 14:6, 13., 14;

Jehovas ar Kristus starpniecību. 1. Tim. 2:5.

Pielūgsmē nedrīkst izmantot 2. Moz. 20:4, 5;

tēlus. 3. Moz. 26:1; 1. Kor. 10:14;

Ps. 115:4—8.

Nedrīkst nodarboties ar 5. Moz. 18:10—12;

spiritismu. Gal. 5:19—21; 3. Moz. 19:31.

Sātans ir neredzamais pasaules 1. Jāņa 5:19; 2. Kor. 4:4;

valdnieks. Jāņa 12:31.

Kristietis nevar piedalīties 2. Kor. 6:14—17; 11:13—15;

starpticību kustībās. Gal. 5:9;

5. Moz. 7:1—5.

Kristietis nevar piederēt pie Jēk. 4:4; 1. Jāņa 2:15;

pasaules. Jāņa 15:19; 17:16.

Jāievēro visi cilvēku noteiktie Mat. 22:20, 21;

likumi, kas nav pretrunā ar 1. Pēt. 2:12; 4:15.

Dieva likumiem.

Ēst asinis vai piekrist asins 1. Moz. 9:3, 4; 3. Moz. 17:14;

pārliešanai nozīmē pārkāpt Ap. d. 15:28, 29.

Dieva likumus.

Jāievēro Bībeles likumi 1. Kor. 6:9, 10;

tikumības jautājumos. Ebr. 13:4; 1. Tim. 3:2;

Sal. Pam. 5:1—23.

Sabats bija jāievēro tikai 5. Moz. 5:15; 2. Moz. 31:13;

izraēliešiem un tika atcelts Rom. 10:4;

reizē ar pārējām Mozus Gal. 4:9, 10; Kol. 2:16, 17.

bauslības prasībām.

Kristiešiem nav vajadzīga Mat. 23:8—12; 20:25—27;

garīdznieku kārta un tituli. Īj. 32:21, 22, NW.

Cilvēks tika radīts, nevis Jes. 45:12; 1. Moz. 1:27;

radās evolūcijas gaitā. Mat. 19:4.

Kalpojot Dievam, jāseko 1. Pēt. 2:21; Ebr. 10:7;

Kristus priekšzīmei. Jāņa 4:34; 6:38.

Kad cilvēks tiek kristīts — pilnīgi Marka 1:9, 10; Jāņa 3:23;

iegremdēts ūdenī —, viņš Ap. d. 19:4, 5.

apliecina, ka sevi ir veltījis

Dievam.

Kristieši ar prieku stāsta citiem Rom. 10:10; Ebr. 13:15;

par to, kas rakstīts Bībelē. Jes. 43:10—12.

[Attēls 12. lpp.]

Zemi ir radījis Jehova, un par to rūpēsies cilvēki, kas dzīvos mūžīgi