VIDUSLAIKOS vienas valsts pilsoņi parasti piederēja pie vienas un tās pašas reliģijas. Pat vēl pavisam nesenā pagātnē, 19. gadsimta beigās, Eiropā bija pazīstamas tikai dažas galvenās reliģijas: katolicisms un protestantisms rietumos, pareizticība un islams austrumos, kā arī jūdaisms. Mūsdienās, bez šaubām, gan Eiropā, gan visā pasaulē reliģiju dažādība ir daudz lielāka. Ir izplatījušās agrāk nepazīstamas reliģijas, kuras ir pārņēmuši kādi no vietējiem iedzīvotājiem vai arī ieviesuši imigranti un bēgļi.

Tāpēc tādās zemēs kā Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Francija, Lielbritānija un Vācija mūsdienās ir daudz musulmaņu, budistu un hinduistu. Jehovas liecinieki, kas ir kristieši, aktīvi darbojas vairāk nekā 239 zemēs. Četrpadsmit valstīs tās aktīvo locekļu skaits pārsniedz 150 000. (Skatīt tabulu ” Jehovas liecinieki — visā pasaulē izplatīta reliģija”.)

Vietējo reliģisko atšķirību dēļ pedagogi var sastapties ar dažādām grūtībām. Iespējams, viņiem ir jāatrod atbildes uz dažiem nopietniem jautājumiem par populārām svinībām; piemēram: vai ikvienam skolēnam neatkarīgi no viņa reliģijas noteikti jāliek piedalīties visos svētkos? Vairākumam varbūt nav nekādu iebildumu pret šīm svinībām. Bet vai nebūtu jāņem vērā arī to ģimeņu viedoklis, kuras pieder pie mazākuma? Būtu jāpadomā arī par šādu jautājumu: vai tādās zemēs, kur pēc likuma baznīca ir atdalīta no valsts un kur reliģiskā audzināšana nav jāiekļauj skolas programmā, būtu loģiski pieprasīt, lai skolā šādas svinības būtu obligātas?

Domstarpības var izcelties pat par tādām svinībām, kam, šķiet, nav ciešas saistības ar reliģiju. Nesaprašanās cēlonis var būt, piemēram, dzimšanas dienas, kas tiek svinētas daudzās skolās. Jehovas liecinieki ciena citu cilvēku tiesības atzīmēt dzimšanas dienas, taču, kā jūs noteikti labi zināt, viņi nepiedalās šajās svinībās. Bet, iespējams, jūs nezināt iemeslus, kāpēc viņi paši un viņu bērni ir nolēmuši nepiedalīties dzimšanas dienu svinēšanā.

Enciklopēdijā Le livre des religions, kas plaši izplatīta Francijā, šī tradīcija nosaukta par rituālu un ierindota starp ”laicīgajiem rituāliem”. Kaut gan mūsdienās dzimšanas dienu svinēšana tiek uzskatīta par nevainīgu laicīgu paražu, īstenībā tā sakņojas pagānismā.

Enciklopēdijā The Encyclopedia Americana (1991. gada izdevumā) teikts: ”Senajā pasaulē — Ēģiptē, Grieķijā, Romā un Persijā — tika svinētas dievu, valdnieku un augstmaņu dzimšanas dienas.” Ralfs un Adelīna Lintoni norāda uz cēloni, kas bija pamatā šai ieražai. Savā grāmatā The Lore of Birthdays (Dzimšanas dienu tradīcijas) viņi raksta: ”Mezopotāmija un Ēģipte, civilizācijas šūpuļi, bija arī pirmās zemes, kur cilvēki sāka pieminēt un godināt savas dzimšanas dienas. Senajos laikos fiksēt dzimšanas datumu bija svarīgi galvenokārt tāpēc, ka šis datums bija nepieciešams, lai sastādītu horoskopu.” Šī tiešā saikne ar astroloģiju iedveš nopietnas bažas ikvienam, kurš izvairās no astroloģijas, ņemdams vērā, kas par to teikts Bībelē. (Jesajas 47:13—15.)

Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka enciklopēdijā The World Book Encyclopedia ir rakstīts: ”Agrīnie kristieši nesvinēja Viņa [Kristus] dzimšanu, jo uzskatīja jebkādas dzimšanas dienu  svinības par pagānisku ieražu.” (3. sējums, 416. lpp.)

Apzinoties visus šos faktus, Jehovas liecinieki ir nolēmuši nepiedalīties dzimšanas dienu svinībās. Protams, bērna piedzimšana ir līksms un saviļņojošs notikums. Dabiski, visi vecāki priecājas, kad viņi redz, kā bērni ar katru gadu aug lielāki un attīstās. Jehovas liecinieki, tāpat kā citi cilvēki, labprāt apliecina tuviniekiem un draugiem savu mīlestību, dāvinot tiem dāvanas un patīkami pavadot kopā laiku. Tomēr, ņemot vērā dzimšanas dienu svinību izcelsmi, viņi to labprātāk dara kādā citā dienā. (Lūkas 15:22—25; Apustuļu darbi 20:35.)

Ziemassvētkus svin visā pasaulē — tos atzīmē pat daudzās nekristīgās zemēs. Tā kā lielākā daļa kristīgās pasaules reliģiju atzīst šos svētkus, var likties visai pārsteidzoši, ka Jehovas liecinieki tos nesvin. Kāpēc viņi to nedara?

 Kā nepārprotami paskaidrots daudzās enciklopēdijās, 25. decembris patvaļīgi tika izraudzīts par Jēzus dzimšanas datumu, lai to saskaņotu ar pagāniskiem romiešu svētkiem. Lūk, kas ir teikts dažādās uzziņu grāmatās:

”Kristus dzimšanas datums nav zināms. Evaņģēlijos nav norādīta ne diena, ne mēnesis.” (New Catholic Encyclopedia, 2. sējums, 656. lpp.)

”Lielākā daļa Ziemassvētku ieražu, kuras tagad pastāv Eiropā vai par kurām ir saglabājušās liecības no agrākiem laikiem, nav īstas kristīgas ieražas, bet gan pagāniskas tradīcijas, ko baznīca ir pārņēmusi vai pieļāvusi. [..] Lielākā daļa svētku ieražu, kas tiek ievērotas Ziemassvētku laikā, ir izveidotas pēc romiešu saturnāliju parauga.” (Encyclopædia of Religion and Ethics Džeimsa Heistingsa redakcijā [Edinburgā, 1910], 3. sējums, 608., 609. lpp.)

”Kopš ceturtā gadsimta visās kristīgajās baznīcās Ziemassvētki tiek svinēti 25. decembrī. Tolaik šajā datumā tika atzīmēti pagāniskie ziemas saulgriežu svētki, ko sauca par ”Saules piedzimšanu (latīniski natale)”, jo, dienām atkal kļūstot garākām, saule šķita atdzimstam. Romā baznīca pārņēma šo ārkārtīgi populāro paražu, ..piešķirot tai jaunu nozīmi.” (Encyclopædia Universalis, 1968, 19. sējums, 1375. lpp.)

”Ziemassvētku attīstību ietekmēja šo svētku pretstatījums pagāniskajām svinībām par godu Sol Invictus (Mitra). No otras puses, 25. decembris — ziemas saulgriežu diena — tika saistīts ar gaismu, kas pasaulē atspīdēja ar Kristus starpniecību, un tā Sol Invictus simbolika tika attiecināta uz Kristu.” (Brockhaus Enzyklopädie, 20. sējums, 125. lpp.)

Kā daži cilvēki ir reaģējuši, kad viņi ir uzzinājuši patiesību par Ziemassvētkiem? Enciklopēdijā The Encyclopædia Britannica atzīmēts: ”1644. gadā angļu puritāņi ar parlamenta lēmumu aizliedza jebkādus svētku pasākumus vai reliģiskas ceremonijas, pamatojoties uz faktu,  ka tie [Ziemassvētki] ir pagāniski svētki, un pavēlēja šajā laikā ievērot gavēni. Kārlis II atjaunoja šos svētkus, bet skoti joprojām turējās pie puritāņu uzskata.” Agrīnie kristieši nesvinēja Ziemassvētkus, un arī Jehovas liecinieki mūsdienās tos nesvin un nepiedalās ar Ziemassvētkiem saistītos pasākumos.

Taču Bībele mudina cilvēkus dāvināt dāvanas un rīkot līksmas viesības kopā ar tuviniekiem un draugiem dažādās citās reizēs. Bībele skubina vecākus, lai tie censtos ieaudzināt savos bērnos patiesu devīgumu, nevis mācītu dāvināt dāvanas tikai tad, kad sabiedrībā pieņemts to darīt. (Mateja 6:2, 3.) Jehovas liecinieku bērni mācās būt iecietīgi un izturēties pret citiem ar cieņu, un tas nozīmē, ka viņi atzīst citu cilvēku tiesības svinēt Ziemassvētkus. Viņi ir ļoti pateicīgi, ja citi savukārt ciena viņu lēmumu nepiedalīties Ziemassvētku svinībās.

Tāda pati nostāja Jehovas lieciniekiem ir arī pret citiem reliģiskiem vai daļēji reliģiskiem svētkiem, kas dažādās zemēs tiek atzīmēti mācību gada laikā; tādi ir, piemēram, jūnija svētki Brazīlijā, Epifānija Francijā, karnevāls Vācijā, Secubun svētki Japānā un Visu svēto dienas priekšvakars Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja jums ir kādi jautājumi par šīm vai kādām citām svinībām, kas šeit nav minētas, Jehovas liecinieki vai viņu bērni labprāt uz tiem atbildēs.