Ceļojošie pārraugi — darba biedri patiesībā

Pirmajā gadsimtā kristiešu draudzes apmeklēja ceļojošie pārraugi, kas uzmundrināja ticības biedrus. Viņi pašaizliedzīgi kalpoja nevis meklējot savu labumu, bet cenšoties palīdzēt draudžu locekļiem joprojām būt Dieva cienīgiem. (Apustuļu darbi 11:23, 24; 14:21, 22; 15:32; 20:2, 31—35; Filipiešiem 2:20—22, 29; 1. Tesaloniķiešiem 2:5—12.)

Arī mūsdienās Jehovas liecinieku draudzes gūst labumu no ceļojošo pārraugu kalpošanas. Šie vīrieši ir Jehovas liecinieki ar gadiem ilgu pieredzi sludināšanā un pārraugu darbā. Viņi ir iekārtojuši savu dzīvi tā, ka ir brīvi no laicīgā darba un mājas pienākumiem un var kalpot pilnu slodzi. Ja pārraugs ir precējies, parasti arī viņa sieva ir pievienojusies vīram pilnas slodzes kalpošanā.

Rajona pārraugam tiek uzdots rūpēties par rajonu, kurā ir aptuveni 18—25 draudzes. Viņš apmeklē katru rajona draudzi apmēram divas reizes gadā un pēc diviem vai trīs gadiem tiek nosūtīts uz citu rajonu. Līdz ar to draudzes var gūt labumu no dažādu rajona pārraugu atšķirīgās pieredzes un spējām.

Rajona pārraugs interesējas par draudzes garīgo stāvokli un tās darbību. Viņš uzstājas ar vairākām runām draudzē un tiekas ar vecākajiem un kalpošanas palīgiem, lai apspriestu, kā viņi varētu labāk kalpot draudzei.

Nedēļas laikā rajona pārraugs un viņa sieva (ja viņš ir precējies) piedalās kalpošanā kopā ar vietējiem lieciniekiem un palīdz tiem uzlabot savu prasmi sludināt pa mājām. Pārraugs ar savu sievu apmeklē arī nesen ieinteresētus cilvēkus, lai stiprinātu viņu ticību. Arī jūs varat palūgt, lai pārraugs jūs apmeklē.

Līdzīgas prasības garīgā ziņā ir izvirzītas apgabala pārraugam, kam arī ir bagātīga pieredze. Viņš apmeklē vairākus rajonus un veic noteiktus uzdevumus saistībā ar rajona kopsanāksmēm. Apgabala pārraugs un viņa sieva sadarbojas tīruma kalpošanā ar Jehovas lieciniekiem kādā no tā rajona  draudzēm, kuru viņš apmeklē. Viņš pārrauga rajona kopsanāksmes programmas pēdējos sagatavošanas darbus un uzstājas šajā kopsanāksmē ar vairākām runām, arī ar publisko runu.

Kad ceļojošie pārraugi ir pabeiguši apmeklēt kādu draudzi vai rajonu, viņi dodas uz nākamo draudzi vai rajonu, kur apmeklējuma plāns ir tāds pats. Aptuveni sešu mēnešu laikā pārraugi ir pabijuši visās draudzēs vai rajonos; pēc tam apmeklējumi sākas no jauna.

Daudzās zemēs ceļojošie pārraugi pārvietojas ar automašīnu vai sabiedrisko transportu. Citās zemēs viņi brauc ar velosipēdu vai pat iet kājām. Biedrība apmaksā ceļojošā pārrauga transporta izdevumus, kā arī izmaksā viņam un viņa sievai nelielu naudas summu personīgajām vajadzībām. Par naktsmītni un ēdienu ceļojošajam pārraugam un viņa sievai parasti rūpējas draudžu locekļi.

Šāda kalpošana prasa uzupurēšanās garu. Ceļojošie pārraugi un viņu sievas ir apņēmības pilni kalpot draudzēm, tās neapgrūtinot. (1. Tesaloniķiešiem 2:9.)

• Kāds bija ceļojošo pārraugu kalpošanas mērķis pirmā gadsimta kristiešu draudzē?

• Kādas prasības ir izvirzītas ceļojošajiem pārraugiem mūsdienās, un kā viņi ir raduši iespēju uzsākt šo kalpošanu?

• Pastāstiet par rajona un apgabala pārraugu pienākumiem kalpošanā un par to, kā viņi dzīvo.

[Attēls 20. lpp.]

Apgabala pārraugs uzstājas ar runu rajona kopsanāksmē

[Attēli 21. lpp.]

Rajona pārraugi pamāca, kā sludināt pa mājām, tiekas ar draudzes vecākajiem, piedalās Bībeles nodarbībās ar nesen ieinteresētiem cilvēkiem, uzstājas ar runām draudzē