Kristiešu draudze pirmajā gadsimtā

Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos pār 120 Jēzus mācekļiem tika izliets svētais gars, un viņi daudzās valodās sāka paust Dieva lielos darbus. Tā tika nodibināta kristiešu draudze. Tajā dienā kristījās 3000 jaunu mācekļu. (Apustuļu darbi 2. nodaļa.)

Apustuļi un citi turpināja drosmīgi runāt Dieva vārdus, un daudzās vietās draudzēm pievienojās arvien vairāk un vairāk cilvēku. Apustuļu darbu grāmatā ir stāstīts, ka drīz vien tika sludināts visās Vidusjūras zemēs — no Babilonas un Ziemeļāfrikas līdz Romai un, iespējams, Spānijai. (Romiešiem 15:18—29; Kolosiešiem 1:23; 1. Pētera 5:13.)

Visur, kur cilvēki kļuva par mācekļiem, viņi apvienojās draudzēs. Labi sagatavoti, garīgi nobrieduši vīrieši tika iecelti par vecākajiem jeb pārraugiem; viņiem bija jārūpējas par to, lai draudzes neatkāptos no pareizas mācības un no pienācīgas uzvedības normām. Taču vecākie neveidoja garīdznieku kārtu, viņi bija Dieva kalpi un citu kristiešu darba biedri Dieva Valstības interesēs. (Apustuļu darbi 14:23; 20:28; 1. Korintiešiem 3:5; 5:13; Kolosiešiem 4:11; 1. Timotejam 3:1—15; Ebrejiem 13:17; 1. Pētera 5:1—4.)

Apustuļi un citi kristieši, kas cieši ar viņiem sadarbojās, piederēja pie vadošās padomes. Tās locekļi vadīja sludināšanu. Viņi risināja problēmas Jeruzalemes draudzē. Viņi nosūtīja piemērotus brāļus uz Samariju un Antiohiju, lai stiprinātu cilvēkus, kas tur nesen bija kļuvuši ticīgi. Viņi izšķīra strīdus jautājumu par apgraizīšanu un informēja visas draudzes par savu lēmumu. Tomēr šie vīrieši nevis valdīja pār citiem, bet bija visas draudzes kalpi un darba biedri. (Apustuļu darbi 4:33; 6:1—7; 8:14—25; 11:22—24; 15:1—32; 16:4, 5; 1. Korintiešiem 3:5—9; 4:1, 2; 2. Korintiešiem 1:24.)

Agrīnos mācekļus sāka dēvēt par kristiešiem, un tā viņi tika nosaukti pēc Dieva gribas. Kristieši atšķīrās no citiem arī ar savām mācībām; šo mācību kopumu sauca par apustuļu mācību un par veselīgu mācību paraugu. Uz Rakstiem balstīto mācību mēdza dēvēt arī  par patiesību. (Jāņa 17:17; Apustuļu darbi 2:42; 11:26; Romiešiem 6:17; 1. Timotejam 4:6; 6:1, 3; 2. Timotejam 1:13; 2. Pētera 2:2; 2. Jāņa 1, 4, 9.)

Kristieši veidoja pasaules mēroga brāļu saimi, kas bija vienota mīlestībā. Viņi interesējās par ticības biedriem citās zemēs. Kad kristieši devās uz kādu svešu zemi, ticības biedri viņus tur ar prieku uzņēma savās mājās. Kristieši dzīvoja pēc augstām morāles normām, viņi bija svēta tauta, nošķirta no pasaules. Viņi turēja cieši prātā Jehovas klātbūtnes dienu un dedzīgi stāstīja citiem par savu ticību. (Jāņa 13:34, 35; 15:17—19; Apustuļu darbi 5:42; 11:28, 29; Romiešiem 10:9, 10, 13—15; Titam 2:11—14; Ebrejiem 10:23; 13:15; 1. Pētera 1:14—16; 2:9—12; 5:9; 2. Pētera 3:11—14; 3. Jāņa 5—8.)

Taču vēlāk, otrajā un trešajā gadsimtā, sākās liela mēroga atkrišana, par ko bija pravietots jau iepriekš. Pamazām izveidojās milzīgas reliģiskas sistēmas, kas nesaglabāja pirmkristiešu draudzei raksturīgo tīrību tādos jautājumos kā mācība, uzvedība, organizācija un attieksme pret pasauli. (Mateja 13:24—30, 37—43; 2. Tesaloniķiešiem 2. nodaļa.)

Jēzus paredzēja, ka pastāvošās sistēmas beigu laikā patiesā pielūgsme tiks atjaunota. Jehovas liecinieki uzskata, ka par šo atjaunošanu liecina darbs, ko viņi visā pasaulē veic tagad — aptuveni 1900 gadus pēc tam, kad Jēzus izteica savu pravietojumu. Brošūras turpinājumā jūs uzzināsiet, kāpēc viņi tā domā.

• Kā tika nodibināta kristiešu draudze, un kā vairojās tās locekļu skaits?

• Kā draudze tika pārraudzīta?

• Kādā ziņā pirmā gadsimta kristieši nepārprotami atšķīrās no citiem?

[Karte 7. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Melnā jūra

Kaspijas jūra

Lielā jūra

Sarkanā jūra

Persijas līcis

Šajās zemēs pirmajā gadsimtā tika sludināta labā vēsts

ITĀLIJA

Roma

GRIEĶIJA

MALTA

KRĒTA

KIPRA

BITĪNIJA

GALATIJA

ĀZIJA

KAPADOKIJA

KILIKIJA

SĪRIJA

IZRAĒLA

Jeruzaleme

MEZOPOTĀMIJA

Babilona

Daudzi cilvēki no šīm zemēm kļuva ticīgi

ILLĪRIJA

MĒDIJA

PARTIJA

ELAMA

ARĀBIJA

LĪBIJA

ĒĢIPTE

ETIOPIJA

[Attēli 7. lpp.]

Agrīnie kristieši drosmīgi sludināja Dieva vārdus

Kristieši tika laipni sagaidīti ticības biedru mājās, lai kur viņi atrastos