Divdesmit devītā nodaļa

Ķēniņa ticība tiek atalgota

Jesajas 36:1—39:8

1., 2. Kāpēc Hiskija bija labāks ķēniņš nekā Ahass?

HISKIJA kļuva par Jūdejas ķēniņu, būdams 25 gadus vecs. Kad tas notika, varēja rasties jautājums: kāds valdnieks viņš būs? Vai viņš sekos sava tēva, ķēniņa Ahasa, pēdās un mudinās savus padotos kalpot viltus dieviem? Vai arī viņš rādīs tautai labu priekšzīmi, pielūgdams Jehovu, kā to darīja viens no viņa priekštečiem, ķēniņš Dāvids? (2. Ķēniņu 16:2.)

² Drīz pēc Hiskijas kāpšanas tronī kļuva skaidrs, ka viņš ir nolēmis darīt ”to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs”. (2. Ķēniņu 18:2, 3.) Savas valdīšanas pirmajā gadā viņš pavēlēja savest kārtībā Jehovas templi un atjaunot kalpošanu tajā. (2. Laiku 29:3, 7, 11.) Pēc tam viņš sarīkoja lielas Pasā svētku svinības, uz kurām tika ielūgta visa tauta, arī desmit ciltis no ziemeļu valsts Izraēlas. Tie bija neaizmirstami svētki, kādu nebija bijis kopš ķēniņa Salamana laikiem. (2. Laiku 30:1, 25, 26.)

3. a) Ko izdarīja Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz Hiskijas sarīkotajiem Pasā svētkiem? b) Ko kristieši mūsdienās var mācīties no Pasā svētku dalībnieku izlēmīgās rīcības?

³ Pasā svētku nobeigumā cilvēki, kas uz tiem bija ieradušies, nocirta elku kokus, nolauza svētos stabus, izpostīja augstieņu svētnīcas un viltus dievu altārus un tad atgriezās savās pilsētās, apņēmušies kalpot patiesajam Dievam. (2. Laiku 31:1.) Reliģiskā ziņā šāda rīcība bija pilnīgs pretstats tam, ko viņi bija darījuši  agrāk. Patiesie kristieši mūsdienās no šiem notikumiem var mācīties, cik svarīgi ir ”neatstāt savas sapulces”. Šādas sapulces — gan vietējās draudzēs, gan lielākās grupās kopsanāksmēs — viņus ļoti uzmundrina, un tajās ar brāļu saimes un Dieva gara palīdzību viņi gūst ierosmi, lai citus ”paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:23—25.)

Ticības pārbaudījums

4., 5. a) Kā Hiskija ir apliecinājis, ka negrib būt atkarīgs no Asīrijas? b) Ko Sanheribs izdara, kad ir uzsācis karadarbību pret Jūdeju, un kā Hiskija mēģina izvairīties no tūlītēja uzbrukuma Jeruzalemei? c) Ko Hiskija dara, gatavodamies aizstāvēt Jeruzalemi asīriešu uzbrukuma laikā?

⁴ Jeruzalemi gaida nopietni pārbaudījumi. Hiskija ir atteicies no savienības, ko viņa bezdievīgais tēvs Ahass bija noslēdzis ar asīriešiem. Hiskija pat ir sakāvis filistiešus, kas ir Asīrijas sabiedrotie. (2. Ķēniņu 18:7, 8.) Tāpēc Asīrijas valdnieks ir sadusmots, un par tālākajiem notikumiem ir teikts: ”Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā cēlās Asirijas ķēniņš Sanheribs pret visām stiprajām Jūdas pilsētām un tās ieņēma.” (Jesajas  36:1.) Iespējams, cerēdams pasargāt Jeruzalemi no tūlītēja nežēlīgā asīriešu karaspēka uzbrukuma, Hiskija piekrīt samaksāt Sanheribam milzīgu naudas summu — 300 talentus sudraba un 30 talentus zelta. * (2. Ķēniņu 18:14.)

⁵ Tā kā valdnieka mantnīcā nepietiek zelta un sudraba, lai samaksātu nodevu, Hiskija paņem dārgmetālus, kas atrodami templī. Viņš aizsūta Sanheribam arī zeltu, ar ko pārklātas tempļa durvis. Ar to Asīrijas valdnieks apmierinās, tomēr tikai uz kādu laiku. (2. Ķēniņu 18:15, 16.) Hiskija droši vien saprot, ka asīrieši neatstās Jeruzalemi mierā, tāpēc ir jāsāk gatavoties aizsardzībai. Ļaudis aizsprosto ūdens avotus, ko varētu izmantot zemē iebrukušie asīrieši. Hiskija nostiprina arī Jeruzalemes nocietinājumus un izveido ieroču krātuvi, kurā ir ”daudz ieroču un lielo vairogu”. (2. Laiku 32:4, 5.)

6. Uz ko Hiskija paļaujas?

⁶ Taču Hiskija paļaujas nevis uz gudru kara stratēģiju vai nocietinājumiem, bet gan uz karapulku Jehovu. Viņš dod šādus norādījumus saviem karavadoņiem: ”Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asirijas ķēniņa, nedz visu to lielo kaŗa pulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa. Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu kaŗus!” To dzirdēdami, cilvēki ”paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem”. (2. Laiku 32:7, 8.) Lasot, kas Jesajas pravietiskajā grāmatā stāstīts no 36. līdz 39. nodaļai, pamēģināsim iztēloties aizraujošos notikumus, kas risinās pēc tam.

 Rabsaks izvirza prasības

7. Kas ir Rabsaks, un kāpēc viņš tiek sūtīts uz Jeruzalemi?

⁷ Sanheribs sūta uz Jeruzalemi Rabsaku (tas ir militārs tituls, nevis personvārds) kopā ar divām citām amatpersonām, lai pieprasītu pilsētas kapitulāciju. (2. Ķēniņu 18:17.) Ārpus pilsētas sienām pie viņiem iznāk trīs Hiskijas pārstāvji: Hiskijas nama pārvaldnieks Ēljakīms, rakstvedis Sebna un hronists Joahs, Asafa dēls. (Jesajas 36:2, 3.)

8. Kā Rabsaks mēģina panākt, lai Jeruzalemes iedzīvotāji nepretotos?

⁸ Rabsaka mērķis ir vienkāršs — pārliecināt Jeruzalemes iedzīvotājus padoties bez cīņas. Runādams ebrejiski, viņš vispirms izsaucas: ”Uz ko tu liec savu cerību? [..] Uz ko tad tu paļaujies, saceldamies pret mani?” (Jesajas 36:4, 5.) Pēc tam Rabsaks apsmej iebiedētos ebrejus, atgādinādams, ka viņi ir pilnīgi vieni. Ko lai viņi aicina palīgā? Vai ”aizlauzto niedri” — Ēģipti? (Jesajas 36:6.) Tajā laikā Ēģipte patiešām atgādina aizlauztu niedri — bijušo pasaules lielvalsti uz kādu laiku ir iekarojusi Etiopija, un Ēģiptes faraons Tirhaka ir nevis ēģiptietis, bet etiopietis, turklāt drīzumā asīrieši viņu sakaus. (2. Ķēniņu 19:8, 9.) Tā kā Ēģipte pati nespēj aizstāvēties, tā nepalīdzēs arī Jūdejai.

9. Kāpēc Rabsaks domā, ka Jehova pametīs savu tautu, bet kāda ir patiesā situācija?

⁹ Tad Rabsaks apgalvo, ka Jehova necīnīšoties savas tautas labā, jo neesot ar to apmierināts. Rabsaks paziņo: ”Ja tu man saki: Mēs paļaujamies uz to Kungu, mūsu Dievu! — Vai tas nav tas pats dievs, kuŗa kalnu svētnīcas un altāŗus Hiskija novāca?” (Jesajas 36:7.) Protams, nojaucot kalnu svētnīcas un altārus, ebreji patiesībā ir atgriezušies pie Jehovas, nevis novērsušies no viņa.

10. Kāpēc Jūdejas aizstāvju skaitam nav nekādas nozīmes?

 ¹⁰ Pēc tam Rabsaks atgādina ebrejiem, ka militārā ziņā viņi ir daudz vājāki par saviem pretiniekiem. Viņš augstprātīgi ierosina: ”Es tev došu divi tūkstoši zirgu; parādi, vai vari sadabūt vajadzīgos jātniekus!” (Jesajas 36:8.) Bet vai patiesībā Jūdejas apmācīto kavalēristu skaitam ir kāda nozīme? Nē, tam nav nozīmes, jo Jūdejas glābšana nav atkarīga no militārās varenības. Salamana Pamācību grāmatā, 21. nodaļas 31. pantā, ir teikts: ”Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no tā Kunga.” Tad Rabsaks paziņo, ka Jehova svētī asīriešus, nevis ebrejus. Viņaprāt, citādi asīrieši nebūtu spējuši ielauzties tik dziļi Jūdejas teritorijā. (Jesajas 36:9, 10.)

11., 12. a) Kāpēc Rabsaks grib runāt ”jūdiski”, un kā viņš mēģina iekārdināt ebrejus, kas viņā klausās? b) Kā Rabsaka vārdi varētu ietekmēt ebrejus?

¹¹ Hiskijas pārstāvjus uztrauc, kā Rabsaka teiktie vārdi ietekmēs cilvēkus, kas tos var dzirdēt, stāvēdami uz pilsētas mūriem. Ebreju pārstāvji lūdz: ”Runā ar saviem kalpiem aramējiski, mēs to saprotam, bet nerunā ar mums jūdiski šo ļaužu priekšā, kas stāv uz mūŗa!” (Jesajas 36:11.) Taču Rabsaks nemaz negrasās runāt aramejiski. Viņš vēlas panākt, lai ebrejus sāktu mākt šaubas un lai viņi izbītos, jo tad viņi varbūt padotos un Jeruzalemi varētu ieņemt bez kaujas. (Jesajas 36:12.) Tāpēc asīrietis atkal runā ”jūdiski”. Viņš brīdina Jeruzalemes iedzīvotājus: ”Lai Hiskija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt!” Pēc tam Rabsaks mēģina iekārdināt cilvēkus, kas viņā klausās, aprakstīdams, kāda varētu būt ebreju dzīve, ja pār tiem valdītu asīrieši: ”Slēdziet mieru ar mani un uzticieties man! Tad ikviens ēdīs no sava paša vīna koka un ikviens no sava paša vīģes koka un dzers  ūdeni no savas paša akas, kamēr es nākšu un jūs vedīšu tādā zemē, kas tāda pat kā jūsējā, labības un vīna pilna, zeme, kas maizes un vīna dārzu pilna!” (Jesajas 36:13—17.)

¹² Šajā gadā ebreji nevarēs ievākt ražu, jo asīriešu iebrukuma dēļ nekas nav iestādīts. Iespēja ēst sulīgas vīnogas un dzert vēsu ūdeni vīriem, kas stāv uz pilsētas mūriem, noteikti liekas vilinoša. Bet Rabsaks vēl nav beidzis savus mēģinājumus graut ebreju cīņas sparu.

13., 14. Kāpēc tas, kas ir noticis ar Samariju, neattiecas uz Jūdejas situāciju, kaut gan Rabsaks apgalvo pretējo?

¹³ Rabsaks liek lietā vēl vienu mutvārdu ieroci no savu argumentu arsenāla. Viņš brīdina ebrejus neticēt Hiskijam, ja tas teiktu: ”Tas Kungs mūs izglābs!” Rabsaks ebrejiem atgādina, ka Samarijas dievi nespēja palīdzēt desmit ciltīm un asīrieši tās pakļāva. Un pārējo Asīrijas sakauto tautu dievi? ”Kur ir Hamatas un Arpadas dievi?” viņš vaicā. ”Kur ir Sefarvajima dievs? Vai tie Samariju izglāba no manas rokas?” (Jesajas 36:18—20.)

¹⁴ Protams, Rabsaks, būdams viltus dievu pielūdzējs, nesaprot, ka ir liela atšķirība starp atkritušo Samariju un Jeruzalemi, kur valda Hiskija. Samarijas viltus dieviem nebija pa spēkam izglābt desmit cilšu valsti. (2. Ķēniņu 17:7, 17, 18.) Turpretī Jeruzaleme, kur valda Hiskija, ir novērsusies no viltus dieviem un atsākusi kalpot Jehovam. Taču trīs Jūdejas pārstāvji necenšas to paskaidrot Rabsakam. ”Viņi cieta klusu un neatbildēja viņam neviena vārda, jo ķēniņš bija viņiem pavēlējis: ”Jūs neatbildiet viņam!”” (Jesajas 36:21.) Ēljakīms, Sebna un Joahs atgriežas pie Hiskijas un sniedz oficiālu ziņojumu par to, ko ir teicis Rabsaks. (Jesajas 36:22.)

 Hiskija pieņem lēmumu

15. a) Kāds lēmums jāpieņem Hiskijam? b) Ko Jehova apliecina savai tautai?

¹⁵ Ķēniņam Hiskijam tagad ir jāpieņem lēmums. Vai Jeruzaleme padosies asīriešiem? Varbūt tā apvienos spēkus ar Ēģipti? Vai arī paliks pie sava un cīnīsies? Sasprindzinājums, ko izjūt Hiskija, ir liels. Viņš pats dodas uz Jehovas templi, bet Ēljakīmu un Sebnu kopā ar vecākajiem priesteriem sūta pie pravieša Jesajas noskaidrot Jehovas gribu. (Jesajas 37:1, 2.) Ģērbušies sēru drēbēs, ķēniņa sūtņi ierodas pie Jesajas un saka: ”Šī diena ir bēdu, soda, pazemojuma un lāstu diena.. Kaut jel tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabsaka vārdus, ko viņa  kungs, Asirijas ķēniņš, atsūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu, un kaut viņu sodītu to vārdu dēļ, ko tas Kungs, tavs Dievs, dzirdēja!” (Jesajas 37:3—5.) Jā, asīrieši izaicina dzīvo Dievu! Vai Jehova pievērsīs uzmanību viņu zaimiem? Ar Jesajas starpniecību Jehova ebrejiem apliecina: ”Nebīsties to vārdu dēļ, ko tu dzirdēji, ar kuŗiem Asirijas ķēniņa kalpi Mani zaimoja! Redzi, Es viņam likšu pieņemt lēmumu, ka viņš, saņēmis kādas ziņas, atgriezīsies savā zemē, un viņš kritīs savā zemē no zobena.” (Jesajas 37:6, 7.)

16. Kādas vēstules sūta Sanheribs?

¹⁶ Tikmēr Rabsaks saņem norādījumu ierasties pie Sanheriba, lai būtu kopā ar valdnieku, kamēr tas karo  pie Libnas. Sanheribs plāno tikt galā ar Jeruzalemi vēlāk. (Jesajas 37:8.) Tomēr arī pēc Rabsaka aiziešanas Hiskija nevar atviegloti uzelpot. Sanheribs sūta draudu vēstules, kurās aprakstīts, kas sagaida Jeruzalemes iedzīvotājus, ja viņi nepadosies: ”Tu taču pats dzirdēji, kā Asirijas ķēniņi rīkojās ar visām zemēm, — viņi tās izpostīja. Un tu domā izglābties? Vai tad pagānu dievi izglāba tās tautas, ko mani tēvi izpostīja..? Kur ir Hamatas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un kur Lairas, Sefarvaimas, Henas un Ivas ķēniņš?” (Jesajas 37:9—13.) Asīrijas valdnieks grib pārliecināt Hiskiju, ka pretoties ir neprāts — pretošanās tikai padarīs stāvokli vēl ļaunāku.

17., 18. a) Kas Hiskiju mudina lūgt Jehovas aizsardzību? b) Kā Jehova ar Jesajas starpniecību atbild asīrietim?

¹⁷ Hiskijam ļoti rūp, kādas sekas būs lēmumam, kas viņam jāpieņem, tāpēc viņš noliek Sanheriba vēstules Jehovas priekšā templī. (Jesajas 37:14.) Izjustā lūgšanā Hiskija aicina Jehovu pievērst uzmanību asīriešu draudiem, pabeigdams lūgšanu šādi: ”Bet tagad, izglāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, no viņa rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka vienīgi Tu esi tas Kungs!” (Jesajas 37:15—20.) No šiem Hiskijas vārdiem ir skaidri redzams, ka visvairāk viņu uztrauc nevis viņa paša glābšana, bet gan negods, kas tiks sagādāts Jehovas vārdam, ja Asīrija sakaus Jeruzalemi.

¹⁸ Jehova atbild uz Hiskijas lūgšanu ar Jesajas starpniecību. Jeruzalemei nav jāpadodas asīriešiem un nav jāpiekāpjas. It kā vērsdamies pie Sanheriba, Jesaja drosmīgi paziņo asīrietim domāto Jehovas vēsti: ”Jaunava Ciānas meita smejas par tevi un nicina tevi, Jeruzālemes meita [ar izsmieklu] krata galvu par tevi!” (Jesajas 37:21, 22.) Pēc tam Jehova būtībā saka: ”Kas tu tāds esi, lai  apsmietu Izraēla Svēto? Es zinu tavus darbus. Tu esi godkārīgs un ārkārtīgi lielīgs. Tu paļaujies uz savu karaspēku un esi iekarojis daudzas zemes. Taču tu neesi neuzvarams. Es izjaukšu tavus plānus un pieveikšu tevi. Pēc tam es rīkošos ar tevi tāpat, kā tu esi rīkojies ar citiem. Es likšu tavās nāsīs dzelžus un aizvedīšu tevi atpakaļ uz Asīriju!” (Jesajas 37:23—29.)

”Tev.. lai ir par zīmi”

19. Kādu zīmi Jehova dod Hiskijam, un ko tā nozīmē?

¹⁹ Kā Hiskija var būt drošs, ka Jesajas pravietojums piepildīsies? Jehova atbild: ”Tev, Hiskija, lai ir par zīmi: Šinī gadā ēdīs to, kas bez sēšanas audzis, otrā gadā to, kas vēl no saknes izaudzis; bet trešā gadā jūs sēsit un pļausit, stādīsit vīna dārzus un ēdīsit to augļus!” (Jesajas 37:30.) Jehova sagādās ebrejiem pārtiku, kaut arī viņi ir nonākuši it kā slazdā. Asīriešu iebrukuma dēļ nav iespējams apsēt laukus, tomēr viņi iztiks ar neuzlasītajām vārpām no iepriekšējā gada ražas. Nākamais gads ir sabata gads, tāpēc lauki jāatstāj papuvē, lai gan situācija jau tāpat ir neapskaužama. (2. Mozus 23:11.) Jehova apsola, ka tad, ja cilvēki paklausīs viņa balsij, tīrumos izaugs pietiekami daudz labības, lai viņiem ar to pietiktu iztikai. Un tikai gadā, kas nāks pēc tam, ļaudis apsēs laukus kā parasti un baudīs sava darba augļus.

20. Kā tie, kas izglābsies no asīriešu uzbrukuma, ”laidīs saknes zemē un atnesīs augļus”?

²⁰ Tad Jehova salīdzina savu tautu ar stādu, ko nav tik viegli izraut: ”Kas no Jūdas nama.. izglābies, tie laidīs saknes zemē un atnesīs augļus.” (Jesajas 37:31, 32.) Cilvēkiem, kas paļaujas uz Jehovu, nav no kā bīties. Viņi un viņu pēcnācēji stingri iesakņosies zemē un tajā paliks.

21., 22. a) Kas tiek pravietots par Sanheribu? b) Kā piepildās Jehovas vārdi par Sanheribu, un kad tas notiek?

 ²¹ Bet kā ar draudiem, ko Asīrijas valdnieks ir izteicis Jeruzalemei? Jehova atbild: ”Viņš neieies šinī pilsētā un neiešaus tanī nevienu bultu, un viņš nepacels vairogu pret to un neuzmetīs vaļņus! Pa to pašu ceļu, pa kuŗu viņš nācis, viņš aizies atpakaļ un neiebruks šinī pilsētā!” (Jesajas 37:33, 34.) Kaujas starp Asīriju un Jeruzalemi nemaz nebūs. Lai cik tas būtu pārsteidzoši, bez kaujas tiks pieveikti nevis ebreji, bet asīrieši.

 ²² Jehova tur doto vārdu un sūta eņģeli, kas nogalina Sanheriba karaspēka labāko daļu — 185 000 vīru. Tas acīmredzot notiek Libnā, un Sanheribs atmodies ierauga, ka viņa karaspēka vadītāji, priekšnieki un varenie vīri ir miruši. Apkaunots viņš atgriežas Nīnivē, tomēr, par spīti šai smagajai sakāvei, stūrgalvīgi turpina pielūgt viltus dievu Nisroku. Pēc vairākiem gadiem, kad Sanheribs templī pielūdz Nisroku, viņu nogalina divi no paša dēliem. Arī šoreiz nedzīvais Nisroks nespēj viņam palīdzēt. (Jesajas 37:35—38.)

Hiskijas ticība tiek nostiprināta vēl vairāk

23. Kāda nelaime ar Hiskiju notiek, kad Sanheribs pirmo reizi uzbrūk Jūdejai, un kādas sekas var būt šai situācijai?

²³ Aptuveni tajā laikā, kad Sanheribs pirmo reizi uzbrūk Jūdejai, Hiskija smagi saslimst. Jesaja viņam paziņo, ka viņš mirs. (Jesajas 38:1.) 39 gadus vecais ķēniņš ir izmisis. Viņš domā ne tikai par to, kas notiks ar viņu pašu, bet arī par tautas nākotni. Jeruzalemei un Jūdejai draud asīriešu iebrukums. Ja Hiskija nomirs, kas vedīs tautu cīņā? Šajā laikā Hiskijam vēl nav dēla, kas varētu pārņemt varu. Dedzīgā lūgšanā Hiskija lūdz Jehovu parādīt viņam žēlastību. (Jesajas 38:2, 3.)

24., 25. a) Kā Jehova savā žēlsirdībā atbild uz Hiskijas lūgšanu? b) Kādu brīnumu, kas aprakstīts Jesajas grāmatas 38. nodaļas 7. un 8. pantā, paveic Jehova?

²⁴ Jesaja vēl nav paspējis nekur tālu aiziet, kad Jehova viņu sūta atpakaļ pie slimā ķēniņa gultas ar citu vēsti: ”Es dzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras. Es pielikšu tavam mūžam vēl piecpadsmit gadu. Un Es izglābšu tevi un šo pilsētu no Asirijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu.” (Jesajas 38:4—6; 2. Ķēniņu 20:4, 5.) Jehova apstiprinās savu solījumu ar neparastu zīmi:  ”Redzi, tai ēnai, kas ar sauli pa tiem kāpieniem pie Akasa saules stundeņa uz priekšu gājusi, es likšu iet atpakaļ desmit kāpienus.” (Jesajas 38:7, 8a, LB-26.)

²⁵ Jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs raksta, ka ķēniņa pilī bija kāpnes, un tām līdzās, visticamāk, atradās kolonna. Spīdot saulei, kolonna meta ēnu uz kāpnēm. Vērojot, kā ēna virzās pa pakāpieniem, bija iespējams noteikt, cik ir pulkstenis. Tagad Jehova paveiks brīnumu. Ēna, kas kā parasti lēnām slīd lejup, pavirzīsies desmit pakāpienus atpakaļ. Kurš par kaut ko tamlīdzīgu ir dzirdējis? Bībelē teikts: ”Un saule gāja atpakaļ desmit kāpienus pa tiem pašiem kāpieniem, kā tā bija gājusi uz priekšu.” (Jesajas 38:8b, LB-26.) Neilgi pēc tam Hiskija izveseļojas. Ziņas par to nonāk līdz pat Babilonai, un, kad tās ir izdzirdējis Babilonijas valdnieks, viņš sūta uz Jeruzalemi vēstnešus noskaidrot, kas īsti ir atgadījies.

26. Kas kļūst iespējams tāpēc, ka tiek paildzināts Hiskijas mūžs?

²⁶ Apmēram trīs gadus pēc Hiskijas brīnumainās izveseļošanās piedzimst viņa pirmais dēls Manase. Kad Manase ir pieaudzis, viņš neparāda pateicību par Dieva līdzjūtību, bez kuras viņš nemaz nebūtu piedzimis. Savas dzīves lielāko daļu Manase nemitīgi dara to, kas ir ļauns Jehovas acīs. (2. Laiku 32:24; 33:1—6.)

Hiskija rīkojas nepārdomāti

27. Kā Hiskija apliecina Jehovam savu pateicību?

²⁷ Tāpat kā viņa priekštecis Dāvids, Hiskija ir ļoti dievbijīgs cilvēks. Viņš ar dziļu cieņu izturas pret Dieva Rakstiem. Kā teikts Salamana Pamācību 25. nodaļas 1. pantā, Hiskija ir parūpējies, lai tiktu apkopots materiāls, kas tagad atrodams Salamana Pamācību grāmatā no 25. līdz 29. nodaļai. Pastāv arī uzskats, ka viņš ir  sarakstījis 119. psalmu. Aizkustinošā pateicības dziesma, ko Hiskija sacer pēc atlabšanas no slimības, raksturo viņu kā cilvēku ar dziļām jūtām. Dziesmas beigās Hiskija secina, ka vissvarīgākais dzīvē ir iespēja slavēt Jehovu viņa templī, ”kamēr vien dzīvosim”. (Jesajas 38:9—20.) Tādām pašām būtu jābūt mūsu domām par tīro pielūgsmi.

28. Kādā ziņā Hiskija kādu laiku pēc savas brīnumainās izveseļošanās rīkojas nepārdomāti?

²⁸ Kaut arī Hiskija ir uzticīgs Dievam, viņš nav pilnīgs. Kādu laiku pēc tam, kad Jehova viņu ir dziedinājis, viņš rīkojas ļoti nepārdomāti. Jesaja par to stāsta: ”Tanī laikā sūtīja Bābeles ķēniņš Merodahs-Baladans, Baladana dēls, apsveikumu un dāvanas Hiskijam; viņš esot dzirdējis, ka Hiskija bijis slims un atkal vesels kļuvis. Hiskija priecājās par to un rādīja sūtņiem savu mantas noliktavu, sudrabu un zeltu, smalkas smaržu vielas, dārgo eļļu, visu savu ieroču namu, visas savas mantas, kas atradās noliktavās. Nekā nebija viņa pilī un viņa valstī, ko viņš tiem nebūtu rādījis.” (Jesajas 39:1, 2.) *

29. a) Kas, iespējams, pamudina Hiskiju parādīt savu bagātību babiloniešu sūtņiem? b) Kādas būs Hiskijas nepārdomātās rīcības sekas?

²⁹ Pat pēc sāpīgās sakāves, ko Asīrijai ir sagādājis Jehovas eņģelis, tā joprojām apdraud daudzas valstis, arī Babiloniju. Iespējams, Hiskija ir gribējis iespaidot Babilonijas valdnieku, kas nākotnē varētu būt viņa sabiedrotais. Taču Jehova nevēlas, lai Jūdejas iedzīvotāji slēgtu  savienību ar saviem ienaidniekiem; Jehova vēlas, lai tie paļautos uz viņu. Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova atklāj Hiskijam nākotni: ”Nāks dienas, kad visu, kas tavā pilī un ko tavi tēvi krājuši līdz šai dienai, aizvedīs uz Bābeli un nekā neatstās! ..Un dažus no taviem miesīgiem dēliem, kas tev piedzims, paņems, lai viņi kalpotu kā galminieki Bābeles ķēniņa pilī.” (Jesajas 39:3—7.) Tā pati valsts, ko Hiskija centās iespaidot, vēlāk izlaupīs Jeruzalemes dārgumus un paverdzinās tās iedzīvotājus. Ar to, ka Hiskija parāda babiloniešiem savu mantu noliktavu, viņš tikai veicina to kāri pēc bagātības.

30. Kādā ziņā Hiskijam bija pareiza attieksme pret notikušo?

³⁰ 2. Laiku grāmatas 32. nodaļas 26. pantā ir lasāmi vārdi, kas, šķiet, attiecas uz gadījumu, kad Hiskija parādīja babiloniešiem savu mantu noliktavu: ”Hiskija pazemojās savā garā, — viņš un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un tāpēc pār viņiem nenāca tā Kunga bardzība, kamēr Hiskija dzīvoja.”

31. Kas tika piešķirts Hiskijam, un ko mēs no tā varam mācīties?

³¹ Lai gan Hiskija nebija pilnīgs cilvēks, viņš bija ļoti dievbijīgs. Viņš zināja, ka viņa Dievs, Jehova, ir reāla persona, kurai ir jūtas. Nonācis saspringtā situācijā, Hiskija dedzīgi lūdza Jehovu, un Jehova viņam atbildēja. Dievs Jehova viņam piešķīra mieru atlikušajās viņa mūža dienās, un Hiskija par to bija pateicīgs. (Jesajas 39:8.) Arī mums jāuztver Jehova tikpat reāli. Kad rodas problēmas, mums, tāpat kā Hiskijam, jālūdz, lai Jehova dotu gudrību un parādītu, kā rīkoties, jo viņš ”visiem dod devīgi un nepārmezdams”. (Jēkaba 1:5.) Ja paliksim izturīgi un ticēsim Jehovam, tad varēsim būt droši, ka viņš ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā” jau tagad un darīs to arī nākotnē. (Ebrejiem 11:6.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 383. lpp.]

Ķēniņš Hiskija paļaujas uz Jehovu, kaut gan viņam pretī stājas varenā Asīrija

 [Attēls pa visu lapu 384. lpp.]

[Attēls 389. lpp.]

Ķēniņš sūta pārstāvjus pie Jesajas, lai uzklausītu Jehovas padomu

[Attēls 390. lpp.]

Hiskija lūdz, lai Asīrija tiktu sakauta un lai tiktu pagodināts Jehovas vārds

[Attēls 393. lpp.]

Jehovas eņģelis nogalina 185 000 asīriešu