Vienpadsmitā nodaļa

Bēdas dumpiniekiem!

Jesajas 9:7—10:4

1. Kādu briesmīgu kļūdu izdarīja Jerobeāms?

KAD tauta, ar ko Jehova bija noslēdzis derību, sašķēlās divās valstīs, tad desmit cilšu valstī, kas atradās ziemeļos, sāka valdīt Jerobeāms. Jaunais ķēniņš bija spējīgs, enerģisks valdnieks, taču viņam trūka īstas ticības Jehovam, tāpēc viņš izdarīja briesmīgu kļūdu, kas postoši ietekmēja visu ziemeļu valsts vēsturi. Mozus bauslībā izraēliešiem bija pavēlēts trīs reizes gadā doties uz templi Jeruzalemē, un tagad templis atradās dienvidu valsts Jūdejas teritorijā. (5. Mozus 16:16.) Baidīdamies, ka šādi regulāri ceļojumi pamodinās viņa valsts iedzīvotājos vēlēšanos atkal apvienoties ar saviem dienvidu brāļiem, Jerobeāms ”lika darināt divus zelta teļus un sacīja ļaudīm: ”Tas ir par tālu, lai ietu uz Jeruzālemi; lūk, Israēl, tavi dievi, kas tevi izveduši no Ēģiptes zemes!” Un viņš novietoja vienu no tiem Bētelē, bet otru Danā.” (1. Ķēniņu 12:28, 29.)

2., 3. Kā Jerobeāma kļūdainais lēmums ietekmēja Izraēlu?

² Sākotnēji likās, ka Jerobeāma plāns ir veiksmīgi īstenojies. Cilvēki pamazām pārstāja iet uz Jeruzalemi un sāka pielūgt abus teļus. (1. Ķēniņu 12:30.) Taču šī nepareizā reliģiskā rīcība negatīvi ietekmēja desmit cilšu valsti. Vēlākos gados pat Jehus, kas bija parādījis slavējamu dedzību, iznīcinādams Izraēlā Baala pielūgsmi, joprojām pielūdza zelta teļus. (2. Ķēniņu 10:28, 29.) Kādas vēl sekas bija Jerobeāma nepiedodami aplamajam lēmumam? Tā bija politiska nestabilitāte un tautas ciešanas.

 ³ Tā kā Jerobeāms bija kļuvis par atkritēju, Jehova paziņoja, ka viņa pēcnācēji nevaldīs pār zemi un ka beigu beigās ziemeļu valsts piedzīvos šausmīgu nelaimi. (1. Ķēniņu 14:14, 15.) Jehovas vārdi izrādījās patiesi. Septiņi Izraēlas ķēniņi valdīja divus gadus vai mazāk, daži no tiem — tikai nedaudz dienu. Viens ķēniņš izdarīja pašnāvību, un sešus noslepkavoja varas tīkotāji, kas paši sagrāba troni. It sevišķi pēc Jerobeāma II valdīšanas laika, kas beidzās ap 804. gadu p.m.ē., kad Jūdejā valdīja Usija, Izraēlu plosīja nemieri, vardarbība un atentāti. Šādos apstākļos Jehova ar Jesajas starpniecību sūta ziemeļu valstij tiešu brīdinājumu jeb ”vārdu”. ”Tas Visuvarenais Kungs ir vērsis vienu vārdu pret Jēkabu, un tas ir kritis zemē Israēlā.” (Jesajas 9:7.) *

Lielība, augstprātība un uzpūtība izraisa Dieva dusmas

4. Kādu ”vārdu” Jehova sūta izraēliešiem, un kāpēc viņš to dara?

⁴ Jehovas ”vārds” netiks ignorēts. ”To sajutīs visa tauta, Ēfraims un Samarijas iedzīvotāji, kas [dzīvo] lielībā, augstprātībā un sirds uzpūtībā.” (Jesajas 9:8.) Apzīmējumi ”Jēkabs”, ”Israēls”, ”Ēfraims” un ”Samarija” attiecas uz ziemeļu valsti Izraēlu, kurā Ēfraims ir ietekmīgākā cilts un Samarija — galvaspilsēta. Pret šo valsti vērstais Jehovas vārds ir paziņojums par bargu spriedumu, jo Ēfraims ir kļuvis par atkritēju ar nocietinātu sirdi un izturas  pret Jehovu ar pārgalvīgu uzpūtību. Dievs nepasargās cilvēkus no viņu ļaunās rīcības sekām. Viņi būs spiesti uzklausīt Dieva vārdu jeb pievērst tam uzmanību. (Galatiešiem 6:7.)

5. Kā izraēlieši parāda, ka viņi neko nav iemācījušies no Jehovas tiesas spriedumu izpildes?

⁵ Apstākļiem pasliktinoties, cilvēki cieš smagus zaudējumus, viņi zaudē pat savas mājas, kas lielākoties būvētas no māla ķieģeļiem un lētiem kokmateriāliem. Vai tāpēc viņu sirdis kļūst mīkstākas? Vai viņi uzklausa Jehovas praviešus un atgriežas pie patiesā Dieva? * Jesaja pieraksta cilvēku augstprātīgo atbildi: ”Ķieģeļu mūri ir sagŗauti, bet ar cirstiem akmeņiem mēs atjaunosim celtni. Zīda koki ir nocirsti, bet to vietā mēs stādīsim ciedru kokus!” (Jesajas 9:9.) Izraēlieši nepakļaujas Jehovam un nicīgi izturas pret viņa praviešiem, kas stāsta, kāpēc jāpieredz tādas grūtības. Būtībā cilvēki saka: ”Tas nekas, ka no neizturīgajiem māla ķieģeļiem un lētiem kokmateriāliem celtās mājas ir gājušas bojā. Mēs kompensēsim šos zaudējumus ar uzviju, uzceļot jaunas mājas no labākiem materiāliem — cirstiem akmeņiem un ciedriem!” (Salīdzināt Ījaba 4:19.) Viņi neatstāj Jehovam citu iespēju kā sodīt viņus vēl bargāk. (Salīdzināt Jesajas 48:22.)

6. Kā Jehova izjauc sīriešu un izraēliešu plānus iekarot Jūdeju?

⁶ Jesaja turpina: ”Tas Kungs paaugstina Recina pretiniekus pār viņu.” (Jesajas 9:10a, LB-26.) Izraēlas ķēniņš Peka (Pekahs) un Sīrijas valdnieks Recīns ir sabiedrotie. Viņi plāno iekarot divu cilšu valsti Jūdeju un iecelt Jehovas tronī Jeruzalemē valdnieku marioneti — kādu ”Tabeēla dēlu”. (Jesajas 7:6.) Taču šī sazvērestība ir lemta  neveiksmei. Recīnam ir spēcīgi ienaidnieki, un Jehova tos ”paaugstina” pār ”viņu”, tas ir, pār Izraēlu. Vārds ”paaugstina” nozīmē, ka Jehova ļauj Recīna pretiniekiem gūt panākumus karā, līdz ar to savienība tiek iznīcināta un tās mērķi paliek nesasniegti.

7., 8. Kā Izraēlu ietekmē tas, ka Asīrija iekaro Sīriju?

⁷ Savienības sagrāve sākas, kad Asīrija uzbrūk Sīrijai. ”Asirijas ķēniņš.. devās uzbrukumā pret Damasku [Sīrijas galvaspilsētu], ieņēma to un aizveda iedzīvotājus gūstā uz Kīru, bet ķēniņu Recīnu viņš lika nonāvēt.” (2. Ķēniņu 16:9.) Zaudējis savu spēcīgo sabiedroto, Peka redz, ka viņa plāni iekarot Jūdeju ir izjukuši. Neilgi pēc Recīna nāves tiek nogalināts arī Peka — to izdara Hosea, kas pēc tam sagrābj Samarijas troni. (2. Ķēniņu 15:23—25, 30.)

⁸ Sīrija, kas agrāk bija Izraēlas sabiedrotā, tagad ir nonākusi atkarībā no Asīrijas — spēcīgākās valsts šajā zemeslodes daļā. Jesaja pravietiski norāda, kā Jehova izmantos šo jauno politisko savienību: ”[Jehova] pamudināja Israēla ienaidniekus — siriešus austrumos un filistiešus rietumos [”no aizmugures”, NW], lai viņi ēstu Israēlu ar pilnu muti. Tomēr ar visu to nerima Viņa dusmas, un Viņa roka palika pacelta.” (Jesajas 9:10b, 11.) Sīrieši tagad ir izraēliešu ienaidnieki, un izraēliešiem jāgatavojas atvairīt asīriešu un sīriešu uzbrukumu. Šis iebrukums izrādās sekmīgs. Asīrija padara Hoseu, kas ir sagrābis troni, par savu kalpu un pieprasa maksāt milzīgu nodevu. (Pirms vairākiem desmitiem gadu Asīrija saņēma lielu naudas summu no Izraēlas ķēniņa Menahēma.) Cik patiesi ir pravieša Hozejas vārdi: ”Svešinieki aprij viņa [Ēfraima] spēkus.”! (Hozejas 7:9; 2. Ķēniņu 15:19, 20; 17:1—3.)

9. Kāpēc var teikt, ka filistieši uzbrūk ”no aizmugures”?

⁹ Bet kāpēc Jesaja raksta, ka filistieši iebruks ”no aizmugures”?  Laikā, kad vēl nebija magnētisko kompasu, ebreji noteica virzienu no tāda cilvēka viedokļa, kurš raugās saules lēkta virzienā. Šādam cilvēkam austrumi atradās priekšā, bet rietumi — piekrastes apgabals, kur dzīvoja filistieši, — bija aiz muguras. Jesajas grāmatas 9. nodaļas 11. pantā atrodamā norāde uz ”Israēlu” šajā gadījumā, šķiet, attiecas arī uz Jūdeju, jo ķēniņa Pekas laikabiedra Ahasa valdīšanas laikā filistieši iebrūk Jūdejā, ieņem vairākas Jūdejas pilsētas un cietokšņus un apmetas tur uz dzīvi. Tāpat kā Ēfraims, kas atrodas ziemeļos, Jūdeja ir pelnījusi Jehovas sodu, jo arī Jūdeju ir pārņēmusi atkrišana. (2. Laiku 28:1—4, 18, 19.)

No ”galvas” līdz ”astei” — dumpinieku tauta

10., 11. Kā Jehova sodīs Izraēlu tās nemitīgā dumpīguma dēļ?

¹⁰ Par spīti visām savām ciešanām un nesaudzīgajiem Jehovas praviešu vārdiem ziemeļu valsts turpina sacelties pret Jehovu. ”Tauta neatgriezās pie tā, kas to bija sitis, un nemeklēja to Kungu Cebaotu.” (Jesajas 9:12.) Tāpēc pravietis paziņo: ”Tas Kungs nocirta Israēlam galvu un asti, zaru un stumbru vienā dienā. Vecaji un cienījamie tie ir galva, bet pravieši, kas sludina melus, tie ir aste, un šās tautas garīgie vadoņi tiešām ir maldinātāji: viņu vadītie ir postam lemti.” (Jesajas 9:13—15.)

¹¹ Ar ”galvu” un ”zaru” tiek attēloti ”vecaji un cienījamie” — tautas vadītāji. Ar ”asti” un ”stumbru” tiek norādīts uz viltus praviešiem, kas runā pa prātam vadītājiem. Kāds Bībeles pētnieks raksta: ”Viltus pravieši ir nosaukti par asti tāpēc, ka viņi bija morālā ziņā visvairāk pagrimuši, kā arī tāpēc, ka viņi bija ļauno valdnieku iztapīgi piekritēji un atbalstītāji.” Lūk, kā šos viltus praviešus raksturo profesors Edvards Jangs: ”Viņi nebija nekādi vadoņi; sekojot saviem vadītājiem, viņi nodarbojās tikai ar  glaimošanu un lišķēšanu — kā aste, ko luncina suns.” (Salīdzināt 2. Timotejam 4:3.)

Pat atraitnes un bāreņi ir dumpinieki

12. Cik dziļš ir izraēliešu sabiedrības pagrimums?

¹² Jehova ir atraitņu un bāreņu Aizstāvis. (2. Mozus 22:21, 22.) Bet, lūk, kādus vārdus tagad saka Jesaja: ”Tas Visuvarenais Kungs nepriecājās par viņu jaunekļiem un nesaudzēja viņu bāreņus un atraitnes, jo tie visi ir zemiski nelieši, bezgoži un ļauni, un katra mute pauž bezdievību. Tomēr Viņa dusmas nemitējās, un Viņa roka ir arvien augsti pacelta.” (Jesajas 9:16.) Atkrišana ir pārņēmusi visus sabiedrības slāņus, pat atraitnes un bāreņi ir atkritēji! Jehova pacietīgi sūta praviešus, cerēdams, ka cilvēki mainīs savu nostāju. Piemēram, Hozeja aicina: ”Atgriezies, Israēl, pie tā Kunga, sava Dieva, jo tu esi kritis sava pārkāpuma dēļ!” (Hozejas 14:2.) Cik sāpīgi atraitņu un bāreņu Aizstāvim ir redzēt, ka spriedums jāizpilda pat viņiem!

13. Ko mēs varam mācīties no stāvokļa, kāds pastāvēja Jesajas laikā?

¹³ Mēs, tāpat kā Jesaja, dzīvojam grūtos laikos, un drīz Jehova izpildīs spriedumu ļaundariem. (2. Timotejam 3:1—5.) Tāpēc patiesajiem kristiešiem, neatkarīgi no tā, kādi ir apstākļi viņu dzīvē, ir ārkārtīgi svarīgi palikt tīriem garīgā un morālā ziņā, kā arī savās domās, lai Dievs joprojām būtu pret viņiem labvēlīgs. Dedzīgi sargāsim savas attiecības ar Jehovu. Lai nevienam, kas ir pametis ”lielo Bābeli”, vairs nekad ”nebūtu dalības viņas grēkos”! (Atklāsmes 18:2, 4.)

Viltus reliģija izraisa vardarbību

14., 15. a) Kādas ir ļauno garu pielūgsmes sekas? b) Kā Jesaja pravietiski apraksta ciešanas, kas būs jāpieredz izraēliešiem?

¹⁴ Viltus reliģija patiesībā ir ļauno garu pielūgsme.  (1. Korintiešiem 10:20.) Jau pirms plūdiem kļuva skaidrs, ka ļaunie gari mudina cilvēkus uz vardarbību. (1. Mozus 6:11, 12.) Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tad, kad izraēlieši kļūst par atkritējiem un sāk pielūgt ļaunos garus, zemi piepilda varmācība un ļaundarības. (5. Mozus 32:17; Psalms 106:35—38.)

¹⁵ Jesaja spilgtiem vārdiem apraksta to, kā Izraēlā izplatās ļaunums un varmācība: ”Bezdievība dega kā uguns, kas aprij ērkšķus un čūkslājus un aizdedzina meža biezokni, tā ka dūmi paceļas augstu gaisā. No tā Kunga Cebaota dusmām uzliesmoja visa zeme, tā ka tauta krita ugunij par ēsmu un par laupījumu, un cits citu nežēloja. Viens rija pa labi un tomēr palika izsalcis; otrs ēda pa kreisi un tomēr nebija paēdis; ikviens ēda  sava paša elkoņa miesu: Manase Ēfraimu un Ēfraims Manasi, abi kopā gāja pret Jūdu. Tomēr Viņa dusmas nerima, un Viņa roka ir arvien vēl augsti pacelta.” (Jesajas 9:17—20.)

16. Kā piepildās vārdi, kas lasāmi Jesajas grāmatas 9. nodaļas 17.—20. pantā?

¹⁶ Kā uguns, kas pārsviežas no viena ērkšķu krūma uz nākamo, vardarbība kļūst nekontrolējama un ātri sasniedz ”meža biezokni”, aizdedzinot spēcīgu varmācības ugunsgrēku. Bībeles komentētāji K. Kails un F. Delics apraksta varmācības pakāpi kā ”visnecilvēcīgāko pašiznīcināšanos anarhiska pilsoņu kara laikā. Zaudējuši jebkādas siltas jūtas, viņi nogalināja cits citu, bet tomēr viņiem vēl nebija gana.” Ēfraima un Manases ciltis acīmredzot ir īpaši pieminētas tāpēc, ka tās ir galvenās ziemeļu valsts ciltis, turklāt pie tām pieder abu Jāzepa dēlu pēcnācēji, tātad no visām desmit ciltīm tās vieno visciešākās radniecības saites. Tomēr pat šīs ciltis pārtrauc savstarpējo naidošanos vienīgi tad, kad tās karo ar Jūdeju, kas atrodas dienvidos. (2. Laiku 28:1—8.)

Tiek tiesāti ļaunprātīgie tiesneši

17., 18. Kādā stāvoklī ir Izraēlas tiesiskā un administratīvā sistēma?

¹⁷ Pēc tam izskan Jehovas nosodījums Izraēlas ļaunprātīgajiem tiesnešiem un citiem varas pārstāvjiem. Šie cilvēki izmanto savu varu, aplaupīdami nabagus un cietējus, kas griežas pie viņiem taisnības meklējumos. Jesaja saka: ”Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus, lai  grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, izmantojot atraitnes un izvazājot bāreņu mantu!” (Jesajas 10:1, 2.)

¹⁸ Jehovas bauslībā ir aizliegta jebkāda netaisnība: ”Jums nebūs pielaist tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais.” (3. Mozus 19:15.) Neņemot vērā šo likumu, varas pārstāvji izdod pašizdomātus ”netaisnus un viltīgus likumus”, lai attaisnotu klajas un nekrietnas zādzības, jo viņi atņem atraitnēm un bāreņiem to pašu mazumiņu, kas tiem pieder. Izraēlas viltus dievi, protams, neredz šīs netaisnības, bet to nevar teikt par Jehovu. Ar Jesajas starpniecību Jehova tagad vēršas pie ļaunajiem tiesnešiem.

19., 20. Kā mainīsies nekrietno Izraēlas tiesnešu stāvoklis, un kas notiks ar viņu ”godību”?

¹⁹ ”Ko jūs darīsit piemeklēšanas dienā un sagaidāmajā lielajā vētrā, kas jau tuvojas no tālienes? Pie kā jūs meklēsit palīgu un glābsit savu mantu [”godību”, LB-26]? Jums būs jāloka savi ceļi kopā ar gūstekņiem un jāsabrūk nokauto vidū.” (Jesajas 10:3, 4a.) Atraitnēm un bāreņiem ir liegta iespēja pārsūdzēt spriedumus, jo godīgi tiesneši nekur nav atrodami. Tāpēc loģisks ir Jehovas jautājums nekrietnajiem Izraēlas tiesnešiem: pie kā viņi griezīsies tagad, kad Jehova viņus sauc pie atbildības? Pavisam drīz viņi sapratīs, ka ”briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā”. (Ebrejiem 10:31.)

²⁰ Šo nekrietno tiesnešu ”godība” — viņu prestižs sabiedrībā, gods, kas viņiem tiek parādīts, un vara, ko viņiem dod bagātība un stāvoklis, — nepastāvēs ilgi. Daļa kritīs gūstā karā un ”locīs ceļus” kopā ar citiem gūstekņiem, bet pārējie tiks nogalināti, un viņu līķi gulēs starp karā bojā gājušu cilvēku ķermeņiem. Tiesnešu ”godību”  veido arī netaisnā ceļā iegūtā bagātība, ko izlaupīs ienaidnieki.

21. Vai Jehovas dusmas pret Izraēlu ir rimušas, ņemot vērā to, kādu sodu izraēlieši jau ir saņēmuši?

²¹ Pēdējās strofas nobeigumā Jesaja izsaka nepielūdzamu brīdinājumu: ”Tomēr [kaut arī tautai jau ir bijis jāizcieš tik daudz bēdu] Viņa dusmas joprojām nerimst, un Viņa roka ir arvienu vēl augsti pacelta.” (Jesajas 10:4b.) Tas vēl nav viss, ko Jehova grib darīt izraēliešiem. Jehova nenolaidīs savu pacelto roku, iekams viņš nebūs devis beidzamo, iznīcinošo triecienu dumpīgajai ziemeļu valstij.

Neļaujiet meliem un savtīgumam ņemt virsroku

22. Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika ar Izraēlu?

²² Jehovas vārds, ko paziņoja Jesaja, smagi skāra izraēliešus un ”neatgriezās pie [viņa] tukšā”. (Jesajas 55:10, 11.) Pastāv vēsturiskas liecības par ziemeļu valsts Izraēlas traģisko bojāeju, un mēs varam tikai nojaust, kādas ciešanas bija jāpieredz tās iedzīvotājiem. Tikpat droši var apgalvot, ka piepildīsies Dieva vārds par pašreizējo sistēmu, īpaši par atkritušo kristietību. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai kristieši neļautu sevi ietekmēt melīgai, pret Dievu vērstai propagandai. Par laimi, ar Dieva Rakstu palīdzību Sātana viltīgie paņēmieni jau ilgi tiek atmaskoti, tāpēc mums nav jātiek pieviltiem, kā tas notika ar cilvēkiem senajā Izraēlā. (2. Korintiešiem 2:10b, 11.) Nekad nepārstāsim pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Tādā gadījumā Jehovas paceltā roka nesatrieks viņa kalpus, kā tā satrieca dumpīgo Ēfraimu; viņa rokas tos sirsnīgi apskaus, un viņš tiem palīdzēs iet pa ceļu pretī mūžīgai dzīvei paradīzē uz zemes. (Jēkaba 4:8.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 139. lpp.]

Ļaundarības un varmācība Izraēlā plosās kā meža ugunsgrēks

 [Attēls 141. lpp.]

Jehova sauks pie atbildības tos, kas apspiež citus cilvēkus