Septītā nodaļa

Bēdas neuzticīgajam vīna dārzam!

Jesajas 5:1—30

1., 2. Ko iestāda ”dvēseles draugs”, un kāpēc šis darbs viņam sagādā vilšanos?

”IZMEKLĒTI skaistās valodas un nepārspētās stāstījuma meistarības dēļ šai līdzībai tikpat kā nav līdzinieku.” Tā kāds Bībeles komentētājs izteicās par Jesajas grāmatas 5. nodaļas pirmajiem pantiem. Tas, ko raksta Jesaja, ir kaut kas vairāk par daiļdarbu — viņš aizkustinoši attēlo Jehovas mīlestības pilno gādību par savu tautu. Bet tajā pašā laikā līdzības lasītājs tiek brīdināts no tā, kas var izraisīt Jehovas neapmierinātību.

² Jesaja iesāk līdzību šādi: ”Es dziedāšu par savu dvēseles draugu, sava sirds drauga dziesmu par viņa vīna dārzu! Manam sirsnīgajam draugam bija vīna dārzs auglīgā pakalnā. Viņš to apraka, iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīna koka stādiem; tā vidū viņš uzcēla torni, izraka vietu vīna spaidam un sagaidīja, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa mazvērtīgas un skābas vīnogas.” (Jesajas 5:1, 2; salīdzināt Marka 12:1.)

Rūpes par vīna dārzu

3., 4. Kā izpaužas īpašnieka mīlestības pilnā gādība par vīna dārzu?

³ Nav zināms, vai Jesaja tiešām dzied šos vārdus, bet jebkurā gadījumā līdzība piesaista klausītāju uzmanību. Vairākums no tiem zina, kā stādāms vīna dārzs, un Jesajas  stāstījums ir spilgts un reālistisks. Tāpat kā vīnkopji mūsdienās, vīna dārza īpašnieks stāda nevis vīnogulāju sēklas, bet apstāda dārzu ar ”labiem”, kvalitatīviem ”vīna koka stādiem” — spraudeņiem jeb citu vīnogulāju dzinumiem. Vīna dārzs tiek ierīkots ”auglīgā pakalnā” — vietā, kur tas varēs nest labus augļus.

⁴ Lai vīna dārzs nestu augļus, ir cītīgi jāstrādā. Jesaja raksta, ka vīna dārza īpašnieks zemi ”apraka, iztīrīja no akmeņiem” — tātad veica nogurdinošu, smagu darbu. Acīmredzot no lielākiem akmeņiem īpašnieks ”uzcēla torni”. Senatnē šādus torņus izmantoja sargi, kas raudzījās, lai ražu neviens nenozagtu un lai to neizpostītu dzīvnieki. * Īpašnieks uzcēla arī mūri, kas norobežoja vīna dārza terases. (Jesajas 5:5.) Tā parasti tika darīts, lai netiktu izskalota auglīgā augsnes virskārta.

5. Ko īpašnieks pamatoti gaidīja no sava vīna dārza, bet kas tajā izauga?

⁵ Tā kā īpašnieks bija tik daudz izdarījis, lai aizsargātu savu vīna dārzu, viņš, gluži dabiski, gaidīja ienākamies augļus, tāpēc viņš izveidoja vietu vīna spaidam. Bet vai cerības uz ražu attaisnojās? Nē, vīna dārzā izauga tikai mazvērtīgas un skābas vīnogas.

Vīna dārzs un tā īpašnieks

6., 7. a) Kas ir vīna dārza īpašnieks, un kas ir vīna dārzs? b) Kādu tiesu īpašnieks pieprasa spriest?

⁶ Ko simbolizē dārza īpašnieks un vīna dārzs? Vīna dārza īpašnieks pats atbild uz šiem jautājumiem: ”Tad nu jūs, Jeruzālemes iedzīvotāji, un jūs, Jūdas vīri, spriediet tiesu  starp Mani un manu vīna dārzu! Kas tad Man vēl bija ko darīt manā vīna dārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc Es sagaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas? Es jums teikšu, ko Es darīšu ar savu vīna dārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda.” (Jesajas 5:3—5.)

⁷ Jā, vīna dārza īpašnieks ir Jehova, un viņš attēlo sevi tā, it kā būtu ieradies tiesas zālē un pieprasītu spriest tiesu starp sevi un savu vīna dārzu, kas viņam ir sagādājis vilšanos. Kas ir šis vīna dārzs? Tā īpašnieks paskaidro: ”Tā Kunga Cebaota vīna dārzs ir Israēla nams, un Jūdas vīri ir stādi, kam pieder Viņa sirds.” (Jesajas 5:7a.)

8. Kas īpašs ir tajā, ka Jesaja dēvē Jehovu par ”savu sirds draugu”?

 ⁸ Jesaja dēvē Jehovu, vīna dārza īpašnieku, par ”savu sirds draugu”. (Jesajas 5:1.) Jesaja var teikt šādus vārdus par Dievu tikai tāpēc, ka viņam ar Dievu ir ļoti ciešas attiecības. (Salīdzināt Ījaba 29:4, NW; Psalms 25:14.) Tomēr pravieša mīlestība pret Dievu nobāl salīdzinājumā ar mīlestību, ko Dievs ir parādījis savam ”vīna dārzam” — tautai, ko viņš ir ”stādījis”. (Salīdzināt 2. Mozus 15:17, LB-26; Psalms 80:9, 10.)

9. Kādā ziņā Jehova ir izturējies pret savu tautu kā pret vērtīgu vīna dārzu?

⁹ Jehova ”iestādīja” savu tautu Kanaāna zemē un deva tai savus likumus un rīkojumus, kuri bija kā starpsiena, kas to aizsargāja no citu tautu nelabvēlīgās ietekmes. (2. Mozus 19:5, 6; Psalms 147:19, 20; Efeziešiem 2:14.) Turklāt Jehova deva soģus, priesterus un praviešus, kas pamācīja tautu. (2. Ķēniņu 17:13; Maleahija 2:7; Apustuļu darbi 13:20.) Kad izraēliešiem draudēja ienaidnieku iebrukums, Jehova sūtīja atbrīvotājus. (Ebrejiem 11:32, 33.) Jehova pilnīgi pamatoti jautā: ”Kas tad Man vēl bija ko darīt manā vīna dārzā, ko Es nebūtu darījis?”

Dieva vīna dārzs mūsdienās

10. Kādu līdzību, kurā bija runa par vīna dārzu, pastāstīja Jēzus?

¹⁰ Iespējams, Jēzus domāja par Jesajas teiktajiem vārdiem, kad stāstīja līdzību par neģēlīgajiem strādniekiem: ”Bija nama tēvs, kas dēstīja vīna kalnu, uzcēla tam visapkārt sētu, izraka tanī vīna spaidu un uzcēla torni un iznomāja to strādniekiem, un pats aizceļoja.” Taču strādnieki izturējās pret vīna dārza īpašnieku nodevīgi un pat nogalināja viņa dēlu. Jēzus paskaidroja, ka līdzība neattiecās vienīgi uz miesīgajiem izraēliešiem, teikdams: ”Dieva valstība  no jums [izraēliešiem] tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” (Mateja 21:33—41, 43.)

11. Kāds garīgs vīna dārzs pastāvēja pirmajā gadsimtā, bet kas notika pēc apustuļu nāves?

¹¹ Šī jaunā ”tauta” izrādījās ”Dieva Israēls” — garīga tauta, ko veido svaidītie kristieši, kopskaitā 144 000. (Galatiešiem 6:16; 1. Pētera 2:9, 10; Atklāsmes 7:3, 4.) Jēzus salīdzināja šos mācekļus ar ”zariem” pie ”īstā vīna koka”, tas ir, sevis paša. Protams, tiek gaidīts, ka šie zari nesīs augļus. (Jāņa 15:1—5.) Mācekļiem jāveido sevī īpašības, kas piemita Kristum, un jāsludina ”šis valstības evanģelijs”. (Mateja 24:14; Galatiešiem 5:22.) Taču kopš divpadsmit apustuļu nāves lielum lielais vairākums no tiem, kas sevi uzskata par ”īstā vīna koka” zariem, ir izrādījušies neīsti kristieši un nesuši nevis labus augļus, bet mazvērtīgas un skābas vīnogas. (Mateja 13:24—30, 38, 39.)

12. Kāds nosodījums kristīgajai pasaulei ir ietverts Jesajas vārdos, un kas no tiem būtu jāmācās patiesajiem kristiešiem?

¹² Tāpēc var teikt, ka nosodījums, ko Jesaja izteica Jūdejai, mūsdienās attiecas uz kristīgo pasauli. Domājot par tās vēsturi — kariem, krusta kariem, inkvizīciju —, var redzēt, cik skābi ir bijuši tās augļi. Patiesajam vīna dārzam, ko veido svaidītie kristieši, un ”lielam pulkam” viņu līdzgaitnieku jāņem vērā Jesajas teiktais. (Atklāsmes 7:9.) Lai vīna dārza īpašnieks būtu apmierināts, viņiem gan katram atsevišķi, gan visiem kopā jānes augļi, kas īpašniekam ir patīkami.

”Mazvērtīgas un skābas vīnogas”

13. Ko Jehova darīs ar savu vīna dārzu, kas ir nesis sliktus augļus?

¹³ Tā kā Jehova ir ieguldījis ļoti daudz pūļu, veidodams un kopdams savu vīna dārzu, viņš ar pilnām tiesībām gaida, ka tas būs ”jauks vīna dārzs”. (Jesajas 27:2.) Taču  labu augļu vietā tajā izaug tikai ”mazvērtīgas un skābas vīnogas”, burtiskā tulkojumā — ”smirdošas” vai ”bojātas (puvušas) ogas”. (Jesajas 5:2, NW; zemsvītras piezīme; Jeremijas 2:21.) Tāpēc Jehova paziņo, ka viņš nojauks ”sētu”, kas aizsargāja tautu no visām pusēm. Tauta tiks ”aizlaista postā”, pamesta un piedzīvos sausumu. (Izlasiet Jesajas 5:6.) Mozus jau bija brīdinājis, ka tā notiks, ja tauta neklausīs Dieva bauslības prasībām. (5. Mozus 11:17; 28:63, 64; 29:22, 23.)

14. Kādus augļus Jehova gaida no savas tautas, un kādus augļus tā patiesībā nes?

¹⁴ Dievs vēlas, lai tauta nestu labus augļus. Jesajas laikabiedrs Miha paziņo: ”Ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” (Mihas 6:8; Cakarijas 7:9.) Taču tauta neņem vērā Jehovas izteiktos mudinājumus. ”[Dievs] sagaida tiesas un taisnības apziņu viņu vidū, bet — redzi — izlej asinis; Viņš sagaida taisnīgumu, bet — redzi — atskan vaimanas!” (Jesajas 5:7b.) Mozus paredzēja, ka neuzticīgā tauta nesīs indīgas vīnogas no ”Sodomas vīna koka”. (5. Mozus 32:32.) Acīmredzot starp Dieva bauslības pārkāpumiem, ko izraēlieši pieļauj, ir arī izvirtība, pat homoseksuālisms. (3. Mozus 18:22.) Daudzi rīkojas nežēlīgi un ”izlej asinis”, tāpēc skan apspiesto ļaužu ”vaimanas” — un šīs vaimanas ir sasniegušas vīna dārza Dēstītāja ausis. (Salīdzināt Ījaba 34:28.)

15., 16. Kā patiesajiem kristiešiem jārīkojas, lai viņi nenestu tikpat sliktus augļus kā izraēlieši?

¹⁵ Dievs Jehova ”mīl taisnību un tiesu”. (Psalms 33:5.) Viņš pavēlēja ebrejiem: ”Jums nebūs pielaist tiesā netaisnību; tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku.” (3. Mozus 19:15.) Tāpēc mums jāizturas citam pret citu  objektīvi, nav pieļaujams, ka mūsu spriedumus par cilvēkiem ietekmētu viņu ādas krāsa, vecums vai materiālais stāvoklis. (Jēkaba 2:1—4.) Ir īpaši svarīgi, lai pārraugi ”nedarītu neko ne aiz naida, ne aiz draudzības” un pirms katras lietas izšķiršanas vienmēr uzklausītu abas ieinteresētās puses. (1. Timotejam 5:21; Salamana Pamācības 18:13.)

¹⁶ Turklāt kristiešiem, kas dzīvo pasaulē, kur bieži tiek pārkāpti likumi, viegli varētu rasties negatīva vai dumpīga attieksme pret Dieva prasībām. Bet patiesajiem kristiešiem jābūt paklausīgiem Dieva likumiem. (Jēkaba 3:17.) Kaut gan ”tagadējā ļaunajā pasaulē” valda amoralitāte un varmācība, viņiem ”jāraugās nopietni uz to, kā [viņi] dzīvo: nevis kā negudri, bet kā gudri”. (Galatiešiem 1:4; Efeziešiem 5:15.) Kristieši nepieļauj, ka viņiem izveidotos brīvi uzskati par dzimumattiecībām, un, ja viņiem ar kādu cilvēku rodas domstarpības, viņi tās risina bez ”ātrsirdības, dusmām, bāršanās un zaimiem”. (Efeziešiem 4:31.) Cenzdamies dzīvot taisnīgi, patiesie kristieši sagādā godu Dievam un iegūst viņa labvēlību.

Maksa par alkatību

17. Kāda ļauna rīcība ir nosodīta Jesajas paziņojumā par pirmo nelaimi?

¹⁷ Astotajā pantā Jesaja vairs necitē Jehovas vārdus. Nosodīdams daļu no ”mazvērtīgajām un skābajām vīnogām”, kas ir izaugušas Jūdejā, viņš pats paziņo par pirmo no sešām nelaimēm: ”Bēdas tiem, kas ceļ namu pēc nama un iegūst tīrumu pēc tīruma, kamēr nekas vairs pāri nepaliek, un jūs esat vienīgie zemes īpašnieki! Manās ausīs skan tā Kunga Cebaota vārds: ”Tiešām, būs daudz lielu un skaistu postā aizlaistu namu, tie stāvēs tukši!” Jo desmit jūga vietas (birzumi) vīna dārza nesīs tikai vienu  vien spaini vīna un viens gomers sēklas tikai vienu pūru.” (Jesajas 5:8—10.)

18., 19. Kā Jesajas laikabiedri ignorē Jehovas likumus par īpašumu, un kas viņus sagaida nākotnē?

¹⁸ Senajā Izraēlā visa zeme patiesībā piederēja Jehovam. Katrai ģimenei bija Dieva piešķirts mantojums, ko tā drīkstēja izīrēt vai iznomāt, bet nedrīkstēja pārdot ”par dzimtīpašumu”. (3. Mozus 25:23.) Šis likums novērsa iespējamo patvaļu, piemēram, monopolu veidošanos uz nekustamo īpašumu. Tāpat likums pasargāja ģimenes no ieslīgšanas dziļā nabadzībā. Diemžēl Jūdejā bija cilvēki, kas, alkatības dzīti, pārkāpa Dieva likumus par īpašumu. Miha rakstīja: ”Viņi ar varu piesavinās laukus un atņem mājas, kas viņiem iepatīkas; tā viņi rīkojas varmācīgi ik pret vienu nama īpašnieku un pret viņa mantoto īpašumu.” (Mihas 2:2.) Bet Salamana Pamācību grāmatas 20. nodaļas 21. pantā ir lasāms brīdinājums: ”Mantojums, pēc kā sākumā cilvēks visai dzenas, beidzot izrādās tomēr ne visai svētīgs.”

¹⁹ Jehova apsola atņemt alkatīgajiem cilvēkiem negodīgā ceļā iegūto. Nami, ko viņi ar varu ir atņēmuši citiem, ”stāvēs tukši”. Zemes gabali, ko viņi iekāro, nesīs pavisam niecīgu ražu. Pravietojumā nav tieši norādīts, kā šie lāsti piepildīsies un kad tas notiks. Visticamāk, vismaz daļēji ir runa par apstākļiem, kas nākotnē radīsies, kad tauta tiks aizvesta gūstā uz Babilonu. (Jesajas 27:10.)

20. Kā kristieši var izvairīties no alkatības, kāda bija raksturīga daļai izraēliešu?

²⁰ Kristiešiem jāveido sevī neiecietība pret neremdināmu alkatību, kāda savulaik bija raksturīga daļai izraēliešu. (Salamana Pamācības 27:20.) Ja materiālajam tiek piešķirta pārāk liela nozīme, cilvēks viegli var ķerties pie negodīgiem  naudas iegūšanas paņēmieniem. Viņš var tikt iesaistīts aizdomīgos biznesa darījumos vai nereālistiskos plānos, kuru mērķis ir ātri nopelnīt naudu. ”Tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.” (Salamana Pamācības 28:20.) Tāpēc ir ļoti svarīgi būt apmierinātiem ar to, kas mums ir. (1. Timotejam 6:8.)

Briesmas, ko sevī slēpj apšaubāma izklaide

21. Kādi grēki tiek nosodīti Jesajas paziņojumā par otro nelaimi?

²¹ Tad Jesaja paziņo par nākamo nelaimi: ”Bēdas lai ir tiem, kas jau rīta agrumā kāro pēc reibinātājiem dzērieniem un sēd līdz vēlam vakaram, lai apreibinātos ar vīnu! Tur ir cītaras un kokles, bungas un flautas un vīns viņu dzīrēs, bet tā Kunga ceļus viņi neierauga, un Viņa roku darbu viņi neredz.” (Jesajas 5:11, 12.)

22. Kā izraēliešu rīcībā izpaužas mēra sajūtas trūkums, un kas tāpēc sagaida tautu?

²² Jehova ir ”laimīgs Dievs”, un viņam nav nekas pretī, ja viņa kalpi saprāta robežās izklaidējas. (1. Timotejam 1:11, NW.) Taču šie izpriecu meklētāji ir zaudējuši jebkādu mēra sajūtu. ”Kas piedzeŗas, tas piedzeŗas naktī,” teikts Bībelē. (1. Tesaloniķiešiem 5:7.) Arī tāda rīcība, protams, ir nosodāma, bet dzīrotāji, par kuriem runāts pravietojumā, sāk dzert jau rīta agrumā un dzer līdz pat vakaram! Viņi rīkojas tā, it kā Dieva nemaz nebūtu, it kā Dievs nevarētu saukt viņus pie atbildības. Jesaja paredz šādiem cilvēkiem bēdīgu nākotni. ”Manai tautai jāiet trimdā un cietumā saprāta trūkuma dēļ, viņas dižciltīgie cietīs badu, un plašākās tās daļas mocīsies slāpēs.” (Jesajas 5:13.) Tā kā cilvēki, kas pieder pie tautas, ar kuru Dievs ir noslēdzis derību, nevēlas rīkoties saprātīgi, tad viņi — gan augstie, gan zemie — nogrims ”ellē” jeb Šeolā. (Izlasiet Jesajas 5:14—17.)

23., 24. Kādās situācijās kristiešiem vajadzīga savaldība un mērenība?

 ²³ ”Dzīrošana” bija problēma arī dažiem kristiešiem pirmajā gadsimtā. (Galatiešiem 5:21; 2. Pētera 2:13.) Tāpēc nav jābrīnās, ka arī mūsdienās daži kristieši, kas ir veltījuši sevi Dievam, ir parādījuši sliktu spriestspēju, kad ir runa par saviesīgiem pasākumiem. Pēc pārliecīgas alkoholisko dzērienu lietošanas daži ir uzvedušies skaļi un trakulīgi. (Salamana Pamācības 20:1.) Ir pat bijuši tādi, kas pārāk liela izdzertā alkoholisko dzērienu daudzuma ietekmē ir rīkojušies amorāli. Reizēm saviesīgi pasākumi ir turpinājušies visu nakti, līdz ar to traucējot kristīgajai darbībai nākamajā dienā.

²⁴ Turpretī līdzsvarotu kristiešu dzīvē atspoguļojas Dievam tīkamas īpašības, un izklaides izvēlē viņi pauž savaldību un mērenību. Viņi ņem vērā apustuļa Pāvila padomu, kas lasāms Vēstulē romiešiem, 13. nodaļas 13. pantā: ”Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā.”

Nīstiet grēku, mīliet patiesību

25., 26. Kādu izraēliešiem raksturīgu nosodāmu domāšanas veidu Jesaja atmasko, pasludinādams trešo un ceturto nelaimi?

²⁵ Lūk, kā Jesaja pasludina trešo un ceturto nelaimi: ”Bēdas tiem, kas velk pie sevis netaisnību ar melu saitēm un grēku kā ar ratu virvēm! Kas saka: ”Lai Viņš steidzas, lai Viņš pasteidzina savu darbu, ka mēs to redzam! Lai notiek un piepildās Israēla Svētā lēmums, lai mēs to saredzam un lai tas mums top saprotams!” Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dēvē par saldu un saldu par rūgtu!” (Jesajas 5:18—20.)

²⁶ Cik spilgti šeit attēloti cilvēki, kas paraduši grēkot!  Viņi ir pieķērušies grēkam tā, kā darba dzīvnieki ir iejūgti ratos. Šie grēcinieki nebīstas nekādas nākotnē gaidāmas tiesas dienas. Viņi izsmējīgi saka: ”Lai [Dievs] pasteidzina savu darbu!” Viņi nevis pakļaujas Dieva bauslībai, bet sagroza lietu būtību, saucot ”ļaunu par labu un labu par ļaunu”. (Salīdzināt Jeremijas 6:15; 2. Pētera 3:3—7.)

27. Kā jārīkojas kristiešiem, lai viņi nesāktu līdzināties izraēliešiem?

²⁷ Kristiešiem pilnībā jāizvairās no šādas nostājas. Piemēram, viņi noraida pasaulē pieņemto uzskatu, ka netiklība un homoseksuālisms nav nekas slikts. (Efeziešiem 4:18, 19.) Tiesa, var gadīties, ka kristietis sper kļūmīgu soli, kura sekas var būt nopietns grēks. (Galatiešiem 6:1.) Draudzes vecākie ir gatavi palīdzēt tiem, kas ir paklupuši  un kam vajadzīga palīdzība. (Jēkaba 5:14, 15.) Viņi saka lūgšanas un dod uz Bībeli balstītus padomus, un garīga atlabšana ir iespējama. Pretējā gadījumā pastāv briesmas, ka cilvēks kļūs ”grēka vergs”. (Jāņa 8:34.) Kristieši nevis apsmej Dievu un aizmirst par gaidāmo tiesas dienu, bet cenšas palikt ”neaptraipīti un nevainojami” Jehovas priekšā. (2. Pētera 3:14; Galatiešiem 6:7, 8.)

28. Kādus grēkus Jesaja nosoda, pasludinādams beidzamās nelaimes, un kā kristieši var izvairīties no šādiem grēkiem?

²⁸ Tad Jesaja paziņo par beidzamajām nelaimēm: ”Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās! Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēka vīri reibinātāju dzērienu darināšanā, kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam!” (Jesajas 5:21—23.) Šie vārdi laikam bija domāti cilvēkiem, kas zemē pildīja tiesnešu pienākumus. Mūsdienās draudžu vecākie cenšas nebūt ”pašu acīs.. gudri”. Viņi pazemīgi pieņem padomus, ko dod citi vecākie, un precīzi seko organizatoriskiem norādījumiem. (Salamana Pamācības 1:5; 1. Korintiešiem 14:33.) Viņi ievēro mērenību alkoholisku dzērienu lietošanā un nelieto tos pirms draudzes pienākumu pildīšanas. (Hozejas 4:11.) Tāpat vecākie cenšas neradīt pat iespaidu, ka viņi kādam izrāda īpašu labvēlību viņa stāvokļa dēļ. (Jēkaba 2:9.) Pavisam citādi rīkojas kristīgās pasaules garīdznieki. Daudzi no viņiem attaisno grēkus, ko dara ietekmīgi un bagāti cilvēki, kaut gan tas ir tiešā pretrunā ar apustuļa Pāvila brīdinājumiem, kas lasāmi Vēstulē romiešiem, 1. nodaļas 18., 26. un 27. pantā, 1. vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 9. un 10. pantā, un Vēstulē efeziešiem, 5. nodaļas 3.—5. pantā.

29. Kāds briesmīgs gals gaida Jehovas vīna dārzu — izraēliešus?

²⁹ Sava pravietiskā vēstījuma nobeigumā Jesaja apraksta  briesmīgo galu, kāds gaida tos, kas ”ir atmetuši tā Kunga.. bauslību” un nav nesuši taisnīgus augļus. (Jesajas 5:24, 25; Hozejas 9:16; Maleahija 3:19.) Viņš paziņo: ”[Jehova] pacels par zīmi karogu tālajām pagānu tautām un aicinās kādu no tām no zemes gala, un redzi, tā steigšus jau tuvojas.” (Jesajas 5:26; 5. Mozus 28:49; Jeremijas 5:15.)

30. Kurš atvedīs tautu, kas uzbruks Jehovas tautai, un ar ko šis uzbrukums beigsies?

³⁰ Senos laikos kārts, kas bija uzstādīta augstā vietā, noderēja par ”karogu”, norādot uz karaspēka pulcēšanās vietu. (Salīdzināt Jesajas 18:3; Jeremijas 51:27.) Šoreiz Jehova pats atvedīs kādu vārdā nenosauktu tautu, kas izpildīs viņa spriedumu. * Viņš ”aicinās kādu no tām” jeb ”svelps” (LB-26), tas ir, pievērsīs šīs tautas uzmanību savai nepaklausīgajai tautai kā kaut kam tādam, ko ir vērts iekarot. Pēc tam pravietis apraksta lauvām līdzīgo iekarotāju ātro un šausminošo uzbrukumu — viņi ”sagrābj laupījumu”, tas ir, Dieva tautu, ”un to aiznes” gūstā. (Izlasiet Jesajas 5:27—30a.) Jehovas tautas zemei klāsies ļoti bēdīgi. ”Kad raudzīsies uz zemi, tur klāsies baiga tumsa, un aiz miglas un padebesu segas vairs neliksies gaisma spīdam.” (Jesajas 5:30b.)

31. Kā patiesie kristieši var pasargāt sevi no soda, ko saņēma izraēlieši, kuri bija Jehovas vīna dārzs?

³¹ Vīna dārzs, ko Jehova stādīja ar tādu mīlestību, ir izrādījies neauglīgs, tas ir derīgs vienīgi iznīcināšanai. Jesajas stāstījums ir ļoti pamācošs visiem, kas kalpo Jehovam mūsdienās. Šiem cilvēkiem jācenšas nest tikai taisnīgus augļus, jo tā viņi var cildināt Jehovu un iegūt glābšanu.

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 83. lpp.]

Grēcinieks ir saistīts ar grēku tikpat cieši kā darba dzīvnieks ar ratiem, kuros tas iejūgts

 [Attēls pa visu lapu 85. lpp.]