Sestā nodaļa

Dievs Jehova apžēlojas par atlikumu

Jesajas 4:2—6

1., 2. Kādu paredzējumu pravietis Jesaja izsaka par Jūdeju un Jeruzalemi?

PĀR biezi apdzīvotu apgabalu brāžas spēcīga vētra. Stipri vēji, lietusgāzes un plūdi nodara zemei milzīgu postu — tiek sagrautas mājas, sabojāta gaidāmā raža, iet bojā pat cilvēki. Taču drīz vētra norimstas un iestājas mierīgs laiks. Tiem, kas ir palikuši dzīvi, jāķeras pie darba, jo viss ir jāatjauno un jālabo.

² Par kaut ko līdzīgu ir runa paredzējumā, ko pravietis Jesaja izsaka par Jūdeju un Jeruzalemi. Negaisa mākoņi, kas attēlo Dieva spriedumu, draudīgi tuvojas — un tam ir pamatots iemesls! Tautas vaina ir ļoti liela. Gan valdnieki, gan vienkāršie ļaudis ir piepildījuši zemi ar netaisnību un asinsizliešanu. Ar Jesajas starpniecību Jehova atklāj Jūdejas iedzīvotāju vainu un brīdina, ka viņš sodīs nepaklausīgo tautu. (Jesajas 3:25.) Pēc šīs ”vētras” Jūdejas zeme tiks atstāta galējā postā. Domas par gaidāmajiem notikumiem noteikti apbēdina Jesaju.

3. Kādas labas ziņas satur Dieva iedvesmotais vēstījums, kas lasāms Jesajas grāmatas 4. nodaļā, no 2. līdz 6. pantam?

³ Tomēr ir arī labas ziņas! Jehovas taisnīgā sprieduma izpildes vētra norims, un cilvēku atlikums paliks dzīvs. Jehova žēlsirdīgi mīkstinās savu spriedumu Jūdejai. Dieva  iedvesmotajā vēstījumā, kas lasāms Jesajas grāmatas 4. nodaļā, no 2. līdz 6. pantam, ir runa par šo svētībām bagāto laiku. Iespaids ir tāds, it kā parādītos saule, kas slēpusies aiz mākoņiem; sprieduma izpildes ainas, kas Jesajas grāmatā atrodamas no 2. nodaļas 6. panta līdz 4. nodaļas 1. pantam, nomaina brīnišķīgā veidā atjaunotas zemes un tautas apraksts.

4. Kāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība Jesajas pravietojumam par cilvēku atlikuma izglābšanu?

⁴ Jesajas pravietojums par cilvēku atlikuma izglābšanu un par drošību, kādā šie cilvēki dzīvo, piepildās arī mūsdienās — ”laiku beigu posmā”. (Jesajas 2:2—4.) Pievērsīsim lielāku uzmanību šai svarīgajai Jesajas grāmatas daļai, kurai ir pravietiska nozīme un no kuras var daudz ko mācīties par Jehovas žēlsirdību un par to, kā mums personīgi ir iespējams šo žēlsirdību izjust.

”Tā Kunga jauno atvašu dzinums”

5., 6. a) Kā Jesaja apraksta mierīgo laiku, kas nāks pēc gaidāmās vētras? b) Uz ko norāda apzīmējums ”jauno atvašu dzinums”, un ko tas nozīmē Jūdejas zemei?

⁵ Jesaja pievēršas mierīgākam laikam, kas nāks pēc gaidāmās vētras, un viņa vēstījuma stils kļūst sirsnīgs: ”Tanī dienā tā Kunga jauno atvašu dzinums būs par glītumu un par godu un zemes auglis par lepnumu un jaukumu Israēla izglābtajiem.” (Jesajas 4:2.)

⁶ Jesaja šeit runā par atjaunošanu. Senebreju valodas lietvārds, kas tulkots ar vārdiem ”jauno atvašu dzinums”, nozīmē ’tas, kas uzdīgst, dzinums, zars’. Šis vārds tiek saistīts ar labklājību, pieaugumu un Jehovas svētībām. Tātad Jesaja tēlo cerības pilnu ainu — gaidāmā izpostīšana nebūs uz visiem laikiem. Ar Jehovas svētību kādreiz  auglīgā Jūdejas zeme atkal nesīs bagātīgu ražu. * (3. Mozus 26:3—5.)

7. Kādā ziņā Jehovas dzinums ”būs par glītumu un par godu”?

⁷ Jesaja spilgti apraksta, cik iespaidīgas pārmaiņas ir gaidāmas. Jehovas dzinums ”būs par glītumu un par godu”. Vārds ”glītums” atsauc atmiņā to, cik skaista bija Apsolītā zeme pirms vairākiem gadsimtiem, kad Jehova to piešķīra izraēliešiem. Zeme bija tik skaista, ka bija ”jaukāka par visām zemēm”. (Ecēhiēla 20:6.) Tātad Jesajas teiktie vārdi cilvēkiem apliecina, ka Jūdejas zeme atgūs savu kādreizējo  godu un skaistumu. Tā būs tik krāšņa kā dārgakmens.

8. Kas būs tie cilvēki, kuri redzēs zemes atjaunoto skaistumu, un kā Jesaja apraksta viņu izjūtas?

⁸ Bet kas būs tie cilvēki, kuri redzēs zemes atjaunoto skaistumu? Jesaja viņus sauc par ”Israēla izglābtajiem”. Jā, būs tādi cilvēki, kas paliks dzīvi paredzētās pazemojošās izpostīšanas laikā. (Jesajas 3:25, 26.) Izglābto atlikums atgriezīsies Jūdejā un piedalīsies tās atjaunošanā. Tiem, kas būs atgriezušies, — ”izglābtajiem” — atjaunotās zemes bagātīgā raža kļūs par ”lepnumu un jaukumu”. (Jesajas 4:2.) Pazemojumu, ko viņi piedzīvoja, kad zeme tika nopostīta, nomainīs atgriezušās lepnuma jūtas.

9. a) Kas, piepildoties Jesajas vārdiem, notika 537. gadā p.m.ē.? b) Kāpēc var teikt, ka starp ”izglābtajiem” ir arī izsūtījumā dzimušie? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

⁹ Kā jau Jesaja bija paredzējis, 607. gadā p.m.ē. sākās sprieduma izpildes vētra — babilonieši nopostīja Jeruzalemi un daudzi izraēlieši gāja bojā. Bija arī tādi, kas palika dzīvi un tika aizvesti gūstā uz Babilonu, bet, ja Dievs par viņiem nebūtu apžēlojies, tad nebūtu izdzīvojis neviens. (Nehemijas 9:31.) Beigu beigās Jūdeja tika pilnīgi pamesta. (2. Laiku 36:17—21.) Tomēr pēc kāda laika, 537. gadā p.m.ē., žēlastības Dievs ļāva ”izglābtajiem” atgriezties Jūdejā un atjaunot tīro pielūgsmi. * (Ezras 1:1—4; 2:1.) Trimdinieki, kas atgriezās dzimtenē, no sirds nožēloja savus grēkus, kā to spilgti parāda 137. psalms, kas acīmredzot sarakstīts trimdas laikā vai neilgi pēc pārnākšanas no tās. Atgriezušies Jūdejā, viņi apstrādāja un apsēja zemi.  Iedomājieties, kā viņi jutās, redzot, ka Dievs svētī viņu pūles un dara zemi auglīgu kā ”Ēdenes dārzs”! (Ecēhiēla 36:34—36.)

10., 11. a) Kādā ziņā Bībeles pētnieki 20. gadsimta sākumā atradās ”lielās Bābeles” gūstā? b) Kā Jehova svētīja garīgo izraēliešu atlikumu?

¹⁰ Līdzīga atjaunošana ir notikusi mūsdienās. 20. gadsimta sākumā Bībeles pētnieki (tā toreiz sauca Jehovas lieciniekus) garīgā ziņā bija nonākuši gūstā ”lielajā Bābelē” — viltus reliģijas pasaules impērijā. (Atklāsmes 17:5.) Kaut arī Bībeles pētnieki bija atmetuši daudzas viltus reliģijas mācības, viņi joprojām nebija brīvi no vairākiem babiloniskiem priekšstatiem un paradumiem. Garīdznieku organizēto vajāšanu dēļ daži no viņiem bija ieslodzīti cietumā. Viņu garīgā zeme — reliģiskie, garīgie īpašumi — bija pamesta postā.

¹¹ Bet 1919. gada pavasarī Jehova apžēlojās par garīgo izraēliešu atlikumu. (Galatiešiem 6:16.) Jehova redzēja, ka tie nožēlo grēkus un vēlas viņu pielūgt patiesībā, tāpēc viņš tos atbrīvoja no ieslodzījuma un, galvenais, no garīgā gūsta. Dievs atkal piešķīra ”izglābtajiem” garīgos īpašumus, kuriem viņš lika bagātīgi zelt. Šie garīgie īpašumi ir kļuvuši tik pievilcīgi un skaisti, ka miljoniem citu dievbijīgu cilvēku ir pievienojušies atlikumam patiesajā pielūgsmē.

12. Kā Jesajas teiktie vārdi palīdz saprast, cik žēlsirdīgi Jehova izturas pret savu tautu?

¹² Jesajas teiktie vārdi palīdz saprast, cik žēlsirdīgi Dievs izturas pret savu tautu. Kaut gan izraēliešu tauta kopumā novērsās no Jehovas, viņš apžēlojās par atlikumu, kas nožēloja grēkus. Mums var sniegt mierinājumu apziņa, ka pat cilvēki, kas ir nopietni kļūdījušies, var atgriezties pie Jehovas un saglabāt cerību. Ja viņi nožēlo grēkus, tad  nav nekāda pamata domāt, ka Jehova neparādīs žēlsirdību, jo viņš nenoraida nožēlas pārņemtu sirdi. (Psalms 51:19.) Bībelē lasāms apliecinājums: ”Žēlīgs un lēnīgs ir tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.” (Psalms 103:8, 13.) Tāds žēlsirdīgs Dievs katrā ziņā ir pelnījis, ka viņu slavē!

Atlikums kļūst svēts Jehovas acīs

13. Kas Jesajas grāmatas 4. nodaļas 3. pantā ir sacīts par atlikumu, kuram Jehova parādīs žēlsirdību?

¹³ Mēs jau lasījām par atlikumu, kam Jehova parādīs žēlsirdību, bet tagad Jesaja pastāsta par šiem cilvēkiem vairāk. Viņš raksta: ”Tad Ciānā pāri palikušie un Jeruzālemē savu dzīvību paglābušie tiks nosaukti — ”Viņa svētie”, visi, kas Jeruzālemē uz dzīvi pierakstīti.” (Jesajas 4:3.)

14. Kas ir ”pāri palikušie” un ”savu dzīvību paglābušie”, un kāpēc Jehova par viņiem apžēlosies?

¹⁴ Kas ir ”pāri palikušie” un ”savu dzīvību paglābušie”? Tie ir iepriekšējā pantā minētie izglābtie — ebreju trimdinieki, kam tiks ļauts atgriezties Jūdejā. Jesaja paskaidro, kāpēc Jehova par viņiem apžēlosies — šie cilvēki būs ”Viņa svētie”. Svētums ir ”reliģiska tīrība vai skaidrība”. Būt svētiem nozīmē būt tīriem un skaidriem vārdos un darbos, atbilst Jehovas noteiktajām normām par to, kas ir pareizs un pieņemams. Jehova apžēlosies par cilvēkiem, kas ir ”Viņa svētie”, un ļaus tiem atgriezties ”svētajā pilsētā” — Jeruzalemē. (Nehemijas 11:1.)

15. a) Kādu ebreju paradumu atsauc atmiņā vārdi ”Jeruzālemē uz dzīvi pierakstīti”? b) Kāds nopietns brīdinājums ir ietverts tajā, ko rakstīja Jesaja?

¹⁵ Vai uzticīgais atlikums tur arī paliks? Tā locekļi tiks ”Jeruzālemē uz dzīvi pierakstīti”, apsola Jesaja. Šie vārdi atsauc atmiņā ebreju paradumu veidot sīkus izraēliešu  ģimeņu un cilšu sarakstus. (Nehemijas 7:5.) Būt atzīmētam šādā sarakstā nozīmēja būt dzīvam, jo tad, kad cilvēks nomira, viņa vārds no saraksta tika izsvītrots. Citās vietās Bībelē var lasīt par simbolisku sarakstu jeb grāmatu, kur ierakstīti to cilvēku vārdi, kurus Jehova atalgo ar dzīvību. Taču šajā grāmatā vārdi tiek ierakstīti tikai ar zināmiem noteikumiem, jo Jehova šos vārdus var izdzēst. (2. Mozus 32:32, 33; Psalms 69:29.) Tātad tajā, ko rakstīja Jesaja, ir ietverts nopietns brīdinājums: cilvēki, kas atgriezīsies dzimtenē, varēs dzīvot atjaunotajā zemē tikai tad, ja viņi paliks svēti Dieva acīs.

16. a) Ko Jehova prasīja no tiem cilvēkiem, kuriem viņš 537. gadā p.m.ē. ļāva doties atceļā uz Jūdeju? b) Kāpēc var teikt, ka žēlsirdība, ko Jehova ir parādījis svaidīto atlikumam un ”citām avīm”, nav bijusi veltīga?

¹⁶ 537. gadā p.m.ē. atlikums, kas atgriezās Jeruzalemē, darīja to ar tīriem motīviem — lai atjaunotu patieso pielūgsmi. Atgriezties nedrīkstēja neviens, kas bija sevi aptraipījis, iesaistīdamies pagāniskā reliģijā vai ļaundarībās, no kurām Jesaja bija stingri brīdinājis. (Jesajas 1:15—17.) Doties atceļā uz Jūdeju varēja tikai tie, ko Jehova uzskatīja par svētiem. (Jesajas 35:8.) Kaut kas līdzīgs ir noticis ar svaidīto atlikumu. Kopš 1919. gada, kad tā locekļi tika atbrīvoti no garīgā gūsta, viņi visiem spēkiem ir centušies palikt svēti Dieva acīs, un tagad kopā ar viņiem ir miljoniem ”citu avju” — cilvēku, kuriem ir perspektīva mūžīgi dzīvot uz zemes. (Jāņa 10:16.) Viņi visi ir atbrīvojušies no babiloniskām mācībām un ieradumiem. Ikviens no viņiem cenšas ievērot Dieva augstās morāles normas. (1. Pētera 1:14—16.) Žēlsirdība, ko viņiem ir parādījis Jehova, nav bijusi veltīga.

17. Kuru cilvēku vārdus Jehova ieraksta savā ”dzīvības grāmatā”, un ko mums būtu jāapņemas darīt?

¹⁷ Atcerieties, ka Jehova ievēroja tos izraēliešus, kas bija  svēti, un pierakstīja viņu vārdus ”uz dzīvi”. Arī mūsdienās Jehovam nepaliek nepamanīti mūsu pūliņi būt garīgi un fiziski tīriem un ”nodot sevi pašus par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri”. (Romiešiem 12:1.) Visus cilvēkus, kas tā dzīvo, viņš atzīmē savā ”dzīvības grāmatā” — simboliskā sarakstā, kur minēti to cilvēku vārdi, kuriem ir izredzes saņemt mūžīgu dzīvi vai nu debesīs, vai uz zemes. (Filipiešiem 4:3; Maleahija 3:16.) Tāpēc darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai arī turpmāk būtu svēti Dieva acīs, jo tad mūsu vārds paliks šajā ļoti vērtīgajā ”grāmatā”. (Atklāsmes 3:5.)

Solījums ar mīlestību rūpēties

18., 19. Kādu attīrīšanu, saskaņā ar Jesajas grāmatas 4. nodaļas 4. un 5. pantu, Jehova veiks, un kā viņš to darīs?

¹⁸ Tālāk Jesaja stāsta, kā atjaunotās zemes iemītnieki kļūs svēti un kādas svētības viņus gaida: ”Kad tas Visuvarenais Kungs nomazgās Ciānas sievu un meitu nešķīstumus un iznīdēs Jeruzālemes vidū tās daudzos asins grēkus ar tiesas un šķīstīšanas garu, tad tas Kungs klās pār visu Ciānas kalnu un tā svētku sapulcēm padebesi un dūmus dienā un uguns gaismas mirdzumu naktī; un pār visu, kas goda pilns, tā Kunga godība klāsies kā aizsargs un patvērums.” (Jesajas 4:4, 5.)

¹⁹ Iepriekš Jesaja izteica nosodījumu ”Ciānas meitām”, kas slēpa savu morālo pagrimumu, nēsājot krāšņas rotaslietas. Viņš atmaskoja arī visas tautas vainu asinsizliešanā un mudināja cilvēkus attīrīties. (Jesajas 1:15, 16; 3:16—23.) Bet šajos pantos Jesaja runā par nākotnē gaidāmu laiku, kad Dievs pats ”nomazgās.. nešķīstumus” jeb morālu netīrību un ”iznīdēs.. asins grēkus”. (Jesajas 4:4.) Kā šī attīrīšana notiks? Tā tiks veikta ar ”tiesas un šķīstīšanas [”uguns”, LB-26] garu”. Jeruzalemes nopostīšana  un ļaužu aizvešana trimdā uz Babilonu nozīmēs, ka ir izpildīts Dieva tiesas spriedums un izpaudušās viņa ugunīgās dusmas pret garīgā ziņā netīru tautu. Cilvēki, kas paliks dzīvi šo nelaimju laikā un atgriezīsies dzimtenē, būs kļuvuši pazemīgi un būs attīrīti. Tāpēc viņi būs svēti Jehovas acīs un izjutīs viņa žēlsirdību. (Salīdzināt Maleahija 3:2, 3.)

20. a) Ko atsauc atmiņā ”padebeša”, ”dūmu” un ”uguns gaismas” pieminēšana? b) Kāpēc attīrītajiem trimdiniekiem nebūs iemesla bīties?

²⁰ Ar Jesajas starpniecību Jehova apsola, ka viņš ar mīlestību rūpēsies par attīrīto atlikumu. Fakts, ka Jesaja piemin ”padebesi”, ”dūmus” un ”uguns gaismu”, atsauc atmiņā to, kā Jehova rūpējās par izraēliešiem pēc viņu iziešanas no Ēģiptes. ”Mākoņu un uguns stabs” viņus pasargāja no ēģiptiešiem, kas dzinās viņiem pakaļ, un šis  pats stabs rādīja viņiem ceļu tuksnesī. (2. Mozus 13:21, 22; 14:19, 20, 24.) Kad Jehova parādījās Sīnāja kalnā, šis kalns ”viss.. kūpēja”. (2. Mozus 19:18.) Tātad attīrītajiem trimdiniekiem nebūs iemesla bīties. Jehova būs viņu Sargs. Jehova būs kopā ar viņiem gan tad, kad viņi sanāks kopā savās mājās, gan tad, kad viņi pulcēsies svētās sanāksmēs.

21., 22. a) Kādam nolūkam bieži tika celta nojume vai būda? b) Kādas perspektīvas paveras attīrītajam atlikumam?

²¹ Jesaja pabeidz stāstīt par aizsardzību, ko nodrošina Dievs, pievēršot uzmanību ikdienas dzīvei. Viņš raksta: ”[Būs] patvertne, kas dos pavēni no saules karstuma dienā un pajumti negaisā un lietū.” (Jesajas 4:6.) Šāda patvertne bieži bija nojume vai būda, kas tika uzcelta vīna dārzā vai laukā un kas sniedza tik nepieciešamo patvērumu no kveldējošās saules sausajā sezonā un no aukstuma un negaisa lietus sezonā. (Salīdzināt Jonas 4:5.)

²² Kad attīrītā atlikuma locekļi saskarsies ar vajāšanām, kuru karstums draudēs viņus aprīt, un ar vētrainu pretestību, Jehova viņiem sniegs aizsardzību, drošību un patvērumu. (Psalms 91:1, 2; 121:5.) Šiem cilvēkiem paveras lieliskas perspektīvas: ja viņi atsacīsies no nepareiziem uzskatiem un paradumiem, kas nāk no Babilonas, ja viņi ļaus, lai Jehovas tiesas spriedumi viņus attīra, un centīsies palikt svēti, tad viņi paliks drošībā — it kā ”patvertnē”, Dieva aizsardzībā.

23. Kāpēc Jehova ir svētījis atlikušos svaidītos un viņu līdzgaitniekus?

²³ Pievērsiet uzmanību: vispirms notiek attīrīšana, svētības seko pēc tam. Tā ir noticis arī mūsdienās. 1919. gadā svaidīto atlikums pazemīgi ļāva, lai viņus attīra, un Jehova ”nomazgāja” viņu netīrumus. Kopš tā laika ir parādījies ”liels pulks” citu avju, un arī šie cilvēki ļauj, lai  Jehova viņus attīra. (Atklāsmes 7:9.) Atlikušie svaidītie un viņu līdzgaitnieki, kas ir šādi attīrīti, ir saņēmuši svētības: Jehova ar mīlestību rūpējas par viņiem. Tiesa, Jehova neizmanto brīnumainus paņēmienus, lai novērstu vajāšanas un pretestību. Taču viņš aizsargā savus kalpus un ir tiem uzcēlis it kā ”patvertni, kas dod pavēni.. un pajumti negaisā”. Kā viņš to ir izdarījis?

24. Kas liecina par to, ka Jehova ir svētījis savu tautu kā organizāciju?

²⁴ Padomāsim par šādu faktu: dažas no visvarenākajām valdībām cilvēces vēsturē ir aizliegušas Jehovas lieciniekiem sludināt vai pat ir centušās viņus pilnīgi iznīcināt, tomēr liecinieki ir palikuši nelokāmi un turpinājuši aktīvi sludināt. Kāpēc varenas valstis nav spējušas apstādināt šīs samērā nelielās un šķietami neaizsargātās ļaužu grupas darbību? Tāpēc, ka Jehova ir devis saviem garīgi attīrītajiem kalpiem ”patvertni”, ko neviens cilvēks nespēj sagraut.

25. Ko mums personīgi nozīmē tas, ka Jehova ir mūsu Sargs?

²⁵ Bet ko var teikt par mums personīgi? Lai gan Jehova ir mūsu Sargs, tas nenozīmē, ka šajā sistēmā mums nav nekādu problēmu. Daudzu Dievam uzticīgu kristiešu dzīvē ir ļoti sarežģītas situācijas: viņi var nonākt trūkumā, ciest kādas dabas katastrofas vai karadarbības dēļ, viņi var saslimt vai pat nomirt. Ja mūs piemeklē nelaime, nekādā ziņā neaizmirsīsim, ka Dievs ir ar mums. Viņš mūs aizsargā garīgi, dodams visu nepieciešamo, pat ”spēka pārpilnību”, lai mēs arī pārbaudījumos varētu palikt viņam uzticīgi. (2. Korintiešiem 4:7.) Viņa klātbūtnē mēs esam drošībā, un mums nav jābīstas. Kamēr vien mēs darīsim visu iespējamo, lai paliktu svēti viņa acīs, nekas ”mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības”. (Romiešiem 8:38, 39.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēls 63. lpp.]

Jūdejai tuvojas negaiss, kas attēlo Dieva tiesas spriedumu