Astotā nodaļa

Dievs Jehova savā svētajā templī

Jesajas 6:1—13

1., 2. a) Kad pravietim Jesajam tiek dots redzējums par templi? b) Kāpēc ķēniņš Usija zaudēja Jehovas labvēlību?

”TANĪ gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu.” (Jesajas 6:1, LB-65r.) Ar šiem pravieša vārdiem sākas Jesajas grāmatas 6. nodaļa. Ir 778. gads p.m.ē.

² Usija bija Jūdejas ķēniņš 52 gadus (skat. 2. Laiku 26:3, LB-26), un viņa valdīšanas lielākā daļa bija ļoti sekmīga. Tā kā Usija darīja to, kas ”bija taisns tā Kunga acīs”, Dievs atbalstīja viņa darbību — karus, celtniecību un zemkopību. Taču Usijas panākumi kļuva arī par viņa krišanas iemeslu. Ar laiku viņa sirds kļuva augstprātīga, un ”viņš sacēlās pret to Kungu, savu Dievu, ar to, ka viņš iegāja tā Kunga namā, lai.. nestu kvēpināmo upuri”. Šīs pārgalvīgās rīcības dēļ, kā arī tādēļ, ka Usija sadusmojās uz priesteriem, kas viņam aizrādīja, viņš nomira spitālīgs. (2. Laiku 26:3—22.) Aptuveni šajā laikā Jesaja sāka kalpot par pravieti.

3. a) Vai Jesaja redz pašu Jehovu? Paskaidrojiet. b) Ko Jesaja redz, un kāpēc viņam tiek dots šāds redzējums?

³ Bībelē nav teikts, kur Jesaja atrodas, kad viņš redz parādību. Bet tas, ko viņš skata ar savām acīm, katrā ziņā ir parādība, nevis pats Visvarenais, jo ”Dievu neviens [cilvēks] nekad nav redzējis”. (Jāņa 1:18; 2. Mozus 33:20.)  Protams, redzēt Radītāju, Jehovu, kaut arī tikai parādībā, tik un tā ir iespaidīgi. Visuma Valdnieks, kurš ir jebkuras likumīgas varas Avots, sēž augstā tronī, kas simbolizē to, ka viņš ir mūžīgs Ķēniņš un Tiesnesis. Viņa garā, plandošā tērpa apakšmala piepilda templi. Jesaja tiek aicināts sākt pravieša kalpošanu un šādā veidā cildināt Jehovas suverēno varu un taisnīgumu. Lai sagatavotu viņu kalpošanai, viņam tiek dots redzējums, kurā atspoguļots Dieva svētums.

4. a) Kāpēc jāsecina, ka Bībelē atrodamie redzējumu apraksti, kuros minēts Jehovas izskats, ir simboliski? b) Ko par Jehovu var uzzināt no Jesajas redzējuma?

⁴ Redzējuma aprakstā Jesaja neko nemin par Jehovas izskatu — ar to viņa vēstījums atšķiras no Ecēhiēla, Daniēla un Jāņa stāstījumiem par to, ko redzēja viņi. Turklāt minētajos aprakstos var pamanīt atšķirības attiecībā uz to, kas ir redzams debesīs. (Ecēhiēla 1:26—28; Daniēla 7:9, 10; Atklāsmes 4:2, 3.) Taču mums jāpatur prātā šo redzējumu jēga un nolūks. Tajos netiek sniegts burtisks Jehovas un viņa tuvākās apkārtnes apraksts. Cilvēka acis nespēj saskatīt to, kas ir garīgs, un cilvēka prāts ar savām ierobežotajām iespējām nevar aptvert garīgās pasaules realitātes. Tātad parādībās nepieciešamā informācija tiek sniegta tādā veidā, lai tā būtu saprotama cilvēkiem. (Salīdzināt Atklāsmes 1:1.) Parādībā, ko redzēja Jesaja, Dieva izskata apraksts nav nepieciešams. Ar tās palīdzību Jesajam tiek darīts zināms, ka Jehova ir savā svētajā templī, ka viņš ir svēts un ka viņa tiesas spriedumi ir tīri.

Serafi

5. a) Kas ir serafi, un ko šis vārds nozīmē? b) Kāpēc serafi apsedz savas sejas un kājas?

⁵ Klausieties! Jesaja turpina stāstījumu: ”Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs  apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja.” (Jesajas 6:2.) Jesajas grāmatas sestā nodaļa ir vienīgā vieta Bībelē, kur pieminēti serafi. Kā redzams, viņi ir eņģeļi, Jehovas kalpi, kas ieņem ļoti augstu, privileģētu un godājamu stāvokli un kalpo Jehovas debesu troņa tuvumā. Atšķirībā no lepnā ķēniņa Usijas viņi izturas pret savu stāvokli ar pazemību un pieticību. Tā kā serafi atrodas debesu Suverēna tuvumā, ar vienu spārnu pāri viņi apsedz savu seju; aiz cieņas pret svēto vietu viņi apsedz savas kājas ar otru spārnu pāri. Būdami pavisam tuvu Visuma Pavēlniekam, serafi cenšas izturēties pēc iespējas neuzkrītošāk, lai nenovērstu uzmanību no Dieva personības spožuma. Vārds ”serafi” nozīmē ’ugunīgie, degošie’, un tas liek domāt, ka viņi izstaro spožumu, tomēr viņi paslēpj savu seju no Jehovas lielākā spožuma un godības.

6. Kāds ir serafu stāvoklis attiecībā pret Jehovu?

⁶ Ar trešo spārnu pāri serafi lido, kā arī ”lidinās” jeb it kā stāv savās vietās. (Salīdzināt 5. Mozus 31:15.) Par viņu novietojumu profesors Francs Delics raksta: ”Serafi patiesībā neatradās virs galvas Tam, kurš sēdēja tronī, viņi tikai lidinājās pāri Viņa tērpam, ar ko bija piepildīta telpa.” (Commentary on the Old Testament.) Tas skan loģiski. Serafi ”lidinājās pār” Jehovu nevis tādā nozīmē, ka būtu par viņu pārāki, bet gan apkalpoja Jehovu, būdami paklausīgi un gatavi pakalpot.

7. a) Kādu uzdevumu serafi pilda? b) Kāpēc serafi pasludina Dieva svētumu trīs reizes?

⁷ Pievērsīsim uzmanību, ko saka šie serafi, kuriem ir piešķirta tik izcila privilēģija. ”Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: ”Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!”” (Jesajas 6:3.) Serafu uzdevums ir rūpēties, lai visā Visumā, pie kura pieder arī  Zeme, tiktu pasludināts Jehovas svētums un atzīta viņa godība. Jehovas godība ir redzama visā, ko viņš ir radījis, un drīz to redzēs visi zemeslodes iedzīvotāji. (4. Mozus 14:21; Psalms 19:2—4; Habakuka 2:14.) Trīskāršais paziņojums ”svēts, svēts, svēts” nenorāda uz trīsvienību. Ar to tiek trīskārt uzsvērts Dieva svētums. (Salīdzināt Atklāsmes 4:8.) Jehova ir svēts visaugstākajā mērā.

8. Kas notiek, skanot serafu paziņojumam?

⁸ Serafu skaits nav minēts, bet, iespējams, līdzās tronim atrodas serafu grupas. Melodiskā dziesmā tās viena pēc otras atkārto paziņojumu par Dieva svētumu un godību. Kas notiek, skanot šim paziņojumam? Jesaja turpina: ”Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem.” (Jesajas 6:4.) Bībelē dūmi un mākonis bieži norāda uz redzamu Dieva klātbūtnes izpausmi. (2. Mozus 19:18; 40:34, 35; 1. Ķēniņu 8:10, 11; Atklāsmes 15:5—8.) Tā ir godība, kurai mēs, cilvēki, nevaram tuvoties.

Necienīgs, bet attīrīts

9. a) Kā redzējums iespaido Jesaju? b) Kāds pretstats ir starp Jesaju un ķēniņu Usiju?

⁹ Jehovas troņa redzējums dziļi iespaido Jesaju. Viņš raksta: ”Es izsaucos: ”Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, to Kungu Cebaotu!”” (Jesajas 6:5.) Cik milzīgs pretstats ir starp Jesaju un ķēniņu Usiju! Usija patvaļīgi uzņēmās svaidīto priesteru pienākumus un bez jebkādas godbijības iegāja tempļa svētajā nodalījumā. Kaut arī Usija redzēja zelta lukturus, zelta kvēpināmo altāri un galdus, uz kuriem tika likta ”Klātbūtnes maize”,  viņš neredzēja Jehovas seju, kurā atspoguļotos labvēlība, un nesaņēma no Jehovas nekādu īpašu uzdevumu. (1. Ķēniņu 7:48—50, NW; zemsvītras piezīme.) Turpretī pravietis Jesaja nemēģina rīkoties bez priesteru ziņas vai ar varu ielauzties templī. Tomēr viņš parādībā redz Jehovu viņa svētajā templī un tiek pagodināts ar to, ka saņem uzdevumu no paša Dieva. Serafi pat neuzdrošinās palūkoties uz tronī sēdošo tempļa Kungu, bet Jesajam tiek ļauts parādībā skatīt ”Ķēniņu, to Kungu Cebaotu”.

10. Kāpēc Jesaju pārņem bailes, kad viņš redz šo parādību?

¹⁰ Redzēdams pretstatu starp Dieva svētumu un savu grēcīgumu, Jesaja jūtas ļoti netīrs. Baiļu pārņemts, viņš domā, ka mirs. (2. Mozus 33:20.) Jesaja dzird serafus slavējam Dievu ar tīrām lūpām, bet viņa paša lūpas ir netīras, turklāt tās ir vēl netīrākas tāpēc, ka netīras lūpas ir tautai, kuras vidū viņš dzīvo un kuras runu dzird. Jehova ir svēts, un viņa kalpiem jāatspoguļo šī īpašība. (1. Pētera  1:15, 16.) Kaut arī Jesaja jau ir izraudzīts par Dieva pārstāvi, viņš ir satriekts, jo apzinās savu grēcīgo stāvokli. Viņam nav tīru lūpu, kādas būtu vajadzīgas cildenā un svētā Ķēniņa pārstāvim. Kādi norādījumi viņam tiks doti no debesīm?

11. a) Ko dara viens no serafiem, un kas ar to tiek simbolizēts? b) Kā mums var palīdzēt pārdomas par vārdiem, ko serafs saka Jesajam, ja jūtamies necienīgi kalpot Dievam?

¹¹ Serafi nevis aizliedz Jesajam ilgāk uzkavēties Jehovas  tuvumā, bet viņam palīdz. Stāstījumā teikts: ”Tad pielidoja man viens serafs, viņam bija rokā kvēlojoša ogle, ko viņš ar lūkšām bija paņēmis no altāŗa. Ar to viņš aiz[s]kāra manu muti un teica: ”Redzi, tai aiz[s]kaŗot tavas lūpas, tavs noziegums ir deldēts, un tavi grēki piedoti!”” (Jesajas 6:6, 7.) Simboliskā nozīmē ugunij ir attīrošs spēks. Pieskardamies Jesajas lūpām ar kvēlojošu ogli no altāra svētās uguns, serafs Jesajam apliecina, ka viņa grēki ir izlīdzināti pietiekami lielā mērā, lai viņš varētu iegūt Dieva labvēlību un saņemt noteiktu uzdevumu. Cik uzmundrinoši ir par to domāt! Arī mēs esam grēcīgi un neesam cienīgi tuvoties Dievam. Bet mēs esam attīrīti ar Jēzus izpirkuma upura vērtību un tāpēc varam iegūt Dieva labvēlību un tuvoties viņam lūgšanās. (2. Korintiešiem 5:18, 21; 1. Jāņa 4:10.)

12. Kādu altāri Jesaja redz, un ko paveic uguns?

¹² Arī ”altāŗa” pieminēšana mums atgādina, ka šī ir parādība. (Salīdzināt Atklāsmes 8:3; 9:13.) Jeruzalemes templī bija divi altāri. Pie paša vissvētākās vietas priekškara atradās nelielais kvēpināmais altāris, bet pie ieejas svētnīcā bija novietots lielais altāris upurēšanai, uz kura pastāvīgi tika uzturēta degoša uguns. (3. Mozus 6:5, 6; 16:12, 13.) Bet šie altāri, kas atradās uz zemes, bija tikai pirmtēli, tie simbolizēja kaut ko lielāku. (Ebrejiem 8:5; 9:23; 10:5—10.) Kad ķēniņš Salamans iesvētīja templi, uz altāra uzlikto dedzināmo upuri aprija uguns no debesīm. (2. Laiku 7:1—3.) Arī Jesajas lūpas attīra uguns no patiesā, debesu altāra.

13. Kādu jautājumu uzdod Jehova, un uz ko viņš norāda ar vārdu ”mūsu”?

¹³ Klausīsimies kopā ar Jesaju. ”Es dzirdēju tā Visuvarenā Kunga balsi sakām: ”Ko Es lai sūtu? Kas būs mūsu  vēstnesis?” — Tad es atbildēju: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!”” (Jesajas 6:8.) Jehovas uzdotais jautājums, bez šaubām, ir domāts Jesajam, jo redzējumā neparādās neviens cits pravietis. Jesaja nepārprotami tiek aicināts kļūt par Jehovas vēstnesi. Bet kāpēc Jehovas jautājums skan: ”Kas būs mūsu vēstnesis?” Pārejot no personas vietniekvārda ”es” vienskaitļa uz daudzskaitli ”mūsu”, Jehova parāda, ka kopā ar viņu ir vēl vismaz viena persona. Kas tā ir? Vai tas nav viņa vienpiedzimušais Dēls, kas vēlāk kļuva par cilvēku Jēzu Kristu? Tieši šim Dēlam Dievs bija teicis: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla.” (1. Mozus 1:26; Salamana Pamācības 8:30, 31.) Jā, līdzās Jehovam viņa debesu galmā ir viņa vienpiedzimušais Dēls. (Jāņa 1:14.)

14. Kā Jesaja atsaucas uz Jehovas izteikto uzaicinājumu, un kādu priekšzīmi viņš rāda mums?

 ¹⁴ Jesaja atbild nevilcinoties. Lai kāda būtu vēsts, kas viņam būs jāpaziņo, viņš tūlīt atsaucas: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” Jesaja nejautā, ko viņš iegūs, ja pieņems uzdevumu. Jesajas labprātības gars ir lielisks paraugs visiem Dieva kalpiem mūsdienās, jo viņiem ir dots uzdevums sludināt ”valstības evanģeliju.. visā pasaulē”. (Mateja 24:14.) Tāpat kā Jesaja, viņi uzticīgi pilda savu uzdevumu un dod ”liecību visām tautām”, kaut arī daudzi cilvēki ir neatsaucīgi. Dieva kalpi mūsdienās ar paļāvību turpina savu darbu, tāpat kā to darīja Jesaja, zinādami, ka viņus ir pilnvarojusi visaugstākā vara.

Jesajas uzdevums

15., 16. a) Kas Jesajam jāsaka ”šai tautai”, un kāda būs cilvēku reakcija? b) Vai cilvēku reakcijā ir vainojams Jesaja? Paskaidrojiet.

¹⁵ Pēc tam Jehova dara zināmu, kas Jesajam būs jāsaka un kāda būs cilvēku reakcija: ”Ej un saki šai tautai: ”Dzirdēt gan dzirdiet, bet nesaprotiet, redzēt gan redziet, bet neizprotiet un neapjēdziet!” Apcietini šās tautas sirdi un padari tās ausis nedzirdīgas un apstulbo tai acis, ka tā neredz ar savām acīm, nedzird ar savām ausīm un nesaprot ar savu sirdi un neatgriežas, lai taptu dziedināta.” (Jesajas 6:9, 10.) Vai tas nozīmē, ka Jesajam jārunā ar ebrejiem asi, netaktiski un noraidoši, lai tie paliktu sliktās attiecībās ar Jehovu? Nekādā ziņā! Ebreji ir Jesajas tauta, un viņš jūtas tiem tuvs. Taču Jehovas teiktais parāda, kāda būs cilvēku reakcija uz viņa vēsti, lai cik uzticīgi Jesaja pildītu savu uzdevumu.

¹⁶ Vainojami ir cilvēki paši. Jesaja vērsīsies pie viņiem atkal un atkal, bet viņi nepieņems un nesapratīs  vēsti. Lielākā daļa cilvēku būs stūrgalvīgi un neatsaucīgi, it kā pilnīgi akli un kurli. Iedams pie cilvēkiem atkārtoti, Jesaja ļaus ”šai tautai” parādīt, ka tā nevēlas neko saprast. Cilvēki apliecinās, ka viņi aizslēdz savu prātu un sirdi viņiem domātajai Jesajas vēstij, kas patiesībā ir Dieva vēsts. To pašu var teikt par mūsdienu cilvēkiem. Ļoti daudzi neklausās tajā, ko viņiem stāsta Jehovas liecinieki, sludinot labo vēsti par Dieva Valstību, kas drīz valdīs.

17. Uz ko attiecas Jesajas vārdi ”Cik ilgi”?

¹⁷ Jesaja ir norūpējies: ”Tad es jautāju: ”Cik ilgi, Kungs?” — Viņš atbildēja: ”Kamēr pilsētas stāvēs pamestas un bez iedzīvotājiem, nami būs neapdzīvoti, un zeme, aizlaista un tukša, gulēs tuksnešainā atmatā; un kamēr tas Kungs būs aizvedis iedzīvotājus tālu projām, un tīrumu pārvēršanās neauglīgās kailatnēs zemes vidienē būs aizstiepusies jo tālu.”” (Jesajas 6:11, 12.) Ar vārdiem ”Cik ilgi?” Jesaja nejautā, cik ilgi viņam būs jāsludina tautai, kas nevēlas klausīties. Viņu uztrauc tas, kas notiek ar tautu, un viņš jautā, cik ilgi tās garīgais stāvoklis būs tik slikts un cik ilgi uz zemes tiks nievāts Jehovas vārds. (Skat. Psalms 74:9—11.) Cik tad ilgi pastāvēs šī neizturamā situācija?

18. Cik ilgi pastāvēs tautas sliktais garīgais stāvoklis, un vai Jesaja savas dzīves laikā pieredz pravietojuma pilnīgu piepildīšanos?

¹⁸ Diemžēl no Jehovas atbildes izriet, ka tautas sliktais garīgais stāvoklis neuzlabosies, kamēr tā pilnā mērā neizjutīs sekas, kādas par nepaklausību Dievam paredzētas ar viņu slēgtajā derībā. (3. Mozus 26:21—33; 5. Mozus 28:49—68.) Tauta tiks satriekta, ļaudis tiks aizvesti gūstā, un zeme tiks pamesta. Jesaja nenodzīvo līdz 607. gadam p.m.ē., kad babiloniešu karaspēks sagrauj Jeruzalemi un  tās templi, kaut arī viņš pravieto vairāk nekā 40 gadus, līdz pat ķēniņa Usijas mazmazdēla Hiskijas valdīšanas laikam. Bet Jesaja uzticīgi pilda savu uzdevumu visu atlikušo mūžu. Viņš mirst vairāk nekā 100 gadus pirms šīs nacionālā mēroga katastrofas.

19. Kādu apliecinājumu Dievs dod Jesajam, kaut arī tauta tiks nogāzta kā koks?

¹⁹ Izpostīšana, pēc kuras Jūdeja, ”aizlaista un tukša, gulēs tuksnešainā atmatā”, noteikti būs, tomēr situācija nav pilnīgi bezcerīga. (2. Ķēniņu 25:1—26.) Jehova apliecina Jesajam: ”Ja tur paliks vēl pāri kaut desmitā tiesa iedzīvotāju, tad tā vēlreiz aizies postā [”Tomēr tā desmitā tiesa iekš tās vēl paliks, un atgriezīsies, bet būs atkal par postīšanu”, LB-1825], taču kā milzīga liepa vai ozols, no kuŗiem pēc nociršanas pāri paliek gan vairs tikai celms; tomēr svēta sēkla būs šis celms.” (Jesajas 6:13.)  Jā, ”desmitā tiesa, ..svēta sēkla” paliks, tāpat kā pēc milzīga koka nogāšanas paliek celms. Šis apliecinājums, bez šaubām, sniedz Jesajam mierinājumu, jo viņa tautā būs svēts atlikums. Kaut arī tauta vēlreiz pieredzēs ”postīšanu” kā koks, kas tiek nocirsts malkai, no simboliskā Izraēla koka paliks pāri ļoti vērtīgs celms. Tā būs sēkla, atvase, kas ir svēta Jehovam. Ar laiku tā atkal uzdīgs, un koks izaugs no jauna. (Salīdzināt Ījaba 14:7—9; Daniēla 4:23.)

20. Kā pirmo reizi piepildījās Jesajas pravietojuma beidzamā daļa?

²⁰ Vai pravietojuma vārdi piepildījās? Jā, tie piepildījās. Septiņdesmit gadus pēc Jūdejas zemes izpostīšanas dievbijīgu cilvēku atlikums atgriezās no Babilonas trimdas. Viņi no jauna uzcēla templi un pilsētu un atjaunoja zemē patieso pielūgsmi. Ebreju atgriešanās dzimtajā zemē, ko viņiem bija piešķīris Dievs, ļāva pravietojumam, ko Jehova bija devis Jesajam, piepildīties otro reizi. Kā tas notika? (Ezras 1:1—4.)

 Citi pravietojuma piepildījumi

21.—23. a) Uz ko Jesajas pravietojums attiecās pirmajā gadsimtā, un kā tas tajā laikā piepildījās? b) Kas pirmajā gadsimtā bija ”svēta sēkla”, un kādā veidā tā tika saglabāta?

²¹ Jesajas pravieša kalpošana bija norāde uz darbu, ko 800 gadus vēlāk veica Mesija — Jēzus Kristus. (Jesajas 8:18; 61:1, 2; Lūkas 4:16—21; Ebrejiem 2:13, 14.) Arī Jēzus, kas bija izcilāks par Jesaju, vēlējās tikt sava debesu Tēva sūtīts un apliecināja to ar vārdiem: ”Raugi, es nāku tavu prātu darīt.” (Ebrejiem 10:5—9; Psalms 40:7—9.)

²² Tāpat kā Jesaja, Jēzus uzticīgi pildīja viņam uzdoto darbu, un viņš sastapās ar tādu pašu attieksmi. Ebreji izturējās pret Jēzus sludināto vēsti tikpat noraidoši kā tie, kuriem bija sludinājis pravietis Jesaja. (Jesajas 1:4.) Savas kalpošanas laikā Jēzus bieži stāstīja līdzības, tāpēc reiz mācekļi viņam jautāja: ”Kāpēc tu uz tiem runā līdzībās?” Jēzus atbildēja: ”Jums ir dots zināt debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots. Tāpēc es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz, un dzirdēdami nedzird un nesaprot. Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit. Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka es tos dziedinātu.” (Mateja 13:10, 11, 13—15; Marka 4:10—12; Lūkas 8:9, 10.)

²³ Citējot Jesajas teikto, Jēzus lika saprast, ka pravietojums piepildās vēlreiz. Cilvēkiem kopumā bija tāda pati sirds nostāja kā ebrejiem Jesajas laikā. Viņi padarīja sevi aklus un kurlus pret Jēzus sludināto vēsti, un viņus gaidīja iznīcināšana. (Mateja 23:35—38; 24:1, 2.) Tā pienāca mūsu ēras 70. gadā, kad romiešu spēki ar karavadoni  Titu priekšgalā devās uzbrukumā Jeruzalemei un nopostīja pašu pilsētu un templi. Tomēr bija arī tādi, kas bija uzklausījuši Jēzu un kļuvuši par viņa mācekļiem. Jēzus nosauca šos cilvēkus par svētīgiem. (Mateja 13:16—23, 51.) Viņš tiem pateica, ka tad, kad viņi redzēs ”Jeruzālemi.. kaŗaspēka ielenktu”, viņiem ”jābēg kalnos”. (Lūkas 21:20—22.) Tādā veidā ”svētā sēkla” — cilvēki, kas bija parādījuši ticību un kas bija izveidoti par garīgu tautu, ”Dieva Israēlu”, — izglābās. * (Galatiešiem 6:16.)

24. Uz kādu Jesajas pravietojuma piepildījumu norādīja Pāvils, un ko tas nozīmēja?

²⁴ Ap mūsu ēras 60. gadu apustulis Pāvils atradās mājas arestā Romā. Tur viņš sarīkoja tikšanos ar ”jūdu priekšniekiem” un citiem cilvēkiem, tiem ”apliecinādams Dieva valstību”. Kad daudzi nepiekrita viņa sludinātajai vēstij, Pāvils paskaidroja, ka tā piepildās Jesajas pravietojums. (Apustuļu darbi 28:17—27; Jesajas 6:9, 10.) Tātad Jēzus mācekļi veica uzdevumu, kas bija salīdzināms ar Jesajas uzdevumu.

25. Ko ir sapratuši Dieva liecinieki mūsdienās, un ko viņi tāpēc dara?

²⁵ Arī mūsdienās Jehovas liecinieki ir sapratuši, ka Dievs Jehova ir savā svētajā templī. (Maleahija 3:1.) Tāpat kā Jesaja, viņi saka: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” Viņi dedzīgi sludina brīdinošo vēsti par pašreizējās ļaunās sistēmas drīzo galu. Bet, kā jau paredzēja Jēzus, samērā maz ir to cilvēku, kas atdara savas acis un ausis un klausās, lai tiktu izglābti. (Mateja 7:13, 14.) Laimīgi ir tie, kas pievērš savu sirdi vēstij un ”top dziedināti”! (Jesajas 6:8, 10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 94. lpp.]

”Es esmu še, sūti mani!”

[Attēls 97. lpp.]

”Kamēr pilsētas stāvēs pamestas un bez iedzīvotājiem”