Trīsdesmitā nodaļa

”Ieprieciniet manu tautu!”

Jesajas 40:1—31

1. Kā Jehova mūs iepriecina un mierina?

JEHOVA ir ”Dievs, no kā nāk.. ieprieca”. Mēs gūstam iepriecinājumu un mierinājumu, pievēršot uzmanību solījumiem, kas atrodami viņa Rakstos. (Romiešiem 15:4, 5.) Piemēram, ja nomirst kāds mums tuvs cilvēks, nekas nevar sniegt lielāku mierinājumu kā izredzes uz to, ka Dieva jaunajā pasaulē viņš tiks piecelts no mirušajiem. (Jāņa 5:28, 29.) Brīnišķīgs ir arī Jehovas solījums drīzumā darīt galu ļaunumam un pārvērst zemeslodi par paradīzi. Ir ļoti mierinoši zināt, ka mums ir iespēja nonākt paradīzē, kas drīz tiks izveidota, un nekad nemirt. (Psalms 37:9—11, 29; Atklāsmes 21:3—5.)

2. Kāpēc mēs varam ticēt Dieva solījumiem?

² Vai Dieva solījumiem var ticēt? Jā, noteikti! Šo solījumu Devējs ir pilnīgi uzticams, viņš spēj un vēlas turēt doto vārdu. (Jesajas 55:10, 11.) Īpaši spilgti tas kļuva redzams saistībā ar kādu paziņojumu, ko Jehova izteica ar pravieša Jesajas starpniecību, — paziņojumu par patiesās pielūgsmes atjaunošanu Jeruzalemē. Apskatīsim šo pravietojumu, kas lasāms Jesajas grāmatas 40. nodaļā, jo tas nostiprinās mūsu ticību Jehovam — solījumu Piepildītājam.

Mierinošs solījums

3., 4. a) Kādus vārdus, kas Dieva tautai vēlāk sniegs mierinājumu, raksta Jesaja? b) Kāpēc Jūdejas un Jeruzalemes iedzīvotāji tiks aizvesti gūstā uz Babilonu, un cik ilgi viņi kalpos babiloniešiem?

³ Astotajā gadsimtā p.m.ē. pravietis Jesaja raksta vārdus,  kas Jehovas tautai vēlāk sniegs mierinājumu. Tūlīt pēc tam, kad Jesaja ir paziņojis ķēniņam Hiskijam par drīzumā gaidāmo Jeruzalemes izpostīšanu un ebreju tautas aizvešanu gūstā uz Babilonu, viņš pavēstī Jehovas vārdus, kuros apsolīta atjaunošana: ””Ieprieciniet, ieprieciniet manu tautu!” — saka jūsu Dievs. ”Runājiet sirsnīgi ar Jeruzālemi un sakait tai, ka tās ciešanu laiks ir piepildīts, ka tās noziegums salīdzināts, jo tā ir no tā Kunga rokas saņēmusi divkārtīgu sodu par visiem saviem grēkiem.”” (Jesajas 40:1, 2.)

⁴ Vārds ”ieprieciniet”, ar ko sākas Jesajas grāmatas 40. nodaļa, labi raksturo gaišo un cerību pilno vēsti, ko satur Jesajas grāmata kopumā. Tā kā Jūdejas un Jeruzalemes iedzīvotāji ir kļuvuši par atkritējiem, 607. gadā p.m.ē. viņi tiks aizvesti gūstā uz Babilonu. Tomēr nebrīvē nonākušie ebreji nekalpos babiloniešiem mūžīgi. Viņi kalpos tikai tik ilgi, kamēr viņu noziegums būs ”salīdzināts”. Cik ilgi tas būs? Pravietis Jeremija min 70 gadu laikposmu. (Jeremijas 25:11, 12.) Pēc tam Jehova tautas atlikumu, kas nožēlos savus grēkus, atvedīs atpakaļ no Babilonas uz Jeruzalemi. Kad būs pienācis septiņdesmitais gads, kopš Jūdeja ir pārvērsta par postažu, trimdiniekiem būs ļoti mierinoši apzināties, ka solītā atbrīvošana jau ir gandrīz klāt. (Daniēla 9:1, 2.)

5., 6. a) Kāpēc ilgais ceļojums no Babilonas uz Jeruzalemi netraucēs piepildīties Dieva solījumam? b) Kā ebreju atgriešanos dzimtenē uztvers citas tautas?

⁵ Ceļš no Babilonas līdz Jeruzalemei atkarībā no izraudzītā maršruta ir 800—1600 kilometru garš. Vai ilgais ceļojums traucēs piepildīties Dieva solījumam? Ne mazākajā mērā! Jesaja raksta: ”Klau! Kaut kur atskanēja sauciens [”Saucēja balss ir tuksnesī”, LB-26]: ”Ierīkojiet tuksnesī tam Kungam ceļu, dariet klajumā kādas līdzenas  tekas mūsu Dievam! Visas ielejas lai piepilda un visus kalnus un pakalnus lai nolīdzina; kas ir nelīdzens, lai top par līdzenu ceļu, un kas paugurains, lai top par klajumu, lai parādītos tā Kunga godība, un lai visa cilvēce kopā to redzētu, jo tā Kunga mute to tā ir runājusi.”” (Jesajas 40:3—5.)

⁶ Austrumu valdnieki pirms došanās ceļojumā bieži vien izsūtīja sev pa priekšu cilvēkus, kam bija jāsagatavo ceļš — jānovāc lieli akmeņi un pat jāizveido ceļa uzbērumi un jānolīdzina pauguri. Ebrejiem, kas atgriezīsies mājup, tēlaini runājot, pa priekšu ies pats Dievs, nolīdzinādams visus šķēršļus. Šī tauta ir nosaukta Jehovas vārdā, un, piepildīdams savu solījumu atvest to atpakaļ dzimtenē, Jehova pagodinās sevi visu citu tautu priekšā. Vai nu tas šīm tautām patīk vai nepatīk, tās būs spiestas atzīt, ka Jehova pilda dotos solījumus.

7., 8. a) Kā Jesajas grāmatas 40. nodaļas 3. pantā lasāmie vārdi piepildījās mūsu ēras pirmajā gadsimtā? b) Kā Jesajas pravietojums vēl lielākā mērā piepildījās 1919. gadā?

⁷ Ebreju atgriešanās dzimtenē sestajā gadsimtā p.m.ē. nebija pravietojuma vienīgais piepildījums. Tas piepildījās arī mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Jānis Kristītājs bija ”saucēja balss tuksnesī”, par ko runāts Jesajas grāmatas 40. nodaļas 3. pantā. (Lūkas 3:1—6.) Dieva iedvesmots, Jānis attiecināja Jesajas vārdus uz sevi. (Jāņa 1:19—23.) Mūsu ēras 29. gadā Jānis sāka gatavot ceļu Jēzum Kristum. * Jānis ar savu sludināšanu mudināja cilvēkus gaidīt  apsolīto Mesiju, lai viņi vēlāk varētu to uzklausīt un tam sekot. (Lūkas 1:13—17, 76.) Ar Jēzus starpniecību Jehova bija paredzējis cilvēkiem, kas nožēlo grēkus, piešķirt brīvību, kādu var dot tikai Dieva Valstība, — brīvību no grēka un nāves gūsta. (Jāņa 1:29; 8:32.) Vēl lielākā mērā nekā pirmajā gadsimtā Jesajas vārdi piepildījās, kad 1919. gadā garīgā Izraēla atlikums tika atbrīvots no lielās Bābeles un kad tika atjaunota patiesā pielūgsme.

⁸ Bet ko var teikt par tiem, kam jāpieredz solījuma sākotnējais piepildījums, — par ebrejiem, kas atrodas gūstā Babilonā? Vai viņi tiešām var uzticēties Jehovas solījumam pārvest viņus dārgajā dzimtenē? Jā, noteikti! Lietodams izteiksmīgus vārdus un ilustrācijas, kas ņemtas no ikdienas dzīves, Jesaja min pārliecinošus iemeslus, kāpēc viņi var pilnībā paļauties, ka Jehova turēs doto vārdu.

Dievs, kura vārdi paliek mūžīgi

9., 10. Kā Jesaja pretstata cilvēka dzīves īsumu Dieva ”vārda” pastāvīgumam?

⁹ Pirmais iemesls ir šāds: atjaunošanu ir apsolījis Dievs, kura vārdi paliek mūžīgi. Jesaja raksta: ”Klau! Balss sauc: ”Sludini!” Es sacīju: ”Ko es lai sludinu?” — Visa miesa ir zāle, un viss tās jaukums ir kā puķe laukā! Zāle nokalst, puķe novīst, kad tā Kunga dvaša to skaŗ. Tiešām, — tauta ir zāle! Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi!” (Jesajas 40:6—8.)

¹⁰ Izraēlieši labi zina, ka zāle nepastāv mūžīgi. Sausajā gadalaikā saules svelmē tā izkalst un no zaļas pārvēršas brūnā. Savā ziņā cilvēka mūžs līdzinās zālei — tas ir pavisam īss. (Psalms 103:15, 16; Jēkaba 1:10, 11.) Jesaja  pretstata cilvēka dzīves īsumu Dieva ”vārda” jeb paziņotā nodoma pastāvīgumam. Tā tiešām ir — ”mūsu Dieva vārds” pastāv mūžīgi. Ja Dievs kaut ko ir teicis, nekas nevar padarīt viņa vārdus par nebijušiem vai neļaut tiem piepildīties. (Jozuas 23:14.)

11. Kāpēc mēs varam paļauties, ka Jehova piepildīs savus solījumus, ko licis pierakstīt?

¹¹ Mūsdienās Jehovas paziņojums par viņa nodomiem ir pieejams rakstveidā — Bībelē. Gadsimtu gaitā ir bijuši daudzi mēģinājumi iznīcināt Bībeli, savukārt bezbailīgi tulkotāji un citi cilvēki ir riskējuši ar savu dzīvību, lai šo grāmatu saglabātu. Bet ar viņu pūlēm vien nevar izskaidrot, kā Bībeli ir izdevies pasargāt no bojāejas. Par tās saglabāšanu ir jāpateicas Jehovam — ”dzīvajam un paliekamajam Dievam”, savu vārdu Saglabātājam. (1. Pētera 1:23—25.) Tā kā Jehova ir parūpējies par savu rakstīto vārdu saglabāšanu, ir pilnīgs pamats domāt, ka viņš arī piepildīs Rakstos ietvertos solījumus.

Spēcīgs Dievs, kas maigi rūpējas par savām avīm

12., 13. a) Kāpēc solījumam par atjaunošanu var ticēt? b) Kāda laba vēsts ir domāta izsūtītajiem ebrejiem, un kāpēc viņi var justies droši?

¹² Jesaja min otru iemeslu, kāpēc solījumam par atjaunošanu var ticēt. Solījumu ir devis spēcīgs Dievs, kas maigi rūpējas par savu tautu. Jesaja turpina: ”Kāp jo augstā kalnā, Ciāna, tu labās vēsts nesēja! Pacel savu balsi ar spēku, Jeruzāleme, tu labās vēsts nesēja, un nebīsties! Pasludini Jūdas pilsētām: ”Redziet, te ir jūsu Dievs!” Redziet, Dievs tas Kungs nāk ar lielu spēku, un  Viņa elkonis dod tam uzvaru, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksa ir Viņa priekšā! Kā gans Viņš ganīs savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī un sargās avju mātes.” (Jesajas 40:9—11.)

¹³ Bībeles laikos bija pieņemts, ka, svinot uzvaras, sievietes skaņā balsī vai dziesmā pauda labo vēsti par  uzvarētām kaujām vai drīzu atbrīvošanu. (1. Samuēla 18:6, 7; Psalms 68:12.) Jesaja pravietiski norāda, ka pastāv laba vēsts, kas domāta izsūtītajiem ebrejiem, un šo vēsti var bez bailēm pasludināt pat no kalnu virsotnēm: Jehova atvedīs savu tautu atpakaļ uz Jeruzalemi, kas tai ir tik dārga! Cilvēki, kas pieder pie šīs tautas, var justies droši, jo Jehova nāks ”ar lielu spēku”. Nekas viņu nevar atturēt no dotā solījuma izpildīšanas.

14. a) Kā Jesaja ilustrē to, cik maigi Jehova vedīs savu tautu? b) Kāds piemērs parāda, ar kādu maigumu gani rūpējas par aitām? (Skat. ielogojumu 405. lpp.)

¹⁴ Dievs ir ne tikai spēcīgs, bet arī maigs. Jesaja ar sirsnību stāsta, kā Jehova vedīs savu tautu atpakaļ uz dzimteni. Jehova ir kā mīlošs gans, kas sapulcina jērus un nes tos savā ”klēpī”. Ar vārdu ”klēpis” šeit acīmredzot ir domāti apģērba augšējie ieloki. Tajos gani reizēm nes jaundzimušus jērus, kas paši netiek līdzi ganāmpulkam. (2. Samuēla 12:3.) Šī aizkustinošā aina no ganu dzīves trimdā nonākušajai Jehovas tautai apliecina, ka viņš par to ar mīlestību rūpējas. Nav nekādu šaubu, ka tik spēcīgs, bet reizē arī iejūtīgs Dievs izpildīs visu, ko ir apsolījis!

15. a) Kad Jehova nāca ”ar lielu spēku”, un kas ir ”elkonis”, kurš ”dod tam uzvaru”? b) Kāda laba vēsts ir bezbailīgi jāpasludina?

¹⁵ Jesajas vārdiem ir dziļa pravietiska nozīme mūsdienās. 1914. gadā Jehova nāca ”ar lielu spēku” un nodibināja debesīs savu Valstību. ”Elkonis”, kas ”dod tam uzvaru”, ir viņa Dēls Jēzus Kristus, ko Jehova ir cēlis debesu tronī. 1919. gadā Jehova atbrīvoja savus svaidītos kalpus, kas bija uz zemes, no lielās Bābeles gūsta un sākās dzīvā un patiesā Dieva tīrās pielūgsmes pilnīga atjaunošana. Tā ir laba vēsts, kas bezbailīgi jāpasludina, it kā saucot no kalnu virsotnēm, lai šis  paziņojums būtu dzirdams tuvu un tālu. Tāpēc liksim atskanēt savai balsij un drosmīgi darīsim citiem zināmu, ka Dievs Jehova ir atjaunojis uz zemes tīro pielūgsmi!

16. Kā Jehova mūsdienās ved savu tautu, un kas no tā var mācīties?

¹⁶ Vārdiem, kas lasāmi Jesajas grāmatas 40. nodaļas 10. un 11. pantā, mūsu dzīvē ir praktiska nozīme. Ir mierinoši zināt, ar kādu maigumu Jehova ved savu tautu. Tāpat kā gans saprot katras aitas vajadzības un rūpējas arī par jēriņiem, kas netiek līdzi pārējiem, Jehova zina katra sava uzticīgā kalpotāja ierobežojumus. Turklāt Jehova, būdams iejūtīgs gans, rāda priekšzīmi garīgajiem ganiem no kristiešu vidus. Vecākajiem jāizturas pret ganāmpulka locekļiem ar maigumu un tādām pašām mīlestības pilnām rūpēm, kādas pauž Jehova. Viņiem allaž jāpatur prātā Jehovas viedoklis par visiem, kuri pieder pie ganāmpulka, ”ko viņš pats ar savām [”sava Dēla”, NW] asinīm ieguvis par īpašumu”. (Apustuļu darbi 20:28.)

Neierobežots spēks, bezgalīga gudrība

17., 18. a) Kāpēc izsūtītie ebreji var nešaubīties, ka solījums par atjaunošanu piepildīsies? b) Kādi Jesajas uzdoti jautājumi būtu ar bijību jāpārdomā?

¹⁷ Izsūtītie ebreji var nešaubīties, ka solījums par atjaunošanu piepildīsies, jo Dievam piemīt neierobežots spēks un bezgalīga gudrība. Jesaja raksta: ”Kas ir izmērījis ūdeņus ar sauju un aptvēris debesis ar savām rokām [”ar sprīdi”, LB-26]? Kas saņēmis zemes pīšļus traukā un kalnus nosvēris ar svariem un pakalnus rokas svaru kausā? Kas ir tā Kunga Garam noteicis tā apjomu, un kas bijis Viņa padoma devējs? Pie kā Viņš meklējis padomu, ka tas Viņam būtu mācījis gudrību un Viņam rādījis  pareizo ceļu, Viņam devis atziņu un Viņu vadījis patiesības ceļā?” (Jesajas 40:12—14.)

¹⁸ Izsūtītajiem ebrejiem būtu ar bijību jāpārdomā šie jautājumi. Vai cilvēki var apstādināt jūras ūdeņus paisuma laikā? Protams, nē. Taču Jehovam pasaules okeāns ir kā ūdens piliens saujā. * Vai cilvēki, kas paši ir tik niecīgi, var izmērīt plašās, zvaigžņotās debesis un nosvērt kalnus un pakalnus? Nē, nevar. Turpretī Jehova var izmērīt debesis tikpat viegli, kā cilvēks izmērītu kaut ko ar sprīdi (attālums starp izstiepta īkšķa un rādītājpirksta galiem). Dievs var it kā nosvērt kalnus un pakalnus svaru kausos. Vai pat visgudrākie cilvēki spētu Dievam ieteikt, kā rīkoties pašreizējā situācijā vai ko darīt nākotnē? Nē, tas nav iespējams.

19., 20. Ar kādiem tēlainiem izteicieniem Jesaja uzsver Jehovas diženumu?

¹⁹ Bet ko var teikt par varenajām zemes tautām — varbūt tās spēj pretoties Dievam un neļaut viņam izpildīt solīto? Jesaja atbild uz šo jautājumu, aprakstot tautas šādi: ”Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā! Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ! Libanonā nepietiek malkas, un tajā esošā kopējā mežu zvēru daudzuma ir par maz dedzināmam upurim tam Kungam. Visas tautas ir it kā nekas Viņa priekšā, un kā tādu neko Viņš tās arī neatzīst un neievēro.” (Jesajas 40:15—17.)

²⁰ Jehovam tautas ir kā ūdens piliens, kas nopilējis no spaiņa. Tās nav nekas vairāk kā svaru kausā uzkrājušies  putekļi, kas neietekmē svēršanu. * Pat tad, ja kāds uzceltu milzīgu altāri un sacirstu malkai visus kokus, kas aug Libāna kalnos, un ja viņš upurētu uz šī altāra visus dzīvniekus, kas mīt šajos kalnos, — šāds upuris tomēr nebūtu Jehovas cienīgs. It kā ar tēlainajiem izteicieniem, kas lietoti līdz šim, vēl nepietiktu, Jesaja min vēl spēcīgāku salīdzinājumu — visas tautas Jehovas acīs ir ”it kā nekas”. (Jesajas 40:17.)

21., 22. a) Kā Jesaja uzsver, ka Jehovam nav neviena līdzīga? b) Kādu secinājumu liek izdarīt Jesajas lietotie spilgtie salīdzinājumi? c) Kādu zinātniski precīzu apgalvojumu Jesaja ir izteicis? (Skat. ielogojumu 412. lpp.)

²¹ Lai vēl vairāk uzsvērtu, ka Jehovam nav neviena līdzīga, Jesaja runā par to, cik nesaprātīgi rīkojas cilvēki, kas izgatavo elka tēlus no zelta, sudraba un koka. Cik muļķīgi ir iedomāties, ka ar šādiem elkiem var pienācīgā veidā tikt attēlots ”tas, kas sēž augstībā pāri par zemi” un kam pieder vara pār zemes iedzīvotājiem! (Izlasiet Jesajas 40:18—24.)

²² Visi šie spilgtie salīdzinājumi liek izdarīt vienu un to pašu secinājumu: Jehovam nekas nevar traucēt izpildīt viņa solījumu, jo viņam piemīt neierobežots spēks, bezgalīga gudrība un neviens nespēj viņam līdzināties. Jesajas vārdi, bez šaubām, sniedza lielu mierinājumu un stiprinājumu ebrejiem, kas atradās trimdā Babilonā un ilgojās atgriezties dzimtenē. Arī mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovas solījumi, kas saistīti ar mūsu nākotni, kļūs par realitāti.

 ”Kas to visu radījis?”

23. Kāpēc izsūtītie ebreji var justies droši, un ko Jehova uzsver?

²³ Ir vēl viens iemesls, kāpēc izsūtītie ebreji var justies droši. Tas, kurš apsola viņus atbrīvot, ir visa Radītājs un visa spēka Avots. Lai uzsvērtu savas apbrīnojamās spējas, Jehova pievērš uzmanību varenībai, kas izpaužas radītajā pasaulē: ””Kam jūs Mani pielīdzināsit, ka Es tam būtu līdzīgs?” — jautā Svētais. Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.” (Jesajas 40:25, 26.)

24. Kā Jehova pats paskaidro, ka viņam nav līdzīgu?

²⁴ Izraēla Svētais pats saka šos vārdus. Lai parādītu, ka viņam nav līdzīgu, Jehova pievērš cilvēku uzmanību debesu zvaigznēm. Kā karaspēka pavēlnieks, kas izkārto savu armiju noteiktā veidā, Jehova ir noteicējs pār zvaigznēm. Ja viņš tās sapulcinātu, ”netrūktu nevienas” no tām. Lai gan zvaigžņu ir ļoti daudz, Jehova katru no tām sauc vārdā — viņš tām ir piešķīris vai nu konkrētu vārdu, vai vārdam līdzīgu apzīmējumu. Kā paklausīgi kareivji zvaigznes paliek savās vietās un ievēro pienācīgu kārtību, jo to Vadonim piemīt milzīgs ”spēks” un ”vara”. Izsūtītie ebreji var nebaidīties. Radītājam, kas dod pavēles zvaigznēm, ir pietiekami daudz spēka, lai palīdzētu saviem kalpiem.

25. Kā mēs varam atsaukties uz Jesajas grāmatas 40. nodaļas 26. pantā lasāmo Dieva aicinājumu, un kas notiek, kad mēs to darām?

²⁵ Kurš gan no mums neatsauktos uz Dieva aicinājumu, kas lasāms Jesajas grāmatas 40. nodaļas 26. pantā: ”Paceliet savas acis uz debesīm un raugait.”? Mūsdienu astronomijas atklājumi ir pierādījuši, ka zvaigžņotās debesis  ir vēl iespaidīgākas, nekā likās Jesajas laikā. Astronomi, kas pētī debesis ar jaudīgiem teleskopiem, ir aprēķinājuši, ka Visuma novērojamajā daļā, iespējams, ir pat 125 miljardi galaktiku. Tikai vienā no tām — mūsu Galaktikā —, pēc dažiem aprēķiniem, ir vairāk nekā 100 miljardi zvaigžņu! Kad domājam par šiem faktiem, mūsu sirdī veidojas bijība pret Radītāju un pilnīga paļāvība uz viņa solījumiem.

26., 27. Kā tiek aprakstītas Babilonā esošo trimdinieku izjūtas, un kas viņiem būtu jāzina?

²⁶ Zinādams, ka izsūtījumā pavadītie gadi ebreju trimdiniekiem būs nomācoši, Jehova jau pirms tam pamudina Jesaju uzrakstīt šādus mierinošus vārdus: ”Kāpēc  tu, Jēkab, saki, un tu, Israēl, domā: ”Mans ceļš ir tam Kungam apslēpts, manu likteni [”tiesu”, LB-65r] Dievs neievēro?” Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptveŗama.” (Jesajas 40:27, 28.)

²⁷ Jesaja pieraksta Jehovas vārdus, no kuriem redzams, kā trimdinieki jūtas Babilonā, simtiem kilometru no dzimtenes. Dažiem liekas, ka viņu ”ceļš” — viņu grūtā dzīve — Dievam paliek neredzama un nezināma. Viņi domā, ka Jehovam ir vienaldzīga netaisnība, kas viņiem jāpieredz. Tad viņiem tiek atgādināts tas, kas viņiem jau būtu jāzina no personīgās pieredzes vai vismaz no citu stāstījumiem. Jehova spēj un grib atbrīvot savu tautu. Viņš ir mūžīgais Dievs un visas zemes Radītājs. Viņam joprojām piemīt spēks, kas izpaužas radītajā, un pat varenā Babilona nespēj viņam pretoties. Dievs nepiekūst un neliek savai tautai vilties. Nevienam cilvēkam nav pa spēkam pilnībā apjaust, ko Jehova dara, jo viņa gudrība ir neaptverama.

28., 29. a) Kā Jehova atgādina savai tautai, ka viņš palīdzēs nogurušajiem? b) Ar kādas ilustrācijas palīdzību Jesaja paskaidro, kā Jehova stiprina savus kalpus?

²⁸ Ar Jesajas starpniecību Jehova turpina uzmundrināt nomāktos trimdiniekus: ”Viņš nogurušajiem dod spēku un spirgtumu, nesamaņā kritušajiem atjauno apziņu visā pilnībā. Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, — bet kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst.” (Jesajas 40:29—31.)

²⁹ Runādams par to, ka nogurušajiem tiek dots spēks  un spirgtums, Jehova, iespējams, domā par grūto mājupceļu, kas izsūtītajiem būs jāveic. Jehova atgādina savai tautai, ka viņam ir raksturīgi palīdzēt nogurušajiem, kas cer uz viņa sniegto atbalstu. Pat visenerģiskākie cilvēki — ”jaunekļi” un ”jauni vīri” — var zaudēt spēkus noguruma dēļ un sabrukt aiz spēku izsīkuma. Taču Jehova apsola tiem, kas paļaujas uz viņu, dot spēku, neizsīkstošu spēku skriet un staigāt. Lai ilustrētu, kā Jehova stiprina savus kalpus, Jesaja min ērgli — spēcīgu putnu, kas šķietami bez piepūles var planēt gaisā pat vairākas  stundas. * Izsūtītie ebreji var paļauties uz šādu Dieva atbalstu, tāpēc viņiem nav pamata zaudēt drosmi.

30. Kāpēc kristiešiem mūsdienās ir mierinoši lasīt Jesajas grāmatas 40. nodaļas beidzamos pantus?

³⁰ Jesajas grāmatas 40. nodaļas beidzamos pantus ir mierinoši lasīt patiesajiem kristiešiem, kas dzīvo pašreizējās ļaunās sistēmas pēdējās dienās. Mūsu dzīvē ir daudz sarežģītu situāciju un problēmu, kuru dēļ mēs reizēm jūtamies nomākti, tāpēc ir prieks zināt, ka grūtības un netaisnības, kas mums jāpārcieš, Dievam nepaliek neievērotas. Mēs varam būt pārliecināti, ka visa Radītājs, Tas, kura ”gudrībai nav mēra”, paša noteiktā laikā un veidā izlabos visas netaisnības. (Psalms 147:5, 6.) Arī patlaban mums nav jāmēģina izturēt saviem spēkiem. Jehova, kura iespējas ir neizsmeļamas, saviem kalpiem pārbaudījumu laikā piešķir spēku — pat ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7.)

31. Kādu solījumu par garīgu gaismu Jesajas pravietojums deva ebrejiem, kas bija izsūtīti uz Babilonu, un par ko mēs varam būt pilnīgi pārliecināti?

³¹ Iztēlosimies, kā sestajā gadsimtā p.m.ē. jutās ebreji, kas bija izsūtīti uz Babilonu. Viņu mīļotā Jeruzaleme, visu pamesta, atradās simtiem kilometru attālumā, un tās templis gulēja drupās. Šiem ebrejiem Jesajas pravietojumi deva mierinošu solījumu par garīgu gaismu un cerību — Jehova viņiem ļaus atgriezties dzimtenē! 537. gadā p.m.ē. Jehova pārveda savu tautu mājās, apliecinādams, ka viņš tur doto vārdu. Arī mēs varam pilnībā paļauties uz Jehovu. Jesajas pravietojumos ietvertie brīnišķīgie solījumi par Valstību noteikti piepildīsies. Tā patiešām ir laba vēsts — vēsts, kas ir kā gaisma visai cilvēcei!

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēls 404., 405. lpp.]

 Jehova ir mīlošs gans

Jesaja salīdzina Jehovu ar mīlošu ganu, kas nes jērus savā klēpī. (Jesajas 40:10, 11.) Šīs aizkustinošās ilustrācijas pamatā acīmredzot ir reāli fakti no ganu ikdienas. Kāds cilvēks, kas Tuvajos Austrumos bija vērojis mūsdienu ganus Hermona kalna nogāzēs, rakstīja: ”Katrs gans uzmanīgi vēroja savu ganāmpulku, lai redzētu, kas ar to notiek. Kad viņš pamanīja kādu jaundzimušu jēru, viņš to ielika sava.. garā apmetņa ielokos, jo tas vēl bija pārāk vārgs, lai pats sekotu mātei. Kad viņa klēpis bija pilns, viņš lika jērus sev uz pleciem un nesa, tos turēdams aiz kājām, vai arī ievietoja tos somā vai grozā, kas atradās ēzeļa mugurā, kur jēriņi palika tik ilgi, kamēr paši spēja tikt līdzi mātei.” Vai nav mierinoši zināt, ka mēs kalpojam Dievam, kas tikpat maigi rūpējas par savu tautu?

 [Papildmateriāls/Attēls 412. lpp.]

Kāda ir Zemes forma?

Senatnē cilvēki domāja, ka Zeme ir plakana. Sestajā gadsimtā p.m.ē. sengrieķu filozofs Pitagors izteica pieņēmumu, ka Zemei jābūt lodveida. Bet jau divus gadsimtus pirms tam, kad Pitagors formulēja savu teoriju, pravietis Jesaja ļoti skaidri un pārliecinoši paziņoja: ”Viņš [Dievs] ir tas, kas sēž augstībā pāri par zemi [”virs Zemes apļa”, NW].” (Jesajas 40:22.) Senebreju valodas vārdu hūg, kas šeit pārtulkots ar vārdu ”aplis”, var tulkot arī ”lode”. Interesanti, ka tikai lodveida objekts izskatās kā aplis, lai kādā leņķī uz to skatītos. * Tātad pravietis Jesaja, tālu apsteidzot savu laiku, izteica apgalvojumu, kas ir zinātniski precīzs un brīvs no senajiem mītiem.

[Zemsvītras piezīme]

 [Attēls 403. lpp.]

Jānis Kristītājs bija ”saucēja balss tuksnesī”