Desmitā nodaļa

Ir apsolīts Miera lielskungs

Jesajas 8:19—9:6

1. Ko cilvēce ir pieredzējusi kopš Kaina laikiem?

APTUVENI pirms sešiem tūkstošiem gadu cilvēkiem pirmo reizi piedzima bērns. Viņu nosauca par Kainu, un viņa piedzimšana bija īpašs notikums. Vēl neviens — ne viņa vecāki, ne eņģeļi, pat ne Radītājs — nebija redzējis cilvēka mazuli. Jaundzimušais bērns būtu varējis kļūt par cerības avotu sodu saņēmušajai cilvēcei. Diemžēl Kains, kad kļuva pieaudzis, izdarīja slepkavību. (1. Jāņa 3:12.) Kopš tā laika cilvēce ir pieredzējusi neskaitāmas citas slepkavības. Cilvēkiem ir nosliece darīt ļaunu, un viņiem nav mierīgu attiecību ne savā starpā, ne ar Dievu. (1. Mozus 6:5; Jesajas 48:22.)

2., 3. Kādas iespējas pavēra Jēzus Kristus, un kas cilvēkiem jādara, lai saņemtu šādas svētības?

² Četrus tūkstošus gadu pēc Kaina dzimšanas piedzima kāds cits bērns. Šim bērnam tika dots vārds Jēzus, un arī viņa dzimšana bija īpaša. Viņš piedzima jaunavai, un tas notika ar svētā gara palīdzību — tas bija vienīgais šāds gadījums vēsturē. Kad piedzima Jēzus, liels eņģeļu pulks ar prieku dziedāja slavu Dievam: ”Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas 2:13, 14.) Jēzus bija pilnīgs pretstats slepkavam — viņš pavēra cilvēkiem iespēju nodibināt mierīgas attiecības ar Dievu un iegūt mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16; 1. Korintiešiem 15:55.)

³ Jesaja pravietoja, ka Jēzu sauks par ”Miera lielskungu”.  (Jesajas 9:5.) Viņš upurēs savu dzīvību cilvēces labā, līdz ar to padarīdams iespējamu grēku piedošanu. (Jesajas 53:11.) Mūsdienās mierīgas attiecības ar Dievu un grēku piedošanu var iegūt, balstoties uz ticību Jēzum Kristum. Tomēr šādas svētības nevar saņemt automātiski. (Kolosiešiem 1:21—23.) Tiem, kas vēlas tās iegūt, jāmācās paklausīt Dievam Jehovam. (1. Pētera 3:11; salīdzināt Ebrejiem 5:8, 9.) Jesajas laikā Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji rīkojas pilnīgi pretēji.

Viņi griežas pēc palīdzības pie dēmoniem

4., 5. Kāda ir dzīve Jesajas laikā, un pie kā daļa cilvēku griežas?

⁴ Savas nepaklausības dēļ Jesajas laikabiedri ir nožēlojamā morālā stāvoklī, īstā garīgā tumsā. Miera nav pat dienvidu valstij Jūdejai, kur atrodas Dieva templis. Tā kā Jūdejas iedzīvotāji ir neuzticīgi Dievam, viņiem draud asīriešu iebrukums un ir gaidāmi grūti laiki. Kur viņi meklē palīdzību? Diemžēl daudzi griežas pēc palīdzības nevis pie Jehovas, bet pie Sātana. Nē, viņi nepiesauc Sātana vārdu, taču, tāpat kā savulaik ķēniņš Sauls, nodarbojas ar spiritismu — viņi meklē savu problēmu risinājumus, mēģinot sazināties ar mirušajiem. (1. Samuēla 28:1—20.)

⁵ Ir pat tādi, kas atklāti atbalsta spiritismu. Jesaja runā par šādiem atkritējiem, teikdams: ”Kad jums sacīs: ”Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst [”čukst un nesaprotamus vārdus runā”, LB-1877],” tad atsakait: ”Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušiem?”” (Jesajas 8:19.) Garu izsaucēji var piemānīt  cilvēkus, ”čukstot un nesaprotamus vārdus runājot”. Šīs skaņas, kas tiek piedēvētas mirušo gariem, patiesībā izrunā pats garu izsaucējs, liekot lietā vēderrunātāja māku. Taču reizēm spiritisma seansā tieši iesaistās dēmoni, kas izliekas par mirušajiem, kā tas acīmredzot bija tad, kad Sauls iztaujāja zīlnieci Endorā. (1. Samuēla 28:8—19.)

6. Kāpēc izraēlieši, kas nodarbojas ar spiritismu, ir pelnījuši īpašu nosodījumu?

⁶ Tas viss Jūdejā notiek, kaut arī Jehova ir aizliedzis nodarboties ar spiritismu. Pēc Mozus bauslības šis pārkāpums ir sodāms ar nāvi. (3. Mozus 19:31; 20:6, 27; 5. Mozus 18:9—12.) Kāpēc tauta, ko Jehova ir izraudzījies sev par īpašumu, ir tik smagi noziegusies? Tāpēc, ka cilvēki ir atkāpušies no Jehovas bauslības un norādījumiem un viņu sirds ir ”apcietināta ar grēka viltību”. (Ebrejiem 3:13.) ”Viņu sirds ir nejūtīga kā taukos ieaugusi”, un viņi ir atsvešinājušies no sava Dieva. (Psalms 119:70.) *

7. Kādā ziņā daudzi cilvēki mūsdienās līdzinās izraēliešiem, kas dzīvoja Jesajas laikā, un kāda nākotne gaida šos cilvēkus, ja viņi nenožēlos savu rīcību?

⁷ Cilvēki droši vien spriež: ”Kāds labums no Jehovas bauslības ir tagad, kad mums draud asīriešu uzbrukums?” Viņi vēlas ātru un vieglu izeju no situācijas un nav ar mieru gaidīt, kamēr Jehova īstenos savu gribu. Arī mūsdienās daudzi neņem vērā Jehovas likumus un, lai atrisinātu savas problēmas, griežas pie zīlniekiem, lasa horoskopus, kā arī pievēršas citām okultisma formām. Bet dzīvajiem griezties pēc padoma pie mirušajiem mūsdienās  ir tikpat neprātīgi kā Jesajas laikā. Visiem, kas to dara un nenožēlo savu rīcību, būs tāda pati nākotne kā ”slepkavām, netikļiem, ..elku kalpiem un visiem melkuļiem”. Viņi neiemantos dzīvību. (Atklāsmes 21:8.)

Dieva ”bauslība un liecība”

8. Kas ir ”bauslība” un ”liecība”, kuras var palīdzēt cilvēkiem mūsdienās?

⁸ Jehovas likumi, kas aizliedz spiritismu, kā arī citas viņa pavēles Jūdejā nav apslēpti. Tie ir pierakstīti. Mūsdienās viņa vārdi ir pabeigti, un tie ir pieejami rakstveidā. Runa ir par Bībeli, kurā ne tikai apkopoti Dieva likumi un norādījumi, bet arī stāstīts par viņa izturēšanos pret savu tautu. Šī Bībeles daļa — Dieva rīcības apraksti — veido liecību, no kuras mēs mācāmies par viņa personību un īpašībām. Kur izraēliešiem, kas griežas pie mirušajiem, patiesībā būtu jāmeklē padomi? Jesaja atbild: ”Jāturas pie bauslības un liecības!” (Jesajas 8:20a, LB-65r.) Tiem, kas grib iegūt patiesu gudrību, tā jāmeklē rakstītajos Dieva vārdos.

9. Vai grēciniekiem, kas nenožēlo savu rīcību, ir kāds labums no tā, ka viņi reizēm citē Bībeli?

⁹ Daļa no izraēliešiem, kas ir iesaistījušies spiritiskās darbībās, iespējams, apgalvo, ka viņi ciena rakstītos Dieva vārdus. Taču šie apgalvojumi ir tukši un liekulīgi. Jesaja  saka: ”Tiešām, kas tā [”pēc šo vārdu”, LB-1825] teiks, būs tie, kam neatausīs vairs rīta gaisma!” (Jesajas 8:20b.) Par kādu ”vārdu” Jesaja runā? Varbūt par izteikumu: ”Jāturas pie bauslības un liecības!” Iespējams, atkritēji izraēlieši atsaucas uz Dieva vārdiem, gluži tāpat kā atkritēji un citi cilvēki mūsdienās dažkārt citē Rakstus. Bet tie ir tikai vārdi. Tāpēc vien, ka cilvēks citē Rakstus, viņam ”neatausīs.. rīta gaisma”, tas ir, Jehova viņam nepiešķirs gudrību,  ja šis cilvēks nepilda Jehovas gribu un neatturas no nepareizas rīcības. *

Bads, kas nav maizes bads

10. Kādas ciešanas Jūdejas iedzīvotājiem jāpiedzīvo tāpēc, ka viņi ir novērsušies no Jehovas?

¹⁰ Cilvēks, kas neklausa Jehovam, atrodas garīgā tumsā. (Efeziešiem 4:17, 18.) Garīgā ziņā Jūdejas iedzīvotāji ir kļuvuši akli, viņiem nav nekādas sapratnes. (1. Korintiešiem 2:14.) Jesaja apraksta viņu stāvokli: ”Tie blandīsies apkārt pa visu savu zemi, būdami nelaimīgi un izsalkuši.” (Jesajas 8:21a.) Tāpēc, ka tauta ir kļuvusi neuzticīga Dievam — īpaši skaidri tas izpaužas ķēniņa Ahasa valdīšanas laikā —, Jūdejas kā neatkarīgas valsts pastāvēšana ir apdraudēta. Visapkārt ir ienaidnieki. Asīriešu karaspēks uzbrūk vienai Jūdejas pilsētai pēc otras. Ienaidnieki izposta tīrumus, tāpēc cilvēkiem trūkst pārtikas. Daudzi ir ”nelaimīgi un izsalkuši”. Turklāt zemē valda arī cita veida bads. Pirms vairākiem desmitiem gadu Amoss pravietoja: ””Redzi, nāks dienas,” — saka tas Kungs, Visuvarenais Dievs, — ”Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt tā Kunga vārdus.”” (Amosa 8:11.) Tagad Jūdejā plosās tieši šāds garīgs bads.

11. Vai Jūdejas iedzīvotāji kaut ko iemācīsies no saņemtā soda?

¹¹ Vai Jūdejas iedzīvotāji kaut ko iemācīsies no šiem notikumiem un atgriezīsies pie Jehovas? Vai viņi pārtrauks nodarboties ar spiritismu un elkdievību un atgriezīsies ”pie bauslības un liecības”? Jehova paredz, kāda būs viņu reakcija: ”Izsalkumā un dusmās tie uzvedīsies vai gluži  neprātīgi, tie nolādēs savu ķēniņu un savu Dievu.” (Jesajas 8:21b.) Daudzi vainos ķēniņu par to, ka ir izveidojusies tik bēdīga situācija. Būs pat tādi, kas savās nelaimēs nesaprātīgi vainos Jehovu! (Salīdzināt Jeremijas 44:15—18.) Arī tagad daudzi cilvēki rīkojas līdzīgi — viņi vaino Dievu traģēdijās, kuru cēlonis ir pašu cilvēku ļaunprātības.

12. a) Kāds iznākums ir tam, ka Jūdejas iedzīvotāji ir novērsušies no Dieva? b) Uz kādiem svarīgiem jautājumiem ir jāatbild?

¹² Vai Dieva lādēšana sniegs Jūdejas iedzīvotājiem mieru? Nē, tā nenotiks. Jesaja izsaka paredzējumu: ”Lai viņi skatās uz augšu vai uz zemi, visur tiem pretī raudzīsies tikai nomāktība bēdās un tumsa; viņus visus pārņēmis izbaiļu pilns drūmums, un viņi maldās necaurredzamas nakts tumsībā.” (Jesajas 8:22.) Pēc tam, kad cilvēki ir pacēluši savas acis pret debesīm un izteikuši pārmetumus Dievam, viņi atkal paraugās uz zemi, un šis skats viņos vieš bezcerību. Novēršanās no Dieva ir izraisījusi postu. (Salamana Pamācības 19:3.) Bet ko var teikt par solījumiem, ko Dievs ir devis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam? (1. Mozus 22:15—18; 28:14, 15.) Vai Jehova atstās tos nepiepildītus? Vai asīrieši vai kāda cita tauta ar militāra spēka palīdzību darīs galu apsolītajai Jūdas un Dāvida pēcnācēju valdīšanai? (1. Mozus 49:8—10; 2. Samuēla 7:11—16.) Vai izraēliešiem būs mūžīgi jāpaliek tumsā?

Zeme, ko ”apkaunoja”

13. Kas ir ”citu tautu Galileja”, un kā šī zeme tiek ”apkaunota”?

¹³ Tālāk Jesaja atsaucas uz vienu no briesmīgākajām nelaimēm, kas piemeklē Ābrahāma pēcnācējus: ”Tumsa nepaliks ap tiem, kam tagad bailes un bēdas. Tā kā agrākos laikos Viņš apkaunoja Zebulona zemi un Naftaļa zemi, tā vēlākā laikā Viņš cels godā jūrmalas ceļu un Aizjardāni, pagānu novadu [”citu tautu Galileju”, LB-65r].”  (Jesajas 8:23.) Galileja ir apgabals ziemeļu valstī Izraēlā. Jesajas pravietojumā šis apgabals iekļauj sevī ”Zebulona zemi un Naftaļa zemi”, kā arī ”jūrmalas ceļu” — senu ceļu, kas gāja gar Galilejas jūru un veda uz Vidusjūru. Jesajas laikā šo novadu dēvē par ”citu tautu Galileju”, droši vien tāpēc, ka daudzās tā pilsētās dzīvo neizraēlieši. * Kā šī zeme tiek ”apkaunota”? To iekaro asīrieši, kas pielūdz viltus dievus, aizved izraēliešus gūstā un visā novadā nometina cittautiešus, kas nav Ābrahāma pēcnācēji. Līdz ar to desmit cilšu ziemeļu valsts beidz pastāvēt, un vēsturiskos dokumentos par to turpmāk vairs nav nekādu ziņu. (2. Ķēniņu 17:5, 6, 18, 23, 24.)

14. Kādā ziņā Jūdejas ”tumsa” būs mazāka nekā tā, kurā iegrimst desmit cilšu valsts?

¹⁴ Asīrieši uzbrūk arī Jūdejai. Vai arī šī zeme uz visiem laikiem ieslīgs tumsā, kā tas ir noticis ar desmit cilšu valsti, ko pārstāv Zebulons un Naftalis? Nē, tā nebūs. ”Vēlākā laikā” Jehova svētīs apgabalu, kur atrodas dienvidu valsts Jūdeja, un pat zemi, kas agrāk piederēja ziemeļu valstij. Kā tas notiks?

15., 16. a) Kas ir ”vēlākais laiks”, kad mainīsies ”Zebulona zemes un Naftaļa zemes” stāvoklis? b) Kā zeme, kas agrāk tika apkaunota, tiek celta godā?

¹⁵ Uz šo jautājumu atbild apustulis Matejs savā Dieva iedvesmotajā stāstījumā par Jēzus kalpošanu uz zemes. Par viņa kalpošanas sākumposmu Matejs raksta: ”[Jēzus] atstāja Nacareti un aizgāja dzīvot Kapernaumā, jūŗmalas pilsētā Zabulona un Naftaļa robežās, ka piepildītos pravieša Jesajas vārds, kas saka: ”Zabulona zeme un Naftaļa zeme jūrmalā, Aizjardāna, pagānu Galileja, ļaudis, kas sēdēja tumsībā, redz lielu gaišumu, un tiem, kas  sēdēja nāves zemē un ēnā, gaisma uzlēkusi.”” (Mateja 4:13—16.)

¹⁶ Tātad Jesajas paredzētais ”vēlākais laiks” ir laiks, kad uz zemes kalpoja Kristus. Būdams uz zemes, Jēzus lielāko savas dzīves daļu pavadīja Galilejā. Tieši Galilejā viņš sāka savu kalpošanu, iesākdams vēstīt: ”Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 4:17.) Galilejā viņš teica slaveno Kalna sprediķi, tur viņš izvēlējās apustuļus, izdarīja pirmo brīnumu un pēc augšāmcelšanās parādījās aptuveni 500 saviem sekotājiem. (Mateja 5:1—7:27; 28:16—20; Marka 3:13, 14; Jāņa 2:8—11; 1. Korintiešiem 15:6.) Tā Jēzus piepildīja Jesajas pravietojumu, celdams godā ”Zebulona zemi un Naftaļa zemi”. Protams, no Jēzus kalpošanas guva labumu ne tikai Galilejas iedzīvotāji. Sludinādams labo vēsti visā zemē, Jēzus ”cēla godā” visu izraēliešu tautu un līdz ar to arī Jūdeju.

”Spoža gaisma”

17. Kā Galilejā atspīd ”spoža gaisma”?

¹⁷ Bet uz ko Matejs norādīja, pieminēdams ”lielu gaišumu” Galilejā? Arī tas bija citāts no Jesajas pravietojuma. Jesaja rakstīja: ”Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma.” (Jesajas 9:1.) Mūsu ēras pirmajā gadsimtā pagāniskas nepatiesības bija padarījušas nemanāmu patiesības gaismu. Jūdu reliģiskie vadītāji vēl vairāk pasliktināja stāvokli, turēdamies pie saviem reliģiskajiem likumiem, ar kuriem viņi bija ”atcēluši Dieva vārdus”. (Mateja 15:6.) Pazemīgie cilvēki bija apspiesti un apjukuši, sekodami ”akliem ceļa rādītājiem”. (Mateja 23:2—4, 16.) Kad parādījās Jēzus, Mesija, daudzu pazemīgu cilvēku acis tika brīnišķīgā veidā atdarītas. (Jāņa 1:9, 12.) Jēzus darbība uz zemes un  svētības, ko dod viņa nestais upuris, Jesajas pravietojumā ir trāpīgi nosauktas par ”spožu gaismu”. (Jāņa 8:12.)

18., 19. Kādi iemesli lielam priekam bija cilvēkiem, kas atsaucās uz gaismu?

¹⁸ Cilvēkiem, kas atsaucās uz gaismu, bija daudz iemeslu priekam. Jesaja turpināja: ”Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā kā pļaujamā laikā, kā priecājas, laupījumu dalot.” (Jesajas 9:2.) Uz Jēzus un viņa sekotāju sludināšanu atsaucās godprātīgi cilvēki, kas izrādīja vēlēšanos pielūgt Jehovu garā un patiesībā. (Jāņa 4:24.) Nepilnos četros gados kristietību pieņēma ļoti daudzi. 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos tika kristīti trīs tūkstoši cilvēku, un neilgi pēc tam ”viņu skaits bija ap pieci tūkstoši vīru”. (Apustuļu darbi 2:41; 4:4.) Mācekļi dedzīgi atspoguļoja gaismu, ko bija saņēmuši, un ”mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteŗu kļuva ticīgi”. (Apustuļu darbi 6:7.)

¹⁹ Tāpat kā cilvēki, kas priecājas par bagātīgu ražu vai līksmo, dalot vērtīgu laupījumu pēc ievērojamas uzvaras kaujā, Jēzus sekotāji priecājās par mācekļu skaita pieaugumu. (Apustuļu darbi 2:46, 47.) Pēc kāda laika Jehova parūpējās, lai gaisma atspīdētu arī cittautiešiem. (Apustuļu darbi 14:27.) Līdz ar to visu tautību cilvēki varēja līksmot par to, ka viņiem ir pavērusies iespēja tuvoties Jehovam. (Apustuļu darbi 13:48.)

”Kā Midiana laikā”

20. a) Kāpēc midianiešus varēja saukt par izraēliešu ienaidniekiem, un kā Jehova darīja galu viņu radītajiem draudiem? b) Kā Jēzus ”Midiana laikā”, kas gaidāms nākotnē, darīs galu draudiem, ko rada Dieva tautas ienaidnieki?

²⁰ Mesijas darbības ietekme ir nezūdoša, kā to var redzēt no Jesajas nākamajiem vārdiem: ”Tu to jūgu, kas viņus nospieda, viņu iejūga atbalsta plāksni pret viņu pakausi un  viņu dzinēja rīksti esi salauzis kā Midiana laikā.” (Jesajas 9:3.) Vairākus simtus gadu pirms Jesajas dzīves laika midianieši sazvērējās ar moābiešiem, lai pamudinātu izraēliešus grēkot. (4. Mozus 25:1—9, 14—18; 31:15, 16.) Vēlāk midianieši terorizēja izraēliešus, uzbrukdami viņu ciemiem un viensētām un tos izlaupīdami; tā turpinājās septiņus gadus. (Soģu 6:1—6.) Bet tad Jehova, izmantodams savu kalpu Gideonu, sakāva Midiana karaspēku. Nav nekādu liecību, ka pēc šī ”Midiana laika” Jehovas tautai vēl kādreiz būtu bijis jācieš midianiešu dēļ. (Soģu 6:7—16; 8:28.) Tuvā nākotnē Jēzus Kristus, kas ir lielākais Gideons, dos nāvējošu triecienu Jehovas tautas tagadējiem ienaidniekiem. (Atklāsmes 17:14; 19:11—21.) Tad, tāpat ”kā Midiana laikā”, būs izcīnīta pilnīga un galīga uzvara, ko būs nodrošinājusi nevis cilvēku prasme, bet Jehovas spēks. (Soģu 7:2—22.) Dieva tautu nekad neviens vairs neapspiedīs.

21. Kas Jesajas pravietojumā teikts par karu nākotni?

²¹ Dieva spēka izpausmes nenozīmē kara slavināšanu. Augšā celtais Jēzus ir Miera lielskungs, un, iznīcinot savus ienaidniekus, viņš nodibinās mūžīgu mieru. Tālāk Jesaja runā par to, ka bruņojumu visā pilnībā aprij uguns: ”Viss apbruņojums, kāds domāts tiem, kas ar neapvaldītu niknumu taisās kaŗot [”kurpes, autas uz kaŗa troksni”, LB-26], un visas ar asinīm aptraipītās drēbes būs tikai laupījums ugunij, uguns tās aprīs.” (Jesajas 9:4.) Nevienam vairs nebūs jādreb bailēs, dzirdot, kā klaudz maršējošu kareivju zābaki. Nekur vairs nevarēs redzēt kaujās rūdītu karavīru asiņainās uniformas. Kara vairs nebūs! (Psalms 46:10.)

”Brīnišķais padoma devējs”

22. Kāds pravietisks vārds, kas sastāv no vairākām daļām, Jesajas grāmatā ir dots Jēzum?

²² Kad brīnumainā veidā piedzima tas, kurš vēlāk kļuva  par Mesiju, viņam tika dots vārds Jēzus, kas nozīmē ’Jehova ir glābšana’. Taču viņam ir arī citi vārdi — pravietiski vārdi, kas iezīmē viņa ļoti svarīgo uzdevumu un augsto stāvokli. Viens šāds vārds ir Imanuēls, kas nozīmē ”Dievs ar mums”. (Jesajas 7:14, zemsvītras piezīme.) Tagad Jesaja norāda uz citu pravietisku vārdu: ”Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: ”Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs.”” (Jesajas 9:5.) Pievērsīsim uzmanību šī no vairākām daļām sastāvošā pravietiskā vārda bagātīgajai nozīmei.

23., 24. a) Kādā ziņā Jēzus ir ”Brīnišķais padoma devējs”? b) Ko no Jēzus var mācīties kristieši, kas dod padomus citiem?

²³ Kad Jēzus Kristus bija uz zemes, viņš deva brīnišķīgus padomus. Bībelē teikts, ka ”ļaudis izbrīnījās par viņa mācību”. (Mateja 7:28.) Viņš ir gudrs un iejūtīgs Padomdevējs, kas ļoti dziļi izprot cilvēka būtību. Viņa padomi nesastāv tikai no aizrādījumiem. Biežāk tie tiek doti pamācību un mīlestības pilnu ieteikumu veidā. Jēzus padomus var nosaukt par brīnišķīgiem, jo tie vienmēr ir gudri, nevainojami un nekļūdīgi. Paklausot tiem, cilvēks var iegūt mūžīgu dzīvi. (Jāņa 6:68.)

²⁴ Jēzus spēja dot tik labus padomus nav izskaidrojama vienkārši ar viņa aso prātu. Viņš saka: ”Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis.” (Jāņa 7:16.) Tāpat kā tas bija ar Salamanu, Jēzus gudrības Avots ir Dievs Jehova. (1. Ķēniņu 3:7—14; Mateja 12:42.) Skolotājiem un padomdevējiem kristiešu draudzē būtu jāmācās no Jēzus priekšzīmes un, dodot pamācības, vienmēr jābalstās uz Dieva Rakstiem. (Salamana Pamācības 21:30.)

 ”Varenais Dievs” un ”Mūžīgais tēvs”

25. Ko vārds ”Varenais Dievs” liecina par Jēzus stāvokli debesīs?

²⁵ Jēzus ir arī ”Varenais Dievs” un ”Mūžīgais tēvs”. Tas nenozīmē, ka viņš gribētu iegūt varu un stāvokli, kāds pieder Jehovam, kurš ir ”Dievs, mūsu Tēvs”. (2. Korintiešiem 1:2.) Jēzus ”nepievērsa nekādu uzmanību sagrābšanai, proti, ka viņam būtu jābūt vienlīdzīgam ar Dievu”. (Filipiešiem 2:6, NW.) Viņš ir saukts par Vareno Dievu, bet nevis par Visvareno Dievu. Jēzus nekad nav uzskatījis sevi par Visvareno Dievu, jo viņš dēvēja savu Tēvu par ”vienīgo patieso Dievu”, tas ir, vienīgo Dievu, kas jāpielūdz. (Jāņa 17:3; Atklāsmes 4:11.) Svētajos rakstos vārds ”dievs” var nozīmēt ’varenais’ vai ’stiprais’. (2. Mozus 12:12; Psalms 8:6; 2. Korintiešiem 4:4.) Pirms Jēzus ierašanās uz zemes viņš bija ”dievs”, viņš pastāvēja ”Dieva veidā”. Pēc augšāmcelšanas un atgriešanās debesīs viņa stāvoklis kļuva vēl augstāks. (Jāņa 1:1, NW; Filipiešiem 2:6—11.) Turklāt apzīmējumam ”dievs” var būt vēl kāda nozīme. Izraēlā par ”dieviem” tika saukti tiesneši — reiz viņus tā nosauca pats Jēzus. (Psalms 82:6; Jāņa 10:35.) Jēzus ir Jehovas ieceltais Tiesnesis, kas ”tiesās dzīvus un mirušus”. (2. Timotejam 4:1; Jāņa 5:30.) Tātad viņš pilnīgi pamatoti ir nosaukts par Vareno Dievu.

26. Kāpēc Jēzu var saukt par ”Mūžīgo tēvu”?

²⁶ Ar titulu ”Mūžīgais tēvs” tiek norādīts uz mesiāniskā Ķēniņa spēju un varu dot cilvēkiem iespēju mūžīgi dzīvot uz zemes. (Jāņa 11:25, 26.) Mantojums, ko mums atstāja pirmais cilvēks, Ādams, bija nāve. Savukārt Jēzus, pēdējais Ādams, kļuva ”par dzīvu darītāju garu”. (1. Korintiešiem 15:22, 45; Romiešiem 5:12, 18.) Mūžīgi dzīvos pats Jēzus, kas ir Mūžīgais tēvs, savukārt visi paklausīgie cilvēki neierobežoti ilgi gūs labumu no tā, ka Jēzus ir kļuvis par viņu tēvu. (Romiešiem 6:9.)

 ”Miera lielskungs”

27., 28. Kādas brīnišķīgas svētības ”Miera lielskunga” padotie saņem jau tagad, un kādas viņi saņems nākotnē?

²⁷ Cilvēkiem ir vajadzīga ne tikai mūžīga dzīve, bet arī miers — gan ar Dievu, gan savā starpā. Jau tagad cilvēki, kas pakļaujas ”Miera lielskunga” varai, ir ”pārkaluši savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem”. (Jesajas 2:2—4.) Viņi netur ļaunu prātu uz citiem politisku, teritoriālu, nacionālu un ekonomisku domstarpību dēļ. Viņi vienoti pielūdz vienu patieso Dievu, Jehovu, un dara visu iespējamo, lai uzturētu mierīgas attiecības ar citiem cilvēkiem gan draudzē, gan ārpus tās. (Galatiešiem 6:10; Efeziešiem 4:2, 3; 2. Timotejam 2:24.)

²⁸ Dieva noteiktā laikā Kristus nodibinās uz zemes vispārēju, stabilu un pastāvīgu mieru. (Apustuļu darbi 1:7.) ”Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi.” (Jesajas 9:6a.) Īstenojot savu varu, Miera lielskungs Jēzus nerīkosies tirāniski. Viņa padotajiem netiks liegta gribas brīvība, tie netiks pakļauti ar spēku. Viss tiks panākts ”ar tiesu un taisnību”. Tās būs pārmaiņas, pēc kādām cilvēki ir noilgojušies.

29. Kas jādara cilvēkiem, kuri vēlas tikt svētīti ar nebeidzamu mieru?

²⁹ Ņemot vērā, cik brīnišķīga ir Jēzus pravietiskā vārda nozīme, ir saviļņojoši lasīt vārdus, ar kuriem Jesaja pabeidz šo pravietojuma daļu. Viņš raksta: ”To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.” (Jesajas 9:6b.) Jehova rīkojas dedzīgi, viņš neko nedara pa roku galam. Mēs varam būt pārliecināti: lai ko viņš ir apsolījis, viņš to noteikti izpildīs. Tāpēc tiem, kas ilgojas pēc nebeidzama miera, no visas sirds jākalpo Jehovam. Tāpat kā Dievam Jehovam un Miera lielskungam Jēzum, visiem Dieva kalpiem jābūt ”dedzīgiem labos darbos”. (Titam 2:14.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Karte/Attēls 122. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Horacina

Betsaida

Kapernauma

Ģenecaretes līdzenums

Galilejas jūra

Magadana

Tiberija

Jordāna

GADARA

Gadara

 [Attēli 119. lpp.]

Gan Kaina, gan Jēzus piedzimšana bija īpašs notikums, taču tikai Jēzus piedzimšanai bija labs iznākums

[Attēls 121. lpp.]

Būs bads, kas ir daudz briesmīgāks par maizes badu un slāpēm pēc ūdens

 [Attēls 127. lpp.]

Jēzus bija gaisma šajā zemē