Deviņpadsmitā nodaļa

Jehova liek kaunā Tiras lepnumu

Jesajas 23:1—18

1., 2. a) Kāda pilsēta bija senā Tira? b) Ko Jesaja pravietoja par Tiru?

ŠĪ PILSĒTA bija ”brīnumskaista” un pilna ”daudz un dažādām precēm”. (Ecēhiēla 27:4, 12.) Tai piederēja liela flote, un tās kuģi devās pāri jūrai uz tālām vietām. Tā ”tālu izpleta pāri jūŗām savu lielo varu”, un ar savu ”mantu” tā ”darīja bagātus ķēniņus virs zemes”. (Ecēhiēla 27:25, 33.) Tāda septītajā gadsimtā p.m.ē. bija Tira — feniķiešu pilsēta Vidusjūras austrumu piekrastē.

² Tomēr Tiru gaidīja iznīcināšana. Apmēram 100 gadus pirms tam, kad par Tiru rakstīja Ecēhiēls, pravietis Jesaja paredzēja šīs stiprās feniķiešu pilsētas bojāeju un to cilvēku bēdas, kuriem tā daudz nozīmēja. Tāpat Jesaja pravietoja, ka pēc kāda laika Dievs pievērsīs pilsētai savu uzmanību un atkal ļaus tai plaukt. Kā pravieša vārdi piepildījās? Un ko mēs varam mācīties no visa, kas notika ar Tiru? Ja uzzināsim, kas Tirai bija jāpieredz un kāpēc tas notika, nostiprināsies mūsu ticība Jehovam un viņa solījumiem.

”Vaimanājiet, Taršišas kuģi”

3., 4. a) Kur atradās Taršiša, un kāds sakars bija starp Tiru un Taršišu? b) Kāpēc jūrniekiem, kas tirgojas ar Taršišu, būs ”jāvaimanā”?

³ Pēc norādes ”Izsacījums par Tiru” Jesaja paziņo: ”Vaimanājiet, Taršišas kuģi, jo jūsu pilsētā viss izpostīts, nav  vairs neviena nama, tur iebraukt ostā vairs nav iespējams, neviens vairs turp nedodas.” (Jesajas 23:1a.) Tiek uzskatīts, ka Taršiša bija Spānijas daļa, tātad tā bija tālu no Tiras, kas atradās Vidusjūras austrumu krastā. * Taču feniķieši bija prasmīgi jūrasbraucēji, un viņu kuģi bija lieli un izturīgi. Pēc dažu vēsturnieku domām, feniķieši pirmie pamanīja saistību starp Mēnesi un paisumu un bēgumu, kā arī pirmie sāka izmantot navigācijā astronomiskos novērojumus. Lielais attālums starp Tiru un Taršišu viņiem nebija šķērslis.

⁴ Jesajas laikā tālajā Taršišā ir labs noiets Tiras precēm — iespējams, kādu laiku tieši no turienes nāk lauvas tiesa Tiras bagātību. Spānijā ir raktuves, kurās lielā daudzumā iegūst sudrabu, dzelzi, alvu un citus metālus. (Salīdzināt Jeremijas 10:9; Ecēhiēla 27:12.) ”Taršišas kuģiem” — acīmredzot Tiras kuģiem, kas tirgojas ar Taršišu, — patiešām būs ”jāvaimanā”, apraudot savas ostas bojāeju.

5. Kur jūrnieki, kas atgriežas no Taršišas, uzzinās par Tiras krišanu?

⁵ Kā jūrnieki, atrazdamies ceļā, uzzinās par Tiras krišanu? Jesaja atbild: ”No kiteju [”Kitimas”, NW] zemes viņiem šī ziņa atnesta.” (Jesajas 23:1b.) ”Kitimas zeme”, visticamāk, ir Kipra — sala, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz rietumiem no Feniķijas krasta. Kuģiem no Taršišas, kuri dodas austrumu virzienā, tā ir pēdējā piestātne pirms nonākšanas Tirā. Tātad jūrnieki saņems ziņas par viņu iemīļotās ostas iznīcināšanu, kad būs apstājušies Kiprā. Kāds tas viņiem būs trieciens! Bēdu pārņemti, viņi ”vaimanās” izmisumā.

6. Pastāstiet par attiecībām starp Tiru un Sidonu!

⁶ Izmisuši būs arī Feniķijas piekrastes iedzīvotāji.  Pravietis raksta: ”Stāviet mierā, jūs jūrmalas iedzīvotāji, Sidonas tirgoņi, jūŗas braucēji, kas citkārt tevi pildīja. Tur sakrāja pa lieliem ūdeņiem pievesto Šihoras labību, Nīlas druvu ražu, tur nodibinājās tautu tirgus [”peļņa”, NW].” (Jesajas 23:2, 3.) ”Jūrmalas iedzīvotāji” — Tiras tuvākās apkārtnes iemītnieki — stāvēs kā sastinguši, jo būs augstākajā mērā pārsteigti par nelaimi, kas piemeklējusi Tiru. Kas ir ”Sidonas tirgoņi”, kuri ”pildīja” šo jūrmalu, darīdami to bagātu? Sākotnēji Tira bija ostas pilsētas Sidonas kolonija; Sidona atradās tikai 35 kilometrus tālāk uz ziemeļiem. Uz Sidonas monētām šī pilsēta saukta par Tiras māti. Kaut gan Tira bagātības ziņā ir pārspējusi Sidonu, tā joprojām ir ”Sidonas meita” un tās iedzīvotāji vēl aizvien sevi dēvē par sidoniešiem. (Jesajas 23:12.) Tātad vārdi ”Sidonas tirgoņi” droši vien attiecas uz Tiras iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar komerciju.

7. Kā Sidonas tirgotāji ir izplatījuši bagātību?

⁷ Bagātie Sidonas tirgoņi šķērso Vidusjūru, lai kārtotu komerciālus darījumus. Uz daudzām vietām viņi ved labību no Šihoras — Nīlas attekas, kas atrodas šīs upes deltas pašā austrumu malā Ēģiptē. (Salīdzināt Jeremijas 2:18.) Pie ”Nīlas druvu ražas” pieder arī citi Ēģiptes produkti. Šo preču tirgošana un apmaiņa tirgoņiem, kas dodas jūras braucienos, nes lielu peļņu, un tā ir ienesīga arī tautām, ar kurām viņi tirgojas. Sidonas tirgotāji pilda Tiru ar ienākumiem, bet drīz viņiem būs jābēdājas par pilsētas izpostīšanu.

8. Kā Tiras izpostīšana ietekmēs Sidonu?

⁸ Pēc tam Jesaja vēršas pie Sidonas ar šādiem vārdiem: ”Kaunies, Sidona! Jo jūŗa, jūŗas pils saka žēli: ”Es esmu neauglīga bijusi, es neesmu dzemdējusi nedz arī uzaudzinājusi ne jaunekļus, ne jaunavas!”” (Jesajas 23:4.) Kad Tira būs izpostīta, piekraste, kur pilsēta atradās, izskatīsies  kaila un pamesta. Liksies, ka jūra sāpēs kliedz kā māte, kas zaudējusi bērnus un, būdama pilnīgi satriekta, vispār noliedz, ka viņai tie reiz bijuši. Sidonai būs jākaunas par to, kas ir noticis ar tās meitu.

9. Kādi notikumi daudziem iedvesa izbailes, kurām līdzināsies cilvēku bēdas pēc Tiras krišanas?

⁹ Ziņas par Tiras bojāeju liks bēdāties daudziem. Jesaja raksta: ”Kad ziņa nonāks Ēģiptē [”Tāpat kā tad, kad atskanēja ziņa, kas attiecas uz Ēģipti”, NW], tie izbīsies, to dzirdēdami par Tiru.” (Jesajas 23:5.) Sērojošie cilvēki būs izbijušies tāpat kā tad, kad pienāca ziņa par Ēģipti. Par kādu ziņu pravietis runā? Iespējams, šī ziņa ir saistīta ar to, kā ir piepildījies viņa agrākais ”atzinums par Ēģipti” *. (Jesajas 19:1—25.) Var arī būt, ka pravietis domā ziņu par faraona karaspēka iznīcināšanu Mozus laikā — notikumu, kas daudziem iedvesa izbailes. (2. Mozus 15:4, 5, 14—16; Jozuas 2:9—11.) Jebkurā gadījumā tie, kas dzirdēs ziņu par Tiras iznīcināšanu, izbīsies. Viņiem tiek ieteikts bēgt uz tālo Taršišu un meklēt patvērumu tur, kā arī pavēlēts skaļi paust savas bēdas: ”Brauciet uz Taršišu, vaimanājiet, jūs jūrmalas iedzīvotāji!” (Jesajas 23:6.)

Prieka pilna no ”senseniem laikiem”

10.—12. Pastāstiet, kāda ir Tiras bagātība, cik sena ir šī pilsēta un kāda tai ir ietekme!

¹⁰ Tira ir sena pilsēta, un Jesaja atgādina šo faktu, jautādams: ”Vai šī ir jūsu prieku pilnā pilsēta, kas cēlusies sensenos laikos?” (Jesajas 23:7a.) Pārticīgās Tiras vēsture ilgst vismaz kopš Jozuas laikiem. (Jozuas 19:29.) Gadu gaitā Tira ir kļuvusi slavena ar to, ka tajā ražo metāla un stikla izstrādājumus un purpura krāsu. Ar Tiras purpuru krāsoto mantiju cenas ir milzīgas, un Tiras dārgos  audumus cenšas iegādāties dižciltīgi cilvēki. (Salīdzināt Ecēhiēla 27:7, 24.) Tira ir arī tirdzniecības centrs karavānu ceļā un vieta, kur glabājas daudz ievesto un izvešanai paredzēto preču.

¹¹ Turklāt pilsēta ir stipra militārā ziņā. L. Spreigs de Kamps raksta: ”Kaut arī feniķieši nebija pārāk kareivīgi — viņi bija tirgoņi, nevis karavīri —, tomēr viņi aizstāvēja savas pilsētas ar fanātisku drosmi un ietiepību. Minētās īpašības, kā arī viņu varenība uz jūras ļāva Tiras iedzīvotājiem noturēties, kad viņiem uzbruka asīriešu karaspēks, kas tolaik bija spēcīgākais pasaulē.”

¹² Tirai ir liela ietekme zemēs, kas atrodas pie Vidusjūras. ”[Tās] iedzīvotāju kājas viņus aiznesa tālu projām, lai apmestos tur svešās zemēs.” (Jesajas 23:7b.) Feniķieši dodas uz tālām vietām un dibina tur tirdzniecības apmetnes un tranzītostas, kas dažos gadījumos vēlāk izaug par kolonijām. Tiras kolonija ir, piemēram, Kartāga, kas atrodas Āfrikas ziemeļu piekrastē. Ar laiku Kartāga varenībā pārspēs Tiru un sacentīsies ar Romu par ietekmi Vidusjūras rajonā.

Tās lepnumu liks kaunā

13. Kāpēc rodas jautājums par to, kas uzdrīkstas pasludināt spriedumu Tirai?

¹³ Tā kā Tira ir tik sena un bagāta, loģisks ir nākamais jautājums: ”Kas lēmis tādu likteni ar lielu goda un varas vainagu greznotajai Tirai [”par Tiru, to kronētāju”, LB-26], kuŗas tirgotāji bija īsti dižciltīgie, kuŗas lieltirgotāji bija visas zemes virsas cienījamākie ļaudis?” (Jesajas 23:8.) Kas uzdrīkstas vērsties pret pilsētu, kura iecēlusi ietekmīgus cilvēkus augstos amatos savās kolonijās un citur, kļūdama par ”kronētāju”? Kas uzdrīkstas vērsties pret metropoli, kuras tirgotāji ir dižciltīgie un kuras lieltirgotāji  ir cienījamākie ļaudis? Bijušais Beirūtas (Libāna) Nacionālā muzeja senatnes pieminekļu nodaļas vadītājs Moriss Kehabs rakstīja: ”No devītā līdz sestajam gadsimtam p.m.ē. Tiras stāvoklis bija tikpat nozīmīgs kā Londonai divdesmitā gadsimta sākumā.” Kurš gan uzdrošinās sacīt kaut ko sliktu par šo pilsētu?

14. Kas pasludina spriedumu Tirai, un kāpēc viņš to dara?

¹⁴ Dieva iedvesmotā atbilde uz šo jautājumu izraisa Tirā šausmas. Jesaja raksta: ”Tas Kungs Cebaots to ir lēmis, lai liktu kaunā katru pārmērīga greznuma pilnu augstprātību un pazemotu zemes lepnos.” (Jesajas 23:9.) Kāpēc Jehova pasludina spriedumu šai bagātajai, senajai pilsētai? Vai tāpēc, ka tās iedzīvotāji pielūdz viltus dievu Baalu? Vai tāpēc, ka Tiru vieno radniecības saites ar Izebeli — Sidonas (un Tiras) valdnieka Etbaala meitu, kas apprecējās ar Izraēlas ķēniņu Ahabu un noslepkavoja Jehovas praviešus? (1. Ķēniņu 16:29, 31; 18:4, 13, 19.) Atbilde uz abiem jautājumiem ir ”nē”. Tira saņem spriedumu savas augstprātības un lepnuma dēļ — tā ir kļuvusi bagāta, nodarot pāri citām tautām, arī izraēliešiem. Jau devītajā gadsimtā p.m.ē. Jehova ar pravieša Joēla starpniecību teica Tirai un citām pilsētām: ”Jūs pārdevāt grieķiem Jūdas un Jeruzālemes bērnus, lai dabūtu viņus projām no viņu dzimtās zemes robežām.” (Joēla 4:6.) Vai Dievs varētu nelikties ne zinis, redzot, ka Tira izturas pret viņa izredzēto tautu kā pret parastu preci?

15. Kā Tira reaģēs uz Jeruzalemes krišanu Nebukadnecara rokās?

¹⁵ Paies simt gadi, bet Tira neizmainīsies. Kad Babilonas valdnieka Nebukadnecara karaspēks 607. gadā p.m.ē. izpostīs Jeruzalemi, Tira līksmos: ”Tad nu sagŗauti ir tautu vārti [Jeruzaleme], man tie atdarījās, man būs visa kā pilnībā, jo tā ir izpostīta.” (Ecēhiēla 26:2.) Tira priecāsies, cerēdama gūt labumu no Jeruzalemes izpostīšanas.  Tā kā Jūdejas galvaspilsēta vairs nebūs sāncense, Tira plānos izvērst tirdzniecību vēl plašāk. Jehova pazemos ”lepnos”, kas savā augstprātībā atbalsta viņa tautas ienaidniekus.

16., 17. Kas notiks ar Tiras iedzīvotājiem, kad pilsēta tiks iekarota? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

¹⁶ Jesaja turpina pasludināt Jehovas spriedumu Tirai: ”Plūstiet pāri par savu zemi kā upe, jūs Taršišas iedzīvotāji [”tu Taršiša meita”, LB-26], nav, kas jūs kavētu! Viņš ir izstiepis savu roku pār jūŗu, un bailes un trīsas pārņēma valstis. Tas Kungs ir vērsis pret Foiniķiju savu pavēli nopostīt tur esošos stipros cietokšņus. Viņš noteica: ”Nelīksmojies vairs, tu apsmietā jaunava, Sidonas meita! Celies, dodies pie kitejiem uz Kipru, bet arī tur tev miera nebūs!”” (Jesajas 23:10—12.)

¹⁷ Kāpēc Tira ir nosaukta par ”Taršišas meitu”? Iespējams, tāpēc, ka pēc Tiras sakāves Taršiša būs spēcīgākā no abām šīm pilsētām. * Izpostītās Tiras iedzīvotāji būs izklīdināti kā pārplūdusi upe, kuras krasti nobrukuši un kuras ūdeņi applūdinājuši visus tuvējos līdzenumus. Vārdi, ko Jesaja saka ”Taršišas meitai”, liecina, cik liela nelaime gaida Tiru. Jehova pats izstiepj roku un dod pavēli. Neviens nespēj mainīt notikumu gaitu.

18. Kāpēc Tira tiek saukta par ”jaunavu, Sidonas meitu”, un kā tās stāvoklis izmainīsies?

¹⁸ Runājot par Tiru, Jesaja lieto arī vārdus ”jaunava, Sidonas meita”, norādot, ka pilsētu līdz šim vēl nav  sagrābuši un izlaupījuši citzemju iekarotāji un ka to pagaidām neviens nav pakļāvis. (Salīdzināt 2. Ķēniņu 19:21; Jesajas 47:1; Jeremijas 46:11.) Bet tagad Tira tiks iznīcināta un daļa tās iedzīvotāju dosies bēgļu gaitās uz feniķiešu koloniju Kipru. Zaudējuši savu ekonomisko varenību, viņi neatradīs mieru arī tur.

To izpostīs haldieši

19., 20. Kam, saskaņā ar pravietojumu, jāiekaro Tira, un kā šis pravietojums piepildās?

¹⁹ Kura būs tā valsts, kas izpildīs Jehovas spriedumu Tirai? Jesaja paziņo: ”Skaties uz Kaldeju, šī ir tauta, kuŗas agrāk nebija — Asirija tās zemi bija nodomājusi tuksneša zvēriem [”Lūk, haldiešu zeme! Šī ir tā tauta, tā neizrādījās Asīrija, — viņi to nodibināja tuksneša iemītniekiem”, NW], — tā uzceļ jaunus torņus, sagŗauj līdzšinējās pilis drupu kaudzēs. Vaimanājiet, Taršišas kuģi, jo jūsu atbalsta stiprumi izpostīti!” (Jesajas 23:13, 14.) Tiru iekaros haldieši, nevis asīrieši. Viņi uzcels savus kaujas torņus, nolīdzinās līdz ar zemi Tiras dzīvojamās ēkas un pārvērtīs šo pilsētu — Taršišas kuģu ”atbalsta stiprumus” — par drupu kaudzi.

²⁰ Piepildoties šim pravietojumam, neilgi pēc Jeruzalemes krišanas Tira saceļas pret Babilonu un Nebukadnecars sāk Tiras ielenkumu. Uzskatot savu pilsētu par neieņemamu, Tiras iedzīvotāji pretojas uzbrucējiem. Aplenkuma gaitā babiloniešu karavīru galvas ir ”kļuvušas plikas” no bruņucepuru trīšanās un pleci ir ”noberzti”, jo viņi nes aplenkuma konstrukcijām vajadzīgos materiālus. (Ecēhiēla 29:18.) Šis aplenkums Nebukadnecaram izmaksā dārgi. Tiras pilsētas daļa, kas atrodas krastā, tiek izpostīta, taču laupījumu Nebukadnecars neiegūst, jo lielākā daļa Tiras dārgumu ir pārvesta uz nelielu saliņu  nepilna kilometra attālumā no krasta. Flotes haldiešu valdniekam nav, un ieņemt salu viņš nespēj. Pēc 13 gadiem Tira kapitulē, tomēr tā netiek pilnīgi iznīcināta un vēlāk pieredz citu pravietojumu piepildīšanos.

”Tā atkal atjaunos savu ienesīgo daudzpusīgo tirdzniecību”

21. Kā Tira ”iegrimst aizmirstībā”, un uz cik ilgu laiku?

²¹ Pēc tam Jesaja pravieto: ”Notiks tai laikā, ka Tira iegrims aizmirstībā septiņdesmit gadus, it kā tas būtu viena ķēniņa valdīšanas laiks.” (Jesajas 23:15a.) Kad babilonieši būs izpostījuši pilsētas cietzemes daļu, uz salas esošā Tira ”iegrims aizmirstībā”. Kā jau ir pravietots, ”viena ķēniņa” — Babilonijas — valdīšanas laiku šai pilsētai, kas atrodas uz salas, nebūs vērā ņemamas finansiālas ietekmes. Jehova ar Jeremijas starpniecību paziņo, ka Tira būs starp tām tautām, kurām būs jādzer viņa dusmu vīns. Viņš saka: ”Šīs tautas kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus.” (Jeremijas 25:8—17, 22, 27.) Tiesa, uz salas esošā Tira nav pakļauta Babilonai pilnus 70 gadus, jo 539. gadā p.m.ē. Babilonijas valsts iet bojā. Acīmredzot 70 gadi attēlo Babilonijas varenības lielāko uzplaukumu — laiku, kad Babilonas valdnieku dinastija lielās, ka tā esot pacēlusi savu troni augstāk pat par ”Dieva zvaigznēm”. (Jesajas 14:13.) Dažādos laikos Babilonai ir pakļautas dažādas tautas, taču, kad būs pagājuši 70 gadi, tās varenībai pienāks gals. Kas tad notiks ar Tiru?

22., 23. Kas notiks ar Tiru, kad būs beigusies Babilonas kundzība pār to?

²² Jesaja turpina: ”Pēc šiem septiņdesmit gadiem Tirai klāsies, kā netikles dziesmā sacīts: ”Ņem kokli un eji pa pilsētu, tu aizmirstā netikle! Spēlē un uzdziedi jautri, lai ļaudis tevi atkal pieminētu!” Pēc septiņdesmit gadiem tas  Kungs uzlūkos Tiru labvēlīgi, tā atkal atjaunos savu ienesīgo daudzpusīgo tirdzniecību un stāsies sakaros ar visām tautām virs zemes.” (Jesajas 23:15b—17.)

²³ Pēc Babilonas krišanas 539. gadā p.m.ē. Feniķija kļūst par Mēdijas un Persijas satrapiju. Persiešu monarhs Kīrs Lielais ir iecietīgs valdnieks. Jaunās varas pakļautībā Tira atjaunos savu agrāko darbību un visiem spēkiem centīsies panākt, lai to atkal atzītu par vienu no pasaules komerciālajiem centriem, tāpat kā netikle, kas ir aizmirsta un zaudējusi klientus, cenšas pievilināt jaunus klientus, ejot pa pilsētu, spēlējot arfu un dziedot dziesmas. Vai Tirai izdosies sasniegt iecerēto? Jā, Jehova ļaus tam notikt. Ar laiku pilsēta uz salas kļūs tik bagāta, ka sestā gadsimta beigās p.m.ē. pravietis Cakarija teiks: ”Tira sev uzcēla cietoksni un sakrāja sudrabu kā putekļus; zelta tai ir kā gružu šaurā šķērsieliņā.” (Cakarijas 9:3.)

”Tās peļņa.. būs veltīta tam Kungam”

24., 25. a) Kā Tiras peļņa tiek veltīta Jehovam? b) Kādu pravietojumu par Tiru Jehova iedvesmo, kaut arī šī pilsēta ir palīdzējusi Dieva tautai?

²⁴ Ievērības cienīgi ir tālākie pravietiskie vārdi: ”Tās peļņa un tirdzniecības ieguvumi būs veltīti tam Kungam. Tā tos nekrās un neglabās, bet tās tirdzniecības sasniegumi kalpos tiem, kas tā Kunga vaiga priekšā dzīvo, viņu labākai pārtikai un glītam apģērbam.” (Jesajas 23:18.) Kādā ziņā Tiras peļņa tiek veltīta tam Kungam? Jehova visu iekārto tā, lai šī peļņa tiktu izmantota saskaņā ar viņa gribu — lai viņa tautai būtu laba pārtika un apģērbs. Tas notiek pēc izraēliešu atgriešanās no Babilonas trimdas. Tiras iedzīvotāji viņiem palīdz, piegādājot ciedru kokus, kas vajadzīgi tempļa atjaunošanai. Tāpat viņi atsāk tirgoties ar Jeruzalemi. (Ezras 3:7; Nehemijas 13:16.)

 ²⁵ Un tomēr Jehova iedvesmo vēl kādu pret Tiru vērstu paziņojumu. Cakarija par šo bagāto pilsētu, kas atrodas uz salas, pravieto: ”Redzi, tas Kungs iznīcinās to un satrieks tās varu, kas tai ir uz jūŗas, un pati tā sadegs ugunī.” (Cakarijas 9:4.) Šie vārdi piepildās 332. gada jūlijā p.m.ē., kad Maķedonijas Aleksandrs noposta lepno jūras valdnieci.

Jāsargās no materiālisma un lepnuma

26. Kāpēc Dievs tiesāja Tiru?

²⁶ Jehova tiesāja Tiru par tās lepnumu — īpašību, kas viņam riebjas. ”Augstprātīgas acis” ir minētas pirmās starp septiņām lietām, ko Jehova ienīst. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Pāvils saistīja uzpūtību jeb lepnumu ar Sātanu Velnu, un Ecēhiēla stāstījumā par lepno Tiru ir detaļas, kas attiecināmas uz pašu Sātanu. (Ecēhiēla 28:13—15; 1. Timotejam 3:6.) Kāpēc Tira bija lepna? Ecēhiēls, uzrunājot Tiru, saka: ”Tavs prāts tavas bagātības dēļ lidoja pārmērīgi augstu.” (Ecēhiēla 28:5.) Šī pilsēta galveno uzmanību pievērsa tirdzniecībai un naudas uzkrāšanai. Kad šajā ziņā viss ritēja gludi, Tira kļuva nepanesami augstprātīga. Ar Ecēhiēla starpniecību Jehova sacīja ”Tiras valdniekam”: ”Tavs prāts nesās uz pārmērīgi augstām lietām un.. tu pat esi teicis: Es esmu dievs, es sēžu dieva krēslā.” (Ecēhiēla 28:2.)

27., 28. Kādas briesmas var draudēt cilvēkiem, un kā Jēzus to paskaidroja?

²⁷ Gan veselas tautas, gan atsevišķi cilvēki var kļūt lepni un ļaut, ka viņiem izveidojas nepareizs priekšstats par bagātību. Jēzus kādā līdzībā parādīja, cik grūti pamanāmas var būt šādas briesmas. Viņš stāstīja par bagātnieku, kura lauki nesa ļoti labu ražu. Priecādamies par to, šis vīrs grasījās uzbūvēt lielākus šķūņus un jau ar patiku iztēlojās, kā  viņš dzīvos ilgu mūžu un ne par ko nebēdās. Tomēr viņa sapņi nepiepildījās. Dievs viņam teica: ”Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” Vīrs nomira, un no iekrātās bagātības viņam vairs nebija nekāda labuma. (Lūkas 12:16—20.)

²⁸ Līdzības nobeigumā Jēzus sacīja: ”Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas 12:21.) Būt bagātam nebija nepareizi, un tas, ka cilvēks ievāca labu ražu, nebija nekāds grēks. Kļūda bija tā, ka šim vīram tas kļuva par galveno dzīvē, viņš pilnībā paļāvās uz savu bagātību. Domādams par nākotni, viņš nepievērsa uzmanību Dievam Jehovam.

29., 30. Kā Jēkabs brīdināja no pašpaļāvības?

 ²⁹ Jēkabs ļoti tiešiem vārdiem izteica to pašu domu. Viņš rakstīja: ”Nu tad jūs, kas sakāt: ”Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu,” jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, kur jums būtu jāsaka: ”Ja tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to.”” (Jēkaba 4:13—15.) Pēc tam Jēkabs norādīja uz saikni starp bagātību un lepnību: ”Jūs lielāties savā augstprātībā; katra tāda lielība ir ļauna.” (Jēkaba 4:16.)

³⁰ Protams, tirgošanās nav grēks. Grēks ir lepnums, augstprātība, pašpārliecinātība — un šādas īpašības var izveidoties cilvēkam, kas kļūst bagāts. Gudrība izpaužas senā sakāmvārdā, kurā teikts: ”Nabadzību un bagātību nepiešķir man!” Nabadzība var padarīt dzīvi ļoti grūtu, savukārt bagāts cilvēks varētu ”sākt [Dievu] noliegt un sacīt: ”Kur tad ir tas Kungs?”” (Salamana Pamācības 30:8, 9.)

31. Kādi jautājumi kristiešiem būtu jāpārdomā?

³¹ Mēs dzīvojam pasaulē, kurā daudzus savā varā ir pārņēmusi alkatība un savtīgums. Vispārējā naudas pelnīšanas gaisotnē liela uzmanība tiek pievērsta bagātībai. Tāpēc katram kristietim būtu sevi jāpārbauda, lai izvairītos no briesmām, kas kļuva par tirgoņu pilsētas Tiras bojāejas cēloni. Vai viņš tērē tik daudz laika un spēku materiālo vērtību iegūšanai, ka viņu jau var nosaukt par mantas kalpu? (Mateja 6:24.) Vai viņš apskauž tos, kam ir vairāk mantas vai kam pieder kaut kas labāks nekā viņam? (Galatiešiem 5:26.) Ja viņš ir bagāts, vai viņš ar to lepojas un uzskata, ka viņam pienākas lielāka uzmanība vai privilēģijas nekā citiem? (Salīdzināt Jēkaba 2:1—9.) Ja viņš nav bagāts, vai viņš par katru cenu ”grib tapt bagāts”?  (1. Timotejam 6:9, kursīvs mūsu.) Vai viņš ir tik ļoti aizņemts ar darījumu kārtošanu, ka atstāj kalpošanai Dievam tikai pavisam nelielu vietu savā dzīvē? (2. Timotejam 2:4.) Vai viņš ir tā aizrāvies ar dzīšanos pēc bagātības, ka savā darbā ignorē kristīgos principus? (1. Timotejam 6:10.)

32. Kādu brīdinājumu izteica Jānis, un ko tas mums nozīmē?

³² Lai kāds būtu mūsu materiālais stāvoklis, Valstībai vienmēr jābūt pirmajā vietā mūsu dzīvē. Ir svarīgi nekad neaizmirst apustuļa Jāņa vārdus: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības.” (1. Jāņa 2:15.) Tiesa, lai uzturētu sevi, mums jāizmanto naudas pelnīšanas iespējas, ko piedāvā pasaule. (2. Tesaloniķiešiem 3:10.) Tāpēc mēs ”pasauli [lietojam]”, tomēr esam kā tādi, kas ”to neliet[o]”. (1. Korintiešiem 7:31.) Pārmērīga mīlestība pret materiālo — to, kas ir pasaulē, — mums neļautu mīlēt Jehovu. Dzīšanās pēc ”miesas kāruma, acu kāruma un dzīves lepnības *” nav savienojama ar Dieva gribas pildīšanu, bet tieši Dieva gribas pildīšana var dot mūžīgo dzīvību. (1. Jāņa 2:16, 17.)

33. Kā kristieši var izvairīties no nelaimes, kas piemeklēja Tiru?

³³ Tirai svarīgāka par visu citu bija mantas iegūšana, kas tai arī kļuva par klupšanas akmeni. Materiālā ziņā Tiras iedzīvotājiem nekā netrūka, bet viņi kļuva pārāk lepni un tika sodīti par savu lepnumu. Tas, kas notika ar Tiru, ir brīdinājums tautām un atsevišķiem cilvēkiem mūsdienās. Pats prātīgākais ir ņemt vērā apustuļa Pāvila padomu. Viņš mudina kristiešus ”nebūt augstprātīgiem un nelikt cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt”. (1. Timotejam 6:17.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Karte/Attēli 256. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

EIROPA

SPĀNIJA (Iespējamā TARŠIŠAS atrašanās vieta)

VIDUSJŪRA

SARDĪNIJA

KIPRA

ĀZIJA

SIDONA

TIRA

ĀFRIKA

ĒĢIPTE

 [Attēls 250. lpp.]

Tiru iekaros Babilonija, nevis Asīrija

[Attēls 256. lpp.]

Monēta, uz kuras attēlots Melkarts, Tiras galvenais dievs

[Attēls 256. lpp.]

Feniķiešu kuģa modelis