Jehova pazemo lepnu pilsētu
Četrpadsmitā nodaļa
Jehova pazemo lepnu pilsētu
1. Par cik tālu nākotni runāts Jesajas grāmatā?
PRAVIETISKĀ Jesajas grāmata tika uzrakstīta astotajā gadsimtā p.m.ē., kad Apsolītajā zemē bija iebrukuši asīrieši. Kā jau varējām pārliecināties šīs grāmatas iepriekšējās nodaļās, Jesaja ar lielu precizitāti paredz notikumu gaitu. Taču Jesajas grāmatā ir runāts ne tikai par asīriešu varenības laiku. Tajā paredzēta Jehovas izredzētās tautas atgriešanās no izsūtījuma daudzās zemēs, arī Sineārā, kur atradās Babilona. (Jesajas 11:11.) Jesajas grāmatas 13. nodaļā lasāms ievērojams pravietojums, kura piepildīšanās radīs priekšnoteikumus, lai šāda atgriešanās būtu iespējama. Lūk, kā minētais pravietojums sākas: ”Teiciens par Bābeli, ko saņēmis Jesaja, Amoca dēls, parādībā.” (Jesajas 13:1.)
”Pazemošu.. lielību”
2. a) Kā Hiskija izveido ciešas saites ar Babilonu? b) Kāds ”karogs” tiks pacelts?
2 Jesajas dzīves laikā Jūdejai izveidojas ciešas saites ar Babilonu. Ķēniņš Hiskija nopietni saslimst un tad izveseļojas. No Babilonas ierodas sūtņi apsveikt viņu ar izveseļošanos, droši vien slepus plānodami iegūt Hiskiju sev par sabiedroto karā pret Asīriju. Ķēniņš Hiskija neapdomīgi izrāda sūtņiem visus savus dārgumus, un Jesaja paziņo Hiskijam, ka pēc ķēniņa nāves visa šī bagātība tiks aizvesta uz Babilonu. (Jesajas 39:1—7.) Jesajas vārdi piepildās 607. gadā p.m.ē., kad Jeruzaleme tiek izpostīta un tauta — aizvesta gūstā. Taču Dieva izredzētā tauta nepaliks Babilonā uz visiem laikiem. Jehova jau iepriekš paziņo, kā viņš padarīs iespējamu savas tautas atgriešanos. Viņš saka: ”Paceliet karogu augstā kalnā, uzsauciet viņiem stiprā balsī! Metiet ar roku, lai tie ieiet pa valdnieku vārtiem!” (Jesajas 13:2.) Par ”karogu” šeit tiek saukta lielvalsts, kas kļūst arvien varenāka un kas ar laiku atņems Babilonai tās ievērojamo stāvokli. Tā tiks pacelta ”augstā kalnā” — būs labi pamanāma jau no tālienes. Jaunā lielvalsts, kas tiek sūtīta uzbrukumā Babilonai, ielauzīsies pa ”valdnieku vārtiem” — pa šīs lielās pilsētas vārtiem — un to iekaros.
3. a) Kas ir ”svētītie”, kurus atvedīs Jehova? b) Kādā ziņā pagānu karaspēki ir ”svētīti”?
3 Pēc tam Jehova saka: ””Es pats esmu aicinājis savus svētītos savu dusmu tiesas lēmumu izpildīšanai, arī savus stipros kaŗavīrus, kas ir prieka pilni manā godībā un skaļi jūsmo par to.” Klau! Skaļas drūzmēšanās un soļu troksnis atskan kalnos, it kā tur būtu neskaitāms kaŗapulku daudzums, tāpat dzirdama dunoņa, ko rada nemitīgi kopā nākošo dažādu valšķu un tautu soļi. Dievs tas Kungs Cebaots kārto kaŗaspēku!” (Jesajas 13:3, 4.) Kas ir šie ”svētītie”, ar kuru rokām tiks pazemota augstprātīgā Babilona? Tie ir apvienotie tautu karaspēki — ”kopā nākošās.. tautas”. Karaspēki ir ieradušies no tāla, kalnaina apvidus, lai uzbruktu Babilonai. ”Viņi nāk no tālas zemes, no pasaules gala.” (Jesajas 13:5.) Kādā ziņā šie karaspēki ir svētīti? Nekādā gadījumā nebūtu pareizi apgalvot, ka tie ir svēti. Tie ir pagānu karaspēki, kas nepavisam negrasās kalpot Jehovam. Taču Ebreju rakstos ”svētīts” nozīmē ’nošķirts, nodots Dievam’. Jehova var svētīt tautu karaspēkus un izmantot to godkārīgos plānus, lai tādā veidā ļautu izpausties savām dusmām. Tā viņš ir izmantojis Asīriju, un tā viņš izmantos arī Babilonu. (Jesajas 10:5; Jeremijas 25:9.) Pēc tam viņš izmantos citas tautas, lai sodītu Babilonu.
4., 5. a) Kādu paredzējumu Jehova izsaka par Babilonu? b) Kādi šķēršļi būs jāpārvar tiem, kas dosies uzbrukumā Babilonai?
4 Babilonija pagaidām vēl nav spēcīgākā lielvalsts pasaulē. Bet, izteikdams paziņojumu ar Jesajas starpniecību, Jehova pievērš uzmanību laikam, kad šī valsts būs par tādu kļuvusi, un paredz tās krišanu. Viņš saka: ”Vaimanājiet! Jo tā Kunga diena ir tuvu! Tā nāk kā zibens spēriens no Visuvarenā!” (Jesajas 13:6.) Jā, Babilonas lielīšanos nomainīs žēlabainas vaimanas. Kāpēc tā notiks? Iemesls ir ”tā Kunga diena” — diena, kad Jehova izpildīs spriedumu šai pilsētai.
5 Bet kā gan būs iespējams izlaupīt Babilonu? Kad būs pienācis Jehovas noteiktais laiks, liksies, ka pilsētai nekas nedraud. Iebrucēju karaspēkam vispirms būs jāpārvar dabisks šķērslis — Eifratas upe, kura tek cauri pilsētas centram un kuras ūdeņi pilda aizsarggrāvi, kā arī tiek izmantoti pilsētas apgādei ar dzeramo ūdeni. Tāpat priekšā būs Babilonas masīvās dubultsienas, kurām šķietami nav iespējams izlauzties cauri. Turklāt pilsētā būs papilnam pārtikas. Grāmatā Daily Bible Illustrations teikts, ka Nabonīds — pēdējais Babilonas valdnieks — ”bija ieguldījis milzum daudz pūļu, veidojot pilsētas pārtikas krājumus, un tika lēsts, ka pilsētā ir pietiekami daudz [pārtikas], lai paēdinātu tās iedzīvotājus divdesmit gadus”.
6. Kas negaidīti notiks, kad būs sācies pravietotais uzbrukums Babilonai?
6 Taču ārējais izskats var būt maldinošs. Jesaja raksta: ”Tādēļ visiem rokas nolaižas, un visas cilvēku sirdis trīc izmisumā. Visus pārņēmis uztraukums un apjukums; viņus māc žņaugi un sāpes, viņi lokās kā sieva, kas dzemdē; viņi skatās kā stulbi cits uz citu, viņu vaigi deg kā liesmās.” (Jesajas 13:7, 8.) Kad pilsētā iebruks iekarotāju karaspēks, tās iedzīvotāju bezrūpību nomainīs sāpes, kas būs tikpat pēkšņas un spēcīgas kā dzemdētājai. Cilvēku sirdis trīcēs izmisumā. Viņu rokas būs kā sastingušas un nolaidīsies, viņi nespēs aizstāvēties. Viņu sejas ”degs kā liesmās”, tajās atspoguļosies bailes un ciešanas. Galējā pārsteigumā cilvēki skatīsies cits uz citu, nesaprazdami, kā viņu lielā pilsēta varēja krist ienaidnieku rokās.
7. Kāda ”tā Kunga diena” tuvojas, un kas tajā notiks ar Babilonu?
7 Un tomēr tieši tā notiks. Babilonu gaida atmaksas diena — ”tā Kunga diena”, kas patiešām būs ļoti nepatīkama. Augstākais Tiesnesis izpaudīs savas dusmas un izpildīs pelnīto sodu grēcīgajiem Babilonas iedzīvotājiem. Pravietojumā teikts: ”Redzi, tā Kunga diena nāk, briesmīga ar dusmām un ar karstu bardzību, lai pārvērstu zemi par tuksnesi un iznīcinātu tajā esošos grēciniekus.” (Jesajas 13:9.) Babilonas nākotne ir drūma. Ir tā, it kā Saule, Mēness un zvaigznes vairs nedotu gaismu. ”Jo debesu zvaigznes un viņu lielie spīdekļu sakopojumi nespīd vairs, saule uzlecot aptumšojas, un mēness nedod savu gaismu.” (Jesajas 13:10.)
8. Kāpēc Jehova nolemj, ka Babilonai jākrīt?
8 Kāpēc lepno pilsētu gaida tāds liktenis? Jehova saka: ”Jā, Es piemeklēšu pasaules ļaunumu un bezdievju noziegumu; Es iznīcināšu lepno augstprātību un pazemošu varmāku lielību.” (Jesajas 13:11.) Jehovas dusmu izpausme būs sods par to, ka babilonieši ir nežēlīgi izturējušies pret Dieva tautu. Babiloniešu ļaunuma dēļ cietīs visa zeme, un šie lepnie varmākas vairs nevarēs atklāti nievāt Jehovu.
9. Kas Babilonu gaida Jehovas tiesas dienā?
9 Jehova paziņo: ”Augstākas kārtas vīrs būs dārgāks par tīro zeltu un kārtējs cilvēks vērtīgāks par Ofira zeltu.” (Jesajas 13:12.) Pilsēta kļūs neapdzīvota un tukša. Pēc tam Jehova saka: ”Tādēļ Es satricināšu debesis, zeme izkustēsies no savas vietas aiz tā Kunga Cebaota dusmām Viņa lielās bardzības dienā.” (Jesajas 13:13.) Babilonas ”debesis” — tās daudzie dievi un dievietes — tiks satricinātas un nespēs palīdzēt pilsētai grūtā brīdī. Savukārt ”zeme” — Babilonijas lielvalsts — tiks izkustināta no savas vietas un aizies pagātnē, kļūdama par kārtējo bojā gājušo lielvalsti. ”Viņiem tad klāsies kā izbiedētām stirnām un kā avīm, kam nav gana; ikviens piegriezīsies savai tautai, ikviens bēgs uz savu dzimteni.” (Jesajas 13:14.) Visi Babilonas atbalstītāji no citām zemēm to pametīs un bēgs, cerēdami nodibināt jaunas attiecības ar lielvalsti, kas to iekarojusi. Babilonai būs jāpieredz iekarotas pilsētas mokas — tādas pašas mokas, kādas tā savos ziedu laikos ir sagādājusi daudziem citiem: ”Visus, ko Babilonā sastaps, nodurs ar šķēpu, un visi sagūstītie kritīs no zobena. Viņu bērnus satrieks un sašķaidīs viņu acu priekšā, viņu namus izlaupīs, un viņu sievas piesmies.” (Jesajas 13:15, 16.)
Ierocis, ar ko Dievs iznīcina
10. Ko Jehova izmantos, lai sakautu Babilonu?
10 Ko Jehova darīs, lai liktu Babilonai krist? Aptuveni 200 gadus pirms pašiem notikumiem Jehova paziņo: ”Redzi, Es sacelšu pret viņiem mēdiešus, kas nedzenas pēc sudraba un nekāro pēc zelta. Bet tie nošaus jaunekļus ar saviem stopiem, nesaudzēs bērnus mātes miesās; bērni neatradīs žēlastību viņu acu priekšā. Tā Bābelei, kas ir ķēniņu valstu glītums un kaldēju skaistums un lepnums, klāsies tāpat kā Sodomai un Gomorai, ko Dievs izpostīja līdz pamatiem.” (Jesajas 13:17—19.) Dižā Babilona kritīs, un ierocis, ar kura palīdzību Jehova to panāks, būs karaspēks no tālās, kalnainās Mēdijas zemes. * Pienāks laiks, kad Babilona būs tikpat pamesta kā galēji izvirtušās Sodomas un Gomoras pilsētas. (1. Mozus 13:13; 19:13, 24.)
11., 12. a) Kā Mēdija kļūst par pasaules lielvalsti? b) Kāda neparasta mēdiešu karaspēka īpašība ir pieminēta pravietojumā?
11 Jesajas laikā gan Mēdija, gan Babilonija atrodas Asīrijas jūgā. Apmēram simt gadus vēlāk, 632. gadā p.m.ē., Mēdija un Babilonija kopīgiem spēkiem iekaro Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, un līdz ar to Babilonijai paveras iespēja kļūt par ietekmīgāko lielvalsti pasaulē. Tobrīd babiloniešiem nav ne jausmas, ka aptuveni pēc simt gadiem Mēdija šo lielvalsti iznīcinās. Šādu drosmīgu paredzējumu var izteikt vienīgi Dievs Jehova.
12 Runājot par savu izraudzīto iznīcināšanas ieroci, Jehova paziņo, ka Mēdijas karaspēks ”nedzenas pēc sudraba un nekāro pēc zelta”. Kaujās rūdītiem karavīriem tā ir neparasta īpašība. Bībeles pētnieks Alberts Bārnss raksta: ”Starp iebrucēju armijām nav bijis daudz tādu, ko nebūtu vilinājušas cerības iegūt laupījumu.” Vai mēdiešu karaspēka rīcība apstiprina, ka Jehovam šajā ziņā ir bijusi taisnība? Jā, tā tiešām notiek. Lūk, kas teikts Dž. Batlera darbā The Bible-Work: ”Atšķirībā no vairākuma tautu, kas ir karojušas cita ar citu, mēdieši un it īpaši persieši mazāk domāja par zeltu, bet vairāk — par iekarojumiem un godu.” * Ņemot to vērā, nemaz nav pārsteidzoši, ka Persijas valdnieks Kīrs, atbrīvodams izraēliešus no Babilonas gūsta, atdod viņiem tūkstošiem zelta un sudraba trauku, ko Nebukadnecars ir nolaupījis Jeruzalemes templī. (Ezras 1:7—11.)
13., 14. a) Pēc kā tiecas mēdiešu un persiešu karavīri, kaut arī viņi neinteresējas par laupījumu? b) Kā Kīrs pārvar Babilonas izdaudzināto aizsardzības sistēmu?
13 Kaut gan mēdiešu un persiešu karavīrus īpaši nevilina laupījums, viņi tomēr ir godkārīgi. Viņi nevēlas, ka jebkura cita tauta pasaules arēnā būtu par viņiem pārāka. Turklāt Jehova liek viņu sirdī ”postu”. (Jesajas 13:6, LB-26.) Mēdieši un persieši ir bruņojušies ar stipriem lokiem, ar kuriem viņi šauj bultas un nogalina ienaidnieka karavīrus — Babilonijas sieviešu dēlus —, un viņi ir apņēmušies iekarot Babilonu.
14 Mēdiešu un persiešu karaspēka vadoni Kīru neaptur Babilonas nocietinājumi. Naktī no 5. uz 6. oktobri 539. gadā p.m.ē. viņš pavēl novirzīt sāņus Eifratas ūdeņus. Kad ūdens līmenis ir nokrities, iebrucēji iezogas pilsētā, brizdami pa upes gultni, kur ūdens viņiem sniedzas tikai nedaudz pāri ceļiem. Babilonas iedzīvotājus šis uzbrukums pārsteidz negaidot, un Babilona krīt ienaidnieku rokās. (Daniēla 5:30.) Dievs Jehova iedvesmo Jesaju pravietiski paredzēt šos notikumus, neatstājot šaubas, ka viņš pats tos vada.
15. Kāda nākotne gaida Babilonu?
15 Cik pamatīga būs Babilonas iznīcināšana? Lūk, ko paziņo Jehova: ”Tur ne mūžam neviens vairs nedzīvos, tā paliks tukša uz radu radiem. Arabi tur neapmetīsies, un gani tur neganīs. Bet tur mitīs tuksneša zvēri, nami būs pilni ar pūcēm; tur dzīvos strausi, un dejos jodi. Tuksneša vilki kauks viņu pilīs un šakaļi viņu greznajos izpriecas namos; pilsētas gals jau tuvu klāt, tās beidzamās dienas neliks ilgi uz sevi gaidīt.” (Jesajas 13:20—22.) Pilsētu gaida pilnīga iznīcība.
16. Kādu pārliecību mūsos vieš Babilonas pašreizējais stāvoklis?
16 Tas nenotiek uzreiz, 539. gadā p.m.ē., bet mūsdienās ir skaidri redzams, ka viss, ko Jesaja paredzēja par Babilonu, ir piepildījies. ”[Babilona] jau gadu simtiem ir bijusi un joprojām ir pilnīga postaža, drupu kaudze,” raksta kāds Bībeles komentētājs. ”Nav iespējams raudzīties šajā ainā un neatcerēties, cik precīzi ir piepildījušies Jesajas un Jeremijas paredzējumi.” Protams, neviens cilvēks, kas dzīvoja Jesajas laikā, nebūtu varējis paredzēt Babilonas krišanu un vēlāko pamestību. Mēdieši un persieši iekaroja Babilonu tikai kādus 200 gadus pēc Jesajas grāmatas sarakstīšanas, un pagāja vēl vairāki simti gadu, kamēr pilsēta tika galīgi pamesta. Vai tas nestiprina mūsu ticību, ka Bībele ir Dieva iedvesmoti Raksti? (2. Timotejam 3:16.) Turklāt, tā kā Jehova ir licis piepildīties pravietojumiem pagātnē, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Dieva noteiktā laikā īstenosies arī tie Bībelē lasāmie pravietojumi, kas vēl nav piepildījušies.
”Miers no tavām sāpēm”
17., 18. Kādu labumu Babilonas sakāve dos izraēliešiem?
17 Babilonas krišana izraēliešiem būs atvieglojums. Viņi tiks atbrīvoti no gūsta un iegūs iespēju atgriezties Apsolītajā zemē. Tāpēc Jesaja raksta: ”Tas Kungs apžēlosies par Jēkabu un atkal izredzēs Israēlu un to pārvedīs dzimtenē. Arī svešinieki viņiem piebiedrosies, un tie pievienosies Jēkaba namam. Un tautas viņi ņems un aizvedīs savās dzīves vietās. Israēla nams tās izmantos tā Kunga zemē par kalpiem un kalponēm un tādā kārtā turēs apcietinājumā tos, kas viņus bija apcietinājuši, un valdīs pār saviem bijušiem kakla kungiem.” (Jesajas 14:1, 2.) Par ”Jēkabu” šeit tiek saukti izraēlieši kopumā — visas 12 ciltis. Jehova parādīs ”Jēkabam” žēlsirdību, ļaudams tautai atgriezties dzimtenē. Kopā ar izraēliešiem ies tūkstošiem svešzemnieku, no kuriem daudzi pēc tam kalpos izraēliešiem, būdami tempļa kalpotāji. Daļai izraēliešu pat būs vara pār saviem agrākajiem kungiem. *
18 Izraēliešiem vairs nebūs jācieš sirdssāpes, dzīvojot trimdā. Jehova dos savai tautai ”mieru no.. sāpēm, no ciešanām un no tās grūtās kalpības, kādā [to] turēja”. (Jesajas 14:3.) Izraēlieši būs atbrīvoti no verdzības jūga, un viņiem vairs nebūs jāizjūt sāpes un ciešanas, ko sagādāja dzīve starp viltus dievu pielūdzējiem. (Ezras 3:1; Jesajas 32:18.) Grāmatā Lands and Peoples of the Bible lasāms šāds komentārs: ”Babilonietim dievi bija tieši tādi paši kā viņš pats, tiem piemita viņa vissliktākās īpašības. Šie dievi bija gļēvuļi, dzērāji un plānprātiņi.” Iespēja atbrīvoties no šādas degradētas reliģijas ietekmes būs liels atvieglojums.
19. Ar kādu noteikumu izraēlieši var saņemt Jehovas piedošanu, un ko mēs no tā mācāmies?
19 Bet Jehova parāda žēlsirdību tikai ar zināmiem nosacījumiem. Viņa tautai ir jāpauž nožēla par saviem ļaunajiem darbiem, kuru dēļ Dievs to ir tik smagi sodījis. (Jeremijas 3:25.) Atklāta, neliekuļota atzīšanās grēkos ļaus saņemt Jehovas piedošanu. (Skat. Nehemijas 9:6—37; Daniēla 9:5.) Tas pats princips ir spēkā mūsdienās. Tā kā ”nav neviena cilvēka, kas nebūtu grēkojis un negrēkotu”, mums visiem ir vajadzīga Jehovas žēlsirdība. (2. Laiku 6:36.) Žēlsirdīgais Dievs Jehova ar mīlestību aicina izsūdzēt viņam savus grēkus, nožēlot tos un pārtraukt jebkādu nepareizu rīcību, lai mēs tiktu dziedināti. (5. Mozus 4:31; Jesajas 1:18; Jēkaba 5:16.) Tā mēs varam ne tikai atgūt Dieva labvēlību, bet arī saņemt mierinājumu. (Psalms 51:3; Salamana Pamācības 28:13; 2. Korintiešiem 2:7.)
”Dziesma” par Babilonu
20., 21. Kā kaimiņtautas priecājas par Babilonas krišanu?
20 Vairāk nekā simt gadus pirms tam, kad Babilonija kļūs par spēcīgāko lielvalsti pasaulē, Jesaja paredz, kāda būs reakcija uz tās krišanu. Viņš pravietiski pavēl izraēliešiem, kas atbrīvoti no gūsta Babilonā: ”Tu dziedāsi izsmieklam šādu dziesmu par Bābeles ķēniņu un sacīsi: ”Cik rāms tagad palicis kakla kungs, kā spaidi beigušies! Tas Kungs salauzis bezdievju vēzdu un varmāku rīksti, kas tautas dusmās pēra bez mitēšanās, samina tās un nospieda savā bezgalīgajā bardzībā ļaudis nežēlīgā kalpībā.”” (Jesajas 14:4—6.) Babilona ir pazīstama kā iekarotāja un apspiedēja, kas paverdzina brīvus cilvēkus. Tāpēc tās krišana tiek svinēta ar ”dziesmu”, kas domāta galvenokārt Babilonas valdnieku dinastijai — sākot ar Nebukadnecaru un beidzot ar Nabonīdu un Belsacaru —, kuri valdīja šīs lielās pilsētas uzplaukuma laikā.
21 Pēc Babilonas iekarošanas viss pārvērtīsies. ”Nu ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles! Pat cipreses priecājas par tevi un Libanona ciedru koki saka: ”Kamēr tu kritis, neviens nenāk mūs nocirst!”” (Jesajas 14:7, 8.) Babilonas valdniekiem apkārtējo tautu valdnieki bija kā koki, ko tie varēja nocirst un rīkoties ar tiem pēc savas patikas. Bet nu tam ir pienācis gals. Babilonieši ir nocirtuši savu pēdējo koku!
22. Ar kāda poētiska tēla palīdzību aprakstīta reakcija uz Babilonas dinastijas krišanu?
22 Babilonas krišana ir tik pārsteidzoša, ka tā neatstāj vienaldzīgu pat kapu: ”Mirušo valsts pazemē tevis dēļ bezgalīgi satraukta, gaidīdama tevi ierodamies, tā saceļ kājās visus, kas bijuši vadoņi virs zemes, tā liek piecelties no saviem krēsliem visiem tautu ķēniņiem. Tie visi runā un sauc tev pretī: Arī tu esi palicis nevarīgs kā mēs visi, tu esi mums līdzīgs! Nogrimusi ellē tava godība un tavu kokļu skaņa! Cirmeņi ir tavs guļamais paklājs, un tārpi tava sega!” (Jesajas 14:9—11.) Cik izteiksmīgs poētisks tēls! Cilvēces kopējais kaps it kā uzmodina visus valdniekus, kas miruši pirms Babilonas dinastijas pārstāvjiem, lai tie varētu sveikt jaunpienācēju. Mirušie valdītāji izsmej Babilonas valdnieku, kas tagad ir bezpalīdzīgs, guļ cirmeņu gultā, nevis uz dārga dīvāna un ir apsedzies ar tārpiem, nevis ar smalkām linu segām.
”Kā atstāta maita”
23., 24. Kā Babilonas valdnieki parāda ārkārtēju augstprātību?
23 Jesaja turpina savu dziesmu: ”Kā tu esi kritis no debesīm, tu spožā zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu nogāzts pie zemes, kas tu tautas locīji!” (Jesajas 14:12.) Savtīguma un lepnuma mudināti, Babilonas valdnieki paceļ sevi augstāk par visiem pārējiem. Kā zvaigzne, kas rīta agrumā spoži mirdz debesīs, viņi dižojas ar savu spēku un varu. Īpašs iemesls lepoties ir tas, ka Nebukadnecars ir iekarojis Jeruzalemi, paveikdams to, kas nav izdevies asīriešiem. Jesajas dziesmā lepnā Babilonas dinastija ir attēlota sakām: ”Es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos! Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visaugstākais!” (Jesajas 14:13, 14.) Vai gan būtu iespējams izteikties vēl nekaunīgāk?
24 Bībelē ar zvaigznēm ir salīdzināti valdnieki no Dāvida ķēnišķīgās dzimtas. (4. Mozus 24:17.) Sākot ar Dāvida laiku, šīs ”zvaigznes” valdīja no Ciānas kalna. Pēc tam, kad Salamans Jeruzalemē uzbūvēja templi, vārdu ”Ciāna” sāka attiecināt uz visu pilsētu. Kad spēkā bija bauslības derība, visiem vīriešu kārtas izraēliešiem trīs reizes gadā bija jāmēro ceļš uz Ciānu, un tā Ciāna kļuva par ”saiešanas kalnu”. Apņemdamies pakļaut sev Jūdejas ķēniņus un gāzt tos no šī kalna, Nebukadnecars paziņo savu nodomu pacelties pāri šīm ”zvaigznēm”. Viņš neatzīst, ka par savu uzvaru ir pateicību parādā Jehovam. Nebukadnecars augstprātīgi pielīdzina pats sevi Jehovam.
25., 26. Kādu kaunpilnu galu piedzīvo Babilonas dinastija?
25 Taču lepno Babilonas dinastiju gaida ļoti nepatīkamas pārmaiņas. Babilona nepacelsies pāri Dieva zvaigznēm. Jehova paziņo: ”Nu tu esi nogāzts mirušo valstībā, visdziļākā bedrē! Kas tevi redzējuši, tie tevi uzlūkos un domās sevī: Vai tad šis ir tas vīrs, kuŗa priekšā trīcēja zeme un drebēja ķēniņu valstis? Kas pasauli padarīja par tuksnesi un tās pilsētas izpostīja, kas savus gūstekņus nekad neatlaida mājās?” (Jesajas 14:15—17.) Godkārīgās dinastijas pārstāvji nonāks Hadesā (mirušo valstībā) — tāpat kā visi citi cilvēki.
26 Kur gan būs palikusi vara, kas iekaroja valstis, iznīcināja zemes ražu un izpostīja neskaitāmas pilsētas? Kur būs palikusi lielvalsts, kas saņēma gūstekņus un nekad neļāva tiem atgriezties mājās? Babilonas dinastija nepieredzēs pat pienācīgu apbedīšanu. Jehova saka: ”Visi tautu ķēniņi dus mierā ar godu ikviens savā namā, bet tu esi aizmests tālu no savas dusas vietas kā nonievāts zars, kas pārklāts ar nokautiem un zobena nodurtiem, kuŗi nomesti pie akmeņiem bedrē kā atstāta maita. Tu nebūsi ar viņiem kopā kapā, jo tu izpostīji savu zemi un noslepkavoji savu tautu; ļaundaŗa dzimumu vairs nepieminēs ne mūžam.” (Jesajas 14:18—20.) Senatnē, ja valdnieks netika ar godu apbedīts, tas tika uzskatīts par apkaunojumu. Kas notiek ar Babilonas valdnieku dinastiju? Tiesa, atsevišķus valdniekus acīmredzot apbedī ar godu, bet kopumā impērijas valdnieku dinastija, kas nāk pēc Nebukadnecara, tiek atmesta ”kā nonievāts zars”. Šo dinastiju it kā iemet kapā, uz kura nekas nav rakstīts, kā tas mēdz būt ar vienkāršiem kājniekiem, kas krituši kaujā. Kāds pazemojums!
27. Kādā ziņā nākamās babiloniešu paaudzes cieš savu tēvu grēku dēļ?
27 Jesajas dziesmas izskaņā tiek doti beidzamie norādījumi iekarotājiem — mēdiešiem un persiešiem: ”Nododiet nāvei viņu bērnus viņu tēvu grēku dēļ, lai tie no jauna atkal neceļas, neieņem zemi un to nepiepilda ar drupām!” (Jesajas 14:21.) Babilona būs kritusi uz visiem laikiem, Babilonas valdnieku dinastijai būs darīts gals, un nekāda atdzimšana vairs nebūs iespējama. Nākamajām babiloniešu paaudzēm būs jācieš savu ”tēvu grēku dēļ”.
28. Kas bija Babilonas valdnieku grēka sakne, un ko mēs no tā mācāmies?
28 Mēs varam daudz ko mācīties no sprieduma, kas tika pasludināts Babilonas dinastijai. Babilonas valdnieku grēka sakne bija viņu neizmērojamā godkāre. (Daniēla 5:23.) Viņu sirdī bija nerimtīgas alkas pēc varas, viņi gribēja valdīt pār citiem. (Jesajas 47:5, 6.) Turklāt viņi tīkoja pēc tā, lai cilvēki viņiem izrādītu godu — godu, kas patiesībā pienākas Dievam. (Atklāsmes 4:11.) Tas ir brīdinājums visiem, kam piešķirta kāda vara, pat cilvēkiem kristiešu draudzē. Jehova nepacietīs godkāri, savtīgumu un lepnumu, vienalga, vai šīs īpašības izrāda atsevišķi cilvēki vai tautas.
29. Ko atspoguļoja Babilonas valdnieku lepnums un godkāre?
29 Babilonas valdnieku lepnums bija tā gara atspulgs, ko pauž ”šās pasaules dievs” — Sātans Velns. (2. Korintiešiem 4:4.) Arī viņš tīko pēc varas un ilgojas pacelties pāri Dievam Jehovam. Sātana nosodāmā godkāre ir sagādājusi postu un ciešanas visai cilvēcei, gluži tāpat kā Babilonas valdnieks sagādāja ciešanas cilvēkiem, ko viņš pakļāva.
30. Par kādu Babilonu vēl ir runāts Bībelē, un kā tā rīkojas?
30 Atklāsmes grāmatā ir runāts par vēl vienu Babilonu — par ”lielo Bābeli”. (Atklāsmes 18:2.) Arī šī organizācija, viltus reliģijas pasaules impērija, rīkojas lepni, valdonīgi un nežēlīgi, tāpēc arī tai būs jāpieredz ”tā Kunga diena”, un Dieva noteiktā laikā tā tiks iznīcināta. (Jesajas 13:6.) Kopš 1919. gada visās zemes malās tiek vēstīts: ”Kritusi lielā Bābele.” (Atklāsmes 14:8.) Bābele krita, kad tai neizdevās paturēt Dieva tautu gūstā, un drīzumā tā tiks iznīcināta pilnībā. Runājot par seno Babilonu, Jehova pavēlēja: ”Atmaksājiet tai pēc tās nopelniem, par tās ļaunajiem darbiem! Dariet tai tā, kā tā darījusi! Jo tā pārgalvīgi sacēlusies pret to Kungu, Israēla Svēto.” (Jeremijas 50:29; Jēkaba 2:13.) Līdzīgu spriedumu saņems lielā Bābele.
31. Kas drīz notiks ar lielo Bābeli?
31 Tātad Jehovas beidzamie vārdi, kas lasāmi šajā Jesajas grāmatas pravietojumā, attiecas ne tikai uz seno Babilonu, bet arī uz lielo Bābeli: ”Es nostāšos pret tiem.. un izdeldēšu Bābeles vārdu uz bērnu bērniem.. Es to atdošu par īpašumu ežiem un padarīšu par purvu, un Es to noslaucīšu ar iznīcības slotu!” (Jesajas 14:22, 23.) Senās Babilonas gruveši parāda, ko Jehova drīz darīs ar lielo Bābeli. Visiem, kam ir dārga patiesā pielūgsme, ir mierinoši to zināt. Tas ir spēcīgs pamudinājums nekad nepieļaut, ka mūsos attīstītos Sātanam raksturīgas īpašības — lepnums, augstprātība un nežēlība.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 10. rk. Jesaja konkrēti min tikai mēdiešus, taču pret Babilonu kopīgiem spēkiem karos vairākas valstis — Mēdija, Persija, Elama, kā arī citas, mazākas valstiņas. (Jeremijas 50:9; 51:24, 27, 28.) Kaimiņtautas gan mēdiešus, gan persiešus sauc par ”mēdieti”. Turklāt Jesajas laikā spēcīgāka ir Mēdija; Persija izvirzās priekšplānā tikai Kīra valdīšanas laikā.
^ 12. rk. Tiesa gan, vēlāk mēdiešiem un persiešiem, šķiet, ļoti iepatikās greznība. (Esteres 1:1—7.)
^ 17. rk. Piemēram, mēdiešu un persiešu valdīšanas laikā Daniēls tika iecelts augstā amatā Babilonā. Apmēram 60 gadus vēlāk Estere kļuva par ķēniņieni, Persijas valdnieka Ahasvera sievu, savukārt Mordohaju iecēla par visas Persijas galveno ministru.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 178. lpp.]
Iekarotā Babilona kļūs par tuksneša zvēru mitekli
[Attēli 186. lpp.]
Lielā Bābele, tāpat kā senā Babilona, pārvērtīsies par drupu kaudzi
