Jehovas lēmums par tautām
Piecpadsmitā nodaļa
Jehovas lēmums par tautām
1. Kādu spriedumu Jesaja pasludina Asīrijai?
JEHOVA var izmantot tautas, lai sodītu savu tautu par tās ļaunumu. Taču tas nenozīmē, ka viņš atstāj bez ievērības šo tautu nevajadzīgo nežēlību, lepnumu un naidu pret patieso pielūgsmi. Tāpēc top ”teiciens par Bābeli”, ko Jesaja, Dieva iedvesmots, pieraksta jau labu laiku pirms tā piepildīšanās. (Jesajas 13:1.) No Babilonas gan būs jābīstas tikai nākotnē, jo Jesajas laikā Dieva izredzēto tautu apspiež Asīrija. Asīrieši iznīcina ziemeļu valsti Izraēlu un izposta lielu daļu Jūdejas. Tomēr Asīrijas panākumi ir ierobežoti. Jesaja raksta: ”Tas Kungs Cebaots ir zvērējis, sacīdams: ”Tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā tas notiks.. Es satriekšu Asuru savā zemē, Es to samīšu savos kalnos, lai tie top atsvabināti no viņa jūga un viņa nasta top noņemta no viņu kamiešiem.”” (Jesajas 14:24, 25.) Neilgi pēc tam, kad Jesaja ir izteicis šo pravietojumu, asīrieši ir spiesti aiziet no Jūdejas.
2., 3. a) Pār ko Jehova izstiepj savu roku senatnē? b) Ko nozīmē vārdi, ka Jehova izstiepj savu roku pār ”visām tautām”?
2 Bet kas notiks ar citām tautām, kuras ir Dieva izredzētās tautas ienaidnieces? Arī tām jātiek tiesātām. Jesaja paziņo: ”Šis lēmums ir pieņemts par visu zemi, tas ir tā roka, kas izstiepta pār visām tautām. Jo, kad tas Kungs Cebaots ko nolēmis, kas to var grozīt? Un kad Viņa roka izstiepta, — kas to var pavērst citādāki?” (Jesajas 14:26, 27.) Jehovas ”lēmums” ir stingra apņemšanās, tas, ko viņš ir nodomājis darīt. (Jeremijas 49:20, 30.) Dieva ”roka” ir viņa spēks, kas tiek likts lietā. Jesajas grāmatas 14. nodaļas pēdējos pantos un no 15. līdz 19. nodaļai Jehova paziņo savu lēmumu par Filistiju, Moābu, Damasku, Etiopiju un Ēģipti.
3 Taču Jesaja norāda, ka Jehovas roka ir izstiepta pār ”visām tautām”. Tātad, kaut arī šie Jesajas pravietojumi pirmo reizi piepildās senatnē, tie attiecas arī uz ”laiku galu”, kad Jehova izstiepj savu roku pār visām pasaules valstīm. (Daniēla 2:44; 12:9; Romiešiem 15:4; Atklāsmes 19:11, 19—21.) Visvarenais Dievs Jehova nebaidās paziņot savu lēmumu jau ilgi pirms tā īstenošanas. Neviens nespēj pavērst citā virzienā viņa izstiepto roku. (Psalms 33:11; Jesajas 46:10.)
”Spārnains pūķis” sakauj Filistiju
4. Kas teikts Jehovas paziņojumā par Filistiju?
4 Vispirms uzmanība tiek pievērsta filistiešiem. ”Ķēniņa Ahasa nāves gadā notika tā Kunga vārds: ”Nepriecājies, visa filistiešu zeme, ka rīkste salauzta, kas tevi sita! Jo no čūskas saknes nāks indīga odze, un tās auglis būs spārnains pūķis.”” (Jesajas 14:28, 29.)
5., 6. a) Kādā ziņā Usija filistiešiem bija kā čūska? b) Kāds pretinieks filistiešiem izrādās Hiskija?
5 Ķēniņš Usija bija pietiekami stiprs, lai atvairītu filistiešu radītos draudus. (2. Laiku 26:6—8.) Filistiešiem viņš bija kā čūska, un viņa rīkste nemitējās sist šo naidīgi noskaņoto kaimiņtautu. Pēc Usijas nāves — pēc tam, kad viņa ”rīkste [tika] salauzta”, — valdīja dievbijīgais Jotāms, bet ”tauta vēl joprojām veda bezdievīgu dzīvi”. Tad par ķēniņu kļuva Ahass. Viņa laikā situācija izmainījās un filistieši sarīkoja veiksmīgus iebrukumus Jūdejā. (2. Laiku 27:2; 28:17, 18.) Bet tagad situācija atkal mainās. 746. gadā p.m.ē. ķēniņš Ahass mirst un tronī kāpj jaunais Hiskija. Ja filistiešiem šķiet, ka notikumi arī turpmāk risināsies viņiem labvēlīgi, tad viņi rūgti maldās, jo Hiskija izrādās ļoti bīstams ienaidnieks. Būdams Usijas pēcnācējs (”auglis” no tā ”saknes”), Hiskija ir kā ”spārnains pūķis” — viņš ātri traucas uzbrukumā, izdara zibenīgus triecienus un ievaino savus pretiniekus, kas izjūt sūrstošas sāpes, it kā būtu saindējušies ar čūskas indi.
6 Šāds apraksts jaunajam ķēniņam ir ļoti piemērots. ”Viņš [Hiskija] aizdzina arī filistiešus līdz Gazai un līdz šīs pilsētas robežām.” (2. Ķēniņu 18:8.) Kā norādīts Asīrijas valdnieka Sanheriba annālēs, filistieši nonāk Hiskijas pakļautībā. ”Visnabadzīgākie” — novājinātā Jūdejas valsts — nu var justies drošībā un baudīt materiālo labumu pārpilnību, turpretī filistiešiem jācieš bads. (Izlasiet Jesajas 14:30, 31.)
7. Kā Hiskijam jāapliecina sava ticība sūtņiem, kas ir ieradušies Jeruzalemē?
7 Acīmredzot Jūdejā ir ieradušies sūtņi — iespējams, viņi meklē sabiedrotos, lai cīnītos pret Asīriju. Kā ar viņiem būtu jārunā? ”Kādu atbildi varēs dot citu tautu vēstnešiem?” (LB-65r.) Vai Hiskijam jāmeklē drošība, slēdzot savienības ar citām tautām? Nē! Viņam jāatbild vēstnešiem šādi: ”Tas Kungs stipru uzcēlis Ciānu, un.. nelaimīgie no Viņa tautas tur atrod patvērumu.” (Jesajas 14:32.) Ķēniņam pilnībā jāpaļaujas uz Jehovu. Ciāna ir uzcelta stipra, tā pastāvēs un būs kā drošs patvērums asīriešu uzbrukuma laikā. (Psalms 46:2—8.)
8. a) Kādā ziņā dažas mūsdienu valstis līdzinās Filistijai? b) Ko Jehova mūsdienās ir izdarījis, lai stiprinātu savu tautu, tāpat kā viņš to darīja senatnē?
8 Tāpat kā savulaik Filistija, arī mūsdienās dažas valstis nikni pretojas Dieva kalpiem. Kristieši, kas ir Jehovas liecinieki, ir tikuši ieslodzīti cietumos un koncentrācijas nometnēs. Viņu darbība ir tikusi aizliegta, un daudzi pat ir nogalināti. Pretinieki joprojām ”vēršas visi kopā pret taisnā dzīvību”. (Psalms 94:21.) Šo kristiešu ienaidniekiem, iespējams, šķiet, ka viņi ir ”visnabadzīgākie” un ”trūkuma cietēji”, bet patiesībā Jehova viņiem ir sagādājis garīgu pārpilnību, savukārt viņu ienaidnieki cieš badu. (Jesajas 65:13, 14; Amosa 8:11.) Kad Jehova izstieps savu roku pār mūsdienu filistiešiem, šie ”visnabadzīgākie” būs drošībā. Kur viņi būs atraduši drošību? Viņi būs kopā ar ”Dieva saimi”, kuras nesatricināmais stūrakmens ir Jēzus. (Efeziešiem 2:19, 20.) Viņus aizsargās ”debesu Jeruzāleme” — Jehovas debesu Valstība, kuras Ķēniņš ir Jēzus Kristus. (Ebrejiem 12:22; Atklāsmes 14:1.)
Tiek apklusināta Moāba
9. Kam tiek pasludināts nākamais spriedums, un kāpēc šo tautu var nosaukt par Dieva tautas ienaidnieci?
9 Austrumos no Nāves jūras izraēliešiem ir vēl viens kaimiņš — Moāba. Atšķirībā no filistiešiem moābiešus ar Izraēlu vieno radniecības saites, jo viņi ir Ābrahāma brāļadēla Lata pēcnācēji. (1. Mozus 19:37.) Tomēr, kaut arī pastāv šāda radniecība, Moāba jau kopš seniem laikiem ir naidojusies ar Izraēlu. Piemēram, Mozus laikā Moābas valdnieks uzpirka pravieti Bileāmu, cerēdams, ka tas nolādēs izraēliešus. Kad šis plāns neizdevās, moābieši ievilināja izraēliešus netiklībā un Baala pielūgsmē. (4. Mozus 22:4—6; 25:1—5.) Tāpēc nav jābrīnās, ka Jehova rosina Jesaju pierakstīt vēsti, kas sākas ar vārdiem ”Dieva spriedums par Moābu”. (Jesajas 15:1a.)
10., 11. Kas notiks ar Moābu?
10 Jesajas pravietojums ir vērsts pret vairākām pilsētām un vietām Moābā, piemēram, pret Āru, Kiru (jeb Kirarešeti) un Dibanu. (Jesajas 15:1b, 2a.) Moābieši sēros par Kirarešetes vīnogu cepumiem, kas, iespējams, ir pilsētas galvenā prece. (Jesajas 16:6, 7.) Tiks satriektas Sibma un Jāzera, kas ir slavenas ar savu vīnkopību. (Jesajas 16:8—10.) Eglata-Šelišija, kuras nosaukums varbūt nozīmē ’trīs gadus veca tele’, būs kā spēcīga, jauna govs, kas aiz bēdām žēlabaini mauro. (Jesajas 15:5.) Zemes zāle nokaltīs, bet ”Dimonas ūdeņi” pildīsies ar nogalināto moābiešu asinīm. ”Nimrimas ūdeņi sīkst ārā” vai nu simboliskā, vai tiešā nozīmē — acīmredzot tāpēc, ka ienaidnieku karavīri ir aizsprostojuši upes. (Jesajas 15:6—9.)
11 Sērojošie moābieši apjozīsies maisa drēbēs. Aiz kauna un izmisuma viņi noskūs savas galvas kailas. Viņu bārda būs ”nocirpta” par neremdināmu bēdu un pazemojuma zīmi. (Jesajas 15:2b—4.) Arī Jesaja, būdams pārliecināts, ka šie spriedumi noteikti tiks izpildīti, ir ārkārtīgi uztraukts. Tāpat kā vibrē arfas stīgas, viņa sirdī raisās žēlums Moābai domātās bēdu vēsts dēļ. (Jesajas 16:11, 12.)
12. Kā piepildījās Jesajas vārdi par Moābu?
12 Kad šis pravietojums piepildīsies? Tas notiks drīz. ”Tā tas Kungs ir citkārt runājis par Moābu. Bet tagad tas Kungs saka: ”Trijos gados, līdzīgi algādža laikam, ieslīgs kaunā un nicināšanā visa Moāba godība ar visu lielo ļaužu pulku, un kas atliks, to nebūs daudz.”” (Jesajas 16:13, 14.) Ar šiem vārdiem saskan arheologu atklājumi, kas liecina par to, ka astotajā gadsimtā p.m.ē. Moābai nācās smagi ciest un daudzas no tās apdzīvotajām vietām tika pamestas. Moābas valdnieks Salamanu ir minēts starp tiem, kas maksāja nodevas Tiglat-Pileseram III. Sanheribs saņēma nodevas no Moābas valdnieka Kammusunadbi. Asīriešu monarhi Esarhadons un Ašurbanipals sauca moābiešu valdniekus Musuri un Kamašaltu par saviem padotajiem. Nu jau ir pagājis simtiem gadu, kopš moābiešu tauta vairs nepastāv. Ir atrastas drupas, ko uzskata par moābiešu pilsētu drupām, taču līdz šim nav izdevies konstatēt daudz faktu par šiem kādreiz tik varenajiem izraēliešu ienaidniekiem.
Iet bojā mūsdienu ”Moāba”
13. Kādu organizāciju mūsdienās var salīdzināt ar Moābu?
13 Mūsdienās pastāv pasaules mēroga organizācija, kas līdzinās senajai Moābai. Tā ir kristīgā pasaule, ”lielās Bābeles” galvenā daļa. (Atklāsmes 17:5.) Gan moābieši, gan izraēlieši bija cēlušies no Ābrahāma tēva — Teras. Savukārt mūsdienās kristīgā pasaule, tāpat kā svaidīto kristiešu draudze, apgalvo, ka tās saknes meklējamas pirmā gadsimta kristiešu draudzē. (Galatiešiem 6:16.) Taču kristīgā pasaule, tāpat kā savulaik Moāba, ir nekrietna, tā atbalsta garīgu netiklību un mudina pielūgt nevis vienīgo patieso Dievu, Jehovu, bet citus dievus. (Jēkaba 4:4; 1. Jāņa 5:21.) Kristīgās pasaules vadītāji kopumā pretojas tiem, kas sludina labo vēsti par Valstību. (Mateja 24:9, 14.)
14. Kaut arī Jehova piepildīs savu lēmumu par mūsdienu ”Moābu”, kāda cerība ir atsevišķiem šīs organizācijas locekļiem?
14 Pienāca laiks, un Moāba tika apklusināta. Tas pats notiks ar kristīgo pasauli — Jehova to izpostīs, izmantodams Asīrijas mūsdienu līdzinieci. (Atklāsmes 17:16, 17.) Tomēr cilvēkiem, kas pieder pie mūsdienu ”Moābas”, ir cerība. Jesaja iestarpina pravietojumā par Moābu šādus vārdus: ”Tronis būs nostiprināts ar žēlastību, un uz tā Dāvida teltī sēdēs ar paļāvību un uzticību apveltīts tiesnesis, kas spriež tiesu, aizstāv ļaužu tiesības un rūpējas par taisnību.” (Jesajas 16:5.) 1914. gadā Jehova nostiprināja Jēzus troni, un Jēzus ir Valdnieks no ķēniņa Dāvida dzimtas. Jēzus valdīšana ir Jehovas žēlastības izpausme, un tā ilgs mūžīgi, piepildoties derībai, ko Dievs ir slēdzis ar ķēniņu Dāvidu. (Psalms 72:2; 85:11, 12; 89:4, 5; Lūkas 1:32.) Daudzi lēnprātīgi cilvēki ir pametuši mūsdienu ”Moābu” un pakļāvušies Jēzum, lai iegūtu dzīvību. (Atklāsmes 18:4.) Šiem cilvēkiem ir ļoti mierinoši zināt, ka Jēzus ”pasludinās tautām tiesu”. (Mateja 12:18; Jeremijas 33:15.)
Damaska pārvēršas gruvešos
15., 16. a) Kā Damaska un Izraēla pauž savu naidu pret Jūdeju, un kas tāpēc notiek ar Damasku? b) Kādu spriedumu vēl sevī ietver izsacījums par Damasku? c) Ko kristieši var mācīties no tā, kas kādreiz notika ar Izraēlu?
15 Tālāk Jesajas grāmatā lasāms ”izsacījums par Damasku”. (Izlasiet Jesajas 17:1—6.) Damaska, kas atrodas ziemeļos no Izraēlas, ir ”Sirijas galva”. (Jesajas 7:8.) Jūdejas ķēniņa Ahasa valdīšanas laikā Damaskas valdnieks Recīns kopā ar Izraēlas ķēniņu Peku (Pekahu) iebrūk Jūdejā. Taču pēc Ahasa lūguma asīrietis Tiglat-Pilesers III sāk karu pret Damasku, iekaro to un daudzus tās iedzīvotājus aizved gūstā. Turpmāk Damaska vairs neapdraud Jūdeju. (2. Ķēniņu 16:5—9; 2. Laiku 28:5, 16.)
16 Acīmredzot tāpēc, ka izraēlieši ir noslēguši savienību ar Damasku, Jehovas izsacījums par Damasku ietver sevī arī spriedumu neuzticīgajai ziemeļu valstij. (Jesajas 17:3—6.) Izraēlieši būs kā tīrums, kurā ražas novākšanas laikā ir ļoti maz labības, un kā eļļas koks, no kura nokratīta lielākā daļa olīvu. (Jesajas 17:4—6.) Tas nopietni jāpārdomā visiem, kas ir veltījuši sevi Jehovam. Viņš pieprasa nedalītu padevību, un viņam ir pieņemama tikai tāda svētā kalpošana, kas nāk no sirds. Jehova ienīst tos, kas nostājas pret saviem brāļiem. (2. Mozus 20:5; Jesajas 17:10, 11; Mateja 24:48—50.)
Nesatricināma paļāvība uz Jehovu
17., 18. a) Kā daļa cilvēku Izraēlā atsaucas uz Jehovas paziņojumiem, bet kāda ir vispārējā reakcija? b) Kā notikumi mūsdienās atgādina to, kas notika Hiskijas laikā?
17 Pēc tam Jesaja raksta: ”Tanī dienā cilvēki raudzīsies uz savu Radītāju, viņu skati būs vērsti uz Israēla Svēto. Tie neskatīsies vairs uz altāŗiem, kas viņu pašu roku darbs, un neraudzīsies uz elku tēliem, ašērām un saules stabiem, ko viņu pašu pirksti darinājuši.” (Jesajas 17:7, 8.) Izraēlā ir cilvēki, kas ņem vērā Jehovas brīdinošo paziņojumu. Piemēram, kad Hiskija nosūta Izraēlas iedzīvotājiem uzaicinājumu kopā ar Jūdejas iedzīvotājiem atzīmēt Pasā svētkus, ir izraēlieši, kas atsaucas uz šo uzaicinājumu un dodas uz dienvidiem, lai pievienotos saviem brāļiem tīrajā pielūgsmē. (2. Laiku 30:1—12.) Tomēr lielākā daļa Izraēlas iedzīvotāju izsmej vēstnešus, kas ir atnesuši uzaicinājumu. Šīs zemes atkrišana nav dziedināma, tāpēc Jehovas lēmums par to piepildās. Asīrieši izposta Izraēlas pilsētas, zeme paliek tukša, un ganības — neauglīgas. (Izlasiet Jesajas 17:9—11.)
18 Kāda ir situācija mūsdienās? Izraēla bija atkritusi no Jehovas, tāpēc Hiskijas centieni palīdzēt šīs valsts iedzīvotājiem atgriezties pie patiesās pielūgsmes liek domāt par to, kā patiesie kristieši mūsdienās mēģina palīdzēt cilvēkiem, kas pieder pie atkritušās kristīgās pasaules organizācijas. Kopš 1919. gada vēstneši no ”Dieva Israēla” pārstaigā kristīgās pasaules zemes un aicina cilvēkus pievērsties tīrajai pielūgsmei. (Galatiešiem 6:16.) Lielākā daļa nevēlas to darīt, un daudzi izsmej vēstnešus. Taču ir arī tādi cilvēki, kas ir atsaukušies uz aicinājumu. Viņu skaits tagad ir vairāki miljoni, un viņi priecājas par to, ka ”viņu skati [ir] vērsti uz Israēla Svēto”, kurš viņus māca. (Jesajas 54:13.) Šie cilvēki pārstāj izmantot pielūgsmē nešķīstus ”altārus” — tas ir, kalpot un uzticēties pašizdomātiem dieviem — un ar visu sirdi sāk pielūgt Jehovu. (Psalms 146:3, 4.) Ikviens no viņiem pievienojas Jesajas laikabiedra Mihas vārdiem: ”Es noraugos uz to Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs!” (Mihas 7:7.)
19. Ko Jehova apsauks, un kā tas izpaudīsies?
19 Pavisam citādi klājas tiem, kas paļaujas uz mirstīgiem cilvēkiem. Patlaban, pēdējās dienās, cilvēci mētā nevaldāmi varmācības un nekārtību viļņi. Nemierīgās, dumpīgās cilvēces ”jūrā” rūgst neapmierinātība un notiek apvērsumi. (Jesajas 57:20; Atklāsmes 8:8, 9; 13:1.) Jehova ”apsauc” šo trokšņaino pūli. Viņa debesu Valstība iznīcinās visas organizācijas un cilvēkus, kas izraisa nekārtības, — tie ”aizklīst.. kā putekļi aukā”. (Jesajas 17:12, 13; Atklāsmes 16:14, 16.)
20. Par ko ir pārliecināti patiesie kristieši, kaut gan tautas viņus ”posta”?
20 Un kas notiek pēc tam? Jesaja raksta: ”Vakarā uznāk bailes, un pirms aust rīts, to vairs nav. Tāda ir mūsu laupītāju alga, un tāds mūsu postītāju liktenis!” (Jesajas 17:14.) Daudzi cenšas postīt Jehovas tautu, izturēdamies pret to skarbi un necienīgi. Tā kā patiesie kristieši nepieder un nevēlas piederēt pie lielajām reliģijām, aizspriedumaini kritizētāji un fanātiski pretinieki viņus uzskata par viegli iegūstamu laupījumu. Taču Dieva tauta ir pārliecināta, ka strauji tuvojas ”rīts”, kad viņu ciešanām pienāks gals. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9; 1. Pētera 5:6—11.)
Etiopija atnes dāvanu Jehovam
21., 22. Kurai tautai nākamajai tiek pasludināts spriedums, un kā piepildās Dieva iedvesmotie Jesajas vārdi?
21 Vismaz divas reizes karadarbībā pret Jūdeju ir piedalījusies Etiopija — valsts, kas atrodas dienvidos no Ēģiptes. (2. Laiku 12:2, 3; 13:23; 14:8—14; 16:8.) Tagad Jesaja paziņo spriedumu šai valstij: ”Ak tu, zeme, kas pilna spārnu trokšņa, viņpus Aitiopijas upēm!” (Izlasiet Jesajas 18:1—6.) * Jehovas lēmums ir tāds, ka Etiopija tiks ”nogriezta” un ”nocirsta”.
22 No vēstures ir zināms, ka astotā gadsimta beigās p.m.ē. Etiopija iekaroja Ēģipti un valdīja pār to aptuveni 60 gadus. Pēc tam zemē iebruka Asīrijas valdnieki Esarhadons un Ašurbanipals. Kad Ašurbanipals izpostīja Tēbas, Asīrija pakļāva sev Ēģipti un līdz ar to darīja galu etiopiešu virskundzībai Nīlas ielejā. (Skat. arī Jesajas 20:3—6.) Bet kā ir risinājušies notikumi mūsdienās?
23. Ko dara mūsdienu ”Etiopija”, un kāpēc tā iet bojā?
23 Daniēla pravietojumā par ”laiku beigām” ir minēts agresīvais ”ziemeļvalsts ķēniņš” un teikts, ka Etiopija un Lībija ”kalpos viņa pavadonībā”, tas ir, pakļausies viņa pavēlēm. (Daniēla 11:40—43.) Tāpat ir sacīts, ka etiopieši būs karaspēkā, ko kaujā vedīs ”Gogs Magoga zemē”. (Ecēhiēla 38:2—5, 8.) Goga spēki, arī ziemeļvalsts ķēniņš, ies bojā, kad tie uzbruks Jehovas svētajai tautai. Tātad Jehovas roka būs pacelta arī pār mūsdienu ”Etiopiju”, jo tā nepakļaujas Jehovas augstākajai varai. (Ecēhiēla 38:21—23; Daniēla 11:45.)
24. Kā Jehova ir saņēmis ”dāvanas” no tautām?
24 Bet pravietojumā ir teikts arī kaut kas cits: ”Tanī laikā glītā un spēcīgi noaugušā tauta, kas vispār bīstama, ..atnesīs dāvanas uz to vietu, kur mājo tā Kunga Cebaota vārds, uz Ciānas kalnu.” (Jesajas 18:7.) Lai gan tautas neatzīst Jehovas augstāko varu, reizēm tās ar savu rīcību ir palīdzējušas Jehovas tautai. Vairākās zemēs varas iestāžu pieņemtie likumi un atsevišķu tiesas prāvu iznākumi ir likumīgi nostiprinājuši uzticīgo Jehovas kalpu tiesības. (Apustuļu darbi 5:29; Atklāsmes 12:15, 16.) Ir bijušas arī citas ”dāvanas”. ”Ķēniņi sajūt pienākumu Tev nest dāvanas.. [..] Dižciltīgie nāks no Ēģiptes, Moŗu zeme [Etiopija] steigsies izstiept savas pilnās rokas Dievam pretim.” (Psalms 68:30—32.) Mūsdienās miljoniem ”etiopiešu”, kas bīstas Jehovu, nes viņam dāvanu jeb ”upuri” — savu pielūgsmi. (Maleahija 1:11.) Viņi piedalās lielajā darbā — visā pasaulē sludina labo vēsti par Valstību. (Mateja 24:14; Atklāsmes 14:6, 7.) Cik tā ir lieliska dāvana Jehovam! (Ebrejiem 13:15.)
Ēģiptiešu sirds saplok un izmist
25. Kas notiek ar seno Ēģipti, piepildoties Jesajas grāmatas 19. nodaļas 1.—11. pantā lasāmajiem vārdiem?
25 Tieši dienvidos no Jūdejas atrodas Ēģipte, kas ilgi ir bijusi Dieva izredzētās tautas ienaidniece. Jesajas grāmatas 19. nodaļā aprakstīts sajukums, kāds Ēģiptē valda Jesajas dzīves laikā. Ēģiptē notiek pilsoņu karš, cīnās ”pilsēta pret pilsētu, valsts pret valsti”. (Jesajas 19:2, 13, 14.) Vēsturnieki min faktus par konkurējošām dinastijām, kas vienlaikus valdījušas dažādās zemes daļās. Izdaudzinātā Ēģiptes gudrība, tās ”elki un burvji” neglābj šo zemi no ”bargu kungu rokām”. (Jesajas 19:3, 4.) Ēģipti cita pēc citas iekaro Asīrija, Babilonija, Persija, Grieķija un Roma. Ar šiem notikumiem piepildās Jesajas grāmatas 19. nodaļas 1.—11. pantā lasāmie pravietojumi.
26. Kā mūsdienu ”Ēģiptes” iedzīvotāji reaģēs uz Jehovas sprieduma izpildi, kad pravietojums piepildīsies lielākā mērogā?
26 Bībelē Ēģipte bieži simbolizē Sātana pasauli. (Ecēhiēla 29:3; Joēla 4:19; Atklāsmes 11:8.) Tāpēc var jautāt: vai Jehovas ”atzinums par Ēģipti” piepildās arī lielākā mērogā? Tā tiešām ir! Pravietojuma pirmie vārdi ikvienam liek tajā ieklausīties: ”Redzi, tas Kungs brauc uz skrejoša mākoņa un nonāk Ēģiptē! Ēģiptes elki dreb Viņa priekšā, un ēģiptiešu sirdis saplok un izsamist viņu krūtīs.” (Jesajas 19:1.) Drīzumā Jehova dosies cīņā pret Sātana organizāciju, un tad kļūs redzams, ka šīs sistēmas dievi ir tikai elki. (Psalms 96:5; 97:7.) ”Ēģiptiešu sirdis saplok un izsamist” no bailēm. Jēzus paredzēja, ka tā notiks: ”Tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūŗa kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē.” (Lūkas 21:25, 26.)
27. Par kādām nesaskaņām ”Ēģiptē” tika pravietots, un kā tas piepildās mūsdienās?
27 Par laiku pirms sprieduma izpildes Jehova pravietiski saka: ”Es sacelšu ēģiptiešus, ka tie kaŗos cits pret citu, brālis pret brāli, draugs pret draugu, pilsēta pret pilsētu, valsts pret valsti.” (Jesajas 19:2.) Kopš Dieva Valstības nodibināšanas 1914. gadā ir pamanāma Jēzus ”atnākšanas.. zīme”, kas ietver sevī to, ka tauta ceļas pret tautu un valsts pret valsti. Pašreizējās pēdējās dienās miljoniem cilvēku ir gājuši bojā cilšu konfliktos, asiņaina genocīda dēļ un tā saucamajās etniskajās tīrīšanās. Tas viss sagādā cilvēkiem neizsakāmas ciešanas, un, galam tuvojoties, situācija tikai pasliktināsies. (Mateja 24:3, 7, 8.)
28. Vai tiesas dienā viltus reliģija spēs kaut ko darīt, lai glābtu šo sistēmu?
28 ”Ēģiptiešiem sašļuks dūša, un zudīs drosme viņu krūtīs, Es aptumšošu viņu garu; tie meklēs padomu pie elkiem un burvjiem, pie vārdotājiem un gaišreģiem.” (Jesajas 19:3.) Kad Mozus bija ieradies pie faraona, Ēģiptes burvji tika apkaunoti, jo nespēja mēroties spēkiem ar Jehovu. (2. Mozus 8:14, 15; Apustuļu darbi 13:8; 2. Timotejam 3:8.) Tieši tāpat tiesas dienā viltus reliģija nespēs glābt šo ļauno sistēmu. (Salīdzināt Jesajas 47:1, 11—13.) Ar laiku Ēģipte nonāca ”bargu kungu” — Asīrijas — varā. (Jesajas 19:4.) Tās liktenis attēlo drūmo nākotni, kas gaida pašreiz pastāvošo sistēmu.
29. Ko iespēs politiķi, kad būs pienākusi Jehovas diena?
29 Bet ko var teikt par politiskajiem vadītājiem? Vai kādu palīdzību var gaidīt no viņiem? ”Tīrie neprašas ir kļuvuši Coānas pārvaldnieki, un muļķīgi padomnieki ir faraona gudrie padoma devēji.” (Izlasiet Jesajas 19:5—11.) Cik nesaprātīgi ir cerēt, ka tiesas dienā kaut kam būs derīgi cilvēku dotie padomi! Pat tad, ja šiem padomdevējiem būtu visas zināšanas, kādas vien pasaulē ir, viņiem trūkst dievišķās gudrības. (1. Korintiešiem 3:19.) Viņi ir atmetuši Jehovu un pievērsušies zinātnei, filozofijai, naudas pelnīšanai, izpriecām un citiem neīstiem ”dieviem”. Tāpēc viņi neko nezina par Dieva nodomiem. Viņi ir pievilti un apjukuši, viņu pūliņi nedod nekādus augļus. (Izlasiet Jesajas 19:12—15.) ”Apkaunoti stāvēs gudrie, tie būs satraukti un apmulsuši un jutīs sevi apgāztus savos uzskatos; viņi taču bija atteikušies no tā Kunga vārda; kādi gudrības avoti tad nu viņiem vēl ir?” (Jeremijas 8:9.)
Zīme un liecība Jehovam
30. Kādā ziņā ”no Jūdas zemes Ēģiptei šķitīs draudam briesmas”?
30 Tomēr, kaut arī ”Ēģiptes” vadoņi ir vāji ”kā sievietes”, ir arī tādi cilvēki, kas meklē dievišķo gudrību. Jehovas svaidītie un viņu līdzgaitnieki ”pauž [Dieva] varenos darbus”. (Jesajas 19:16; 1. Pētera 2:9.) Viņi dara visu iespējamo, lai brīdinātu cilvēkus par Sātana organizācijas drīzo bojāeju. Iepriekš paredzēdams šo situāciju, Jesaja raksta: ”No Jūdas zemes Ēģiptei šķitīs draudam briesmas. To pieminot, tos pārņems bailes, ievērojot to, ko tas Kungs Cebaots nolēmis par viņiem.” (Jesajas 19:17.) Uzticamie Jehovas vēstneši stāsta cilvēkiem patiesību, paziņodami arī to, kādas mocības Jehova ir paredzējis šai sistēmai. (Atklāsmes 8:7—12; 16:2—12.) Pasaules reliģiskajiem līderiem tas nepatīk.
31. Kāpēc var teikt, ka Ēģiptes pilsētās runā ”Kānaāna valodu” a) senajos laikos, b) mūsdienās?
31 Kāds iznākums ir sludināšanai? ”Tanī dienā piecas Ēģiptes pilsētas runās Kānaāna valodu un piesauks to Kungu Cebaotu; un viena no tām būs Ir-Heresa [”Iznīcības pilsēta”, LB-65r, zemsvītras piezīme].” (Jesajas 19:18.) Senatnē šis pravietojums acīmredzot piepildījās ar to, ka ebreji, kas bija aizbēguši uz ēģiptiešu pilsētām, tur runāja savā valodā. (Jeremijas 24:1, 8—10; 41:1—3; 42:9—43:7; 44:1.) Arī mūsdienu ”Ēģiptē” ir cilvēki, kas ir iemācījušies runāt Bībeles patiesības ”šķīstajā valodā”. (Cefanjas 3:9, LB-1825.) Viena no piecām simboliskajām pilsētām ir ”Iznīcības pilsēta” — šis nosaukums rāda, ka runāt ”šķīstajā valodā” nozīmē arī atmaskot un ”iznīcināt” Sātana organizāciju.
32. a) Kāds ”altāris” atrodas Ēģiptes zemes vidū? b) Kādā ziņā svaidītie ir kā ”stabs” pie Ēģiptes robežām?
32 Tā kā Jehovas tauta sludina, viņa izcilais vārds šajā sistēmā noteikti kļūs zināms. ”Tanī dienā stāvēs tam Kungam altāris pašā Ēģiptes zemes vidū un piemiņas stabs pie zemes robežām.” (Jesajas 19:19.) Šie vārdi norāda uz stāvokli, kādā atrodas svaidītie kristieši, ar kuriem Dievs ir noslēdzis derību. (Psalms 50:5.) Būdami ”altāris”, viņi nes upurus; būdami ”patiesības balsts un pamats”, viņi liecina par Jehovu. (1. Timotejam 3:15; Romiešiem 12:1; Ebrejiem 13:15, 16.) Šie kristieši ir ”zemes vidū” — viņus, tāpat kā viņu līdzgaitniekus, ”citas avis”, var sastapt vairāk nekā 230 zemēs un jūras salās. Tomēr viņi ”nav no pasaules”. (Jāņa 10:16; 17:15, 16.) Viņi, varētu teikt, stāv uz robežas starp šo pasauli un Dieva Valstību, būdami gatavi šķērsot šo robežu un saņemt savu debesu balvu.
33. Kādā ziņā svaidītie ir par ”zīmi un liecību” ”Ēģiptē”?
33 Jesaja turpina: ”Abi tie būs tam Kungam Cebaotam par zīmi un liecību Ēģiptes zemē. Kad viņi brēks uz to Kungu savu apspiedēju dēļ, tad Viņš sūtīs viņiem palīgu, kas tos aizstāvēs un izglābs.” (Jesajas 19:20.) Svaidītie, kas ir par ”zīmi un liecību”, uzņemas vadību sludināšanā un cildina Jehovas vārdu šajā sistēmā. (Jesajas 8:18; Ebrejiem 2:13.) Visā pasaulē ir dzirdamas apspiesto ļaužu vaimanas, un valdības visbiežāk nespēj viņiem palīdzēt. Taču Jehova sūtīs izcilu Glābēju — Ķēniņu Jēzu Kristu, kas atbrīvos visus lēnprātīgos. Kad pēdējās dienas sasniegs kulmināciju Harmagedona karā, šis Glābējs sagādās atvieglojumu dievbijīgajiem cilvēkiem un nodrošinās tiem nebeidzamas svētības. (Psalms 72:2, 4, 7, 12—14.)
34. a) Kā ”ēģiptieši” iepazīst Jehovu, un kādu upuri tie viņam dod? b) Kad Jehova ”sitīs” ”Ēģipti”, un kāda dziedināšana notiks pēc tam?
34 Bet pagaidām Dieva griba ir tāda, lai visdažādākie cilvēki iegūtu precīzas zināšanas un tiktu izglābti. (1. Timotejam 2:4.) Tāpēc Jesaja raksta: ”Tas Kungs atklās ēģiptiešiem savu vaigu, un Ēģipte tanī dienā atzīs to Kungu un kalpos Viņam ar kaujamiem un ēdamiem upuŗiem, — viņi raidīs pie tā Kunga solījumus un tos arī pildīs. Kad tas Kungs ēģiptiešus būs sitis un atkal dziedinājis, tie atgriezīsies pie tā Kunga, un Viņš tiem būs žēlīgs un tos glābs.” (Jesajas 19:21, 22.) Cilvēki no visām Sātana pasaules tautām jeb atsevišķi ”ēģiptieši” iegūst zināšanas par Jehovu un nes viņam upuri — ”lūpu augli, kas viņa vārdu slavē”. (Ebrejiem 13:15.) Šie cilvēki dod Jehovam solījumu, veltījot sevi viņam, un pilda šo solījumu, padarot uzticamu kalpošanu par galveno savā dzīvē. Pēc tam, kad Jehova būs ”sitis” pašreizējo sistēmu Harmagedonā, viņš ar savas Valstības palīdzību dziedinās cilvēci. Jēzus tūkstoš gadu valdīšanas laikā cilvēce sasniegs pilnību garīgā, psihiskā, morālā un fiziskā ziņā — tā būs neaizmirstama dziedināšana! (Atklāsmes 22:1, 2.)
”Svētīta lai ir.. mana tauta”
35., 36. Kādas saiknes senatnē izveidojās starp Ēģipti, Asīriju un Izraēlu, piepildoties Jesajas grāmatas 19. nodaļas 23.—25. pantā lasāmajiem vārdiem?
35 Pēc tam pravietis runā par neparastu notikumu pavērsienu: ”Tanī dienā vedīs cilvēku izveidots ceļš no Ēģiptes uz Asiriju, un asirieši staigās uz Ēģipti un ēģiptieši uz Asiriju, un ēģiptieši kopā ar asiriešiem kalpos tam Kungam. Tanī dienā Israēls būs kā trešais kopā ar Ēģipti un Asiriju visai zemei par svētību. Tas Kungs Cebaots tos svētīs, sacīdams: ”Svētīta lai ir Ēģipte un Asirija — mana tauta, manu roku darbs, un Israēls, mans mantojums!”” (Jesajas 19:23—25.) Kā redzams, pienāks laiks, kad starp Ēģipti un Asīriju pastāvēs draudzīgas attiecības. Bet kā tas notiks?
36 Kādreiz, kad Jehova atbrīvoja savus ļaudis no citām tautām, viņš tos izveda brīvībā it kā pa lielceļu. (Jesajas 11:16; 35:8—10; 49:11—13; Jeremijas 31:21.) Šis pravietojums daļēji piepildījās pēc Babilonas sakāves, kad gūstekņi, kas bija Asīrijā un Ēģiptē, kā arī Babilonā, varēja atgriezties Apsolītajā zemē. (Jesajas 11:11.) Bet kas ir noticis mūsdienās?
37. Kāpēc var teikt, ka miljoniem cilvēku mūsdienās dzīvo tā, it kā ”Asīriju” un ”Ēģipti” savienotu ceļš?
37 Tagad svaidīto garīgo izraēliešu atlikums ir ”visai zemei par svētību”. Viņi veicina patieso pielūgsmi un sludina vēsti par Valstību visās zemēs. Dažas valstis, tāpat kā savulaik Asīrija, lielu nozīmi piešķir militāram spēkam. Citas ir liberālākas, tās drīzāk līdzinās Ēģiptei, kas kādreiz bija Daniēla pravietojumā minētais ”dienvidvalsts ķēniņš”. (Daniēla 11:5, 8.) Miljoniem cilvēku gan no militāristiskajām valstīm, gan no tām, kas ir liberālākas, ir pievērsušies patiesajai pielūgsmei. Līdz ar to cilvēki no visām tautām ir vienoti, ”kalpojot tam Kungam”. Viņu starpā nenotiek šķelšanās tautības dēļ, viņi mīl cits citu, un patiešām var teikt, ka ”asīrieši staigā uz Ēģipti un ēģiptieši uz Asīriju”. Ir tā, it kā abas valstis savienotu ceļš. (1. Pētera 2:17.)
38. a) Kādā ziņā Izraēls būs ”trešais kopā ar Ēģipti un Asiriju”? b) Kāpēc Jehova saka: ”Svētīta lai ir.. mana tauta!”?
38 Bet kādā ziņā Izraēls ir ”trešais kopā ar Ēģipti un Asiriju”? ”Laiku gala” sākumposmā lielākā daļa no Jehovas kalpiem uz zemes piederēja pie ”Dieva Israēla”. (Daniēla 12:9; Galatiešiem 6:16.) 20. gadsimta 30. gados sāka parādīties liels pulks ”citu avju” — cilvēki, kuriem ir perspektīva dzīvot uz zemes. (Jāņa 10:16a; Atklāsmes 7:9.) Iznākuši no tautām, kuru pirmtēls bija Ēģipte un Asīrija, šie cilvēki saplūst pie Jehovas pielūgsmes nama un aicina citus viņiem pievienoties. (Jesajas 2:2—4.) Viņi sludina, tāpat kā viņu svaidītie brāļi, sastopas ar tādiem pašiem pārbaudījumiem, paliek tikpat uzticīgi un nelokāmi un spēcinās pie tā paša garīgā galda. Svaidītie un ”citas avis” patiešām ir ”viens ganāms pulks un viens gans”. (Jāņa 10:16b.) Vai kāds varētu apšaubīt to, ka Jehova, redzēdams viņu dedzību un izturību, ir apmierināts ar viņu darbību? Tāpēc Jehova viņus svētī, sacīdams: ”Svētīta lai ir.. mana tauta!”
[Zemsvītras piezīme]
^ 21. rk. Pēc dažu speciālistu domām, izteiciens ”zeme, kas pilna spārnu trokšņa,” attiecas uz siseņiem, kas Etiopijā reizēm sastopami lielā daudzumā. Citi norāda, ka ar vārdu ”troksnis” tulkotais senebreju valodas vārds celācal izrunājot atgādina vārdu calcalja — nosaukumu, ko gallasi, mūsdienu Etiopijā dzīvojoša hamītu tauta, devuši cecemušai.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 191. lpp.]
Filistiešu karavīri uzbrūk saviem ienaidniekiem (ēģiptiešu grebums, 12. gadsimts p.m.ē.)
[Attēls 192. lpp.]
Akmens cilnis, kurā attēlots moābiešu karavīrs vai dievs (starp 11. un 8. gadsimtu p.m.ē.)
[Attēls 196. lpp.]
Sīriešu karavīrs, kas jāj uz kamieļa (9. gadsimts p.m.ē.)
[Attēls 198. lpp.]
Dumpīgās cilvēces ”jūrā” rūgst neapmierinātība un notiek apvērsumi
[Attēls 203. lpp.]
Ēģiptes burvji nespēja mēroties spēkiem ar Jehovu
