Ceturtā nodaļa

Jehovas nams paceļas augstu

Jesajas 2:1—5

1., 2. Kādi vārdi ir rakstīti uz sienas Apvienoto Nāciju laukumā, un kas tos ir teicis?

”VIŅI tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.” Šie vārdi ir rakstīti uz sienas Apvienoto Nāciju laukumā Ņujorkā. Vairākus gadu desmitus citāta avots uz šīs sienas nebija norādīts. Tā kā ANO mērķis ir miera nodrošināšana visā pasaulē, nezinātājs varēja iedomāties, ka 1945. gadā, kad tika izveidota ANO, šos vārdus ir teicis kāds no tās dibinātājiem.

² Taču 1975. gadā sienā zem citāta tika iekalts Jesajas vārds. Kļuva skaidrs, ka citāts nav ņemts no kāda mūsdienu avota. Tas ir pravietojums, kas uzrakstīts vairāk nekā pirms 2700 gadiem un tagad ietilpst Jesajas grāmatas 2. nodaļā. Jau gadu tūkstošiem mieru mīloši cilvēki ir gribējuši uzzināt, kā un kad piepildīsies Jesajas paredzējums. Nu vairs nav vajadzības nodoties minējumiem, jo mūsdienās šis senais pravietojums ievērības cienīgā veidā piepildās mūsu acu priekšā.

3. Kas ir tautas, kuras pārkaļ savus zobenus par lemešiem?

³ Kas ir tautas, kuras pārkaļ savus zobenus par lemešiem? Tās noteikti nav mūsdienu valstis un to valdības. Līdz šim valstis ir tikai pilnveidojušas savus zobenus — tas ir, ieročus —, lai karotu un lai sargātu ”mieru” ar spēka palīdzību. Varētu teikt, ka valstis drīzāk tiecas pārkalt lemešus  par zobeniem. Jesajas pravietojuma piepildījums ir saistīts ar visu tautu pārstāvjiem, cilvēkiem, kas pielūdz Jehovu — ”miera Dievu”. (Filipiešiem 4:9.)

Tautas, kas plūst pie patiesās pielūgsmes

4., 5. Kāds paredzējums izteikts Jesajas grāmatas 2. nodaļas pirmajos pantos, un kā tiek uzsvērts, cik šie vārdi ir uzticami?

⁴ Jesajas grāmatas 2. nodaļa sākas šādi: ”Šī ir tā atklāsme, ko Jesaja, Amoca dēls, saņēmis par Jūdu un Jeruzālemi. Laiku beigu posmā notiks, ka tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri par visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visi pagāni.” (Jesajas 2:1, 2.)

⁵ Jesajas paredzējumi nav tikai minējumi. Viņš tika iedvesmots pierakstīt to, kas ”notiks” — par to nav ne mazāko šaubu. Viss, ko Jehova ir nodomājis darīt, ”izdosies labi”. (Jesajas 55:11, LB-26.) Acīmredzot tādēļ, lai uzsvērtu, cik uzticams ir viņa solījums, Dievs iedvesmoja pravieti Mihu, Jesajas laikabiedru, pierakstīt to pašu pravietojumu, kas lasāms Jesajas grāmatas 2. nodaļā, no 2. līdz 4. pantam. (Mihas 4:1—3.)

6. Kad piepildās Jesajas pravietojums?

⁶ Kad Jesajas pravietojumam jāpiepildās? Tam jānotiek ”laiku beigu posmā”. Latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumā teikts: ”Pastarā laikā.” Kristiešu grieķu rakstos ir paredzēts, ar ko šis laikposms ir iezīmīgs. Piemēram, to raksturo kari, zemestrīces, sērgas, bads un ”grūti laiki”. * (2. Timotejam 3:1—5; Lūkas 21:10, 11.) Minēto pravietojumu piepildīšanās pārliecinoši pierāda, ka mēs dzīvojam ”laiku beigu posmā” — pašreizējās pasaules iekārtas pēdējās  dienās. Tāpēc ir loģiski domāt, ka mūsu dienās piepildās arī Jesajas paredzējumi.

Pielūgsmes kalns

7. Kādu pravietisku ainu Jesaja tēlo?

⁷ Nedaudzos vārdos Jesaja tēlo spilgtu pravietisku ainu. Mēs redzam augstu kalnu, kura galā atrodas krāšņs nams — Jehovas templis. Šis kalns paceļas augstāk par apkārtējiem kalniem un pakalniem. Tomēr tas neizskatās draudīgs vai biedējošs, gluži otrādi, tas piesaista cilvēkus. Cilvēki no visām tautām vēlas kāpt Jehovas nama kalnā, viņi saplūst pie tā. Šo ainu ir viegli iztēloties, bet ko īsti tā nozīmē?

8. a) Ar ko Jesajas laikā saistījās pakalni un kalni? b) Ko simbolizē tautu saplūšana pie ”tā Kunga nama kalna”?

⁸ Jesajas laikā pakalni un kalni bieži bija saistīti ar reliģisku darbību. Piemēram, tās bija vietas, kur tika pielūgti elki un kur atradās viltus dievu svētnīcas. (5. Mozus 12:2; Jeremijas 3:6.) Savukārt Jehovas nams — viņa templis — greznoja Morija kalna virsotni Jeruzalemē. Dievbijīgie izraēlieši trīs reizes gadā devās uz Jeruzalemi un kāpa Morija kalnā pielūgt patieso Dievu. (5. Mozus 16:16.) Tātad tautu saplūšana pie ”tā Kunga nama kalna” nozīmē, ka daudzas tautas pulcējas vienkop patiesajā pielūgsmē.

9. Ko simbolizē ”tā Kunga nama kalns”?

⁹ Mūsdienās Dieva tauta, protams, nepulcējas kalnā, kur atrodas no akmeņiem būvēts templis. Mūsu ēras 70. gadā romiešu karaspēks iznīcināja Jehovas templi Jeruzalemē. Turklāt apustulis Pāvils paskaidroja, ka templis Jeruzalemē un saiešanas telts, kas tika izmantota agrāk, attēloja kaut ko svarīgāku. Tie simbolizēja izcilāku, garīgu realitāti, ”īsto telti.., ko uzcēlis tas Kungs, ne cilvēks”. (Ebrejiem 8:2.) Šī garīgā telts ir iekārtojums, ar kura palīdzību  var tuvoties Jehovam un viņu pielūgt, balstoties uz Jēzus Kristus izpirkuma upuri. (Ebrejiem 9:2—10, 23.) No teiktā izriet, ka ”tā Kunga nama kalns”, kas minēts Jesajas grāmatas 2. nodaļas 2. pantā, simbolizē cildeno, tīro Jehovas pielūgsmi mūsu laikos. Cilvēki, kas pievienojas tīrajai pielūgsmei, nepulcējas kādā konkrētā vietā, bet viņi kļūst vienoti pielūgsmē.

Tīrās pielūgsmes paaugstināšana

10., 11. Kādā ziņā mūsdienās Jehovas pielūgsme ir paaugstināta?

¹⁰ Pravietis norāda, ka ”tā Kunga nama kalns” jeb tīrā pielūgsme ”stāvēs jo stingri savos pamatos” un ”pacelsies  pāri par visiem kalniem un pakalniem”. Jau ilgi pirms Jesajas dzīves laika ķēniņš Dāvids atveda derības šķirstu uz Jeruzalemi un novietoja to Ciānas kalnā 760 metru augstumā virs jūras līmeņa. Kādu laiku šķirsts atradās tur, bet pēc tam tas tika pārvietots uz pabeigto templi Morija kalnā. (2. Samuēla 5:7; 6:14—19; 2. Laiku 3:1; 5:1—10.) Tātad Jesajas laikā svētais šķirsts jau bija vārda tiešā nozīmē paaugstināts un novietots templī — vietā, kas bija augstāka par daudziem apkārtējiem pakalniem, kuri tika izmantoti viltus pielūgsmei.

¹¹ Protams, garīgā ziņā Jehovas pielūgsme vienmēr ir bijusi pārāka par reliģijām, kuru piekritēji kalpo viltus  dieviem. Taču mūsdienās Jehova ir paaugstinājis savu pielūgsmi līdz debesīm, paceldams to augstāk par visām netīrās pielūgsmes formām, daudz augstāk par visiem ”kalniem un pakalniem”. Kā viņš to ir izdarījis? Lielā mērā tas ir panākts, pulcējot kopā cilvēkus, kas vēlas pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:23.)

12. Kas ir ”valstības bērni”, un kāda pulcēšana ir notikusi?

¹² Jēzus Kristus teica, ka ”pasaules gals” būs pļaujamais laiks, kad eņģeļi pulcēs ”valstības bērnus” — tos, kas kopā ar Jēzu valdīs debesu godībā. (Mateja 13:36—43.) Kopš 1919. gada Jehova ir ļāvis ”pārējiem” jeb atlikušajiem valstības bērniem kopā ar eņģeļiem piedalīties ražas novākšanā. (Atklāsmes 12:17.) Tātad vispirms tiek pulcēti ”valstības bērni” — svaidītie Jēzus brāļi. Pēc tam viņi paši iesaistās pulcēšanā.

13. Kā Jehova ir svētījis svaidīto atlikumu?

¹³ Pašreizējā pļaujamajā laikā Jehova pakāpeniski ir palīdzējis svaidīto atlikumam arvien labāk saprast un izmantot viņa vārdus — Bībeli. Arī tas ir veicinājis patiesās pielūgsmes paaugstināšanu. Kaut arī ”tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas”, svaidītie ”mirdz kā spīdekļi” pārējo cilvēku starpā, jo viņus ir attīrījis Jehova. (Jesajas 60:2; Filipiešiem 2:15.) ”Bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprazdami viņa gribu”, ar garu svaidītie ”spīd kā saule sava tēva valstībā”. (Kolosiešiem 1:9; Mateja 13:43.)

14., 15. Kāda vēl pulcēšana bez ”valstības bērnu” pulcēšanas ir notikusi, un kā to paredzēja Hagajs?

¹⁴ Viņi nav vienīgie, kas saplūst pie ”tā Kunga nama kalna”. Jēzus teica, ka viņam ir arī ”citas avis”, un cilvēki, kas tā nosaukti, cer mūžīgi dzīvot paradīzē uz zemes. (Jāņa 10:16; Atklāsmes 21:3, 4.) 20. gadsimta 30. gados sāka parādīties tūkstošiem šādu cilvēku, pēc tam viņu skaits sasniedza  vairākus simtus tūkstošu, bet tagad viņu jau ir vairāki miljoni. Parādībā, ko redzēja apustulis Jānis, viņi tika raksturoti kā ”liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja — no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:9.)

¹⁵ Arī pravietis Hagajs paredzēja, ka parādīsies šāds liels pulks. Viņš rakstīja: ”Tā saka tas Kungs Cebaots: ”Vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūŗu un sauszemi. Jā, Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!” — saka tas Kungs Cebaots.” (Hagaja 2:6, 7.) Tas, ka pastāv šāds nemitīgi augošs ”liels pulks” un svaidītie, paaugstina un pagodina tīro pielūgsmi Jehovas namā. Vēl nekad agrāk tik daudz cilvēku nav bijuši vienoti patiesā Dieva pielūgsmē, un tas sagādā godu Jehovam un viņa ieceltajam Ķēniņam Jēzum Kristum. Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Kur valdniekam daudz kaŗa tautas, tur viņa godība jo lielāka.” (Salamana Pamācības 14:28.)

Pielūgsmes augstais stāvoklis cilvēku dzīvē

16.—18. Kā daži cilvēki ir izmainījuši savu dzīvi, lai kalpotu Jehovam viņam pieņemamā veidā?

¹⁶ Viss gods par patiesās pielūgsmes paaugstināšanu mūsdienās pienākas Jehovam. Taču arī tiem, kas viņam tuvojas, ir priekšrocība piedalīties šajā darbā. Tāpat kā ir vajadzīga piepūle, lai uzkāptu kalnā, ir vajadzīgas pūles, lai apgūtu Dieva taisnīgās prasības un dzīvotu saskaņā ar tām. Līdzīgi kristiešiem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, Dieva kalpi mūsdienās ir atbrīvojušies no tāda dzīvesveida un tādiem ieradumiem, kas nav savienojami ar patieso pielūgsmi. Netikļi, elku kalpi, laulības pārkāpēji, zagļi, mantrauši, dzērāji un citi ir izmainījuši savu  rīcību un ir ”nomazgāti” Dieva acīs. (1. Korintiešiem 6:9—11.)

¹⁷ Raksturīgs ir gadījums ar kādu jaunu sievieti, kas rakstīja: ”Manā dzīvē bija laiks, kad es biju izmisumā un ne uz ko vairs necerēju. Es dzīvoju netikumīgi un daudz dzēru. Es slimoju ar veneriskajām slimībām, tirgojos ar narkotikām un centos ne par ko nedomāt.” Bet, kad šī sieviete kādu laiku bija studējusi Bībeli, viņa pašos pamatos izmainīja savu dzīvi un saskaņoja to ar Dieva prasībām. Tagad viņa saka: ”Es izjūtu sirdsmieru un pašcieņu, man ir cerība uz nākotni, laba ģimene un, pats svarīgākais, tuvas attiecības ar mūsu Tēvu — Jehovu.”

¹⁸ Arī pēc tam, kad cilvēks jau ir ieguvis labu reputāciju Jehovas acīs, viņam joprojām jārūpējas par tīrās pielūgsmes augsto stāvokli, ierādot tai ievērojamu vietu savā dzīvē. Pirms tūkstošiem gadu Jehova ar Jesajas starpniecību pauda pārliecību, ka mūsu laikos būs neskaitāmi cilvēki, kuru dzīvē viņa pielūgsme būs pats galvenais. Vai jūs esat starp šiem cilvēkiem?

Tauta, kas mācās Jehovas ceļu

19., 20. Kas cilvēkiem no Dieva tautas tiek mācīts, un kā tas notiek?

¹⁹ Jesaja min vēl kaut ko par tiem, kas mūsdienās pievienojas tīrajai pielūgsmei. Viņš raksta: ”Nāks arī vispārīgi daudzas tautas un sacīs: ”Iesim, kāpsim tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!” Jo no Ciānas izies pamācība un tā Kunga vārds no Jeruzālemes.” (Jesajas 2:3.)

²⁰ Jehova neliek savai tautai maldīties apkārt kā noklīdušām avīm. Viņš ir parūpējies, lai ar Bībeles un  uz Bībeli balstītu publikāciju palīdzību būtu pieejama viņa ”pamācība” un viņa ”vārds” un lai būtu iespējams mācīties viņa ceļus. Šīs zināšanas cilvēkiem no Dieva tautas ļauj ”staigāt Viņa tekas”. Pateicības pilnām sirdīm viņi saskaņā ar Dieva norādījumiem runā cits ar citu par Jehovas ceļiem. Viņi pulcējas lielās kopsanāksmēs, kā arī mazākās grupās Valstības zālēs un dzīvokļos, lai klausītos un mācītos par Dieva ceļiem. (5. Mozus 31:12, 13.) Šajā ziņā viņi līdzinās pirmā gadsimta kristiešiem, kas sanāca kopā, lai uzmundrinātu un paskubinātu cits citu uz ”mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:24, 25.)

21. Kādā darbā piedalās Jehovas kalpi?

²¹ Šie cilvēki aicina arī citus kāpt Dieva Jehovas cildenās pielūgsmes kalnā. Tas ļoti labi saskan ar pavēli, ko tieši pirms pacelšanās debesīs saviem mācekļiem deva Jēzus. Pavēle bija šāda: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Jehovas liecinieki, ko atbalsta Dievs, visās zemeslodes malās paklausīgi māca cilvēkus, gatavo mācekļus un tos kristī.

Zobenus pārkaļ par lemešiem

22., 23. Kas ir paredzēts Jesajas grāmatas 2. nodaļas 4. pantā, un ko par to sacīja kāda ANO amatpersona?

²² Tagad pievērsīsim uzmanību nākamajam pantam, kura daļa ir lasāma uz sienas Apvienoto Nāciju laukumā. Jesaja raksta: ”Viņš spriedīs tiesu pagānu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” (Jesajas 2:4.)

 ²³ Ja izdotos to panākt, tas būtu ievērības cienīgs sasniegums. Federiko Majors, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektors, reiz izteicās: ”Pat tas, ka mūsdienās kara šausmas ar audiovizuālās tehnikas palīdzību ir ienākušas cilvēku mājās, acīmredzot nespēj apstādināt daudzu gadsimtu gaitā radītās un uzturētās iespaidīgās kara mašinērijas darbību. Tagadējās paaudzes ir saskārušās ar gandrīz neatrisināmu, bībeliska mēroga uzdevumu — ”pārkalt zobenus par lemešiem”, proti, aizstāt kara instinktu, kas veidojies kopš neatminamiem laikiem, ar tieksmi pēc miera. Panākt to nozīmētu paveikt pašu labāko un cildenāko darbu, uz ko ”globālais ciemats” ir spējīgs, un tas būtu vislabākais mantojums, ko mēs varētu atstāt saviem pēcnācējiem.”

24., 25. Kas piepilda Jesajas vārdus, un kā tas notiek?

²⁴ Tautas kopumā nekad nesasniegs šo cildeno mērķi. Šāds uzdevums tām gluži vienkārši nav pa spēkam. Jesajas vārdus piepilda atsevišķi cilvēki, kas nāk no daudzām tautām un ir vienoti tīrajā pielūgsmē. Jehova ir ”turējis tiesu” viņu starpā. Viņš ir iemācījis cilvēkiem savā tautā mierīgi sadzīvot citam ar citu. Sadrumstalotajā un nesaskaņu plosītajā pasaulē šie cilvēki pārnestā nozīmē ir pārkaluši ”savus zobenus  par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem”. Ko tas nozīmē?

²⁵ Piemēram, viņi nenostājas nevienā pusē karos starp valstīm. Neilgi pirms Jēzus nāves bruņoti vīri ieradās viņu apcietināt. Kad Pēteris ar zobenu rokās metās aizstāvēt savu Kungu, Jēzus viņam sacīja: ”Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” (Mateja 26:52.) Kopš tā laika Jēzus sekotāji ir pārkaluši savus zobenus par lemešiem — viņi neņem rokās ieročus, lai nogalinātu citus cilvēkus, un neatbalsta karadarbību arī nekādā citā veidā. Viņi ”dzenas pēc miera ar visiem”. (Ebrejiem 12:14.)

Staigāt miera ceļus

26., 27. Kā cilvēki no Dieva tautas ”meklē mieru un dzenas pēc tā”? Miniet piemēru.

²⁶ Dieva tautas miers nozīmē daudz ko vairāk nekā tikai atteikšanos karot. Cilvēki, kas pieder pie Dieva tautas, dzīvo vairāk nekā 230 zemēs, runā neskaitāmās valodās un nāk no visdažādākajām kultūrām, tomēr viņu starpā valda miers. Mūsu dienās attiecībā uz viņiem piepildās vārdi, ko saviem mācekļiem pirmajā gadsimtā teica Jēzus: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Kristieši ir ”miera nesēji”. (Mateja 5:9.) Viņi ”meklē mieru un dzenas pēc tā”. (1. Pētera 3:11.) Viņus atbalsta Jehova, ”miera Dievs”. (Romiešiem 15:33.)

²⁷ Dažiem cilvēkiem, kas ir iemācījušies būt miera nesēji, ir bijis jāveic ļoti lielas izmaiņas dzīvē. Kāds jauns vīrietis par saviem zēna gadiem stāsta: ”No rūgtās pieredzes es iemācījos, kā sevi aizstāvēt. Es kļuvu nevaldāms un dusmīgs uz visiem. Pastāvīgi iesaistījos kautiņos. Katru dienu es kāvos ar kādu citu zēnu, dažreiz ar dūrēm,  dažreiz liku lietā akmeņus un pudeles. Tajos gados es biju īsts huligāns.” Tomēr pagāja kāds laiks, un šis cilvēks atsaucās uz aicinājumu kāpt ”tā Kunga nama kalnā”. Viņš iemācījās staigāt Dieva ceļus un kļuva par miermīlīgu Dieva kalpu.

28. Kā kristieši dzenas pēc miera?

²⁸ Lielākā daļa Jehovas kalpu pagātnē nav bijuši tādi varmākas. Taču pat salīdzinoši mazās lietās viņi cenšas uzturēt mieru attiecībās ar citiem, būdami laipni, gatavi piedot un iejūtīgi. Kaut gan viņi ir nepilnīgi, viņi cenšas ievērot Bībeles padomu: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.” (Kolosiešiem 3:13.)

Nākotnē valdīs miers

29., 30. Kāda nākotne gaida zemi?

²⁹ Tagad, ”laiku beigu posmā”, Jehova ir paveicis kaut ko brīnišķīgu. No visām tautām viņš ir sapulcinājis cilvēkus, kas vēlas viņam kalpot. Viņš tiem ir iemācījis staigāt viņa ceļus — miera ceļus. Tie ir cilvēki, kas paliks dzīvi gaidāmajās ”lielajās bēdās” un varēs dzīvot mierīgā jaunā pasaulē, kur karš būs likvidēts uz mūžīgiem laikiem. (Atklāsmes 7:14.)

³⁰ Zobenu — tas ir, bruņojuma — vairs nebūs. Psalmu dziedātājs par to laiku rakstīja: ”Nāciet un skataities tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi, kas liek kaŗiem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina!” (Psalms 46:9, 10.) Ņemot vērā šādas nākotnes izredzes, Jesajas grāmatas turpinājumā lasāmais pamudinājums mūsdienās ir tikpat aktuāls kā tad, kad tas tika uzrakstīts: ”Jēkaba nams, nāc, staigāsim tā Kunga gaismā!” (Jesajas 2:5.) Lai Jehovas gaisma dara gaišu mūsu taku jau tagad — tad mēs varēsim staigāt viņa ceļus mūžīgi! (Mihas 4:5.)

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]