Divdesmit otrā nodaļa

Jesaja pravieto par Jehovas ”neparasto nodomu”

Jesajas 28:1—29:24

1., 2. Kāpēc Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji jūtas drošībā?

NEILGU laiku Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji jūtas drošībā. Abu šo valstu vadītāji, cenzdamies rast drošību bīstamā pasaulē, ir noslēguši politiskas savienības ar lielākām un varenākām valstīm. Izraēlas galvaspilsēta Samarija par savu sabiedroto ir izraudzījusies kaimiņzemi Sīriju, savukārt Jūdejas galvaspilsēta Jeruzaleme saista cerības ar nežēlīgo Asīriju.

² Ziemeļu valstī ir cilvēki, kas ne tikai paļaujas uz jaunajiem politiskajiem sabiedrotajiem, bet arī cer, ka viņus aizsargās Jehova, kaut arī paši joprojām pielūdz zelta teļus. Arī Jūdejas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka viņi var paļauties uz Jehovas aizsardzību. Vai gan viņu galvaspilsētā, Jeruzalemē, neatrodas Jehovas templis? Un tomēr abām valstīm būs jāpieredz kaut kas negaidīts. Jehovas iedvesmots, Jesaja pravieto par notikumiem, kas viņa nepakļāvīgajiem tautiešiem tik tiešām liksies neparasti. Jesajas vārdi ir ļoti pamācoši arī visiem cilvēkiem mūsdienās.

”Ēfraima dzērāji”

3., 4. Ar ko lepojas ziemeļu valsts Izraēla?

³ Jesaja iesāk savu pravietojumu ar pārsteidzošu paziņojumu: ”Lāsts Ēfraima dzērāju lepnajam valdinieku  vainagam un vīstošam puķu vainagam vīna apreibināto galvā treknā ielejā! Tam Kungam jau ir kāds pie rokas, stiprs un varens: kā krusas negaiss.. Viņš tos nogāzīs pie zemes. Zem kājām samīs Ēfraima dzērāju lepno vainagu.” (Jesajas 28:1—3.)

⁴ Ēfraims ir ievērojamākā no desmit ziemeļu ciltīm, un šajā vārdā mēdz saukt visu Izraēlas valsti. Tās galvaspilsēta Samarija atrodas skaistā un iespaidīgā vietā — ”galvā treknā ielejā” jeb ”bagātās lejas galvā” (LB-26). Ēfraima vadoņi lepojas ar savu ”lepno valdinieku vainagu” — neatkarību no Jeruzalemē valdošo Dāvida pēcnācēju varas. Bet patiesībā viņi ir ”dzērāji”, kas garīgi apreibinājušies, noslēgdami pret Jūdeju vērstu savienību ar Sīriju. Viss, kas viņiem ir dārgs, tiks samīts zem iebrucēju kājām. (Salīdzināt Jesajas 29:9.)

5. Cik nedrošs ir izraēliešu stāvoklis, bet kādu pamatu cerībai dod Jesaja?

⁵ Ēfraims neapzinās sava stāvokļa nedrošību. Jesaja turpina: ”Viņa mirdzošā skaistuma vīstošajam ziedu klājam treknās ielejas zemes virsotnē klāsies tā kā agrīnai vīģei ražas ievākšanas priekšlaikā: līdz kā to kāds ierauga, tūdaļ viņš ņem to un apēd.” (Jesajas 28:4.) Ēfraims kritīs asīriešu rokās un kļūs par gardu kumosu, ko apēdīs vienā paņēmienā. Vai tas nozīmē, ka vairs nav nekā, uz ko cerēt? Nē, tā nav. Tāpat kā daudzos citos gadījumos, Jesajas pravietojums, kurā pasludināts spriedums, tomēr dod pamatu arī cerībai. Kaut arī valsts ies bojā, dievbijīgi cilvēki ar Jehovas palīdzību izglābsies. ”Būs tas Kungs Cebaots savas tautas atlikumam par skaistu vainagu un par krāšņu pieres greznuma sloksni; Viņš iedvesīs taisnības garu tiem, kas sēd tiesas amatos, un stiprumu tiem, kas no vārtiem atsit ienaidnieku uzbrukumu.” (Jesajas 28:5, 6.)

 ”Viņi grīļojas”

6. Kad iet bojā Izraēlas valsts, un kāpēc Jūdejai par to nebūtu jātīksminās?

⁶ Atmaksas diena Samarijai pienāk 740. gadā p.m.ē., kad zemi izposta asīrieši un ziemeļu valsts zaudē neatkarību. Bet kas notiks ar Jūdeju? Arī šajā zemē iebruks asīrieši, un vēlāk babilonieši izpostīs tās galvaspilsētu. Taču Jesajas dzīves laikā templis Jūdejā joprojām darbosies, priesteru kalpošana turpināsies un pravieši joprojām pravietos. Vai Jūdejai būtu jātīksminās par ziemeļu kaimiņvalsts gaidāmo bojāeju? Nekādā gadījumā! Pienāks laiks,  un Jehova norēķināsies arī ar Jūdeju un tās vadoņiem par viņu nepaklausību un ticības trūkumu.

7. Kādā ziņā Jūdejas vadoņi ir piedzērušies, un kas tāpēc notiek?

⁷ Jesaja turpina sludināt, vērsdamies pie Jūdejas: ”Bet arī viņi grīļojas, vīna piedzēruši un stipra dzēriena apdullināti; priesteŗi un pravieši, kas vīna un stipra dzēriena apreibināti, kaut ko muld, pravietodami un tiesu spriezdami! Patiesi, visi galdi apspļauti un pilni netīrumu!” (Jesajas 28:7, 8.) Cik pretīgi! Dzeršana Dieva namā pati par sevi ir smags pārkāpums. Bet šie priesteri un pravieši ir piedzērušies garīgā ziņā — viņu prātu ir aizmiglojusi pārmērīga paļaušanās uz cilvēku izveidotām savienībām. Viņi ir apmānījuši paši sevi un uzskata, ka viņu rīcības veids ir vienīgais saprātīgais; varbūt viņi pat domā, ka ir parūpējušies par rezerves variantu gadījumam, ja Jehova nespēs viņus aizsargāt. No garīgi apreibušo reliģisko vadītāju mutes nāk dumpīgi, netīri izteikumi, kas liecina par pilnīgu neticību Dieva solījumiem.

8. Kāda ir reakcija uz to, ko sludina Jesaja?

⁸ Kā Jūdejas vadoņi reaģē uz Jehovas brīdinājumu? Viņi izsmej Jesaju, pārmezdami, ka tas ar viņiem runā kā ar maziem bērniem: ”Kam tad tāds spēks iedvest kam kādu atziņu, kam mācīs saprašanu? Taču ne tikko kā no piena atradinātiem, no mātes krūts atšķirtiem bērniem? Jo tur tiek teikts: ”Dari tu to, tu atkal to, rīkojies vienreiz tā, otrreiz atkal tā [”pavēli uz pavēli, pavēli uz pavēli, likumu uz likumu, likumu uz likumu”, LB-26], šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!”” (Jesajas 28:9, 10.) Cik vienmuļi un svešādi viņu ausīs skan Jesajas teiktais! Jesaja atkārto vienu un to pašu, sacīdams: ”Jehova ir pavēlējis to!  Jehova ir pavēlējis to! Tas ir Jehovas likums! Tas ir Jehovas likums!” * Bet drīz Jehova ”runās” ar Jūdejas iedzīvotājiem, sākdams rīkoties. Viņš sūtīs pret tiem Babilonijas karaspēku — svešzemniekus, kas patiešām runā citā valodā. Šis karaspēks izpildīs Jehovas ”pavēli uz pavēli”, un Jūdeja tiks iekarota. (Izlasiet Jesajas 28:11—13.)

Garīgie dzērāji mūsdienās

9., 10. Uz kādiem vēlākiem laika posmiem attiecas Jesajas vārdi, un kā tie piepildās?

⁹ Vai Jesajas pravietojumi piepildījās tikai senajā Izraēlā un Jūdejā? Nē, tiem ir daudz dziļāka nozīme. Gan Jēzus, gan Pāvils citēja Jesajas vārdus un attiecināja tos uz tautu savā laikā. (Jesajas 29:10, 13; Mateja 15:8, 9; Romiešiem 11:8.) Arī mūsdienās ir izveidojusies situācija, kas līdzinās tai, kāda pastāvēja Jesajas laikā.

¹⁰ Šoreiz tie, kas paļaujas uz politiskām rīcības metodēm, ir kristīgās pasaules vadītāji. Viņi streipuļo tāpat kā Izraēlas un Jūdejas dzērāji, jaukdamies politikā un priecādamies, ka pie viņiem pēc padoma griežas pasaules varenie. Kristīgās pasaules vadītāji nevis māca tīro Bībeles patiesību, bet runā to, kas ir netīrs garīgā ziņā. Viņu garīgā redze ir pavisam vāja, un viņi nespēj nodrošināt cilvēkiem drošu vadību. (Mateja 15:14.)

11. Kā kristīgās pasaules vadītāji reaģē uz labo vēsti par Dieva Valstību?

¹¹ Kā kristīgās pasaules vadītāji reaģē, kad Jehovas liecinieki pievērš viņu uzmanību vienīgajam patiesajam cerības avotam — Dieva Valstībai? Viņi to nespēj saprast.  Viņiem liekas, ka liecinieki runā nesakarīgi, atkārtojot vienu un to pašu kā mazi bērni. Reliģiskie vadītāji izturas pret šiem vēstnešiem nievājoši un tos izsmej. Tāpat kā ebreji, kas dzīvoja Jēzus laikā, viņi nevēlas, lai valdītu Dieva Valstība, un nevēlas, lai viņu draudžu locekļi par to dzirdētu. (Mateja 23:13.) Tāpēc viņiem tiek darīts zināms, ka Jehova ne vienmēr runās ar savu nekaitīgo vēstnešu starpniecību. Pienāks laiks, kad visi, kas nepakļaujas Dieva Valstībai, tiks ”satriekti.. sapīsies un kritīs gūstā” — citiem vārdiem sakot, ies bojā.

”Derība ar nāvi”

12. Kādu ”derību ar nāvi” it kā ir noslēgusi Jūdeja?

¹² Jesaja turpina savu paziņojumu: ”Jūs taču sacījāt: ”Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgumu ar elli; kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, tās mūs neskars: meli taču ir mūsu patvērums, un viltus ir mūsu apsega.”” (Jesajas 28:14, 15.) Jūdejas vadoņi lielās, ka politiskās savienības paglābs valsti no sakāves. Viņiem šķiet, ka viņi ir noslēguši ”derību ar nāvi”, lai tā viņus neaiztiek. Taču šis nedrošais patvērums viņus nepasargās. Savienības, ko viņi ir slēguši, ir meli, viltus. Arī mūsdienās kristīgo pasauli neglābs tās tuvās attiecības ar pasaules līderiem, kad būs pienācis Jehovas noteiktais atmaksas laiks, un tieši politiskā sistēma iznīcinās kristīgo pasauli. (Atklāsmes 17:16, 17.)

13. Kas ir ”izraudzītais akmens”, un kā kristīgā pasaule to ir atmetusi?

¹³ Uz ko patiesībā būtu jāpaļaujas reliģiskajiem vadītājiem? Jesaja pieraksta Jehovas solījumu: ”Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūŗa akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā! Es padarīšu tiesības par lietu mērauklu un taisnīgumu par  atsvaru; krusa aizraus melu aizsargu pārklāju, un ūdensplūdi aizskalos viņu paslēptuvi.” (Jesajas 28:16, 17.) Neilgi pēc tam, kad Jesaja saka šos vārdus, Ciānā tronī kāpj dievbijīgais ķēniņš Hiskija, un viņa valsti glābj nevis sabiedrotie no kaimiņzemēm, bet Jehovas iejaukšanās. Tomēr šie Dieva iedvesmotie vārdi neattiecas uz Hiskiju. Apustulis Pēteris, citēdams Jesajas teikto, paskaidroja, ka ”izraudzītais akmens” ir Jēzus Kristus, tāls Hiskijas pēcnācējs, un ka nevienam, kas tic Jēzum, ne no kā nav jābaidās. (1. Pētera 2:6.) Cik žēl, ka kristīgās pasaules vadītāji, kas sevi sauc par kristiešiem, dara to, ko Jēzus nebija ar mieru darīt! Viņi cenšas izpelnīties ievērību un iegūt varu šajā pasaulē, nevis gaida to laiku, kad Jehova liks nākt savai Valstībai, kurā valda Ķēniņš Jēzus Kristus. (Mateja 4:8—10.)

14. Kad Jūdejas ”derība ar nāvi” zaudēs spēku?

¹⁴ Kad pāri zemei ies ”plūdu briesmas ar savām bangām” — Babilonijas karaspēks —, Jehova skaidri parādīs, ka Jūdejas patvērums, ko tā meklē ar politiskiem līdzekļiem, ir meli. ”Jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku,” saka Jehova. ”Kad soda briesmas nāks ar savām bangām, tās jūs satrieks. Kad vien tās ies jums pāri.. Tīrās šausmās tad būs sajust piepildāmies atklāsmi, sajust, kādās šausmās īstenībā izpaužas pravietiskā pamācība.” (Jesajas 28:18, 19.) Ir ļoti svarīgi mācīties no tā, kas notiek ar cilvēkiem, kuri apgalvo, ka viņi kalpo Jehovam, bet patiesībā paļaujas uz savienībām ar citām valstīm.

15. Kā Jesaja ilustrē, cik slikti aizsargāta ir Jūdeja?

¹⁵ Jūdejas vadoņi ir nonākuši neapskaužamā situācijā. ”Gulta ir par īsu, lai varētu tajā izstiepties, sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties.” (Jesajas 28:20.) Ir tā, it kā viņi būtu apgūlušies atpūsties, bet nevarētu to izdarīt. Vai nu viņu kājas paliek ārā aukstumā, vai arī viņi apsedz kājas, bet sega ir par šauru, lai varētu tajā ietīties un sasildīties.  Tāda nepatīkama situācija pastāvēja Jesajas laikā, un tādā pašā stāvoklī mūsdienās atrodas ikviens, kas paļaujas uz kristīgās pasaules melīgo patvērumu. Patiešām pretīgi ir tas, ka, iesaistīdamies politikā, daži no kristīgās pasaules reliģiskajiem vadītājiem ir kļuvuši līdzvainīgi tādos drausmīgos noziegumos kā etniskā tīrīšana un genocīds.

Jehovas ”neparastais nodoms”

16. Kāds ir Jehovas ”neparastais nodoms”, un kāpēc tas ir neparasts?

¹⁶ Notikumu iznākums būs pilnīgi pretējs tam, uz ko cer Jūdejas reliģiskie vadītāji. Jehova Jūdejas garīgajiem dzērājiem izdarīs kaut ko neparastu. ”Tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna, Viņš iedegsies un trīcēs dusmās kā Gibeona ielejā, lai izpildītu savu nodomu, savu neparasto nodomu, lai padarītu savu darbu, savu savādo darbu.” (Jesajas 28:21.) Ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā Jehova sagādāja savai tautai ievērojamas uzvaras pār filistiešiem pie Peracima kalna un Gibeonas ielejā. (1. Laiku 14:10—16.) Jozuas laikā viņš pat lika saulei apstāties virs Gibeonas, lai izraēlieši varētu līdz galam sakaut amoriešus. (Jozuas 10:8—14.) Tas bija ļoti neparasti! Tagad Jehova cīnīsies atkal, bet šoreiz viņš vērsīsies pret tiem, kas uzskata sevi par viņa tautu. Vai kaut kas varētu būt vēl neparastāks un savādāks? Nevarētu vis, ja ņem vērā, ka Jeruzaleme ir Jehovas pielūgsmes centrs un Jehovas svaidītā ķēniņa pilsēta. Līdz šim Dāvida ķēniņa nams Jeruzalemē vēl nekad nav gāzts. Taču Jehova noteikti īstenos savu ”neparasto nodomu”. (Salīdzināt Habakuka 1:5—7.)

17. Vai paļāšana kaut kā ietekmēs Jesajas pravietojuma piepildīšanos?

¹⁷ Tāpēc Jesaja izsaka brīdinājumu: ”Rimstiet, paļātāji, lai jūsu važas netop savilktas vēl ciešāk, jo es dzirdēju no tā Kunga Cebaota, ka iznīcināšana nolemta uz visas zemes.” (Jesajas 28:22.) Lai gan tautas vadītāji paļā Jesaju, viņš  runā patiesību. Viņš saka to, ko ir dzirdējis no Jehovas, ar kuru šie vadītāji ir derības attiecībās. Mūsdienās pastāv līdzīga situācija: kristīgās pasaules reliģiskie vadītāji reaģē ar izsmieklu, kad viņiem tiek stāstīts par Jehovas ”neparasto nodomu”. Viņi pat ļauj vaļu dusmām. Tomēr vēsts, ko sludina Jehovas liecinieki, ir patiesa. Tā ir atrodama Bībelē — grāmatā, ko šie reliģiskie vadītāji, pēc pašu apgalvojuma, skaidro citiem.

18. Kā Jesaja ilustrē to, cik līdzsvaroti Jehova rīkojas, kad viņš kādu soda?

¹⁸ Godprātīgiem cilvēkiem, kas neseko šiem vadītājiem, Jehova palīdzēs labot savu rīcību, un tie atgūs viņa labvēlību. (Izlasiet Jesajas 28:23—29.) Tāpat kā zemkopis lieto saudzīgākus paņēmienus, kuļot smalkākas kultūras, piemēram, ķimenes, Jehova pieskaņo sodu konkrētiem cilvēkiem un apstākļiem. Viņš nekad nerīkojas despotiski vai nežēlīgi, bet dara visu iespējamo, lai pārkāpēji izmainītos. Ja cilvēki atsaucas uz Jehovas aicinājumu, viņi iegūst cerību. Tāpat ir mūsdienās: lai gan kristīgās pasaules liktenis ir izlemts, visi cilvēki, kas pakļaujas Jehovas Valstībai, var izvairīties no gaidāmās nelabvēlīgā sprieduma izpildes.

Lāsts Jeruzalemei!

19. Kādā ziņā Jeruzalemei jākļūst par ”altāra pavardu”? Kad un kā tas notiek?

¹⁹ Par ko Jehova runā tālāk? ”Lāsts tev, Ariēla, tu pilsēta, kur Dāvids reiz mājoja kaŗa nometnē! Lieciet gadu pie gada, lai svētku laiki iet un mainās savā noliktā lokā noteiktā secībā. Es Ariēlu tomēr pārbaudīšu; tur būs vaidi un skumjas, un pēc tam tu Man būsi īsta Dieva pilsēta — Jeruzāleme [”kā Dieva altāra pavards”, NW].” (Jesajas 29:1, 2.) ”Ariēla”, iespējams, nozīmē ’Dieva altāra pavards’, un šeit tā nosaukta Jeruzaleme. Šajā pilsētā atrodas templis  ar altāri upurēšanai. Ebreji tur regulāri rīko svētkus un upurē, taču Jehovam viņu pielūgsme nesagādā prieku. (Hozejas 6:6.) Viņš ir nolēmis, ka pašai pilsētai jākļūst par ”altāra pavardu” kādā citā nozīmē: tāpat kā uz altāra, tajā plūdīs asinis un kurēsies uguns. Jehova apraksta, kā tas notiks: ”Es aplenkšu tevi visapkārt, Es tevi cieši ieslēgšu un vajāšu ar kaŗaspēku un celšu pret tevi apcietinājumus. Tad tu, pie zemes gulēdama, runāsi pazemīgi.” (Jesajas 29:3, 4.) Šie vārdi par Jūdeju un Jeruzalemi piepildās 607. gadā p.m.ē., kad Babilonijas karaspēks aplenc un izposta pilsētu un nodedzina templi. Jeruzaleme tiek nogāzta līdz zemei, uz kuras tā ir celta.

20. Kas galu galu notiks ar Dieva ienaidniekiem?

²⁰ Kamēr šis liktenīgais brīdis vēl nav pienācis, Jūdejā laiku pa laikam valda ķēniņi, kas pakļaujas Jehovas bauslībai. Tādās reizēs Jehova cīnās savas tautas labā. Pat ja ienaidnieki apklāj zemi, beigu beigās viņi ir kā ”putekļu mākonis” un ”pelavas”. Paša noteiktā laikā Jehova viņus izklīdina ”ar pērkonu un zemestrīci, ar lielu troksni, ar auku un negaisu un ar postīgām uguns liesmām”. (Jesajas 29:5, 6.)

21. Paskaidrojiet ilustrāciju, kas lietota Jesajas grāmatas 29. nodaļas 7. un 8. pantā!

²¹ Ienaidnieku karapulki droši vien nevar vien sagaidīt, kad varēs izlaupīt Jeruzalemi un sagrābt milzum daudz trofeju, taču tiem būs jāpieredz pēkšņa atmošanās. Tāpat kā badacietējs, kas sapņo, ka viņš piedalās mielastā, bet pēc tam pamostas tikpat izsalcis kā vienmēr, Jūdejas ienaidnieki netiks pie mielasta, pēc kura viņi tik kāri tīko. (Izlasiet Jesajas 29:7, 8.) Spilgts piemērs ir tas, kas notiek ar Sanheriba vadīto asīriešu karaspēku, kad tas grasās uzbrukt Jeruzalemei dievbijīgā ķēniņa Hiskijas valdīšanas laikā. (Jesajas 36. un 37. nodaļa.) Vienā pašā naktī  bez cilvēku roku palīdzības varenā asīriešu karamašīna tiek apstādināta, nogalinot 185 tūkstošus tās drošsirdīgo karotāju. Drīzā nākotnē tiks sagrauti vēl kādi sapņi par iekarošanu — tas notiks, kad uzbrukumā Jehovas tautai dosies Gogs no Magoga zemes ar savu karaspēku. (Ecēhiēla 38:10—12; 39:6, 7.)

22. Kā Jūdeju ietekmē garīgais dzērums?

²² Laikā, kad Jesaja pasludina šo pravietojuma daļu, Jūdejas vadoņiem nav tādas ticības kā Hiskijam. Slēgdami savienības ar bezdievīgām valstīm, viņi ir it kā apreibinājušies un garīgi apdulluši. ”Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena.” (Jesajas 29:9.) Būdami garīgi piedzērušies, šie vadoņi nespēj saprast, ko nozīmē Jehovas patiesajam pravietim dotais redzējums. Jesaja paziņo: ”Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis, — praviešus, un aptumšojis  jūsu galvas, — gaišreģus. Tā jums visa atklāsme kļuvusi it kā par saturu aizzīmogotā grāmatā, ko sniedz lasīt pratējam un saka: ”Lasi to!” — Un viņš atbild: ”Es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota!” Un kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: ”Lasi to!” — Tad viņš atbild: ”Es nemāku lasīt.”” (Jesajas 29:10—12.)

23. Kāpēc Jehova sauks Jūdeju pie atbildības, un kā viņš to darīs?

²³ Jūdejas reliģiskie vadītāji sevi uzskata par gudriem garīgos jautājumos, bet viņi ir pametuši Jehovu. Viņi māca paši savus sagrozītos priekšstatus par to, kas ir labs un kas — ļauns, lai attaisnotu savu bezdievīgo un amorālo rīcību, kā arī to, ka viņu dēļ tauta ir zaudējusi Dieva labvēlību. Rīkodamies ”neparastā veidā” — īstenodams savu ”neparasto nodomu” —, Jehova sauks šos liekuļus pie atbildības. Viņš saka: ”Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža, tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā, ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs galīgi aptumšots.” (Jesajas 29:13, 14.) Jūdejas šķietamā gudrība un saprāts pagaisīs, kad Jehova parūpēsies, lai Babilonijas lielvalsts iznīcinātu visu Jūdejas atkritušo reliģisko sistēmu. Tas pats notika pirmajā gadsimtā, kad ebreju vadoņi, kas paši sev likās gudri, bija novirzījuši tautu no pareizā ceļa. Un kaut kas līdzīgs tuvā nākotnē notiks ar kristīgo pasauli. (Mateja 15:8, 9; Romiešiem 11:8.)

24. Kā Jūdejas iedzīvotāji parāda, ka viņiem trūkst dievbijības?

²⁴ Bet pagaidām Jūdejas lielīgajiem vadoņiem šķiet, ka viņi prot rīkoties pietiekami veikli, lai izkropļotu patieso pielūgsmi un paliktu nesodīti. Vai tā tiešām ir? Jesaja norauj viņiem masku un parāda, ka viņiem nav patiesas dievbijības un tātad nav arī patiesas gudrības: ”Bēdas  tiem, kas savus nodomus apslēpj tā Kunga priekšā, lai viņu darbi notiek tumsā, un tad saka: ”Neviens mūs neredz, neviens to nezina!” Ak tavu neprātību! Vai tad mālu var pielīdzināt podniekam, un vai kāds veidojums var sacīt par savu darinātāju: ”Viņš nav mani darinājis?” — Un kāds darināts tēls savam tēlniekam: ”Viņš nekā neprot?”” (Jesajas 29:15, 16; salīdzināt Psalms 111:10.) Lai cik labi paslēpušies šie cilvēki sev šķistu, viņi ir ”atsegti un atklāti” Dieva acīm. (Ebrejiem 4:13.)

”Kurlie dzirdēs”

25. Kādā ziņā ”kurlie” dzirdēs?

²⁵ Turpretī tie cilvēki, kas tic, izglābsies. (Izlasiet Jesajas 29:17—24; salīdzināt Lūkas 7:22.) ”Kurlie dzirdēs grāmatas vārdus” — vēsti no Dieva Rakstiem. Jā, runa ir nevis par fiziska kurluma novēršanu, bet par garīgu dziedināšanu. Jesaja atkal norāda uz laiku, kad tiks nodibināta mesiāniskā Valstība un, valdot Mesijam, uz zemes tiks atjaunota patiesā pielūgsme. Tas ir noticis mūsdienās, un tagad miljoniem godprātīgu cilvēku ļauj, lai Jehova tiem palīdz labot savu rīcību, un mācās viņu slavēt. Cik brīnišķīgs pravietojuma piepildījums! Beigu beigās pienāks laiks, kad ikviens — visi, kam ir dvaša, — slavēs Jehovu un svētīs viņa vārdu. (Psalms 150:6.)

26. Kādus garīgus atgādinājumus ”kurlie” dzird mūsdienās?

²⁶ Ko mūsdienās mācās ”kurlie”, kas dzird Dieva vārdus? Viņi mācās, ka visiem kristiešiem, it īpaši tiem, uz kuriem pārējie draudzes locekļi skatās kā uz piemēru, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai viņi ”negrīļotos, ..stipra dzēriena apdullināti”. (Jesajas 28:7.) Tāpat mums vienmēr jābūt gataviem uzklausīt Dieva atgādinājumus, jo tie palīdz raudzīties uz visu no garīga viedokļa. Kaut arī kristieši pakļaujas varas iestādēm un izmanto to sniegtos pakalpojumus,  glābšana nāk nevis no cilvēku izveidotiem iekārtojumiem, bet no Dieva Jehovas. Mēs nedrīkstam arī aizmirst, ka Dieva spriedums šai paaudzei katrā ziņā tiks izpildīts, tāpat kā tika izpildīts spriedums atkritušajai Jeruzalemei. Ar Jehovas palīdzību mēs, sekojot Jesajas piemēram, arī turpmāk varam sludināt šo brīdinošo vēsti, kaut gan sastopamies ar pretestību. (Jesajas 28:14, 22; Mateja 24:34; Romiešiem 13:1—4.)

27. Ko kristieši var mācīties no Jesajas pravietojuma?

²⁷ Draudžu vecākie un bērnu vecāki var mācīties no tā, kā Jehova soda, — viņiem vienmēr jācenšas palīdzēt pārkāpējiem atgūt Dieva labvēlību, nevis tikai jāsoda. (Jesajas 28:26—29; salīdzināt Jeremijas 30:11.) Mums visiem, arī jauniešiem, tiek atgādināts, cik svarīgi ir kalpot Jehovam no sirds, nevis tikai izlikties par kristiešiem, lai izpatiktu cilvēkiem. (Jesajas 29:13.) Mums jāpierāda, ka atšķirībā no neticīgajiem Jūdejas iedzīvotājiem mēs izturamies pret Jehovu ar veselīgu bijību un dziļu cieņu. (Jesajas 29:16.) Turklāt mums jāapliecina, ka esam gatavi pieņemt Jehovas aizrādījumus un mācīties no viņa. (Jesajas 29:24.)

28. Ko Jehovas kalpi domā par viņa spēju izglābt?

²⁸ Cik gan svarīgi ir ticēt Jehovam, paļauties uz viņu un uz to, kā viņš visu dara! (Salīdzināt Psalms 146:3.) Lielākajai daļai cilvēku mūsu sludinātā brīdinošā vēsts liekas bērnišķīga. Doma par to, ka tiks iznīcināta organizācija — kristīgā pasaule —, kas, pēc pašas apgalvojumiem, kalpo Dievam, ir neparasta, savāda. Tomēr Jehova īstenos savu ”neparasto nodomu” — par to nevar būt ne mazāko šaubu. Tāpēc, ritot pašreizējās sistēmas pēdējām dienām, Dieva kalpi pilnībā paļaujas uz Jehovas Valstību un uz viņa iecelto Ķēniņu — Jēzu Kristu. Viņi zina, ka Jehova, veikdams savu ”savādo darbu”, parūpēsies arī par glābšanu un visi paklausīgie cilvēki iegūs mūžīgas svētības.

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 289. lpp.]

Kristīgā pasaule paļaujas uz savienībām ar valdniekiem no cilvēku vidus, nevis uz Dievu

 [Attēls 290. lpp.]

Jehova īsteno savu ”neparasto nodomu”, ļaudams babiloniešiem izpostīt Jeruzalemi

[Attēls 298. lpp.]

Tie, kas agrāk bija garīgi kurli, tagad ”dzird” Dieva vārdus