”Kritusi ir Bābele!”
Septiņpadsmitā nodaļa
”Kritusi ir Bābele!”
1., 2. a) Kas ir Bībeles galvenā tēma, un kāda svarīga papildtēma parādās Jesajas grāmatā? b) Kā Bībelē risināta tēma par Babilonas krišanu?
BĪBELI varētu salīdzināt ar apjomīgu skaņdarbu, kuram ir sava pamattēma un vairākas pakārtotas tēmas, kas piešķir skaņdarbam tā savdabīgumu. Bībelei tāpat ir sava galvenā tēma — Jehovas augstākās varas attaisnošana ar mesiāniskās Valstības palīdzību. Tajā ir arī citas svarīgas tēmas, kas parādās vairākkārt, un viena no šādām tēmām ir Babilonas (jeb Bābeles) krišana.
2 Pirmo reizi šī tēma ieskanas Jesajas grāmatas 13. un 14. nodaļā. Tā atkārtojas 21. nodaļā un pēc tam — 44. un 45. nodaļā. Simt gadus vēlāk par šo pašu tēmu runā Jeremija, un Atklāsmes grāmatā tā tiek izrisināta līdz iespaidīgam nobeigumam. (Jeremijas 51:60—64; Atklāsmes 18:1—19:4.) Katram nopietnam Bībeles pētniekam būtu jāinteresējas par šo svarīgo papildtēmu, kas ietverta Dieva Rakstos. Šajā ziņā noderīga ir Jesajas grāmatas 21. nodaļa, jo tajā var atrast ļoti interesantu un precīzu informāciju par varenās lielvalsts krišanu. Vēlāk mēs redzēsim, ka Jesajas grāmatas 21. nodaļā ir izcelta vēl viena svarīga Bībeles tēma, kas mūsdienu kristiešiem palīdz noteikt, cik viņi ir modri.
”Barga parādība”
3. Kāpēc Babilona tiek saukta par ”Jūŗas tuksnesi”, un uz kādiem nākotnes notikumiem šis apzīmējums norāda?
3 Jesajas grāmatas 21. nodaļa sākas ar draudīgiem vārdiem: ”Atzinums par Jūŗas tuksnesi (tas ir: par Babilonu). Kā aukas plosās dienvidos, tā nāks briesmas no tuksneša, no briesmīgas zemes.” (Jesajas 21:1.) Babilona atrodas abpus Eifratas upei, un tās austrumu daļa ir apgabalā starp abām lielajām upēm — Eifratu un Tigru. Pilsēta ir diezgan tālu no jūras. Kāpēc tad šis apgabals tiek saukts par ”Jūŗas tuksnesi”? Iemesls ir tas, ka vieta, kur atrodas Babilona, agrāk ik gadus mēdza applūst, veidojot lielu, purvainu ”jūru”. Babiloniešiem ir izdevies savaldīt šo ūdens tuksnesi — viņi ir izveidojuši sarežģītu aizsprostu, slūžu un kanālu sistēmu. Ūdeņi atjautīgā veidā ir padarīti par pilsētas aizsargsistēmas daļu. Taču nav cilvēku spēkos izglābt Babilonu no Dieva tiesas sprieduma izpildes. Šī pilsēta ir bijusi tuksnesis, un tā atkal kļūs par tuksnesi. Nelaime jau tuvojas, tā savelkas kā viens no spēcīgajiem negaisiem, kas dažreiz uzbrūk Izraēlai no briesmīgā tuksneša dienvidos. (Salīdzināt Cakarijas 9:14.)
4. Kas Atklāsmes grāmatā lasāmajā stāstījumā par parādību, kurā bija redzama ”lielā Bābele”, teikts par ”ūdeņiem” un ”tuksnesi”, un kas tiek attēlots ar ”ūdeņiem”?
4 Kā uzzinājām šīs grāmatas 14. nodaļā, senajai Babilonai ir mūsdienu līdziniece — ”lielā Bābele”, visas pasaules viltus reliģiju kopums. Atklāsmes grāmatā arī lielā Bābele minēta saistībā ar ”tuksnesi” un ”ūdeņiem”. Apustulis Jānis tiek aizvests tuksnesī, kur viņam tiek parādīta lielā Bābele. Jānim tiek teikts, ka tā ”sēd pie lielajiem ūdeņiem”, ar kuriem attēlotas ”tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas”. (Atklāsmes 17:1—3, 5, 15.) Plašākas sabiedrības atbalstam vienmēr ir bijusi liela nozīme viltus reliģijas izdzīvošanā, tomēr pienāks laiks, kad arī šie ”ūdeņi” to nepasargās. Viltus reliģiju gaida tāds pats gals, kādu pieredzēja senā Babilona: tā kļūs tukša, pamesta un neapdzīvota.
5. Kā Babilonija iegūst ”laupītājas” un ”postītājas” reputāciju?
5 Jesajas laikā Babilonija vēl nav varenākā pasaules lielvalsts, bet Jehova jau paredz, ka tā pieredzēs augšupeju un nepareizi izmantos savu varu. Jesaja raksta: ”Man bija zināma darīta barga parādība: ”Laupītājs laupa, postītājs posta!”” (Jesajas 21:2a.) Babilonija postīs un izlaupīs zemes, ko tā iekaros, arī Jūdeju. Babilonieši izlaupīs Jeruzalemi un tās templi, bet iedzīvotājus aizvedīs gūstā uz Babilonu. Tur pret šiem bezpalīdzīgajiem gūstekņiem izturēsies nekrietni, viņus izsmies par viņu ticību, un viņiem netiks dotas nekādas cerības atgriezties dzimtenē. (2. Laiku 36:17—21; Psalms 137:1—4.)
6. a) Kādām vaimanām Jehova darīs galu? b) Kādas valstis, saskaņā ar paredzējumu, uzbruks Babilonai, un kā šis pravietojums piepildās?
6 Jā, Babilona papilnam ir pelnījusi šo ”bargo parādību”, kas tai nozīmēs grūtus laikus. Jesaja turpina: ”Nāc, Ēlāma! Uzsāc aplenkumu, Mēdija! Visām vaimanām par to es darīšu galu!” (Jesajas 21:2b.) Visi, ko apspiež šī nekrietnā lielvalsts, pieredzēs atvieglojumu. Viņu vaimanām beidzot būs pienācis gals. (Psalms 79:11, 12.) Bet kā šis atvieglojums iestāsies? Jesaja min divas valstis, kas uzbruks Babilonai: Elamu un Mēdiju. Divsimt gadus vēlāk, 539. gadā p.m.ē., persietis Kīrs vedīs uzbrukumā Babilonai persiešu un mēdiešu apvienotos spēkus. Un, ja runā par Elamu, tad līdz 539. gadam p.m.ē. vismaz daļa šīs zemes būs nonākusi persiešu valdnieku īpašumā. * Tātad var teikt, ka persiešu karaspēkā būs arī elamieši.
7. Kā Jesaju ietekmē redzētā parādība, un ko nozīmē viņa izjūtas?
7 Lūk, kā Jesaja apraksta parādības ietekmi uz viņu: ”Tādēļ dreb mani gurni, mani sagrābušas sāpes kā dzemdētājas sievas sāpes; es esmu apmulsis, ka nevaru dzirdēt, es esmu apjucis, ka nevaru redzēt. Mani prāti mani atstāj, izbailes mulsina mani, iemīļotā vakara stunda man kļuvusi par biedēkli!” (Jesajas 21:3, 4.) Pravietim, šķiet, patīk krēslas stundas, kas ir brīnišķīgs laiks mierīgām pārdomām. Bet tagad novakare ir zaudējusi savu pievilcību, tā vieš sirdī tikai bailes, mokošu neziņu un liek drebēt. Jesaju ir sagrābušas sāpes kā dzemdētāju, un viņa ”prāti [viņu] atstāj”. Kāds speciālists šo frāzi tulko ar vārdiem ”mana sirds mežonīgi sitas”, norādot, ka izteiciens attiecas uz ”drudžainiem, nevienmērīgiem sirdspukstiem”. Kāpēc Jesaja ir tik ļoti satraukts? Acīmredzot viņa izjūtas ir pravietiskas. Naktī no 5. uz 6. oktobri 539. gadā p.m.ē. Babilonas iedzīvotāji izjutīs līdzīgas šausmas.
8. Kā, piepildoties pravietojumam, rīkojas babilonieši, kaut arī aiz pilsētas sienām atrodas viņu ienaidnieki?
8 Tiesa, kad tajā liktenīgajā vakarā sāk tumst, babiloniešiem ne prātā nenāk drebēt šausmās. Apmēram divsimt gadus iepriekš Jesaja ir paredzējis: ”Sataisa galdu, izliek sargus, ēd un dzeŗ.” (Jesajas 21:5a.) Augstprātīgais valdnieks Belsacars ir sarīkojis viesības. Ir paredzētas vietas tūkstoš viņa dižciltīgajiem, kā arī daudzām valdnieka sievām un blakus sievām. (Daniēla 5:1, 2.) Dzīrotāji zina, ka aiz pilsētas sienām atrodas karaspēks, taču viņi uzskata savu pilsētu par nepieejamu. Tās masīvās sienas un dziļais aizsarggrāvis rada iespaidu, ka ieņemt pilsētu nav iespējams; tai ir tik daudz dievu, ka šāds notikumu pavērsiens šķiet neiedomājams. Tāpēc cilvēki pilsētā ”ēd un dzeŗ”. Belsacars piedzeras, un viņš, jādomā, nav vienīgais. Uz to, ka augstie ierēdņi ir ieskurbuši, norāda nepieciešamība viņus modināt, kā tas redzams no Jesajas nākamajiem pravietiskajiem vārdiem.
9. Kāpēc ir nepieciešams ”svaidīt vairogu”?
9 ”Celieties, valdnieki, ieziediet vairogus [”vairogu”, NW]!” (Jesajas 21:5b.) Pēkšņi dzīres ir beigušās. Valdniekiem ir pienācis laiks mosties! Uz notikumu vietu ir ataicināts padzīvojušais pravietis Daniēls, un viņš redz, kā Jehova iedveš Babilonas valdniekam Belsacaram šausmas, kas līdzinās Jesajas aprakstītajām. Valdnieka dižciltīgos pārņem pilnīgs apjukums, kad mēdiešu, persiešu un elamiešu apvienotie spēki izlaužas cauri pilsētas nocietinājumiem. Īsā brīdī Babilona ir kritusi. Bet ko nozīmē vārdi ”ieziediet [”svaidat”, LB-26] vairogu”? Bībelē par tautas vairogu dažkārt ir saukts tās valdnieks, jo viņš ir zemes aizstāvis un sargs. * (Psalms 89:19.) Tātad šajā Jesajas grāmatas pantā acīmredzot paredzēts, ka būs vajadzīgs jauns valdnieks. Kāpēc tā? Iemesls ir tas, ka Belsacars tiek nogalināts ”tanī pašā naktī”. Tāpēc ir ”jāsvaida vairogs” — jāieceļ jauns valdnieks. (Daniēla 5:1—9, 30.)
10. Kāpēc Jehovas kalpiem ir mierinoši zināt, kā ir piepildījies Jesajas pravietojums par laupītāju?
10 Par šiem notikumiem ir mierinoši lasīt visiem, kam ir dārga patiesā pielūgsme. Mūsdienu Babilona — lielā Bābele — ir tāda pati laupītāja un postītāja kā tās senā līdziniece. Līdz pat šim brīdim reliģiskie vadītāji cenšas panākt, lai Jehovas liecinieku organizācija tiktu aizliegta, vajāta vai aplikta ar nesamērīgi lieliem nodokļiem. Bet, kā atgādina šis pravietojums, Jehova redz viņu nekrietno rīcību un neļaus viņiem palikt nesodītiem. Jehova iznīcinās visas reliģijas, kas parāda viņu nepareizā gaismā un slikti izturas pret viņa tautu. (Atklāsmes 18:8.) Vai tas tiešām ir iespējams? Lai stiprinātu ticību, pievērsīsim uzmanību tam, kā jau ir piepildījušies Jehovas brīdinājumi par senās Babilonas un tās mūsdienu līdzinieces krišanu.
”Kritusi!”
11. a) Kas ir jādara sargam, un kas ir cītīgi pildījis sarga pienākumus mūsdienās? b) Ko simbolizē ēzeļu un kamieļu rindas?
11 Tad Jehova uzrunā pravieti. Jesaja raksta: ”Tā tas Kungs man teica: ”Ej, noliec sargu viņa vietā! Lai viņš ziņo, ko viņš redz!”” (Jesajas 21:6.) Ar šiem vārdiem tiek ievadīta vēl viena nozīmīga šīs nodaļas tēma — sarga tēma. Tā ir interesanta visiem patiesajiem kristiešiem mūsdienās, jo Jēzus savus sekotājus mudināja: ”Esiet modrīgi.” ”Uzticīgais un gudrais kalps” ne uz brīdi nav pārstājis stāstīt par to, ko tas redz, pievēršot uzmanību drīzumā gaidāmajai Dieva tiesas dienai un šajā pagrimušajā pasaulē sastopamajām briesmām. (Mateja 24:42, 45—47.) Ko redz sargs Jesajam dotajā parādībā? ”Kad viņš redz ratus un jātniekus, ēzeļu un kamieļu rindas, tad lai viņš uzmanīgi vēro!” (Jesajas 21:7.) Ar ratiem tiek attēlotas kara ratu rindas, kas kaujas izkārtojumā traucas uz priekšu milzīgā ātrumā. Ēzeļu un kamieļu rindas simbolizē divas valstis, Mēdiju un Persiju, kas kopīgiem spēkiem veiks šo uzbrukumu. Vēsturiski avoti apstiprina, ka persiešu karaspēkā bija gan ēzeļi, gan kamieļi.
12. Kādas īpašības piemīt sargam, ko parādībā redz Jesaja, un kam mūsdienās nepieciešamas šādas īpašības?
12 Sargs ziņo, ko ir ieraudzījis: ”Viņš sauca lauvas balsī: ”Kungs, es stāvu sarga vietā cauru dienu un esmu nomodā visu nakti!” Redzi, tur nāk vīri ar ratiem un jātnieki pāŗos.” (Jesajas 21:8, 9a.) Sargs, ko Jesaja redz parādībā, rīkojas drosmīgi, saukdams ”lauvas balsī”. Ir nepieciešama drosme, lai pasludinātu spriedumu tik varenai valstij kā Babilonija. Sargam ir vajadzīga arī kāda cita īpašība — izturība. Viņš paliek savā postenī dienām un naktīm, ne uz brīdi neļaudams modrībai atslābt. Arī pašreiz, pēdējās dienās, sarga grupai ir nepieciešama drosme un izturība. (Atklāsmes 14:12, LB-65r.) Tās ir īpašības, bez kurām nevar iztikt neviens patiess kristietis.
13., 14. a) Kas notiek ar seno Babilonu, un kādā ziņā tiek satriekti tās elki? b) Kā krita lielā Bābele, un kad tas notika?
13 Pēc tam sargs Jesajas redzējumā pamana tuvojamies kara ratus. Par ko tie liecina? ”Sauc [”Viņš atbildēja un sacīja”, LB-26]: ”Kritusi, kritusi ir Bābele, un visi tās dievekļu tēli ir satriekti un nogāzti zemē!”” (Jesajas 21:9b.) Cik saviļņojošs paziņojums! Beidzot Dieva tautas laupītāja un postītāja ir kritusi! * Bet kādā ziņā ir satriekti Babilonas dievekļu tēli un elki? Vai iebrucēji — mēdieši un persieši — ielauzīsies Babilonas tempļos un iznīcinās tās neskaitāmos elkus? Nē, tas nemaz nebūs vajadzīgs. Babilonas elku dievi tiks satriekti tajā ziņā, ka kļūs redzama to bezspēcība — tie nebūs spējuši nosargāt pilsētu. Savukārt Babilona kritīs, kad noskaidrosies, ka tā turpmāk vairs nespēs apspiest Dieva tautu.
14 Bet kas ir noticis ar lielo Bābeli? Tā organizēja Dieva tautas vajāšanu Pirmā pasaules kara gados, un tai uz kādu laiku izdevās paturēt Dieva tautas locekļus sava veida trimdā. Sludināšana faktiski bija pārtraukta, un Sargtorņa biedrības prezidents, kā arī citas atbildīgas amatpersonas uz nepatiesu apsūdzību pamata bija ieslodzīti cietumā. Taču 1919. gadā situācija pilnīgi izmainījās. Biedrības amatpersonas tika atbrīvotas no ieslodzījuma, no jauna tika atvērta galvenā pārvalde, un atsākās sludināšana. Lielā Bābele bija kritusi, proti, zaudējusi savu varu pār Dieva tautu. * Atklāsmes grāmatā par tās krišanu divreiz paziņo eņģelis, lietojot tos pašus vārdus, kas lasāmi Jesajas grāmatas 21. nodaļas 9. pantā. (Atklāsmes 14:8; 18:2.)
15., 16. Kādā ziņā Jesajas tauta tiek ”kulta”, un ko mēs varam mācīties no Jesajas attieksmes pret saviem tautiešiem?
15 Šīs pravietiskās vēsts nobeigumā Jesaja ar līdzjūtību runā par savu tautu. Viņš saka: ”Ak tu mana izmocītā, it kā ilgus gadus uz cieta klona kultā tauta! Ko es dzirdēju no tā Kunga, Israēla Dieva, to es jums pasludināju!” (Jesajas 21:10.) Bībelē kulšana bieži simbolizē Dieva tautas pārmācīšanu un attīrīšanu. Dieva izredzētā tauta tiks it kā kulta ”uz cieta klona”, kur kviešus ar spēka palīdzību atdala no pelavām, atstājot tikai attīrītu, kvalitatīvu labību. Jesaja netīksminās par gaidāmo pārmācību. Viņš jūt līdzi saviem tautiešiem, kurus kuls ”uz cieta klona” un no kuriem daži visu savu mūžu pavadīs gūstā svešā zemē.
16 Jesajas vārdi satur vērtīgu atgādinājumu mums visiem. Mūsdienās kristiešu draudzē kādam varbūt nav viegli izturēties līdzjūtīgi pret pārkāpējiem, savukārt tie, kas saņem sodu, mēdz uztvert to ar nepatiku. Taču tad, ja paturēsim prātā, ka Jehova pārmāca savu tautu, lai to attīrītu, mēs nenoniecināsim sodu un cilvēkus, kas pazemīgi to pieņem, kā arī nepretosimies, ja paši tiksim sodīti. Vispareizāk ir uzskatīt pārmācību, kas nāk no Dieva, par viņa mīlestības izpausmi. (Ebrejiem 12:6.)
Sarga izvaicāšana
17. Kāpēc Ēdoma tiek saukta par ”Dumu”?
17 Otrā pravietiskā vēsts, kas ietverta Jesajas grāmatas 21. nodaļā, liek pievērst lielāku uzmanību sargam. Vēsts iesākas šādi: ”Lēmums par Dumu (tas ir: Ēdomu). Man sauc no Seīras: ”Sargs, cik gaŗa vēl nakts? Sargs, cik gaŗa vēl nakts?”” (Jesajas 21:11.) Kur atrodas šeit minētā Duma? Bībeles laikos tā sauca vairākas pilsētas, bet te nav domāta neviena no tām. Duma neatrodas Seīrā, kas ir cits Ēdomas nosaukums. Taču vārds ”Duma” nozīmē ’klusums’. Tātad acīmredzot arī šeit, tāpat kā iepriekšējā paziņojumā, vietai tiek dots nosaukums, kas norāda uz tās nākotni. Ēdomu, kas ilgi ir bijusi atriebīga Dieva tautas ienaidniece, gaida klusums — nāves klusums. Pirms šis laiks būs pienācis, daži ar bažām uzdos jautājumus par nākotni.
18. Kā attiecībā uz seno Ēdomu piepildās paziņojums ”Rīts nāk un atkal nakts”?
18 Kad Jesaja raksta šos vārdus, Ēdoma atrodas varenā asīriešu karaspēka ceļā. Ēdomieši vēlas zināt, kad viņiem beigsies apspiešanas nakts, un, lūk, kādu atbildi viņi saņem: ”Sargs saka: rīts nāk un atkal nakts.” (Jesajas 21:12a, LB-26.) Nekas labs Ēdomai nav gaidāms. Pie apvāršņa gan pavīdēs rīta blāzma, taču tā būs īsa un mānīga. Rītam tūlīt sekos nakts — vēl viens tumšs apspiešanas laiks. Ēdomas nākotne ir attēlota ļoti precīzi. Asīriešu radītie spaidi beigsies, bet pēc Asīrijas par varenāko pasaules lielvalsti kļūs Babilonija, kas postīs Ēdomu. (Jeremijas 25:17, 21; 27:2—8.) Vēlāk notikumi atkārtosies. Pēc babiloniešiem ēdomiešus apspiedīs persieši un tad — grieķi. Romiešu laikā uz īsu brīdi uzausīs ”rīts”, kad Jeruzalemē varu iegūs Hērodi — ēdomieši pēc izcelsmes. Tomēr šis ”rīts” ātri paies. Galu galā Ēdoma uz visiem laikiem ieslīgs klusumā un izgaisīs no vēstures. Vārds ”Duma” tai beidzot būs pilnīgi piemērots.
19. Ko sargs, iespējams, grib teikt ar vārdiem ”Ja gribat vairāk zināt, tad nāciet atkal un jautājiet”?
19 Sargs pabeidz savu īso paziņojumu šādi: ”Ja gribat vairāk zināt, tad nāciet atkal un jautājiet!” (Jesajas 21:12b.) Vārdi ”nāciet atkal”, iespējams, norāda uz neskaitāmajām ”naktīm”, kas sagaida Ēdomu. Ir arī cits izskaidrojums: tā kā attiecīgo izteicienu var tulkot arī ar vārdu ”atgriezieties”, tad pravietis varbūt grib teikt, ka visiem ēdomiešiem, kas vēlas izvairīties no savas tautas bēdīgā likteņa, ir jānožēlo grēki un jāatgriežas pie Jehovas. Jebkurā gadījumā sargs aicina jautāt vēl.
20. Kāpēc Jesajas grāmatas 21. nodaļas 11. un 12. pantā lasāmais paziņojums ir nozīmīgs Jehovas tautai mūsdienās?
20 Šis īsais paziņojums ir ļoti daudz nozīmējis Jehovas tautai mūsu laikos. * Mēs redzam, ka cilvēci ir ietinusi dziļa nakts — garīgs aklums un atsvešinātība no Dieva —, kas beigsies ar pašreizējās sistēmas iznīcināšanu. (Romiešiem 13:12; 2. Korintiešiem 4:4.) Kamēr valda nakts, jebkuras cerības uz to, ka cilvēkiem izdosies panākt mieru un drošību, līdzinās mānīgai rīta blāzmai, pēc kuras iestājas vēl dziļāka tumsa. Tuvojas patiesa rītausma — laiks, kad sāksies Kristus tūkstoš gadu valdīšana pār zemi. Bet, kamēr vēl ir nakts, mums jāseko sarga grupas norādījumiem, paliekot garīgi modriem un drosmīgi sludinot par šīs pagrimušās sistēmas drīzo bojāeju. (1. Tesaloniķiešiem 5:6.)
Tuksnesīgajā klajumā iestājas nakts
21. a) Kādu vārdu spēli, iespējams, satur frāze ”Izsacījums par Arabiju”? b) Kas ir Dedanas ceļinieki?
21 Pēdējais Jesajas grāmatas 21. nodaļā ietvertais paziņojums ir vērsts pret Arābiju. Tas sākas šādi: ”Izsacījums par Arabiju. Arabijas mežos palieciet pa nakti, jūs, Dedanas ceļinieki.” (Jesajas 21:13.) Senebreju valodas oriģinālā vārds, kas tulkots ”Arābija”, burtiski nozīmē ’tuksnesīgais klajums’, bet ir skaidri redzams, ka paziņojums attiecas uz vairākām arābu ciltīm. Turklāt šis senebreju valodas vārds dažkārt tiek tulkots ar vārdu ”vakars”, kas senebreju valodā ir ļoti līdzīgs. Ir izteikts viedoklis, ka te lietota vārdu spēle, lai norādītu, ka zemē drīz iestāsies tumšs vakars — nelaimju laiks. Paziņojuma sākumā ir minēti Dedanas — ievērojamas arābu cilts — ceļinieki; tuvojas nakts. Šādas ceļinieku karavānas pārvietojas pa tirdzniecības ceļiem no vienas tuksneša oāzes uz nākamo, vedot sev līdzi garšvielas, pērles un citas dārgas preces. Bet te mēs redzam, ka ceļiniekiem jāatstāj iestaigātie ceļi un jānakšņo paslēptuvē. Kāpēc?
22., 23. a) Kāda briesmīga nelaime drīz piemeklēs arābu ciltis, un kas ar tām notiks? b) Kad notiks šī nelaime, un kas būs par to atbildīgs?
22 Jesaja paskaidro: ”Pasniedziet izslāpušiem ūdeni, jūs Temas iedzīvotāji! Dodiet bēgļiem vajadzīgo maizi! Jo tie bēg no zobena, no atvēzta zobena, no uzvilkta stopa un no kaŗa briesmām.” (Jesajas 21:14, 15.) Arābu ciltis piemeklēs briesmīga nelaime — karš. Tema ir apdzīvota vieta, kas atrodas vienā no ūdeņiem bagātākajām oāzēm visā apkaimē, un tās iedzīvotājiem nu jānes ūdens un maize tiem nelaimīgajiem, kas kara dēļ devušies bēgļu gaitās. Kad pienāks šis bēdu laiks?
23 Jesaja turpina: ”Tā man tas Kungs teica: ”Gada laikā, kāds ir algādža posms, beigsies visa Kedara godība. To nebūs daudz, kas vēl atliks no Kedara brašajiem dēliem strēlniekiem, jo tas Kungs, Israēla Dievs, to tā jau iepriekš pasacījis.”” (Jesajas 21:16, 17.) Kedara ir tik ievērojama cilts, ka reizēm ar to tiek apzīmēta visa Arābija. Jehova ir noteicis, ka no šīs cilts strēlniekiem un brašajiem dēliem paliks pāri tikai nedaudzi. Kad tas notiks? ”Gada laikā”, ilgāk nebūs jāgaida, gluži tāpat kā algādzis nestrādā ilgāk par to laiku, par ko viņam tiek samaksāts. Tagad nav iespējams precīzi pateikt, kā tas viss piepildījās. Godu par Arābijas pakļaušanu sev piedēvēja divi Asīrijas valdnieki — Sargons II un Sanheribs. Jebkurš no viņiem varēja būt tas, kurš saskaņā ar pravietojumu sakāva lepnās arābu ciltis.
24. Kāpēc mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jesajas pravietojums par Arābiju piepildījās?
24 Lai nu kā, nav ne mazāko šaubu, ka pravietojums piepildījās visos sīkumos. Nekas to nevarētu apliecināt vēl skaidrāk kā paziņojuma pēdējie vārdi: ”Tas Kungs, Israēla Dievs, to tā jau iepriekš pasacījis.” Cilvēkiem Jesajas laikā varbūt liekas neticami, ka Babilonija kļūs varenāka par Asīriju un pēc tam zaudēs savu varu trakas uzdzīves laikā vienā vienīgā vakarā. Tikpat neticami var likties, ka spēcīgo Ēdomu sagaida nāves klusums un ka bagātās arābu ciltis piemeklēs nakts — grūtības un trūkums. Taču tā ir teicis Jehova, un tā arī notiek. Mūsdienās Jehova ir darījis zināmu, ka bojā ies visa pasaules viltus reliģija. Šāds notikumu pavērsiens ir ne tikai iespējams, bet pilnīgi drošs. Tā ir teicis Jehova!
25. Kā mēs varam sekot sarga priekšzīmei?
25 Tāpēc centīsimies līdzināties sargam. Paliksim modri, it kā mēs atrastos augstā sargu tornī un uzmanīgi vērotu apvārsni, vai nav saskatāma kāda zīme, kas liecina par draudošām briesmām. Cieši sadarbosimies ar uzticīgo sarga grupu — svaidītajiem kristiešiem, kas mūsdienās vēl atlikuši uz zemes. Kopā ar viņiem drosmīgi vēstīsim citiem, ko mēs redzam. Stāstīsim par pārliecinošajiem pierādījumiem, ka Kristus valda debesīs, ka drīz viņš darīs galu cilvēces ilgajai, tumšajai naktij jeb atšķirtībai no Dieva un ka pēc tam viņš liks sākties patiesajai ausmai — tūkstoš gadu valdīšanai pār paradīzi, kas būs uz zemes!
[Zemsvītras piezīmes]
^ 6. rk. Persiešu valdnieks Kīrs reizēm tika dēvēts par ”Anšanas valdnieku”, un Anšana bija apgabals vai pilsēta Elamā. Izraēlieši, kas dzīvoja Jesajas laikā, iespējams, neko nezināja par Persiju, toties Elama viņiem bija pazīstama. Ar to varētu izskaidrot, kāpēc Jesaja šeit runā par Elamu, nevis par Persiju.
^ 9. rk. Daudzi Bībeles komentētāji uzskata, ka vārdi ”ieziediet vairogu” attiecas uz senu militāru paradumu — pirms kaujas ieziest ādas vairogus, lai vairākums saņemto cirtienu aizslīdētu sāņus. Šāds izskaidrojums ir iespējams, tomēr jāņem vērā, ka naktī, kad pilsēta krita, babiloniešiem neatlika laika pat uzsākt cīņu, kur nu vēl sagatavoties kaujai, ieziežot vairogus!
^ 13. rk. Jesajas pravietojums par Babilonas krišanu ir ārkārtīgi precīzs, tāpēc daži Bībeles kritiķi uzskata, ka tam jābūt uzrakstītam pēc paša notikuma. Bet, kā atzīmē senebreju valodas speciālists F. Delics, šādi pieņēmumi ir lieki, ja atzīstam faktu, ka pravietis var tikt iedvesmots paredzēt notikumus simtiem gadu uz priekšu.
^ 14. rk. Skat. grāmatu Revelation—Its Grand Climax At Hand!, 164.—169. lpp.
^ 20. rk. Žurnāla Sargtornis iznākšanas pirmajos 59 gados uz tā vāka bija lasāmi vārdi no Jesajas grāmatas 21. nodaļas 11. panta. Uz šo pašu Bībeles pantu bija pamatots Sargtorņa biedrības pirmā prezidenta Čārlza Rasela pēdējais iespiestais sprediķis. (Skat. attēlu iepriekšējā lappusē.)
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 219. lpp.]
”Ēd un dzeŗ”
[Attēls 220. lpp.]
Sargs ”sauca lauvas balsī”
[Attēls 222. lpp.]
”Es stāvu.. cauru dienu un esmu nomodā visu nakti!”
