Divpadsmitā nodaļa

Nebīstieties no Asura

Jesajas 10:5—34

1., 2. a) Kāpēc, raugoties no cilvēku viedokļa, var saprast Jonas sākotnējo nevēlēšanos sludināt asīriešiem? b) Kā nīnivieši reaģēja uz Jonas sludināto vēsti?

DEVĪTĀ gadsimta vidū p.m.ē. ebreju pravietis Jona, Amitaja dēls, devās uz Nīnivi — Asīrijas galvaspilsētu. Tur viņam bija jāpaziņo nopietna vēsts. Jehova viņam bija pavēlējis: ”Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi; norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši mana vaiga priekšā!” (Jonas 1:2, 3.)

² Tiklīdz Jona bija saņēmis šo uzdevumu, viņš aizbēga pretējā virzienā — uz Taršišu. Raugoties no cilvēku viedokļa, Jonas nevēlēšanos sludināt varēja saprast. Asīrieši bija nežēlīga tauta. Lūk, kā savu izturēšanos pret ienaidniekiem aprakstīja kāds asīriešu valdnieks: ”Virsniekiem es nocirtu ekstremitātes.. [..] Daudzus gūstekņus no viņiem es sadedzināju ugunī, un daudzus es saņēmu gūstā dzīvus. Dažiem es nocirtu rokas un pirkstus, un citiem es nocirtu degunus.” Tomēr, kad Jona beigu beigās sāka sludināt Jehovas vēsti, nīnivieši nožēloja savus grēkus, un Jehova toreiz neiznīcināja šo pilsētu. (Jonas 3:3—10; Mateja 12:41.)

”Rīkste” Jehovas rokā

3. Kā izraēliešu reakcija uz brīdinājumiem, ko izsaka Jehovas pravieši, atšķiras no nīniviešu reakcijas?

³ Bet vai uz Jonas teikto atsaucas izraēlieši, kuriem viņš  arī sludina? (2. Ķēniņu 14:25.) Nē, neatsaucas. Viņi ir pagriezuši muguru tīrajai pielūgsmei. Izraēlieši pat ”metās ar savu vaigu pie zemes visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami, un kalpoja Baālam”. Arī tas vēl nav viss: ”Tie ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas, un izvaicāja zīlniekus un nodevās burvju mākslām; it sevišķi viņi centās darīt to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, lai Viņu izaicinātu un sarūgtinātu.” (2. Ķēniņu 17:16, 17.) Atšķirībā no nīniviešiem izraēlieši neko nemaina savā rīcībā, kaut arī Jehova sūta pie viņiem praviešus, kas izsaka brīdinājumus. Tāpēc Jehova nolemj rīkoties stingrāk.

4., 5. a) Kas ir domāts ar ”Asuru”, un kādā ziņā Jehova viņu izmantos par ”rīksti”? b) Kad Samarija krīt ienaidnieku rokās?

⁴ Pēc tam, kad Jona ir sludinājis Nīnivē, asīriešu agresivitāte uz kādu laiku mazinās. * Taču astotā gadsimta sākumā p.m.ē. Asīrija no jauna apliecina savu militāro varenību, un tad Jehova izmanto šo valsti pārsteidzošā veidā. Pravietis Jesaja paziņo Jehovas brīdinājumu ziemeļu valstij Izraēlai: ”Bēdas Asuram, kas ir manas bardzības rīkste, viņam ir rokā mana dusmu pātaga. Es sūtīšu viņu pret bezdievīgu tautu un pret tautu, uz kuŗu Es esmu dusmīgs, lai viņš to izlaupa, sadala un samīda kā mēslus uz ielas.” (Jesajas 10:5, 6.)

⁵ Kāds pazemojums izraēliešiem! Dievs izmanto pagānu tautu — ”Asuru” jeb asīriešus — par ”rīksti”, lai viņus sodītu. 742. gadā p.m.ē. Asīrijas valdnieks Salmanasars V ielenc Samariju — no Dieva atkritušās Izraēlas valsts galvaspilsētu. Tā kā Samarija atrodas stratēģiski izdevīgā vietā uz apmēram 90 metru augsta pakalna, gandrīz trīs gadus tās iedzīvotājiem izdodas atvairīt  ienaidnieka uzbrukumus. Taču, lai kā cilvēki censtos, viņi nespēj izjaukt Dieva nodomu, un 740. gadā p.m.ē. Samarija krīt asīriešu rokās. (2. Ķēniņu 18:10.)

6. Kā Asurs mēģina pacelties pāri tam, kā viņu ir nodomājis izmantot Jehova?

⁶ Kaut gan Jehova izmanto asīriešus, lai kaut ko iemācītu savai tautai, asīrieši neatzīst Jehovu. Tāpēc viņš turpina: ”Bet viņš [Asurs] tā nedomā, viņa sirds nav tā noskaņota, viņa nolūks ir iznīcināt ne mazumu tautu, tās izdeldēt.” (Jesajas 10:7.) Jehovas nodoms ir izmantot Asuru tikai par rīku savās rokās, taču pats Asurs ir noskaņots citādi. Sirds viņu mudina tiekties pēc kaut kā lielāka — viņš grib iekarot visu tolaik zināmo pasauli!

7. a) Paskaidrojiet, ko nozīmē vārdi: ”Vai visi mani zemju pārvaldnieki nav tai pašā laikā arī ķēniņi?” b) Kas būtu jāpatur prātā tiem, kas mūsdienās novēršas no Jehovas?

⁷ Daudzās neizraēliešu pilsētās, ko ir iekarojuši asīrieši, agrāk valdīja ķēniņi. Šie agrākie ķēniņi nu ir kļuvuši par pārvaldniekiem, kas pakļauti Asīrijas valdniekam, tāpēc Asīrijas valdniekam ir iemesls lielīties: ”Vai visi mani zemju pārvaldnieki nav tai pašā laikā arī ķēniņi?” (Jesajas 10:8.) Dažādu tautu ievērojamo pilsētu viltus dievi nav spējuši izglābt savus pielūdzējus no bojāejas. Arī dievi, ko pielūdz Samarijas iedzīvotāji, piemēram, Baals, Molohs un zelta teļi, nepasargās šo pilsētu. Samarija ir novērsusies no Jehovas, tāpēc tai nav nekāda pamata cerēt uz viņa iejaukšanos. Visiem, kas mūsdienās novēršas no Jehovas, būtu jāpatur prātā, kas notika ar Samariju. Asuram ir pamats lielīties par Samariju un citām pilsētām, ko viņš ir iekarojis: ”Vai Kalno nav klājies kā Karhemišai? Un vai nav Hamatai gājis kā Arpadai? Un Samarijai kā Damaskai?” (Jesajas 10:9.) Visas šīs pilsētas Asura acīs ir tikai sagrābjams laupījums.

8., 9. Kāpēc var teikt, ka Asurs, plānojot iekarot Jeruzalemi, ir aizgājis pārāk tālu?

 ⁸ Taču Asurs savā lielībā aiziet pārāk tālu. Viņš saka: ”Tā kā mana roka aizsniegusi elka dievu valstis, kuŗu elki bija pārāki par Jeruzālemes un Samarijas dievekļiem — vai tad es lai nedaru Jeruzālemei un tās dievekļiem tāpat, kā es darīju Samarijai un tās dievu tēliem?” (Jesajas 10:10, 11.) Valstīm, kuras Asurs jau ir iekarojis, bija daudz vairāk elku nekā Jeruzalemei un pat Samarijai. Viņš spriež: kas gan man traucēs izrīkoties ar Jeruzalemi tāpat, kā es esmu izrīkojies ar Samariju?

⁹ Tas nu gan ir lielībnieks! Bet Jehova viņam neļaus ieņemt Jeruzalemi. Tiesa, Jūdejas iedzīvotāji ne vienmēr ir atbalstījuši patieso pielūgsmi. (2. Ķēniņu 16:7—9; 2. Laiku 28:24.) Jehova ir izteicis brīdinājumu, ka savas  neuzticības dēļ Jūdejai būs daudz jācieš asīriešu iebrukuma laikā. Tomēr Jeruzaleme neies bojā. (Jesajas 1:7, 8.) Kad zemē iebrūk asīrieši, Jeruzalemē valda Hiskija, ko nevar pat salīdzināt ar viņa tēvu Ahasu. Jau pirmajā savas valdīšanas mēnesī Hiskija atkal atver tempļa durvis un atjauno tīro pielūgsmi. (2. Laiku 29:3—5.)

10. Ko Jehova apsola, runājot par Asuru?

¹⁰ Tātad Jehova neatbalsta Asīrijas plānoto uzbrukumu Jeruzalemei. Jehova apsola sodīt šo augstprātīgo lielvalsti: ”Kad tas Visuvarenais Kungs būs pabeidzis visu savu darbu Ciānas kalnā un Jeruzālemē, tad Viņš piemeklēs arī Asura ķēniņa augstprātības augļus un viņa augsti pār visu pacelto pašiedomības pilno acu lepnību.” (Jesajas 10:12.)

Uzbrukums Jūdejai un Jeruzalemei

11. Kāpēc Asurs domā, ka Jeruzaleme būs viegli iegūstams laupījums?

¹¹ Astoņus gadus pēc tam, kad 740. gadā p.m.ē. ir iekarota ziemeļu valsts, Sanheribs, kas nesen ir kļuvis par Asīrijas valdnieku, dodas uzbrukumā Jeruzalemei. Jesaja dzejiskā valodā apraksta Sanheriba godkārīgo plānu: ”Es liku izzust tautu robežām, es piesavinājos viņu mantu un kā nesalīdzināmi pārākais nogāzu valdniekus no viņu troņiem. Mana roka saņēma tautu mantu un bagātību kā putna ligzdu, un kā izņem atstātas olas, tā es pārņēmu savā varā visu pasauli, un neviens neiedrošinājās nedz spārnus kustināt, nedz muti atplēst vai arī tikai iepīkstēties.” (Jesajas 10:13, 14.) Sanheribs spriež: citas pilsētas ir kritušas, Samarija ir iekarota — tātad arī Jeruzaleme būs viegli iegūstams laupījums! Varbūt pilsēta mēģinās nedaudz pretoties, tomēr tās iedzīvotāji īsti nepaspēs pat iepīkstēties, kad viņi jau būs  pakļauti un viņu manta — paņemta kā olas no pamestas ligzdas.

12. Kā Jehova, reaģējot uz Asura lielīšanos, paskaidro, kā pareizi jāraugās uz notiekošo?

¹² Taču Sanheribs kaut ko ir piemirsis. No Dieva atkritusī Samarija saņēma pelnītu sodu, bet Jeruzaleme, valdot ķēniņam Hiskijam, atkal ir kļuvusi par tīrās pielūgsmes centru. Ikvienam, kas grasās uzbrukt Jeruzalemei, būs jāatbild Jehovas priekšā. Jesaja sašutis izsaucas: ”Vai tad cirvis lai lielās tā priekšā, kas ar to cērt; vai zāģis lai izgāztu savas krūtis pret to, kas ar to zāģē; vai zizlis it kā lai kustinātu cilvēku, kas to pacēlis, vai lai vēzda it kā cilātu to, kas pats nebūt nav no koka!” (Jesajas 10:15.) Asīrija ir tikai rīks Jehovas rokā, gluži tāpat kā cirvis, zāģis, zizlis un vēzda ir rīki, ko cilvēki izmanto, lai cirstu vai zāģētu malku un ganītu lopus. Kā gan nūja uzdrīkstas pacelt sevi pāri tam, kurš to izmanto!

13. Kas ir a) ”miesās pilnīgie”, b) ”ērkšķi un čūkslāji” un c) ”viņa meža.. jaukums”, un kas ar tiem notiek?

¹³ Kas notiks ar Asuru? ”Dievs tas Kungs Cebaots sūtīs diloni Asura miesās pilnīgo starpā, radīs saŗukumu visas Asirijas ķermeņa bezgalīgajā pilnīgumā; zem viņas greznības un godības izraisīsies degums un izšausies liesma kā ugunsgrēks. Tiešām, Israēla gaisma kļūs par uguni, un viņa Svētais par liesmu, kas sadedzinās un aprīs viņa ērkšķus un čūkslājus vienā dienā. Un Viņš iznīcinās viņa meža un dārzu jaukumu, iznīcinās no galotnēm līdz saknēm, tas izbeigsies tā, kā nonīkst un aiziet nāvē nedziedināmi sasirgušais. Tad viņa atlikušajā mežā koku būs vairs tikai nedaudz, tā ka pat zēns tos varēs uzrakstīt.” (Jesajas 10:16—19.) Jā, Jehova ierādīs asīriešu ”vēzdai” jeb ”rīkstei” tās īsto vietu! Asura armijas ”miesās pilnīgie”, spēcīgie kareivji saslims ar ”diloni” un vairs  neizskatīsies tik stipri. Asīriešu sauszemes karaspēku kā ērkšķus un čūkslājus sadedzinās Izraēla gaisma — Dievs Jehova. Gals pienāks arī ”viņa meža.. jaukumam” — karaspēka virsniekiem. Kad Jehova būs ticis galā ar Asuru, pāri būs palicis tik maz virsnieku, ka pat zēns tos varēs saskaitīt uz roku pirkstiem. (Skat. arī Jesajas 10:33, 34.)

14. Cik tālu Asurs 732. gadā p.m.ē. ir ielauzies Jūdejas zemē?

¹⁴ Tomēr ebrejiem, kas dzīvo Jeruzalemē 732. gadā p.m.ē., droši vien ir grūti noticēt, ka Asurs tiks sakauts. Milzīgais asīriešu karaspēks nepielūdzami tuvojas. Lūk, kuras pilsētas Jūdejā jau ir ieņemtas: ”Viņš virzās jau uz Ajatu, ..Migronu, ..Mikmasu, ..Gebu, ..Ramu, ..Saula Gibeju, ..Galimu, ..Laisu, ..Anatotu, ..Madmenu, ..Gebimu, ..Nobu.” (Jesajas 10:28—32a.) * Visbeidzot iebrucēji nonāk Lahišā, kas atrodas tikai 50 kilometrus no Jeruzalemes. Drīz lielais asīriešu karaspēks jau nopietni apdraud Jeruzalemi. ”Viņš izstiepj jau savu roku pret Ciānas kalna iedzīvotājiem, pret Jeruzālemes pakalnu.” (Jesajas 10:32b.) Kas var apstādināt Asuru?

15., 16. a) Kāpēc ķēniņam Hiskijam ir vajadzīga stipra ticība? b) Kāds pamats Hiskijam ir ticēt, ka Jehova nāks viņam palīgā?

¹⁵ Ķēniņš Hiskija, kas atrodas savā pilī Jeruzalemē, ir noraizējies. Viņš saplēš savas drēbes un apvelk sēru drēbes. (Jesajas 37:1.) Tad Hiskija nosūta pārstāvjus pie pravieša Jesajas, lai tas izvaicātu Jehovu par to, kas notiks ar Jūdeju. Šie vīrieši drīz atgriežas un paziņo Jehovas atbildi: ”Nebīsties..! Es pasargāšu šo pilsētu!” (Jesajas 37:6, 35.) Tomēr asīrieši joprojām rada reālus draudus, un viņi ir ārkārtīgi pašpārliecināti.

¹⁶ Ticība — lūk, kas palīdzēs ķēniņam Hiskijam šo dramatisko  notikumu laikā. Ticība ir ”pārliecība par neredzamām lietām”. (Ebrejiem 11:1.) Tā nozīmē spēju saskatīt vairāk par acīmredzamo. Bet ticība ir balstīta uz zināšanām. Hiskija droši vien atceras, ka Jehova ir teicis šādus mierinošus vārdus: ””Mana tauta, jūs, kas dzīvojat Ciānā, nebīstieties no Asura.., jo ir atlicis tikai mazs brīdis, tad manas dusmas ir galā, un mana bardzība viņu iznīcinās.” Tad Kungs Cebaots pacels rīksti pret viņu, kā Viņš sita Midianu pie Oreba kalna un izstieps savu vēzdu pār jūŗu kā citkārt pār Ēģipti.” (Jesajas 10:24—26.) * Dieva tauta jau agrāk ir bijusi grūtās situācijās. Piemēram, Hiskijas senčiem, kā likās, nebija nekādu izredžu pretoties par viņiem daudz pārākajam ēģiptiešu karaspēkam pie Sarkanās jūras. Hiskijas priekšgājējs Gideons sastapās ar milzīgu pārspēku, kad Izraēlā iebruka midianieši un amalekieši. Tomēr abos šajos gadījumos Jehova izglāba savu tautu. (2. Mozus 14:7—9, 13, 28; Soģu 6:33; 7:21, 22.)

17. Kā ”sabrūk” asīriešu jūgs, un kāpēc tā notiek?

¹⁷ Vai Jehova atkal rīkosies tāpat kā minētajās divās situācijās? Jā, viņš to darīs. Jehova apsola: ”Tanī dienā novelsies viņa, — Asura, nasta no taviem kamiešiem, un noslīdēs viņa jūgs no tava kakla; tas sabruks aiz (paša Asura) treknuma [”eļļas dēļ”, NW].” (Jesajas 10:27.) Asīriešu jūgs tiks noņemts no Dieva izredzētās tautas pleciem un kakla. Jūgs ”sabruks” — tā ir paredzēts, un tā arī notiek! Vienā naktī Jehovas eņģelis nogalina 185 000 asīriešu. Draudi ir novērsti, un asīrieši uz visiem laikiem aiziet no Jūdejas zemes. (2. Ķēniņu 19:35, 36.) Kāpēc viņi aiziet? Tas notiek ”eļļas dēļ”. Iespējams, runa ir par eļļu, ar  ko tika svaidīts Hiskija — ķēniņš no Dāvida dzimtas. Tā Jehova piepilda savu solījumu: ”Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to izglābtu, Sevis labad, un sava kalpa Dāvida labad!” (2. Ķēniņu 19:34.)

18. a) Vai Jesajas pravietojumam ir tikai viens piepildījums? Paskaidrojiet. b) Kāda organizācija mūsdienās līdzinās senajai Samarijai?

¹⁸ Jesajas stāstījums, par ko ir runa šajā nodaļā, attiecas uz notikumiem, kas risinājās Jūdejā vairāk nekā pirms 2700 gadiem. Taču šiem notikumiem ir vistiešākais sakars ar mūsdienām. (Romiešiem 15:4.) Vai tas nozīmē, ka šī aizraujošā vēstījuma galvenajām personām — Samarijas un Jeruzalemes iedzīvotājiem, kā arī asīriešiem — ir savi līdzinieki mūsdienās? Jā, tā tiešām ir. Kristīgā pasaule, tāpat kā elkdievībā iestigusī Samarija, apgalvo, ka pielūdz Jehovu, bet īstenībā tā no viņa ir pilnīgi novērsusies. Esejā par kristīgās doktrīnas attīstību (An Essay on the Development of Christian Doctrine) Romas katoļu baznīcas kardināls Džons Henrijs Ņūmens atzīst, ka atribūtiem, ko kristīgā pasaule ir lietojusi gadsimtiem ilgi, piemēram, vīrakam, svecēm, svētajam ūdenim, garīdznieku tērpiem un tēliem, ”ir pagāniska izcelsme”. Ar pagānismu sajauktā pielūgsme, kas sastopama kristīgajā pasaulē, Jehovas acīs ne ar ko nav labāka par Samarijas elkdievību.

19. Par ko ir brīdināta kristīgā pasaule, un kas šos brīdinājumus izsaka?

¹⁹ Jehovas liecinieki jau gadiem ilgi brīdina kristīgo pasauli, ka Jehovas attieksme pret to ir nelabvēlīga. Piemēram, 1955. gadā visā pasaulē tika teikta publiskā runa ”Kristīgā pasaule vai kristietība — kura no tām ir ”pasaules gaisma”?”. Runā tika skaidri parādīts, kā kristīgā pasaule ir novirzījusies no patiesajām kristīgajām mācībām un dzīvesveida. Pēc tam šīs iespaidīgās lekcijas teksts pa  pastu tika nosūtīts garīdzniekiem daudzās zemēs. Kristīgā pasaule kā organizācija nav uzklausījusi brīdinājumu. Tā neatstāj Jehovam citu iespēju kā pārmācīt to ar ”rīksti”.

20. a) Kas būs mūsdienu Asurs, un kādā ziņā tas tiks izmantots par ”rīksti”? b) Cik barga būs pārmācība, kas gaida kristīgo pasauli?

²⁰ Ko Jehova izmantos, lai pārmācītu dumpīgo kristīgo pasauli? Atbilde ir atrodama Atklāsmes grāmatas 17. nodaļā. Tur ir aprakstīta netikle, ”lielā Bābele”, kas simbolizē visas pasaules viltus reliģijas, arī kristīgo pasauli. Netikle jāj uz sarkana zvēra, kam ir septiņas galvas un desmit ragi. (Atklāsmes 17:3, 5, 7—12.) Zvērs simbolizē Apvienoto Nāciju Organizāciju. * Tāpat kā senatnē Asurs (asīrieši) iznīcināja Samariju, sarkanais zvērs ”ienīdīs netikli, to atstās postam un izģērbs kailu, ēdīs viņas miesas un viņu pašu sadedzinās ar uguni”. (Atklāsmes 17:16.) Tā mūsdienu Asurs (valstis, kas saistītas ar ANO) dos kristīgajai pasaulei varenu triecienu un to iznīcinās.

21., 22. Kas zvēru pamudinās uzbrukt Dieva tautai?

²¹ Vai Jehovas uzticīgie liecinieki ies bojā kopā ar lielo Bābeli? Nē, tā nenotiks, jo Dievs ar viņiem nav neapmierināts. Patiesā pielūgsme pastāvēs. Taču zvērs, kas iznīcina lielo Bābeli, kāri skatās arī uz Jehovas tautu. To darīdams, zvērs rīkojas pa prātam nevis Dievam, bet gan kādam citam — Sātanam Velnam.

²² Jehova atmasko Sātana godkārīgo plānu: ”Tanī laikā tavā [Sātana] sirdī modīsies dažādas ļaunas domas, un tu izprātosi kādu peļamu pasākumu; tu domāsi: Es došos uzbrukumā.. [cilvēkiem], kas dzīvo mierā un drošībā,  pret ļaudīm, kas dzīvo bez [aizsarg]mūŗiem.. Pret tiem tu gribi celties, lai bez žēlastības postītu un laupītu.” (Ecēhiēla 38:10—12.) Sātans domās: es sakūdīšu tautas, lai tās uzbrūk Jehovas lieciniekiem. Viņi ir viegli ievainojami, neaizsargāti, un viņiem nav politiskas ietekmes. Viņi neizrādīs nekādu pretestību. Cik viegli būs paņemt viņus kā olas no neaizsargātas ligzdas!

23. Kāpēc mūsdienu Asurs nespēs izdarīt ar Dieva tautu to pašu, ko viņam izdosies izdarīt ar kristīgo pasauli?

²³ Taču uzmanieties, tautas! Jums jāzina: ja jūs slikti izturēsieties pret Jehovas tautu, jums būs jāatbild paša Dieva priekšā! Jehova mīl savu tautu, un viņš cīnīsies tās labā, gluži tāpat kā Hiskijas laikā viņš cīnījās par Jeruzalemi. Kad mūsdienu Asurs mēģinās iznīcināt Jehovas kalpus, viņam patiesībā būs jācīnās ar Dievu Jehovu un ar Jēru — Jēzu Kristu. Šajā cīņā Asuram nav izredžu uzvarēt. ”Jērs tos uzvarēs,” teikts Bībelē, ”jo viņš ir kungu kungs un ķēniņu ķēniņš.” (Atklāsmes 17:14; salīdzināt Mateja 25:40.) Tāpat kā Asurs senatnē, arī sarkanais zvērs ”aizies bojā”, un nevienam no tā vairs nebūs jābīstas. (Atklāsmes 17:11.)

24. a) Ko patiesie kristieši ir apņēmušies darīt, gatavojoties nākotnei? b) Kā Jesaja pievērš uzmanību tālākai nākotnei? (Skat. ielogojumu 155. lpp.)

²⁴ Patiesie kristieši var raudzīties nākotnē bez bailēm, ja vien viņi saglabā ciešas attiecības ar Jehovu un ierāda Jehovas gribas pildīšanai galveno vietu savā dzīvē. (Mateja 6:33.) Tādā gadījumā viņi var ”ļaunuma nebīties”. (Psalms 23:4.) Ar ticības acīm šie cilvēki redz, ka Dieva varenā roka ir augstu pacelta — nevis tādēļ, lai viņus sodītu, bet tādēļ, lai viņus pasargātu no ienaidniekiem. Un viņu ausīs skan mierinošs apliecinājums: ”Nebīstieties.” (Jesajas 10:24.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

 [Papildmateriāls/Attēli 155., 156. lpp.]

JESAJA PIEVĒRŠ UZMANĪBU TĀLĀKAI NĀKOTNEI

Jesajas 10:20—23

Jesajas grāmatas 10. nodaļā galvenā uzmanība pievērsta tam, kā Jehova izmantos asīriešu iebrukumu, lai tiesātu Izraēlu, un Dieva solījumam aizsargāt Jeruzalemi. Tā kā 20.—23. pants atrodas minētā pravietojuma vidū, varētu domāt, ka arī tur teiktais piepildās tajā pašā laikposmā. (Salīdzināt Jesajas 1:7—9.) Tomēr šo pantu saturs liecina, ka tie konkrētāk attiecas uz vēlāku laiku, kad arī Jeruzalemei būs jāatbild par tās iedzīvotāju grēkiem.

Ķēniņš Ahass mēģina iegūt drošību, griežoties pēc palīdzības pie Asīrijas. Pravietis Jesaja izsaka paredzējumu, ka reiz nākotnē pienāks laiks, kad Izraēla namā pāri palikušie vairs nerīkosies tik nesaprātīgi. Jesajas grāmatas 10. nodaļas 20. pantā teikts, ka viņi ”paļausies uzticībā uz to Kungu, uz Israēla Svēto”. Tiesa, no 21. panta redzams, ka tā rīkosies tikai nedaudzi: ”Atlikušie atgriezīsies, kaut arī tikai nedaudzi.” Šie vārdi liek atcerēties Jesajas dēlu Šear-Jašubu, kurš ir par zīmi Izraēlā un kura vārds nozīmē ’kāds pārpalikums atgriezīsies atpakaļ’. (Jesajas 7:3.) 10. nodaļas 22. pantā ir lasāms brīdinājums, ka tuvojas ”iznīcība”, kas ir stingri nolemta. Iznīcība būs taisnīga, jo tas būs pelnīts sods dumpīgai tautai. No lielās tautas, kas skaitliskā ziņā ir ”kā jūŗas smiltis”, mājup atgriezīsies tikai pārpalikums. 23. pantā izteikts brīdinājums, ka gaidāmā iznīcība skars visu zemi. Šoreiz Jeruzaleme netiks saudzēta.

Šie panti precīzi atbilst tam, kas notika 607. gadā p.m.ē., kad Jehovas ”rīkste” bija Babilonija. Toreiz iebrucēju rokās krita visa zeme, arī Jeruzaleme. Ebreji tika aizvesti gūstā uz Babilonu, kur viņi pavadīja 70 gadus. Tomēr pēc tam bija  cilvēki — ”atlikušie.., kaut arī tikai nedaudzi” —, kas atgriezās Jeruzalemē un atjaunoja tur patieso pielūgsmi.

Jesajas grāmatas 10. nodaļas 20.—23. pantā atrodamais pravietojums vēlreiz piepildījās pirmajā gadsimtā, kā uz to norādīts Vēstulē romiešiem, 9. nodaļas 27. un 28. pantā. (Salīdzināt Jesajas 1:9; Romiešiem 9:29.) Pāvils paskaidro, ka garīgā ziņā ebreju ”atlikums” atgriezās pie Jehovas mūsu ēras pirmajā gadsimtā, kad nedaudzi dievbijīgi ebreji kļuva par Jēzus Kristus sekotājiem un sāka pielūgt Jehovu ”garā un patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Vēlāk viņiem pievienojās ticīgi neebreji, un visi kopā viņi kļuva par garīgu tautu, ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16.) Tā piepildījās Jesajas grāmatas 10. nodaļas 20. pantā teiktais: Jehovam veltītā tauta vairs nekad nenovērsās no viņa un nepaļāvās uz cilvēkiem.

[Attēls 147. lpp.]

Sanheribs domā, ka pakļaut tautas ir tikpat viegli kā paņemt olas no ligzdas