Devītā nodaļa

Paļāvība uz Jehovu grūtā brīdī

Jesajas 7:1—8:18

1. Kāpēc kristiešiem ir noderīgi pārdomāt Jesajas grāmatas 7. un 8. nodaļu?

JESAJAS grāmatas 7. un 8. nodaļā tiek pretstatītas divas dažādas nostājas. Gan Jesaja, gan Ahass piederēja pie tautas, kas bija veltīta Jehovam, abi bija saņēmuši no Dieva uzdevumus, proti, viens bija pravietis, bet otrs — Jūdejas ķēniņš, un abi saskārās ar vienu un to pašu draudu — Jūdejā bija iebrukuši ienaidnieki, kuru pusē bija pārspēks. Taču starp abiem šiem cilvēkiem bija kāda atšķirība: Jesaja aplenkuma laikā paļāvās uz Jehovu, turpretī Ahass padevās bailēm. Kāpēc viņi izturējās tik dažādi? Arī mūsdienās kristieši atrodas naidīgu spēku ielenkumā, tāpēc ir noderīgi pārdomāt šīs divas Jesajas grāmatas nodaļas un noskaidrot, ko no tām var mācīties.

Jāpieņem lēmums

2., 3. Ko Jesaja min kopsavilkumā, kuru viņš sniedz jau pašā sākumā?

² Līdzīgi māksliniekam, kas ar pāris plašiem otas triepieniem iezīmē jaunas gleznas kontūras, Jesaja sāk stāstījumu ar dažiem vispārīgiem izteikumiem par aprakstāmo notikumu sākumu un beigām: ”Jūdas ķēniņa Ahasa, Jotāma dēla, Usijas dēla, dienās notika, ka Sirijas ķēniņš Recīns un Israēla ķēniņš Peka, Remaljas dēls, uzbruka Jeruzālemei, bet nespēja to sekmīgi aplenkt.” (Jesajas 7:1.)

³ Rit astotais gadsimts p.m.ē. Ahass ir sācis valdīt Jūdejā sava tēva Jotāma vietā. Jūdejā ir iebrucis Sīrijas valdnieks  Recīns un ziemeļu valsts Izraēlas valdnieks Peka (Pekahs), un viņu karaspēki neatlaidīgi uzbrūk. Pēc kāda laika viņi aplenks Jeruzalemi, tomēr ieņemt pilsētu viņiem neizdosies. (2. Ķēniņu 16:5, 6; 2. Laiku 28:5—8.) Kāpēc iebrucēji cietīs neveiksmi? To mēs uzzināsim vēlāk.

4. Kāpēc Ahasa un viņa tautas sirdi ir pārņēmušas bailes?

⁴ Jau agrāk kara gaitā ”Dāvida namam paziņoja: ”Sirieši ir iebrukuši ar lielu kaŗaspēku Ēfraimā [”Sīr[ieš]i paļaujas uz Efraimu”, LB-1825],” tad trīcēja viņa sirds un viņa tautas sirds, kā mežā koki trīc vējā”. (Jesajas 7:2.) Ahasu un viņa tautu biedē doma par to, ka sīrieši un izraēlieši ir apvienojuši savus spēkus un viņu karaspēki pašreiz ir novietojušies Ēfraima (Izraēla) zemē. Viņi atrodas tikai divu vai triju dienu gājiena attālumā no Jeruzalemes!

5. Kādā ziņā cilvēki, kas mūsdienās pieder pie Dieva tautas, līdzinās Jesajam?

⁵ Jehova dod Jesajam norādījumu: ”Izej ar savu dēlu Šear-Jašubu.. Ahasam pretī ūdensvada galā pie augšējā dīķa ceļā uz vadmalnieku tīrumu.” (Jesajas 7:3.) Neiedomājami! Laikā, kad ķēniņam vajadzētu meklēt Jehovas pravieti un lūgt norādījumus, pravietim pašam jāiet un jāmeklē ķēniņš! Bet Jesaja labprāt paklausa Jehovam. Arī mūsdienās cilvēki no Dieva tautas ar gatavību uzmeklē tos, kas ir satraukti dzīves grūtību dēļ. (Mateja 24:6, 14.) Cik patīkami, ka ik gadus tūkstošiem cilvēku atsaucas uz labās vēsts sludinātāju teikto un vēršas pie Jehovas, lai gūtu aizsardzību!

6. a) Kādu uzmundrinošu vēsti pravietis izstāsta ķēniņam Ahasam? b) Kāda situācija pastāv mūsdienās?

⁶ Jesaja atrod Ahasu aiz Jeruzalemes mūriem, kur ķēniņš, gatavodamies gaidāmajam aplenkumam, pārbauda  pilsētas ūdens apgādes sistēmu. Jesaja viņam paziņo, ko ir licis teikt Jehova: ”Neuztraucies un esi mierīgs! Nebaidies, un tava sirds lai neiztrūcinās šo abu lieliem ugunsgrēkiem līdzīgi kūpošo satrunējušo stumbenu priekšā, neraugoties uz Recīna un viņa siriešu nedz arī uz Remaljas dēla dusmu kvēli!” (Jesajas 7:4.) Agrāk, kad šie iebrucēji postīja Jūdeju, viņu dusmas bija tik karstas kā uguns liesmas, bet tagad tie ir tikai divi ”kūpoši satrunējuši stumbeni”. Ahasam nav jābīstas no sīriešu valdnieka Recīna un no izraēliešu ķēniņa Pekas, Remaljas dēla. Līdzīga situācija pastāv mūsdienās. Gadsimtiem ilgi kristīgās pasaules vadītāji ir nikni vajājuši patiesos kristiešus, bet tagad kristīgā pasaule atgādina stumbeni, kas jau gandrīz ir nodedzis. Tās dienas ir skaitītas.

7. Kāpēc Jesajas un viņa dēla vārdi dod pamatu cerībai?

⁷ Ahasa laikā tiem, kas paļaujas uz Jehovu, cerību dod ne tikai Jesajas sludinātā vēsts, bet arī Jesajas un viņa dēla vārdi. Tiesa, Jūdejai draud briesmas, taču Jesajas vārda nozīme, ’Jehovas [dotā] glābšana’, apliecina, ka Jehova parūpēsies par glābiņu. Jehova dod Jesajam norādījumu ņemt līdzi savu dēlu Šear-Jašubu, kura vārds nozīmē ’kāds pārpalikums atgriezīsies atpakaļ’. Pat tad, kad Jūdejas valsts beigu beigās kritīs, Jehova savā žēlsirdībā atvedīs atpakaļ uz šo zemi cilvēku atlikumu.

Kaut kas vairāk nekā karš starp tautām

8. Kāpēc uzbrukums Jeruzalemei ir kaut kas vairāk nekā karš starp tautām?

⁸ Ar Jesajas starpniecību Jehova atklāj Jūdejas ienaidnieku stratēģiju. Lūk, kā viņi plāno rīkoties: ”Iesim pret Jūdu, aplenksim un iekaŗosim to un iecelsim tur par ķēniņu Tabeēla dēlu!” (Jesajas 7:5, 6.) Sīriešu—izraēliešu savienība plāno iekarot Jūdeju un iecelt Ahasa, Dāvida dēla, vietā savu cilvēku. Uzbrukums Jeruzalemei ir kļuvis par kaut ko  vairāk nekā karu starp tautām. Tā jau ir cīņa starp Sātanu un Jehovu. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka Dievs Jehova ir noslēdzis derību ar ķēniņu Dāvidu un apliecinājis, ka Dāvida dēli valdīs pār Jehovas tautu. (2. Samuēla 7:11, 16.) Sātanam tas būtu liels triumfs, ja viņam izdotos panākt, ka Jeruzalemē sāk valdīt kāda cita valdnieku dinastija. Varbūt viņam pat izdotos izjaukt Jehovas nodomu, ka no Dāvida dzimtas nāks pastāvīgs mantinieks, ”Miera lielskungs”. (Jesajas 9:5, 6.)

Jehova izsaka mīlestības pilnus apliecinājumus

9. Kādiem apliecinājumiem būtu jāiedveš drosme Ahasam, kā arī kristiešiem mūsdienās?

⁹ Vai sīriešu un izraēliešu plāns izdosies? Nē, tas cietīs neveiksmi. Jehova paziņo: ”Tas tā neizdosies un nenotiks!” (Jesajas 7:7.) Ar Jesajas starpniecību Jehova ne tikai dara zināmu, ka Jeruzalemes aplenkums nedos gaidītos rezultātus, bet arī pasludina: ”Sešdesmit piecu gadu laikā Ēfraimu satrieks tā, ka šī cilts nebūs vairs tauta.” (Jesajas 7:8.) Jā, 65 gadu laikā Izraēls vairs nepastāvēs kā tauta. * Šim apliecinājumam, kurā minēts konkrēts notikumu laiks, būtu jāiedveš Ahasam drosme. Arī mūsdienās cilvēkus no Dieva tautas stiprina apziņa, ka Sātana pasaulei atlikušais laiks ir pavisam īss.

10. a) Kā patiesie kristieši var līdzināties Jehovam? b) Ko Jehova piedāvā Ahasam?

¹⁰ Iespējams, Ahasa sejā atspoguļojas neticība, jo Jehova ar Jesajas starpniecību saka: ”Ja jūs neticēsit, jūs nepastāvēsit!” Savā pacietībā Jehova ”no jauna.. runāja ar Ahasu”. (Jesajas 7:9, 10.) Cik brīnišķīgs piemērs! Arī mūsdienās, kaut gan daudzi nevēlas uzklausīt Valstības vēsti, mums  jārīkojas tāpat, kā rīkojās Jehova, un jārunā ar cilvēkiem ”no jauna” — jāapmeklē viņi atkal un atkal. Pēc tam Jehova saka Ahasam: ”Izlūdzies sev zīmi no tā Kunga, sava Dieva, prasi, lai tā parādītos, nākdama vai nu no elles dziļumiem, vai no debesu augstumiem!” (Jesajas 7:11.) Ahass drīkst izlūgties zīmi, un Jehova to parādīs kā garantiju, ka viņš aizsargās Dāvida namu.

11. Ko Jehova apliecina, saukdams sevi par Ahasa Dievu?

¹¹ Pievērsiet uzmanību, ka Jehova saka: ”Izlūdzies sev zīmi no.. sava Dieva.” Jehova patiešām ir laipns. Par Ahasu ir rakstīts, ka viņš jau tajā laikā pielūdz viltus dievus un dzīvo pēc briesmīgajiem pagānu tautu paradumiem. (2. Ķēniņu 16:3, 4.) Un tomēr, kaut arī Ahass tā rīkojas un kaut arī viņš ir izbijies, Jehova joprojām sauc sevi par Ahasa Dievu. No tā mēs mācāmies, ka Jehova pārsteidzīgi neatstumj nevienu cilvēku. Viņš ir gatavs palīdzēt tiem, kuri kļūdās un kuru ticība ir kļuvusi vāja. Vai šis Dieva mīlestības apliecinājums pamudinās Ahasu, tēlaini runājot, satvert Jehovas pastiepto roku?

Šaubas nomaina nepaklausība

12. a) Kas liecina par Ahasa augstprātību? b) Pie kā Ahass griežas pēc palīdzības, noraidījis Jehovas piedāvājumu?

¹² Ahasa atbilde liecina par viņa nepakļāvīgumu: ”Es neprasīšu un nekārdināšu to Kungu.” (Jesajas 7:12.) Ahass tā nesaka tāpēc, ka pakļautos likumam: ”Jums nebūs to Kungu, savu Dievu, kārdināt.” (5. Mozus 6:16.) Vairākus gadsimtus vēlāk to pašu likumu citēja Jēzus, kad viņu kārdināja Sātans. (Mateja 4:7.) Bet Ahasu Jehova aicina atgriezties pie patiesās pielūgsmes un piedāvā parādīt kādu zīmi viņa ticības stiprināšanai. Ahass tomēr uzskata par labāku meklēt aizsardzību kaut kur citur. Iespējams, tieši šajā laikā ķēniņš nosūta lielu naudas summu Asīrijai, meklēdams palīdzību cīņā pret ienaidniekiem, kas viņam uzbrūk  no ziemeļiem. (2. Ķēniņu 16:7, 8.) Tikmēr sīriešu—izraēliešu karaspēks izvietojas visapkārt Jeruzalemei, un aplenkums ir sācies.

13. Kādu pārmaiņu var ievērot 13. pantā, un par ko tā liecina?

¹³ Domājot par ķēniņa ticības trūkumu, Jesaja saka: ”Klausaities, jūs no Dāvida nama! Vai jums vēl nepietiek kaitināt un apgrūtināt cilvēkus, ka jūs apgrūtināt un kaitināt arī manu Dievu?” (Jesajas 7:13.) Jehovu kaitina un apgrūtina pastāvīga pretestība. Tāpat pievērsiet uzmanību, ka pravietis tagad lieto vārdus ”mans Dievs” un vairs nesauc Jehovu par Ahasa Dievu. Tā ir pārmaiņa, kas nevēstī neko labu. Noraidīdams Jehovas piedāvāto palīdzību un griezdamies pēc palīdzības pie Asīrijas, Ahass zaudē lielisku iespēju atjaunot labas attiecības ar Dievu. Ņemsim vērā šo gadījumu un nekad neupurēsim attiecības ar Dievu, atkāpjoties no saviem uz Rakstiem balstītajiem uzskatiem, lai gūtu kādu īslaicīgu labumu!

Imanuēla zīme

14. Kā Jehova parāda, ka viņš ir uzticīgs ar Dāvidu slēgtajai derībai?

¹⁴ Jehova paliek uzticīgs ar Dāvidu slēgtajai derībai. Viņš ir apsolījis zīmi — tātad zīme būs! Jesaja turpina: ”Tas Visuvarenais Kungs pats jums dos zīmi: Redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls. No biezpiena un medus viņš pārtiks, kamēr viņš pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt. Un pirms tas zēns pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt, zeme, no kuŗas abiem ķēniņiem tev tagad bailes, būs gan tukša un kaila padarīta.” (Jesajas 7:14—16.)

15. Uz kādiem diviem jautājumiem atbild pravietojums par Imanuēlu?

¹⁵ Tā ir laba vēsts ikvienam, kas bīstas no tā, ka iebrucēji darīs galu Dāvida dzimtai piederīgo ķēniņu valdīšanai.  Vārds ”Imanuēls” nozīmē ’Dievs ar mums’. Dievs ir ar Jūdeju, un viņš nepieļaus, ka viņa derība ar Dāvidu tiek atcelta. Turklāt Ahasam un viņa tautai tiek pavēstīts ne vien tas, ko Jehova darīs, bet arī tas, kad viņš to darīs. Iekams Imanuēls būs pietiekami vecs, lai prastu atšķirt labu no ļauna, ienaidnieku tautas tiks iznīcinātas. Un tā arī notiek.

16. Kāds ir iespējamais iemesls, kāpēc Jehova nav devis skaidru informāciju par to, kas bija Imanuēls Ahasa laikā?

¹⁶ Bībelē nav teikts, kā bērns ir Imanuēls. Bet, tā kā Imanuēlam ir jābūt par zīmi un Jesaja vēlāk norāda, ka viņš un viņa bērni ir doti ”par zīmi”, Imanuēls, iespējams, ir šī pravieša dēls. (Jesajas 8:18.) Varbūt Jehova nav devis skaidru informāciju par to, kas bija Imanuēls Ahasa laikā, lai vēlāko paaudžu uzmanība netiktu novērsta no Lielākā Imanuēla. Kurš tas ir?

17. a) Kas ir Lielākais Imanuēls, un ko nozīmēja viņa piedzimšana? b) Kāpēc Dieva tautai mūsdienās ir pamats saukt: ”Dievs ir ar mums!”?

¹⁷ Bez Jesajas grāmatas vārds ”Imanuēls” ir sastopams vēl tikai vienā Bībeles vietā — Mateja evaņģēlija 1. nodaļas 23. pantā. Jehovas iedvesmots, Matejs attiecināja pravietojumu par Imanuēla dzimšanu uz Jēzus — Dāvida troņa pilntiesīgā Mantinieka — dzimšanu. (Mateja 1:18—23.) Pirmā Imanuēla piedzimšana bija zīme, ka Dievs nav novērsies no Dāvida nama, savukārt Jēzus, Lielākā Imanuēla, piedzimšana bija zīme, ka Dievs nav novērsies no cilvēces un nav lauzis ar Dāvida namu slēgto Valstības derību. (Lūkas 1:31—33.) Tā kā Jehovas galvenais pārstāvis bija starp cilvēkiem, Matejs pamatoti varēja teikt: ”Dievs ar mums.” Patlaban Jēzus ir Ķēniņš debesīs un atbalsta savu draudzi, kas ir uz zemes. (Mateja 28:20.) Var droši apgalvot, ka Dieva tautai ir papildu iemesls drosmīgi saukt: ”Dievs ir ar mums!”

 Citas neuzticības sekas

18. a) Kāpēc Jesajas nākamie vārdi vieš klausītājos bailes? b) Kāds notikumu pavērsiens gaidāms drīzumā?

¹⁸ Jesajas pēdējie vārdi ir mierinoši, taču viņa nākamais paziņojums vieš klausītājos bailes: ”Tas Kungs sūtīs arī pār tevi un tavu tautu un pār visu tava tēva namu dienas, kādas nav bijušas kopš tā laika, kad Ēfraims atšķīrās no Jūdas, proti: Asirijas ķēniņu!” (Jesajas 7:17.) Tuvojas nelaime, un tās vaininieks būs Asīrijas valdnieks. Perspektīva nonākt atkarībā no asīriešiem, kas ir pazīstami ar savu nežēlību, Ahasam un viņa padotajiem droši vien liek pavadīt daudzas bezmiega naktis. Ahass ir spriedis, ka, nodibinot draudzīgas attiecības ar asīriešiem, viņš paglābsies no izraēliešiem un sīriešiem. Asīrijas valdnieks patiešām atsauksies uz Ahasa lūgumu un uzbruks Izraēlai un Sīrijai. (2. Ķēniņu 16:9.) Domājams, tieši tādēļ Peka un Recīns būs spiesti pārtraukt Jeruzalemes aplenkumu, un līdz ar to būs kļuvis skaidrs, ka sīriešu un izraēliešu savienība nav spējusi ieņemt Jeruzalemi. (Jesajas 7:1.) Bet tagad Jesaja paziņo saviem pārsteigtajiem klausītājiem, ka Asīrija, uz kuras palīdzību viņi cer, kļūs par viņu apspiedēju! (Salīdzināt Salamana Pamācības 29:25.)

19. Kādu brīdinājumu mūsdienu kristiešiem satur stāstījums par šiem dramatiskajiem vēsturiskajiem notikumiem?

¹⁹ Stāstījums par šiem reālajiem vēsturiskajiem notikumiem satur brīdinājumu mūsdienu kristiešiem. Kad esam nonākuši kādā sarežģītā situācijā, mēs varam izjust kārdinājumu atkāpties no kristīgajiem principiem un tādā veidā noraidīt Jehovas piedāvāto aizsardzību. Taču šāda rīcība ir tuvredzīga, pat pašnāvnieciska, kā tas labi redzams no Jesajas tālākajiem vārdiem. Pravietis apraksta, kas pēc asīriešu iebrukuma notiks ar zemi un tās iedzīvotājiem.

20. Kas ir ”mušas” un ”bites”, un ko tās darīs?

²⁰ Jesaja iedala savus paziņojumus četrās daļās, un katrā  no tām ir paredzēts, kas notiks ”tanī dienā” — tas ir, dienā, kad Asīrija uzbruks Jūdejai. ”Tanī dienā tas Kungs atvedīs tās dzēlējas mušas, kas ir Ēģiptē pie Nīlas upes ietekas, un bites, kas ir Asirijā, un tās nāks un apmetīsies ielejās, klinšu plaisās, visos ērkšķu krūmos un visur ganībās.” (Jesajas 7:18, 19.) Ēģiptes un Asīrijas karaspēks līdzinās mušu mākoņiem un bišu spietiem, un to uzmanība tiks pievērsta Apsolītajai zemei. Tas nebūs īslaicīgs iebrukums. ”Mušas” un ”bites” apmetīsies zemē uz dzīvi, piepildot visus kaktus un nostūrus.

21. Kādā ziņā Asīrijas valdnieks līdzināsies nazim?

²¹ Jesaja turpina: ”Tanī dienā tas Visuvarenais Kungs nodzīs ar [”derētu”, LB-26] nazi, kas viņpus upes, un proti, ar Asirijas ķēniņu, (jums) galvas matus un kājas spalvas un noskūs arī bārdu.” (Jesajas 7:20.) Šeit minēta tikai Asīrija, no kuras draud galvenās briesmas. Ahass nolīgst Asīrijas valdnieku, lai tas ”noskūtu” Sīriju un Izraēlu, taču šis ”derētais nazis” no Eifratas apgabala vērsīsies pret Jūdejas ”galvu”, noskujot no tās visus matus un pat bārdu.

22. Ar kādu piemēru palīdzību Jesaja paskaidro, kādas būs nenovēršamā asīriešu iebrukuma sekas?

²² Kāds būs šo notikumu iznākums? ”Tanī dienā cilvēks turēs vienu gotiņu un divi aitas. Tās dos tikdaudz piena, ka viņš ēdīs biezpienu. Jo ikviens pārtiks no biezpiena un medus, kas būs palicis dzīvs šai zemē.” (Jesajas 7:21, 22.) Kad asīrieši būs ”noskuvuši” zemi, tajā būs palicis tik maz cilvēku, ka tiem vajadzēs tikai nedaudz mājlopu, lai sagādātu sev ēdamo. Cilvēki pārtiks no ”biezpiena un medus”, jo nekā cita nebūs — ne vīna, ne maizes, ne citu pamatproduktu. Uzsvērdams, cik liels būs posts, Jesaja trīs reizes paziņo, ka tur, kur agrāk bija vērtīga, auglīga zeme, augs tikai ērkšķi un čūkšļi. Ja kāds uzdrošināsies staigāt lauku apvidos, viņam būs jābruņojas ar ”bultām un stopiem”, lai  aizsargātos no savvaļas dzīvniekiem, kas slēpsies biezokņos. Apstrādātie lauki kļūs par vietām, ko mīdīs vērši un aitas. (Jesajas 7:23—25.) Šis pravietojums sāk piepildīties jau Ahasa laikā. (2. Laiku 28:20.)

Precīzi paredzējumi

23. a) Kas Jesajam tiek pavēlēts? b) Kā tiek apliecināta pirmā zīme — uzraksts uz plāksnes?

²³ Tad Jesaja atkal pievēršas pašreizējai situācijai. Jeruzaleme joprojām ir sīriešu un izraēliešu apvienoto spēku ielenkumā, un Jesaja stāsta: ”Tas Kungs man pavēlēja: ”Ņem  lielu galdiņu un raksti uz tā ar cilvēka rakstu: Maher šalal haš bas. (Tas ir: Ātrās laupīšanas drīza ieguvuma plāksne.) Un ņem uzticamus un man zināmus lieciniekus, priesteri Ūriju un Zahariju, Jeberehijas dēlu!”” (Jesajas 8:1, 2.) Latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevuma revidētajā tekstā ”Maher šalal haš bas” nozīme skaidrota šādi: ”Laupīšana steidzas, guvums nāk ātri.” Jesaja lūdz divus ļaužu cienītus vīriešus būt par lieciniekiem tam, ka viņš uzraksta šos vārdus uz lielas plāksnes, lai vēlāk tie varētu apliecināt dokumenta autentiskumu. Turklāt šo zīmi apliecinās vēl viena zīme.

24. Kā Maher šalal haš bas zīmei būtu jāietekmē Jūdejas iedzīvotāji?

²⁴ Jesaja raksta: ”Pēc tam es aizgāju pie pravietes un tuvojos tai; kad tā bija tapusi grūta un dzemdēja dēlu, tas Kungs man sacīja: ”Dod viņam vārdu: Maher šalal haš bas!” (Tas nozīmē: Ātrās laupīšanas drīzais ieguvums.) Jo iekāms vēl zēns mācēs saukt: Mans tēvs, — mana māte, Damaskas mantu un Samarijas laupījumu aiznesīs projām Asirijas ķēniņam.” (Jesajas 8:3, 4.) Gan lielā plāksne, gan jaundzimušais zēns būs par zīmi, ka Asīrija drīz izlaupīs Jūdejas apspiedējas — Sīriju un Izraēlu. Cik drīz tas notiks? Tas būs jau tad, kad zēns vēl nepratīs izrunāt vārdus, ko bērni parasti iemācās pašus pirmos: ”tēvs” un ”māte”. Tik konkrētam paredzējumam būtu jāvairo cilvēku paļāvība uz Jehovu. Bet tāpat ir iespējams, ka daļa cilvēku šī paredzējuma dēļ izsmej Jesaju un viņa dēlus. Lai kā arī būtu, Jesajas pravietiskie vārdi piepildās. (2. Ķēniņu 17:1—6.)

25. Kādas paralēles pastāv starp laiku, kad dzīvoja Jesaja, un mūsdienām?

²⁵ Kristieši var kaut ko mācīties no brīdinājumiem, ko atkārtoti izteica Jesaja. Apustulis Pāvils paskaidroja, ka šajos vēsturiskajos notikumos Jesaja attēloja Jēzu Kristu, bet Jesajas dēli — svaidītos Jēzus mācekļus. (Ebrejiem 2:10—13.)  Jēzus, izmantojot savus svaidītos sekotājus, kas ir uz zemes, atgādina patiesajiem kristiešiem, ka šajos grūtajos laikos ir nepieciešams ”palikt nomodā”. (Lūkas 21:34—36.) Pretinieki, kas nenožēlo savu rīcību, tiek brīdināti, ka viņus gaida iznīcināšana, kaut arī šādi brīdinājumi bieži tiek uzklausīti ar izsmieklu. (2. Pētera 3:3, 4.) Ar laikposmiem saistīto pravietojumu piepildīšanās Jesajas laikā ir garantija, ka arī tas, ko Dievs ir paredzējis veikt mūsu laikos, ”nāktin nāks un nekur nepaliks”. (Habakuka 2:3.)

Posts, ko nodara ”ūdeņi”

26., 27. a) Kādus notikumus Jesaja paredz? b) Ko Jesajas teiktie vārdi nozīmē Jehovas kalpiem mūsdienās?

²⁶ Jesaja turpina izteikt brīdinājumus: ”Par sodu tādēļ, ka šī tauta neieredz Siloas lēnos ūdeņus un draudzējas ar Recīnu un Remaljas dēlu, tad tas Visuvarenais Kungs liks pārvelties pāri par viņiem varenās un plašās Eifratas upes ūdeņiem, tas ir Asirijas ķēniņam ar visu viņa kaŗaspēku. Un tas kā milzu upe izplūdīs pa visām tās pietekām, izkāps ārā no visiem saviem krastiem, ielauzīsies Jūdā, pāršļāksies pāri tai un pārplūdinās to visu, tā ka ūdens sniegsies iedzīvotājiem līdz kaklam, un ar saviem izplēstiem spārniem piepildīs visu tavu zemi, Imanuēl, cik tālu tā vien sniedzas!” (Jesajas 8:5—8.)

²⁷ ”Šī tauta” — ziemeļu valsts Izraēlas tauta — negrib pildīt derību, ko Jehova ir slēdzis ar Dāvidu. (2. Ķēniņu 17:16—18.) Cilvēkiem šī derība šķiet tikpat nespēcīga kā Siloas — Jeruzalemes ūdensapgādes sistēmas daļas — lēni plūstošie ūdeņi. Viņi tīksminās par to, ka ir uzsākuši karu pret Jūdeju. Bet šī nicīgā nostāja nepaliks nesodīta. Jehova ļaus asīriešiem ”pārplūdināt” jeb pārstaigāt Sīriju un Izraēlu, gluži tāpat kā mūsdienās viņš drīzumā atļaus pasaules politiskajiem spēkiem pārplūdināt viltus reliģijas īpašumus. (Atklāsmes 17:16; salīdzināt Daniēla 9:26.) Pēc tam,  paziņo Jesaja, plūdu ”ūdeņi” ”ielauzīsies Jūdā” un sniegsies ”iedzīvotājiem līdz kaklam”, tas ir, līdz Jeruzalemei, no kurienes valda Jūdejas galva (ķēniņš). * Drīzumā politiskie spēki, kas izpildīs sodu viltus reliģijai, dosies līdzīgā uzbrukumā Jehovas kalpiem un ieslēgs tos no visām pusēm, it kā ”līdz kaklam”. (Ecēhiēla 38:2, 10—16.) Ar ko šis uzbrukums beigsies? To palīdz saprast notikumi Jesajas laikā. Vai asīriešiem izdodas tikt pāri pilsētas mūriem un uzveikt Dieva tautu? Nē, neizdodas, jo ar šo tautu ir Dievs.

Nebīstieties — ”ar mums ir Dievs”!

28. Ko Jehova apliecina Jūdejas iedzīvotājiem, kaut arī ienaidnieki, nežēlodami pūles, cīnās pret viņiem?

²⁸ Jesaja brīdina: ”Esiet sašutušas, tautas [tās, kuras pretojas tautai, ar ko Dievs ir slēdzis derību], un tomēr trīciet izmisumā! Uzklausait, tālie zemes gali! Taisieties vien cīņai un tomēr krītiet izmisumā! Taisieties joprojām cīņai un tomēr krītiet izmisumā! [”Trakojiet, tautas, un topat satriektas! ņemiet vērā, visi pasaules gali! jožaties un topat satriekti, jožaties un topat satriekti!”, LB-26.] Izdomājiet plānu, taču esiet pārliecībā: Viss tas tomēr nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet apziņā: Tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs!” (Jesajas 8:9, 10.) Šie vārdi piepildās vairākus gadus vēlāk, valdot Ahasa dievbijīgajam dēlam Hiskijam. Kad asīrieši apdraud Jeruzalemi, Jehovas eņģelis nogalina 185 000 no tiem. Nav nekādu šaubu, ka Dievs ir ar savu tautu un ar valdniekiem no Dāvida dzimtas. (Jesajas 37:33—37.) Kaut kas līdzīgs drīzumā notiks Harmagedona kaujā: Jehova sūtīs Lielāko Imanuēlu, lai tas ne tikai satriektu Jehovas ienaidniekus, bet arī glābtu visus, kas uz viņu paļaujas. (Psalms 2:2, 9, 12.)

29. a) Kā ebreji Ahasa laikā atšķiras no ebrejiem, kas dzīvo Hiskijas laikā? b) Kāpēc Jehovas kalpi mūsdienās neiesaistās reliģiskās un politiskās savienībās?

 ²⁹ Atšķirībā no ebrejiem, kas dzīvo Hiskijas laikā, Ahasa laikabiedri netic, ka Jehova viņus aizsargās. Viņi vairāk paļaujas uz savienību jeb ”sazvērestību” ar asīriešiem, domādami, ka tā viņi nodrošināsies pret sīriešu—izraēliešu savienības uzbrukumu. Bet Jehovas ”roka” pamudina Jesaju nosodīt ”šās tautas ceļus”, tas ir, tautā izplatīto viedokli. Viņš brīdina: ”Nebīstieties no tā, no kā šī tauta bīstas, un neturiet to par kaut ko šausmīgu. Nē, bet turiet gan par svētu to Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas!” (Jesajas 8:11—13.) Ņemot to vērā, Jehovas kalpi mūsdienās sargās iesaistīties reliģiskās un politiskās savienībās vai paļauties uz tām. Jehovas kalpi ir pilnīgi pārliecināti, ka Dievs spēj viņus aizstāvēt. Tā kā Jehova ir ar mums, mēs varam pamatoti jautāt: ”Ko cilvēki man darīs?” (Psalms 118:6.)

30. Kas sagaida cilvēkus, kuri nepaļaujas uz Jehovu?

³⁰ Jesaja uzsver savu domu, piebilzdams, ka Jehova būs ”svētums”, kur patversies tie, kas uz viņu paļaujas. Turpretī tie, kas no viņa atkāpjas, ”paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti” — šie izteiksmīgie vārdi neatstāj ne mazāko šaubu par to, kas sagaida cilvēkus, kuri nepaļaujas uz Jehovu. (Jesajas 8:14, 15.) Arī tie, kas pirmajā gadsimtā atraidīja Jēzu, paklupa un krita. (Lūkas 20:17, 18.) Līdzīgs liktenis gaida tos, kas nepakļaujas tronī celtajam debesu Ķēniņam — Jēzum. (Psalms 2:5—9.)

31. Kā patiesie kristieši mūsdienās var sekot Jesajas priekšzīmei un to cilvēku priekšzīmei, kuri uzklausa viņa mācību?

³¹ Ne visi cilvēki, kas dzīvo Jesajas laikā, klūp. Jesaja saka: ”Es ieslēgšu tā Kunga liecības un aizzīmogošu Viņa norādījumus savos mācekļos! Es cerēšu uz to Kungu, kas paslēpis savu vaigu Jēkaba namam, un paļaušos uz Viņu!” (Jesajas  8:16, 17.) Jesaja un tie, kas ņem vērā viņa mācību, neatkāpjas no Dieva bauslības. Viņi joprojām paļaujas uz Jehovu, kaut arī viņu nepakļāvīgie tautieši atsakās to darīt un Jehova tāpēc paslēpj no šiem dumpiniekiem savu vaigu. Sekosim to cilvēku priekšzīmei, kuri paļaujas uz Jehovu, un ar tikpat lielu apņēmību turēsimies pie tīrās pielūgsmes! (Daniēla 12:4, 9; Mateja 24:45; salīdzināt Ebrejiem 6:11, 12.)

”Zīme un brīnums”

32. a) Kas mūsdienās ir ”par zīmi un brīnumu”? b) Kāpēc kristiešiem jāizceļas uz pasaules fona?

³² Tad Jesaja paziņo: ”Redzi, še esmu es un tie bērni, ko tas Kungs man devis par zīmi un brīnumu Israēlā no tā Kunga Cebaota, kas mājo Ciānas kalnā.” (Jesajas 8:18.) Jesaja, Šear-Jašubs un Maher šalal haš bas ir ”zīmes”, kas liecina par to, ka Jehova izpildīs savus nodomus Jūdejā. Mūsdienās ir tāpat, jo Jēzus un viņa svaidītie brāļi arī ir kā zīmes. (Ebrejiem 2:11—13.) Darbā viņiem ir pievienojies ”liels pulks” ”citu avju”. (Atklāsmes 7:9, 14; Jāņa 10:16.) Protams, zīmei ir jēga vienīgi tad, ja tā izceļas uz sava fona. Tāpēc kristiešus pamatoti var saukt par ”zīmēm” tikai tad, ja viņi izceļas, būdami atšķirīgi no pasaules, pilnībā paļaudamies uz Jehovu un drosmīgi sludinādami par viņa nodomiem.

33. a) Ko patiesie kristieši ir apņēmušies darīt? b) Kāpēc patiesie kristieši pastāvēs?

³³ Mums visiem jāievēro Dieva normas, nevis jādzīvo tā, kā pieņemts pasaulē. Arī turpmāk nebaidīsimies izcelties, būsim kā zīmes un pildīsim uzdevumu, kas tika dots Lielākajam Jesajam, Jēzum Kristum: ”Pasludināt.. žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu.” (Jesajas 61:1, 2; Lūkas 4:17—21.) Kad pāri zemei kā plūdi brāzīsies ”asīrieši”, patiesie kristieši netiks aizskaloti projām, pat ja ūdens sniegtos viņiem līdz kaklam. Mēs pastāvēsim, jo ”ar mums ir Dievs”.

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēls 103. lpp.]

Kad Jesaja pasludināja Jehovas vēsti Ahasam, viņam līdzi bija Šear-Jašubs

[Attēls 111. lpp.]

Kāpēc Jesaja uz lielas plāksnes uzrakstīja vārdus ”Maher šalal haš bas”?