Paļaujieties uz Jehovas vadību un aizsardzību
Sešpadsmitā nodaļa
Paļaujieties uz Jehovas vadību un aizsardzību
1., 2. Kādas briesmas Dieva tautai draud astotajā gadsimtā p.m.ē., un pie kā daudzi grib griezties pēc palīdzības?
KĀ PARĀDĪTS šīs grāmatas iepriekšējās nodaļās, astotajā gadsimtā p.m.ē. Dieva tautai draud nopietnas briesmas. Asinskārie asīrieši izlaupa vienu zemi pēc otras, un viņu uzbrukums dienvidu valstij Jūdejai ir tikai laika jautājums. Pie kā Jūdejas iedzīvotāji griezīsies, meklējot aizsardzību? Starp viņiem un Jehovu ir noslēgta derība, tāpēc viņiem būtu jāpaļaujas uz Jehovas palīdzību. (2. Mozus 19:5, 6.) Tieši tā kādreiz rīkojās ķēniņš Dāvids, kas atzina: ”Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs.” (2. Samuēla 22:2.) Taču astotajā gadsimtā p.m.ē. daudzi acīmredzot nepaļaujas uz Jehovu un neuzskata viņu par savu pili. Šie cilvēki vairāk uzticas Ēģiptei un Etiopijai, cerēdami, ka šīs divas valstis viņus pasargās no draudošā asīriešu iebrukuma. Bet viņi maldās.
2 Ar sava pravieša Jesajas starpniecību Jehova brīdina, ka griešanās pēc palīdzības pie Ēģiptes vai Etiopijas nesīs nelaimi. Dieva iedvesmotie pravieša vārdi satur noderīgu pamācību viņa laikabiedriem, un arī mēs no tiem varam iemācīties kaut ko vērtīgu, proti, cik svarīgi ir paļauties uz Jehovu.
Asinskāra zeme
3. Pastāstiet, cik lielu nozīmi asīrieši piešķīra militāram spēkam!
3 Asīrieši bija pazīstami ar savu militāro varenību. Grāmatā Ancient Cities (Senās pilsētas) teikts: ”Viņi pielūdza spēku un griezās lūgšanās tikai pie milzīgiem, no akmens taisītiem elku tēliem, lauvām un buļļiem, kuru smagnējie locekļi, ērgļa spārni un cilvēku galvas simbolizēja spēku, drosmi un uzvaru. Karošana bija šīs tautas pamatnodarbošanās, un priesteri pastāvīgi kurināja karu.” Pravietis Nahums Bībelē pilnīgi pamatoti ir nosaucis Nīnivi, Asīrijas galvaspilsētu, par ”asinskāru pilsētu”. (Nahuma 3:1.)
4. Kāpēc asīrieši iedvesa šausmas citām tautām?
4 Asīrieši bija ārkārtīgi cietsirdīgi karotāji. Senos ciļņos attēlots, kā asīrieši ved gūstekņus, kam caur nāsīm vai lūpām izāķēti kāši. Dažreiz viņi ar šķēpiem izdūra gūstekņiem acis. Kādā uzrakstā stāstīts par uzbrukumu, kura laikā asīriešu karavīri sacirta savus gūstekņus gabalos un sakrāva ārpus pilsētas divas kaudzes: vienu no galvām, bet otru — no rokām un kājām. Uzvarēto pretinieku bērnus viņi sadedzināja ugunī. Bailes, ko citiem iedvesa šāda nežēlība, asīriešiem bija noderīgas militārā ziņā, jo atturēja no pretošanās tos, kas gadījās viņu karaspēka ceļā.
Karš pret Ašdodu
5. Kāds varens valdnieks Jesajas laikā valdīja Asīrijā, un kā kļuva skaidrs, ka Bībeles stāstījums par viņu ir patiess?
5 Jesajas dzīves laikā Asīrija sasniedza vēl nepieredzētu varenību, kad tajā valdīja Sargons *. Kritiķi ilgus gadus apšaubīja to, ka šis valdnieks vispār ir dzīvojis, jo laicīgos avotos uz viņu nebija atrodamas nekādas norādes. Taču vēlāk arheologi atraka Sargona pils drupas un kļuva skaidrs, ka Bībeles stāstījums ir patiess.
6., 7. a) Kāpēc Sargons liek uzbrukt Ašdodai? b) Kā Ašdodas krišana ietekmē Filistijas kaimiņzemes?
6 Jesaja īsi apraksta vienu no Sargona karagājieniem: ”Asirijas ķēniņš Sargons sūtīja Tartanu * uz Ašdodu, ko viņš aplenca un ieņēma.” (Jesajas 20:1.) Kāpēc Sargons liek uzbrukt filistiešu pilsētai Ašdodai? Viens iemesls ir tas, ka Filistija ir Ēģiptes sabiedrotā un Ašdoda, Dagona tempļa mājvieta, atrodas pie ceļa, kas gar piekrasti nāk no Ēģiptes un ved cauri Palestīnai. Tātad pilsēta atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, un tās ieņemšanu var uzskatīt par pirmo soli ceļā uz Ēģiptes iekarošanu. Turklāt asīriešu hronikās minēts, ka Ašdodas valdnieks Azuri plānoja pret Asīriju vērstu sazvērestību. Tāpēc Sargons gāž šo dumpīgo valdnieku un ceļ tronī viņa jaunāko brāli Ahimiti. Tomēr ar to viss nebeidzas. Sākas jauna sacelšanās, un šoreiz Sargons rīkojas stingrāk. Viņš pavēl uzbrukt Ašdodai, kas tiek aplenkta un ieņemta. Jesajas grāmatas 20. nodaļas 1. pantā acīmredzot runāts par šo notikumu.
7 Ašdodas krišana nevēstī neko labu tās kaimiņzemēm, īpaši Jūdejai. Jehova zina, ka viņa tauta sliecas paļauties uz ”miesas elkoni”, piemēram, uz Ēģipti un Etiopiju, kas atrodas dienvidos. Tāpēc viņš uzdod Jesajam veikt noteiktas darbības, ar kurām tiks pausts nopietns brīdinājums. (2. Laiku 32:7, 8.)
”Bez virsdrēbēm un basām kājām”
8. Kādu pravietisku darbību Dieva uzdevumā veic Jesaja?
8 Jehova saka Jesajam: ”Ej, novelc maisu no saviem gurniem un kurpes no savām kājām!” Jesaja paklausa Jehovas pavēlei. ”Viņš paklausīja un staigāja bez virsdrēbēm un basām kājām.” (Jesajas 20:2.) Maiss ir rupja auduma apģērbs, ko bieži valkā pravieši, un dažreiz viņi to dara, kad jāpaziņo brīdinoša vēsts. Šādas drēbes cilvēki mēdz apvilkt arī grūtos laikos vai tad, ja ir uzzinājuši bēdu vēsti. (2. Ķēniņu 19:2; Psalms 35:13, LB-26; Daniēla 9:3, LB-26.) Ko nozīmē tas, ka Jesaja staigā apkārt ”bez virsdrēbēm” vai ”pliks” (LB-26)? Šādi tulkotais senebreju valodas vārds var attiekties uz daļēji vai trūcīgi ģērbtu cilvēku. (1. Samuēla 19:24, NW; zemsvītras piezīme.) Tātad Jesaja, novilcis virsdrēbes, droši vien paturēja mugurā īso tuniku, kas parasti tika valkāta tieši uz ķermeņa. Asīriešu skulptūrās vīriešu kārtas gūstekņi bieži ir attēloti šādā izskatā.
9. Kāda ir Jesajas rīcības pravietiskā nozīme?
9 Jesajas neparastās rīcības nozīme nepaliek apslēpta: ”Tas Kungs sacīja: ”Tā, kā mans kalps Jesaja staigāja trīs gadus bez virsdrēbēm un basām kājām Ēģiptei un Aitiopijai par zīmi un brīdinājumu, tā Asirijas ķēniņš aizvedīs sagūstītos ēģiptiešus un cietumam lemtos aitiopiešus jaunus un vecus, bez virsdrēbēm un basām kājām, ar atsegtu sēžamo vietu, par apsmieklu Ēģiptei.”” (Jesajas 20:3, 4.) Ēģiptieši un etiopieši drīz tiks aizvesti gūstā. Žēlots netiks neviens. Pat ”jauniem un veciem” — tas ir, bērniem un padzīvojušiem cilvēkiem — atņems visu, kas viņiem pieder, un aizvedīs viņus trimdā. Attēlojot šādu drūmu ainu, Jehova brīdina Jūdejas iedzīvotājus, ka ir velti paļauties uz Ēģipti un Etiopiju. Šo valstu sakāve tām sagādās ”apsmieklu” — pilnīgu pazemojumu.
Cerība sabrūk, lepnums pieviļ
10., 11. a) Kāda būs Jūdejas iedzīvotāju reakcija, kad viņi sapratīs, ka Ēģipte un Etiopija nespēj stāties pretī Asīrijai? b) Kas varētu būt par iemeslu tam, ka Jūdejas iedzīvotāji paļaujas uz Ēģipti un Etiopiju?
10 Pēc tam Jehova pravietiski runā par to, kāda būs viņa tautas reakcija, kad būs kļuvis skaidrs, ka Ēģipte un Etiopija, uz kuru palīdzību ļaudis cerēja, nav spējušas stāties pretī asīriešiem. ”Ļaudis Jūdā uztrauksies un būs stipri apmulsuši aitiopiešu dēļ, uz kuŗiem tie lika savas cerības, un ēģiptiešu dēļ, ar kuŗiem tie lepojās. Tad šīs jūrmalas ļaudis sacīs tanī dienā: ”Redzi, tāda ir mūsu cerība, uz ko mēs paļāvāmies, lai rastu palīgu pret Asirijas ķēniņu! Kā mēs lai glābjamies?”” (Jesajas 20:5, 6.)
11 Salīdzinājumā ar Ēģipti un Etiopiju Jūdeja šķiet kā šaura jūrmalas strēle. Varbūt daļa ”šīs jūrmalas” iedzīvotāju lepojas ar Ēģiptes skaistumu — tās iespaidīgajām piramīdām, milzīgajiem tempļiem un plašajām savrupmājām, ko ieskauj košumdārzi, augļu dārzi un dīķi. Ēģiptes krāšņās celtnes rada stabilitātes un pastāvīguma iespaidu. Šī zeme taču nevar tikt izpostīta! Droši vien ebrejus ietekmē arī Etiopijas loka šāvēji, kara rati un jātnieki.
12. Uz ko Jūdejai būtu jāpaļaujas?
12 Ņemot vērā Jesajas brīdinošo rīcību un Jehovas pravietiskos vārdus, ikvienam cilvēkam, kas pieder pie Dieva tautas, bet vairāk paļaujas uz Ēģipti un Etiopiju, ir nopietni jāpadomā. Daudz labāk ir paļauties uz Jehovu, nevis uz cilvēkiem. (Psalms 25:2; 40:5.) Notikumi ievirzās tā, ka milzīgu postu Jūdejai nodara Asīrijas valdnieks, un vēlāk babilonieši sagrauj tās templi un galvaspilsētu. Tomēr pāri paliek ”desmitā tiesa”, ”svēta sēkla”, kas ir kā liela koka celms. (Jesajas 6:13.) Pienāks laiks, kad Jesajas pravietojums ļoti stiprinās šīs mazās cilvēku grupiņas ticību — to cilvēku ticību, kuri joprojām paļaujas uz Jehovu.
Paļaujieties uz Jehovu
13. Kādas negatīvas parādības mūsdienās ietekmē gan ticīgus, gan neticīgus cilvēkus?
13 Jesajas grāmatā lasāmais brīdinājums, ka ir veltīgi paļauties uz Ēģipti un Etiopiju, nav tikai sen pagājusi vēsture. Tam ir praktiska nozīme mūsdienās. Mēs dzīvojam ”grūtos laikos”. (2. Timotejam 3:1.) Finansu krīzes, plaši izplatītā nabadzība, politiskā nestabilitāte, pilsoņu nemieri un vietēja vai lielāka mēroga kari postoši ietekmē ne tikai tos, kas nicīgi noraida Dieva varu, bet arī tos, kas pielūdz Jehovu. Tāpēc visiem cilvēkiem ir jāatbild uz jautājumu: pie kā es griezīšos pēc palīdzības?
14. Kāpēc mums jāpaļaujas tikai uz Jehovu?
14 Daudziem liekas iespaidīgi tas, ko dara mūsdienu pasaules finansu līderi, politiķi un zinātnieki, kuri runā par to, ka problēmas var atrisināt, liekot lietā cilvēku izdomas spēju un tehnoloģiju. Taču Bībelē skaidri teikts: ”Labāk ir paļauties uz to Kungu nekā cerēt uz lieliem kungiem!” (Psalms 118:9.) Visi cilvēku plāni, kas paredzēti miera un drošības nodibināšanai, cietīs neveiksmi tā iemesla dēļ, uz ko skaidri norādīja pravietis Jeremija: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.)
15. Ar ko ir saistīta nelaimju māktās cilvēces vienīgā cerība?
15 Tāpēc Dieva kalpi nedrīkst pieļaut, ka viņus pārmērīgi ietekmētu šīs pasaules šķietamais spēks vai gudrība. (Psalms 33:10; 1. Korintiešiem 3:19, 20.) Dažādu nelaimju māktā cilvēce var cerēt vienīgi uz Radītāju — Jehovu. Tie, kas paļaujas uz viņu, tiks izglābti. Apustulis Jānis, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.)
[Zemsvītras piezīmes]
^ 5. rk. Vēsturnieki šo valdnieku sauc par Sargonu II. Par Sargonu I tiek dēvēts kāds cits valdnieks, kas vēl senākos laikos valdīja nevis Asīrijā, bet Babilonijā.
^ 6. rk. ”Tartans” ir nevis personvārds, bet tituls, kas tika piešķirts Asīrijas karaspēka virspavēlniekam, kurš laikam bija otrs varenākais cilvēks visā valstī.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 209. lpp.]
Daļai gūstekņu asīrieši mēdza izdurt acis
[Attēli 213. lpp.]
Kādam varētu likties, ka cilvēku sasniegumi ir iespaidīgi, tomēr labāk ir paļauties uz Jehovu
