Pasaule nespēj palīdzēt
Divdesmit ceturtā nodaļa
Pasaule nespēj palīdzēt
1., 2. a) Kāpēc Jeruzalemes iedzīvotāji ir izbijušies? b) Kādi jautājumi rodas tāpēc, ka Jeruzaleme ir nokļuvusi tik nepatīkamā stāvoklī?
JERUZALEMES iedzīvotāji ir izbijušies, un viņu bailēm ir pamats. Asīrija, tālaika varenākā lielvalsts, ir uzbrukusi ”visām stipri nocietinātām Jūdas pilsētām, un.. tās iekaŗojusi”. Tagad asīriešu karaspēks grasās ieņemt Jūdejas galvaspilsētu. (2. Ķēniņu 18:13, 17.) Ko darīs ķēniņš Hiskija un pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji?
2 Citas viņa zemes pilsētas jau ir kritušas, un Hiskija zina, ka Jeruzaleme nespēs stāties pretī spēcīgajai asīriešu armijai. Turklāt asīrieši tiek uzskatīti par nepārspētiem nežēlībā un varmācībā. Šīs valsts karaspēks iedveš citiem tādas bailes, ka pretinieki reizēm metas bēgt vispār bez cīņas! Pie kā lai Jeruzalemes iedzīvotāji šajā kritiskajā situācijā griežas pēc palīdzības? Vai no Asīrijas karaspēka ir kāds glābiņš? Un kā Dieva tauta ir nonākusi šādā stāvoklī? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mums jāatgriežas pagātnē un jāpievērš uzmanība tam, kā Jehova agrākos laikos ir izturējies pret tautu, ar ko viņš ir slēdzis derību.
Atkrišana Izraēlā
3., 4. a) Kad izraēliešu tauta sadalījās divās valstīs, un kā tas notika? b) Kādi nepatīkami notikumi Jerobeāma vainas dēļ risinājās pēc desmit cilšu ziemeļu valsts izveidošanās?
3 No tā laika, kad izraēlieši atstāja Ēģipti, līdz Dāvida dēla Salamana nāvei — tas ir, mazliet vairāk nekā 500 gadus — 12 Izraēla ciltis bija vienotas. Pēc Salamana nāves desmit ziemeļu ciltis Jerobeāma vadībā sacēlās pret Dāvida namu, un kopš tā laika tauta bija sašķelta divās valstīs. Sadalīšanās notika 997. gadā p.m.ē.
4 Ziemeļu valsts Izraēlas pirmais ķēniņš bija Jerobeāms, un viņš pamudināja savus pavalstniekus uz atkrišanu, nomainīdams priesterus, kas bija Ārona pēcnācēji, ar patvaļīgi izraudzītiem priesteriem un Jehovas pielūgsmes vietā ieviesdams teļu pielūgsmes sistēmu. (1. Ķēniņu 12:25—33.) Jehovam tas bija pretīgi. (Jeremijas 32:30, 35.) Šī, kā arī citu iemeslu dēļ viņš ļāva Asīrijai pakļaut Izraēlu. (2. Ķēniņu 15:29.) Ķēniņš Hosea mēģināja atbrīvoties no asīriešu jūga, gatavodams sazvērestību kopā ar ēģiptiešiem, tomēr šis plāns neizdevās. (2. Ķēniņu 17:4.)
Izraēlieši izvēlas viltus patvērumu
5. Pie kā izraēlieši griežas pēc palīdzības?
5 Jehova vēlas, lai izraēlieši atgūtu skaidru prātu. * Tāpēc viņš sūta pravieti Jesaju ar šādu brīdinošu vēsti: ”Bēdas lai tiem, kas dodas uz Ēģipti pēc palīdzības un paļaujas uz kaŗa zirgiem! Tie liek savu cerību uz cīņas ratiem, tādēļ ka to tik daudz, un uz jātniekiem, tādēļ ka viņu pulks arī tik liels, bet neraugās uz Israēla Svēto un nemeklē to Kungu!” (Jesajas 31:1.) Cik bēdīgi! Izraēlieši vairāk paļaujas uz zirgiem un kara ratiem nekā uz dzīvo Dievu — Jehovu. Raugoties no miesīgā viedokļa, kā to dara izraēlieši, liekas, ka Ēģipte būs vērtīgs sabiedrotais cīņā pret asīriešu karaspēku, jo tai ir daudz spēcīgu zirgu. Taču drīz izraēlieši sapratīs, ka viņu politiskā savienība ar Ēģipti ir veltīga.
6. Kāpēc var teikt, ka izraēlieši, lūdzot palīdzību Ēģiptei, apliecina acīmredzamu ticības trūkumu Jehovam?
6 Pēc bauslības derības noteikumiem gan Izraēlas, gan Jūdejas iedzīvotāji ir veltīti Jehovam. (2. Mozus 24:3—8; 1. Laiku 16:15—17.) Lūdzot palīdzību Ēģiptei, izraēlieši parāda, ka viņiem trūkst ticības Jehovam un ka viņi nevērīgi izturas pret likumiem, kas pieder pie šīs svētās derības. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka starp derības nosacījumiem ir iekļauts Jehovas solījums aizsargāt savu tautu, ja tā viņam kalpos ar nedalītu padevību. (3. Mozus 26:3—8.) Jehova ir turējis doto vārdu un ne vienu reizi vien bijis ”patvērums bēdu laikā”. (Psalms 37:39; 2. Laiku 14:1, 8—11; 17:3—5, 10.) Turklāt, izmantojot Mozu, bauslības derības starpnieku, Jehova nākamajiem izraēliešu ķēniņiem ir devis norādījumu nepavairot sev zirgu skaitu. (5. Mozus 17:16.) Paklausot šai pavēlei, ķēniņi būtu varējuši apliecināt paļāvību uz to, ka viņus aizsargās ”Israēla Svētais”. Diemžēl izraēliešu valdniekiem nav šādas ticības.
7. Ko kristieši var mācīties no izraēliešu ticības trūkuma sekām?
7 Kristieši no tā visa var kaut ko mācīties. Izraēlieši cerēja uz to, kas bija saskatāms ar acīm, proti, uz palīdzību no Ēģiptes, aizmirstot, ka Jehova viņiem var palīdzēt daudz iespaidīgākā veidā. Mūsdienās var izveidoties līdzīga situācija: kristiešiem var rasties kārdinājums paļauties nevis uz Jehovu, bet uz vispārpieņemtajiem drošības avotiem — rēķiniem bankā, stāvokli sabiedrībā, sakariem. Protams, kristīgi ģimenes tēvi nopietni izturas pret pienākumu gādāt par savas ģimenes materiālajām vajadzībām. (1. Timotejam 5:8.) Tomēr viņi nebalsta visas cerības uz savu īpašumu un sargās no mantkārības. (Lūkas 12:13—21.) Vienīgā ”tversme bēdu laikā” ir Dievs Jehova. (Psalms 9:10; 54:9.)
8., 9. a) Kāds būs notikumu iznākums, kaut arī izraēliešu plāni šķiet stratēģiski pamatoti, un kāpēc iznākums būs tāds? b) Kāda starpība ir starp cilvēku dotajiem solījumiem un Jehovas solījumiem?
8 Jesaja faktiski izsmej izraēliešu vadoņus, kas ir noslēguši līgumu ar Ēģipti, teikdams: ”Arī Viņš ir gudrs un liek ļaunumam nākt un neņem atpakaļ savu brīdinājumu; Viņš celsies pret bezdievju namu un pret ļaunuma veicinātājiem.” (Jesajas 31:2.) Izraēliešu vadoņiem liekas, ka viņi ir gudri. Bet vai gan Visuma Radītājs nav gudrāks par visiem? Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka izraēliešu plāns meklēt palīdzību Ēģiptē ir stratēģiski pamatots, tomēr Jehovas acīs šāda politiska savienība ir garīga laulības pārkāpšana. (Ecēhiēla 23:1—10.) Iznākums, kā norāda Jesaja, ir tāds, ka Jehova ”liek ļaunumam nākt”.
9 Cilvēku dotie solījumi izceļas ar to, ka uz tiem nevar paļauties, un cilvēku piedāvātā aizsardzība nav droša. Turpretī Jehova ”neņem atpakaļ savu brīdinājumu” un vienmēr izpilda solīto. Viņa teiktais vārds neatgriežas pie viņa tukšā. (Jesajas 55:10, 11; 14:24.)
10. Kas notiks ar Ēģipti un ar Izraēlu?
10 Vai ēģiptieši nodrošinās izraēliešiem pienācīgu aizsardzību? Nē, viņi to nespēs. Jesaja izraēliešiem saka: ”Ēģiptieši ir cilvēki un ne dievi; viņu zirgi ir miesa un ne gars; kad tas Kungs izstiepj savu roku, tad klūp palīdzības sniedzējs un krīt pabalstītais, tie aiziet bojā visi kopā.” (Jesajas 31:3.) Gan palīgs (Ēģipte), gan tas, kas cer saņemt palīdzību (Izraēla), klups, kritīs un aizies bojā, kad Jehova izstieps savu roku, lai ar Asīrijas starpniecību izpildītu savu spriedumu.
Samarijas krišana
11. Cik smagi ir izraēliešu grēki, un kas ar viņiem tāpēc notiek?
11 Jehova savā žēlastībā vairākkārt sūta pie izraēliešiem praviešus, kas tos mudina nožēlot grēkus un atgriezties pie tīrās pielūgsmes. (2. Ķēniņu 17:13.) Taču izraēlieši grēko vēl vairāk: viņi ne tikai pielūdz teļus, bet arī zīlē, nododas amorālajai Baala pielūgsmei un izmanto pielūgsmē svētos stabus (ašeras) un augstieņu svētnīcas. Izraēlieši pat ”ugunī upurēja savus dēlus un savas meitas”, ziedodami paši savus bērnus dieviem, kas ir ļaunie gari. (2. Ķēniņu 17:14—17; Psalms 106:36—39; Amosa 2:8.) Lai izbeigtu izraēliešu ļaundarības, Jehova paziņo savu lēmumu: ”Samarijas ķēniņš ir jau projām, izzuzdams kā putas uz ūdens.” (Hozejas 10:1, 7.) 742. gadā p.m.ē. asīriešu karaspēks uzbrūk Izraēlas galvaspilsētai Samarijai. Pēc trīs gadus ilga aplenkuma Samarija kapitulē, un 740. gadā p.m.ē. desmit cilšu valsts beidz pastāvēt.
12. Kādu darbu Jehova ir uzdevis veikt mūsdienās, un kas notiks ar tiem, kuri neņem vērā brīdinājumu?
12 Mūsdienās Jehova ir uzdevis visā pasaulē sludināt un brīdināt ”visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem”. (Apustuļu darbi 17:30; Mateja 24:14.) Tie, kas noraida Dieva piedāvāto glābšanās iespēju, izzudīs kā ”putas” — viņi tiks iznīcināti tāpat kā atkritusī Izraēlas valsts. Turpretī tie, kas paļaujas uz Jehovu, ”iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi”. (Psalms 37:29.) Būtu ārkārtīgi nesaprātīgi atkārtot senās Izraēlas valsts kļūdas. Pilnībā paļausimies uz to, ka Jehova mūs glābs!
Jehova spēj izglābt
13., 14. Kādus mierinošus vārdus Jehova liek pavēstīt Ciānai?
13 Pavisam netālu no Izraēlas dienvidu robežas atrodas Jūdejas galvaspilsēta Jeruzaleme. Jeruzalemes iedzīvotāji ļoti labi zina, kas ir noticis ar Samariju, un tagad viņiem uzbrūk tas pats briesmīgais ienaidnieks, kas ir iznīcinājis viņu ziemeļu kaimiņvalsti. Vai viņi būs kaut ko mācījušies no nelaimes, kas piemeklēja Samariju?
14 Jeruzalemes iedzīvotājiem ir mierinoši dzirdēt Jesajas nākamos vārdus. Viņš tiem apliecina, ka Jehova joprojām mīl tautu, ar ko ir slēdzis derību: ”Tā tas Kungs man sacīja: ”Kā lauva un jauns lauva rūc pār savu laupījumu, kauču pret viņu dodas viss ganu pulks, tomēr tas nebīstas viņu balss troksni, un tam nav bailes no viņu pulka, tā tas Kungs Cebaots nonāks kaŗot uz Ciānas kalna un tā pakalna.”” (Jesajas 31:4.) Kā jauns lauva, kas sagrābis laupījumu, Jehova dedzīgi sargās savu svēto pilsētu — Ciānu. Ne lielīšanās, ne draudi, ne kaut kas cits, ko varētu pasākt asīriešu karaspēks, Jehovam netraucēs īstenot savu nodomu.
15. Ar kādu maigumu un līdzjūtību Jehova izturas pret Jeruzalemes iedzīvotājiem?
15 Pievērsiet uzmanību, ar kādu maigumu un līdzjūtību Jehova izturēsies pret Jeruzalemes iedzīvotājiem: ”Kā lidojoši putni, tā tas Kungs Cebaots aplidos Jeruzālemi, to apsargās ar saviem spārniem, to pasaudzēs un izglābs.” (Jesajas 31:5.) Putnu māte vienmēr ir gatava aizsargāt savus mazuļus. Ar izplestiem spārniem viņa lidinās tiem pāri un uzmanīgi vēro, vai kaut kas neliecina par briesmām. Ja tuvumā parādās plēsoņa, viņa steigšus traucas lejup aizsargāt putnēnus. Tikpat maigi Jehova rūpēsies par Jeruzalemes iedzīvotājiem asīriešu uzbrukuma laikā.
”Griezieties taču atpakaļ!”
16. a) Ar kādu mīlestības pilnu aicinājumu Jehova griežas pie savas tautas? b) Kad Jūdejas iedzīvotāju atkrišana izpaužas īpaši spilgti? Paskaidrojiet.
16 Pēc tam Jehova cilvēkiem no savas tautas atgādina, ka viņi ir grēkojuši, un aicina viņus pārtraukt nepareizu rīcību: ”Griezieties taču atpakaļ, Israēla bērni, pie Viņa, no kuŗa jūs tik lielā mērā esat atkrituši!” (Jesajas 31:6.) Desmit cilšu valsts Izraēla nav bijusi vienīgā dumpiniece. Jūdejas iedzīvotāji, kas arī ir ”Israēla bērni”, ir ”lielā mērā.. atkrituši”. Īpaši spilgti tas izpaužas neilgu laiku pēc tam, kad Jesaja beidz sludināt savu pravietisko vēsti un par ķēniņu kļūst Hiskijas dēls Manase. Kā rakstīts Bībelē, ”Manase pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt”. (2. Laiku 33:9.) Iedomājieties! Jehova iznīcina pagānu tautas to briesmīgā dzīvesveida dēļ, bet Jūdejas iedzīvotāji, ar kuriem Jehova ir noslēdzis derību, rīkojas vēl sliktāk nekā šīs tautas.
17. Kādā ziņā apstākļi mūsdienu pasaulē līdzinās tiem, kas Manases valdīšanas laikā pastāvēja Jūdejā?
17 20. un 21. gadsimta mijā apstākļi daudzējādā ziņā atgādina tos, kas Manases laikā pastāvēja Jūdejā. Pasaulē rodas arvien vairāk konfliktu, kuru cēlonis ir reliģiskās, rasu un etniskās atšķirības. Miljoniem cilvēku ir noslepkavoti, spīdzināti, izvaroti un gājuši bojā tā saucamajā etniskajā tīrīšanā. Nav nekādu šaubu, ka tautas un valstis — it īpaši kristīgajā pasaulē — ir ”lielā mērā.. atkritušas”. Taču Jehova neļaus ļaunumam turpināties bezgalīgi — pamatu šādai pārliecībai dod notikumi, kas risinājās Jesajas laikā.
Jeruzaleme tiek glābta
18. Par ko Rabsaks brīdina Hiskiju?
18 Asīrijas valdnieki par uzvarām kaujas laukā pateicās saviem dieviem. Grāmatā Ancient Near Eastern Texts var lasīt Asīrijas valdnieka Ašurbanipala apgalvojumu, ka viņam esot palīdzējuši ”Ašurs, Bels, Nebo, lielie dievi, [viņa] kungi, kas (vienmēr) soļo [viņa] pusē, [kad viņš] sakāva kaujās (rūdītus) karavīrus.. lielā atklātā kaujā”. Jesajas laikā Asīrijas valdnieka Sanheriba pārstāvis Rabsaks, vēršoties pie ķēniņa Hiskijas, apliecina tādu pašu ticību, ka dievi iejaucas cilvēku karos. Rabsaks brīdina jūdu ķēniņu nepaļauties uz to, ka viņu glābs Jehova, un norāda, ka citu tautu dievi nav spējuši tās pasargāt no varenā asīriešu karaspēka. (2. Ķēniņu 18:33—35.)
19. Kā Hiskija reaģē uz Rabsaka dzēlīgajiem apgalvojumiem?
19 Ko dara ķēniņš Hiskija? Bībelē teikts: ”Kad ķēniņš Hiskija dzirdēja šo vēsti, tad viņš saplēsa savas drēbes un apvilka maisu un devās uz tā Kunga namu.” (2. Ķēniņu 19:1.) Hiskija atzīst, ka tikai viens ir Tas, kurš viņam var palīdzēt šajā kritiskajā situācijā. Viņš pazemīgi griežas pie Jehovas, lai saprastu, kā būtu jārīkojas.
20. Ko Jehova darīs Jūdejas iedzīvotāju labā, un kas viņiem no tā būtu jāmācās?
20 Jehova tiešām paskaidro, kas jādara. Ar pravieša Jesajas starpniecību viņš saka: ”Tanī dienā ikviens no jums atmetīs savus sudraba un zelta elka tēlus, ko jūsu rokas darinājušas sev par apgrēcību.” (Jesajas 31:7.) Kad Jehova cīnīsies savas tautas labā, kļūs skaidri redzams, ka Sanheriba dievi patiesībā nekam nav derīgi. Jūdejas iedzīvotājiem no tā kaut kas būtu jāiemācās. Lai gan ķēniņš Hiskija ir uzticīgs Dievam, Jūdejas zeme, tāpat kā Izraēla, ir pilna elkiem. (Jesajas 2:5—8.) Lai Jūdejas iedzīvotāji varētu atjaunot labas attiecības ar Jehovu, viņiem jānožēlo savi grēki un jāatmet ikvienam savi ”elka tēli”. (Skat. 2. Mozus 34:14.)
21. Kā Jesaja pravietiski apraksta Jehovas soda izpildi Asīrijai?
21 Tad Jesaja pravietiski apraksta, kā Jehova sodīs Jūdejas draudīgos ienaidniekus: ”Asirija kritīs ne no cilvēka zobena, un ne cilvēka zobens to aprīs. Bet ja viņi bēgs no zobena, tad viņu jaunekļi kritīs verdzībā.” (Jesajas 31:8.) Kad pienāk izšķirīgais brīdis, Jeruzalemes iedzīvotājiem pat nav jāizvelk zobeni no makstīm. Asīrijas karaspēka izlasi aprij nevis cilvēku, bet Jehovas zobens. Asīrijas valdnieks Sanheribs ”bēgs no zobena”. Kad Jehovas eņģelis ir nogalinājis 185 000 Sanheriba karavīru, valdnieks atgriežas mājās, un vēlāk, kad viņš pielūdz savu dievu Nisrohu, viņu noslepkavo paša dēli. (2. Ķēniņu 19:35—37.)
22. Ko kristieši mūsdienās var mācīties no notikumiem, kuros bija iesaistīts Hiskija un asīriešu karaspēks?
22 Neviens, arī Hiskija, nevarēja paredzēt, kādā veidā Jehova izglābs Jeruzalemi no asīriešu karaspēka. Taču Hiskijas rīcība šajā kritiskajā situācijā ir brīnišķīgs piemērs visiem, kas saskaras ar pārbaudījumiem mūsdienās. (2. Korintiešiem 4:16—18.) Tā kā asīriešiem, kas grasījās uzbrukt Jeruzalemei, bija ļoti slikta slava, ir saprotamas Hiskijas izbailes. (2. Ķēniņu 19:3.) Tomēr viņš ticēja Jehovam un griezās pēc palīdzības pie Jehovas, nevis pie cilvēkiem. Šāda Hiskijas rīcība Jeruzalemei bija īsta svētība. Arī mūsdienās dievbijīgi kristieši, kas nonākuši grūtā situācijā, var izjust spēcīgu sasprindzinājumu. Daudzos gadījumos ir pilnīgi dabiski just bailes. Bet, ja mēs ”visu savu zūdīšanos metīsim” uz Jehovu, viņš par mums gādās. (1. Pētera 5:7.) Viņš palīdzēs pārvarēt bailes un atrast izeju no situācijas, kas mums ir laupījusi mieru.
23. Kāpēc beigās jābaiļojas Sanheribam, nevis Hiskijam?
23 Galu galā jābaiļojas ir Sanheribam, nevis Hiskijam. Pie kā lai Sanheribs griežas pēc palīdzības? Jesaja izsaka paredzējumu: ”Viņa kalns trīcēs no bailēm, un viņa lielkungi iztrūcināti bēgs no karoga; to saka tas Kungs, kam Ciānā uguns un Jeruzalemē ugunskurs.” (Jesajas 31:9, LB-26.) Sanheriba dievi — viņa ”kalns” jeb patvērums, uz ko viņš ir paļāvies, — viņu pieviļ. Šie dievi ”trīcēs no bailēm”. Pat Sanheriba lielkungi nespēj neko palīdzēt, jo arī viņus ir pārņēmušas šausmas.
24. Kādu nepārprotamu mācību var gūt no tā, kas notika ar asīriešiem?
24 Šī Jesajas pravietojumu daļa satur nepārprotamu brīdinājumu katram, kas gribētu nostāties pret Dievu. Nav tāda ieroča, spēka vai plāna, kas spētu izjaukt Jehovas nodomus. (Jesajas 41:11, 12.) Savukārt tos, kas, pēc pašu apgalvojuma, kalpo Dievam, tomēr novēršas no viņa un mēģina panākt drošību cilvēku spēkiem, gaida vilšanās. Visi, kas ”neraugās uz Israēla Svēto”, pieredzēs, kā Jehova ”liek ļaunumam nākt”. (Jesajas 31:1, 2.) Vienīgais patiesais un paliekošais patvērums ir Dievs Jehova. (Psalms 37:5.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 5. rk. Jesajas grāmatas 31. nodaļas pirmie trīs panti acīmredzot ir domāti galvenokārt Izraēlai, bet atlikušie seši panti attiecas uz Jūdeju.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 319. lpp.]
Cilvēkus, kas balsta visas cerības uz savu īpašumu, gaida vilšanās
[Attēls 322. lpp.]
Kā lauva, kas sargā medījumu, Jehova aizsargās savu svēto pilsētu
[Attēli 324. lpp.]
Pasauli plosa konflikti, kuru cēlonis ir reliģiskās, rasu un etniskās atšķirības
[Attēls 326. lpp.]
Hiskija devās uz Jehovas namu lūgt palīdzību
