Senatnes pravietis ar mūsdienīgu vēsti
Pirmā nodaļa
Senatnes pravietis ar mūsdienīgu vēsti
1., 2. a) Kādā stāvoklī atrodas mūsdienu pasaule? b) Kā savas bažas par sabiedrības lejupslīdi pauda kāds ASV senators?
KURŠ gan mūsdienās neilgojas pēc tā, lai tiktu atrisinātas cilvēces sasāpējušās problēmas! Tomēr visbiežāk šī vēlēšanās paliek nepiepildīta. Cilvēki sapņo par mieru, bet pasaulē plosās kari. Viņi augstu vērtē likumību un kārtību, bet arvien vairāk kļūst noziegumu — laupīšanu, izvarošanu un slepkavību. Pavisam dabiska ir vēlēšanās uzticēties citiem cilvēkiem, taču rūpes par drošību liek ierīkot slēdzenes dzīvokļu durvīs. Cilvēki mīl savus bērnus un cenšas tiem iemācīt, kas ir labs, tomēr bieži vien viņiem bezpalīdzīgi jānoraugās, kā bērni pakļaujas vienaudžu nelabvēlīgajai ietekmei.
2 Ļoti iespējams, jūs piekritīsiet Ījabam, kas sacīja, ka cilvēks savā īsajā mūžā ir ”pilns nemiera”. (Ījaba 14:1.) Sevišķi precīzi šie vārdi raksturo stāvokli mūsdienu sabiedrībā, kurā lejupslīde izpaužas tik spilgti kā vēl nekad agrāk. Kāds ASV senators izteicās: ”Aukstais karš tagad ir beidzies, taču ar nožēlu jākonstatē, ka pasaule ir kļuvusi par drošāku vietu atriebībai un mežonībām etnisko grupu, cilšu un reliģiju starpā. [..] Mēs esam tādā mērā pazeminājuši savas morāles normas, ka daudzi jaunieši jūtas apjukuši, vīlušies un ir nonākuši nopietnās grūtībās. Raža, ko mēs ievācam, ir nolaidīga attieksme pret vecāku pienākumiem, šķirtas laulības, cietsirdīga izturēšanās pret bērniem, pusaudžu grūtniecība, mācību pamešana, narkotiku lietošana un varmācība ielās. Ir tā, it kā mūsu māja būtu izturējusi lielo zemestrīci, ko mēs saucam par auksto karu, bet tagad to saēstu termīti.”
3. Kādā Bībeles grāmatā ir sniegta ļoti skaidra cerība uz nākotni?
3 Tomēr cerība pastāv. Pirms 2700 gadiem Dievs iedvesmoja kādu vīru Tuvajos Austrumos izteikt pravietojumus, kuriem ir īpaša nozīme mūsdienās. Tie ir pierakstīti Bībeles grāmatā, kas nosaukta šī pravieša vārdā — par Jesajas grāmatu. Kas bija Jesaja, un kāpēc var teikt, ka viņa pravietojumi, kas pierakstīti gandrīz pirms trijiem tūkstošiem gadu, var dot garīgu gaismu visai cilvēcei mūsdienās?
Taisnīgs vīrs, kas dzīvoja nemierīgos laikos
4. Kas bija Jesaja, un kad viņš kalpoja par Jehovas pravieti?
4 Savas grāmatas pirmajā pantā Jesaja norāda, ka tā ir ”Amoca dēla” * sarakstīta, un dara zināmu, ka viņš kalpoja par Dieva pravieti ”Jūdas ķēniņa Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas valdīšanas laikā”. (Jesajas 1:1.) Tas nozīmē, ka Jesaja, kas sludināja Jūdejas iedzīvotājiem, bija Dieva pravietis ne mazāk kā 46 gadus, visticamāk, sākot ar Usijas valdīšanas beigu posmu — ap 778. gadu p.m.ē.
5., 6. Ko var teikt par Jesajas ģimenes dzīvi, un kā to var zināt?
5 Salīdzinājumā ar to, kas ir zināms par dažiem citiem praviešiem, ziņas par Jesajas personīgo dzīvi ir paskopas. Mēs zinām, ka viņš bija precēts cilvēks, un viņš pats rakstīja, ka viņa sieva bija praviete. (Jesajas 8:3.) Kā teikts Maklintoka un Stronga Bībeliskās, teoloģiskās un baznīcas literatūras enciklopēdijā (Cyclopedia of Biblical, Theological, and Ecclesiastical Literature), šī vārda lietojums nozīmē, ka Jesajas laulības dzīve ”ne tikai nebija pretrunā ar viņa nodarbošanos, bet bija visciešākajā veidā saistīta ar to”. Pilnīgi iespējams, ka Jesajas sievai, tāpat kā dažām citām dievbijīgām sievietēm senajā Izraēlā, bija uzticēts pašai savs pravietisks uzdevums. (Soģu 4:4; 2. Ķēniņu 22:14.)
6 Jesajam un viņa sievai bija vismaz divi dēli, un abiem tika doti vārdi ar pravietisku nozīmi. Pirmdzimtais dēls Šear-Jašubs gāja Jesajam līdzi, kad Jesaja paziņoja Dieva vēstis ļaunajam ķēniņam Ahasam. (Jesajas 7:3.) Skaidrs ir tas, ka visa Jesajas ģimene kopīgi kalpoja Dievam, un tas ir labs piemērs precētiem cilvēkiem mūsdienās.
7. Pastāstiet, kāda Jesajas laikā bija dzīve Jūdejā!
7 Jesaja un viņa ģimenes locekļi dzīvoja nemierīgā Jūdejas vēstures posmā. Politiskā situācija bija nestabila, tiesneši ņēma kukuļus, un sabiedrības reliģiskajā dzīvē valdīja liekulība. Uz pakalniem bija sacelti altāri viltus dieviem, un pat vairāki ķēniņi atbalstīja pagānisku pielūgsmi. Piemēram, Ahass ne tikai iecietīgi izturējās pret elkdievību savu pavalstnieku vidū, bet arī pats tajā iesaistījās, likdams savam dēlam ”caur uguni iet” — viņš to upurēja kanaāniešu dievam Moloham. * (2. Ķēniņu 16:3, 4, LB-26; 2. Laiku 28:3, 4.) Un tas viss notika tautā, ar ko Jehova bija noslēdzis derību! (2. Mozus 19:5—8.)
8. a) Kā dzīvoja ķēniņi Usija un Jotāms, un vai tauta sekoja viņu priekšzīmei? b) Kā Jesaja parādīja drosmi, dzīvodams dumpīgas tautas vidū?
8 Patīkami, ka daļa Jesajas laikabiedru — arī vairāki valdnieki — centās atbalstīt patieso pielūgsmi. Piemēram, tā rīkojās ķēniņš Usija, kurš darīja ”to, kas tā Kunga acīs bija taisnīgs”. Bet arī viņa valdīšanas laikā tauta ”upurēja kaujamos upuŗus un kvēpināja augstienēs”. (2. Ķēniņu 15:3, 4.) Arī ķēniņš Jotāms ”darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs”, turpretī ”tauta vēl joprojām veda bezdievīgu dzīvi”. (2. Laiku 27:2.) Jā, kamēr Jesaja kalpoja par pravieti, Jūdejas garīgais un morālais stāvoklis lielākoties bija bēdīgs. Tauta kopumā neņēma vērā labo priekšzīmi, ko tai dažreiz rādīja valdnieki. Paziņot šiem stūrgalvīgajiem ļaudīm Dieva vēstis nevarēja būt viegls uzdevums. Tomēr, kad Jehova jautāja: ”Ko Es lai sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?”, Jesaja nevilcinoties izsaucās: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jesajas 6:8.)
Vēsts par glābšanu
9. Ko nozīmē Jesajas vārds, un kā tas ir saistīts ar viņa sarakstītās grāmatas tēmu?
9 Jesajas vārds nozīmē ’Jehovas [dotā] glābšana’, un to varētu nosaukt par viņa sludinātās vēsts tēmu. Tiesa, Jesaja pravietoja arī par gaidāmo sodu, tomēr glābšanas tēmai viņa pravietojumos ir ļoti nozīmīga vieta. Jesaja atkārtoti norādīja, ka noteiktā laikā Jehova atbrīvos izraēliešus no gūsta Babilonā, ļaus tautas atlikumam atgriezties Ciānā un atjaunot zemes agrāko krāšņumu. Nav šaubu, ka iespēja izteikt un pierakstīt pravietojumus par viņa mīļotās Jeruzalemes atjaunošanu Jesajam sagādāja neaprakstāmu prieku.
10., 11. a) Kāpēc Jesajas grāmata interesē mūs? b) Kā Jesajas grāmatā pievērsta uzmanība Mesijam?
10 Bet kā šīs vēstis par tiesas spriedumiem un glābšanu attiecas uz mums? Par laimi, Jesajas pravietojumi nebija domāti tikai divu cilšu valstij Jūdejai. Var pat teikt, ka mūsdienās šiem pravietojumiem ir īpaša nozīme. Jesaja ir attēlojis lielisku ainu, stāstot par to, kā Dieva Valstība drīzumā nesīs zemei izcilas svētības. Daudzās vietās Jesajas grāmatā ir runāts par apsolīto svaidīto jeb Mesiju, kam jākļūst par Dieva Valstības Ķēniņu. (Daniēla 9:25; Jāņa 12:41.) Tā noteikti nav tikai sagadīšanās, ka Jēzus vārds un Jesajas vārds izsaka gandrīz vienu un to pašu domu — Jēzus vārds nozīmē ’Jehova ir glābšana’.
11 Jēzus piedzima septiņsimt gadus pēc Jesajas dzīves laika, taču Jesajas grāmatā ietvertie mesiāniskie pravietojumi ir tik detalizēti un precīzi, ka tos var lasīt kā aculiecinieka stāstījumu par Jēzus dzīvi uz zemes. Kādā avotā atzīmēts, ka tādēļ Jesajas grāmatu dažreiz dēvē par ”piekto evaņģēliju”. Ņemot to vērā, nav jābrīnās, ka tieši Jesajas grāmata ir tā Bībeles grāmata, ko Jēzus un viņa apustuļi visbiežāk citēja, lai palīdzētu cilvēkiem pazīt Mesiju.
12. Kāpēc ir vērts rūpīgi izpētīt Jesajas grāmatu?
12 Jesaja skaistiem vārdiem apraksta ”jaunas debesis un jaunu zemi”, kur ”ķēniņš valdīs pēc taisnības” un valsts vadītāji spriedīs taisnu tiesu. (Jesajas 32:1, 2; 65:17, 18; 2. Pētera 3:13.) Tā Jesajas grāmatā stāstīts par iepriecinošo cerību uz Dieva Valstību, kuras tronī celtais Ķēniņš ir Mesija Jēzus Kristus. Cik brīnišķīgi ir katru dienu dzīvot, ar prieku gaidot, kad Jehova mūs izglābs! (Jesajas 25:9; 40:28—31.) Tāpēc ir vērts rūpīgi izpētīt Jesajas grāmatas saturu. To darot, mēs jutīsim, kā aug mūsu paļāvība uz Dieva solījumiem. Nostiprināsies arī mūsu pārliecība, ka Jehova patiešām ir mūsu glābšanas Dievs.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 4. rk. Jesajas tēvu Amocu nevajadzētu jaukt ar Amosu, kas pravietoja Usijas valdīšanas sākumā un kas ir sarakstījis Bībeles grāmatu, kura nosaukta viņa vārdā.
^ 7. rk. Daži apgalvo, ka vārdi ”caur uguni iet” vienkārši norāda uz attīrīšanas rituālu. Tomēr šķiet, ka šajā kontekstā tie attiecas uz īstu upuri. Ir skaidri zināms, ka kanaānieši un atkritēji izraēlieši mēdza upurēt bērnus. (5. Mozus 12:31; Psalms 106:37, 38.)
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]
Kas bija Jesaja?
VĀRDA NOZĪME: ’Jehovas [dotā] glābšana’
ĢIMENES STĀVOKLIS: precējies, vismaz divi bērni
DZĪVES VIETA: Jeruzaleme
KALPOŠANAS ILGUMS: ne mazāk kā 46 gadi, aptuveni no 778. g. p.m.ē. līdz laikam pēc 732. g. p.m.ē.
TĀLAIKA JŪDEJAS VALDNIEKI: Usija, Jotāms, Ahass, Hiskija
CITI TĀLAIKA PRAVIEŠI: Miha, Hozeja, Odeds
[Attēls 6. lpp.]
Visa Jesajas ģimene kopīgi kalpoja Dievam
