Tēvs un viņa dumpīgie bērni
Otrā nodaļa
Tēvs un viņa dumpīgie bērni
1., 2. Kā varēja gadīties, ka Jehovam ir dumpīgi bērni?
VIŅŠ gādāja par saviem bērniem, kā to būtu darījis ikviens mīlošs tēvs. Daudzus gadus viņš rūpējās, lai bērni būtu paēduši, apģērbti un lai tiem būtu pajumte. Vajadzības gadījumā viņš tos sodīja, taču sods nekad nebija pārmērīgi bargs, tas vienmēr bija ”pēc taisnības”. (Jeremijas 30:11.) Tāpēc var tikai iedomāties, cik dziļas sirdssāpes izjūt šis mīlošais tēvs, kad viņam jāsaka šādi vārdi: ”Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.” (Jesajas 1:2b.)
2 Dumpīgie bērni, par kuriem te runāts, ir Jūdejas iedzīvotāji, bet bēdu māktais tēvs — Dievs Jehova. Cik skumji! Jehova ir visādi rūpējies par ebrejiem un piešķīris tiem izcilu vietu citu tautu vidū. ”Es tevi ietērpu krāsainās drēbēs, apvilku tev smalkas no jūŗas govs ādas darinātas kurpes, uzliku smalka audekla galvas rotu, liku nēsāt tev dārgus linu tērpus un piespraust zīda šķidrautu,” viņš tiem vēlāk atgādina ar pravieša Ecēhiēla starpniecību. (Ecēhiēla 16:10.) Tomēr lielākā daļa Jūdejas iedzīvotāju nenovērtē to, ko Jehova ir darījis viņu labā. Viņi dumpojas un saceļas pret Jehovu.
3. Kāpēc Jehova piesauc debesis un zemi par Jūdejas dumpīguma lieciniekiem?
3 Pirms Jehova sāk runāt par saviem dumpīgajiem bērniem, viņš saka: ”Klausaities, debesis, un ņem labi vērā, zeme, jo tas Kungs runā.” (Jesajas 1:2a.) Pirms daudziem gadsimtiem debesis un zeme, tēlaini izsakoties, dzirdēja, kā izraēlieši saņēma nepārprotamus brīdinājumus par to, kas viņus gaida nepaklausības gadījumā. Toreiz Mozus sacīja: ”Es šodien te piesaucu debesis un zemi par lieciniekiem, ka jūs galīgi pazudīsit no tās zemes virsus, uz kuŗu jūs iesit pāri Jardānai, lai to iegūtu par savu īpašuma daļu.” (5. Mozus 4:26.) Tagad, Jesajas laikā, Jehova piesauc neredzamās debesis un redzamo zemi par Jūdejas dumpīguma lieciniekiem.
4. Kā Jehova attēlo sevi Jūdejas iedzīvotājiem?
4 Stāvoklis ir ļoti nopietns, tāpēc par to jārunā bez aplinkiem. Tomēr jāatzīmē — un ir ļoti uzmundrinoši par to domāt —, ka pat šajā bēdīgajā situācijā Jehova, vērsdamies pie Jūdejas iedzīvotājiem, attēlo sevi kā mīlošu tēvu, nevis kā īpašnieku, kas viņus ir nopircis. Jehova aicina savu tautu paraudzīties uz situāciju tāda tēva acīm, kuru ļoti sāpina viņa bērnu nepaklausība. Droši vien Jūdejā ir vecāki, kas paši ir pieredzējuši kaut ko līdzīgu un tāpēc var labi saprast šo ilustrāciju. Bet, lai būtu kā būdams, Jehova grasās runāt par to, kas viņam ir pret Jūdeju.
Pat nesaprātīgi dzīvnieki ir gudrāki
5. Kādas uzticības jūtas, atšķirībā no seno laiku izraēliešiem, piemīt vērsim un ēzelim?
5 Ar Jesajas starpniecību Jehova saka: ”Vērsis pazīst savu īpašnieku, un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls * tādas lietas nepazīst, manai tautai nav par to nekādas izpratnes!” (Jesajas 1:3.) Vērsis un ēzelis ir darba dzīvnieki, kas labi pazīstami cilvēkiem Tuvajos Austrumos. Jūdejas iedzīvotāji nevar noliegt, ka pat šiem nesaprātīgajiem dzīvniekiem piemīt sava veida uzticības jūtas, apziņa, ka viņi pieder savam saimniekam. Interesanti ir lasīt kāda Bībeles pētnieka stāstījumu par to, ko viņš bija novērojis kādā Tuvo Austrumu pilsētā, dienai sliecoties uz vakarpusi: ”Tiklīdz ganāmpulks bija nonācis pilsētā, tas sāka izklīst. Katrs vērsis lieliski pazina savu saimnieku un zināja ceļu uz saimnieka mājām, ne uz brīdi nenomaldīdamies šauro un līkumaino ieliņu labirintos. Arī ēzelis devās taisni pie durvīm, pie sava ”kunga siles”.”
6. Kāpēc var teikt, ka Jūdejas iedzīvotājiem nav nekādas izpratnes?
6 Šādas ainas Jesajas laikā ir vērojamas bieži, tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ko Jehova grib teikt. Ja jau pat nesaprātīgs dzīvnieks pazīst savu saimnieku un savu sili, kā tad Jūdejas iedzīvotāji varētu izskaidrot savu atkāpšanos no Jehovas? Viņiem tik tiešām nav ”nekādas izpratnes”. Viņi it kā nemaz neapzinās, ka viņu labklājība un pat dzīvība ir atkarīga no Jehovas. Tikai savas žēlastības dēļ Jehova joprojām sauc Jūdejas iedzīvotājus par savu tautu.
7. Kā mēs varam parādīt pateicību par to, ko Jehova mums dod?
7 Mēs nekādā ziņā nedrīkstam paust izpratnes trūkumu, kas varētu notikt, ja mēs neparādītu pateicību par visu, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā. Mums jārīkojas līdzīgi psalmu sacerētājam Dāvidam, kas teica: ”Es pateikšos tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.” (Psalms 9:2.) Tāpēc ir ļoti svarīgi pastāvīgi apgūt zināšanas par Jehovu, jo Bībelē teikts, ka ”izprast, kas svēts, tā ir atzīšana”. (Salamana Pamācības 9:10, LB-65r.) Ja katru dienu domāsim par to, kā Jehova mūs ir svētījis, mēs būsim pateicīgi un neuzskatīsim savas attiecības ar debesu Tēvu par kaut ko pašsaprotamu. (Kolosiešiem 3:15.) ”Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā,” saka Jehova, ”un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu.” (Psalms 50:23.)
Smags apvainojums ”Israēla Svētajam”
8. Kāpēc Jūdejas iedzīvotājus var saukt par ”grēcīgu tautu”?
8 Turpinājumā Jesaja saka nesaudzīgus vārdus par Jūdejas tautu: ”Lāsts šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaŗu dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši to Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa novērsušies!” (Jesajas 1:4.) Ļauni darbi var uzkrāties un kļūt līdzīgi nepanesamam smagumam. Ābrahāma laikā Jehova atzina, ka Sodomas un Gomoras apgrēcība ir ”ļoti smaga”. (1. Mozus 18:20.) Tagad kaut ko līdzīgu var teikt par Jūdejas iedzīvotājiem, jo Jesaja paziņo, ka tauta ir ”smagi noziegusies”. Turklāt viņš to nosauc par ”ļaundaru dzimumu” un ”sabojātiem bērniem”. Jūdejas iedzīvotāji ir kā nevaldāmi bērni. Viņi ir ”novērsušies” jeb, kā teikts citā tulkojumā (New Revised Standard Version), ”pilnīgi atsvešinājušies” no sava Tēva.
9. Ko nozīmē tituls ”Israēla Svētais”?
9 Ar savu nepakļāvību Jūdejas iedzīvotāji pauž ārkārtēju necieņu pret ”Israēla Svēto”. Bet ko nozīmē šis tituls, kas Jesajas grāmatā lietots 25 reizes? Būt svētam nozīmē būt tīram, šķīstam. Jehova ir svēts visaugstākajā mērā. (Atklāsmes 4:8.) Šis fakts izraēliešiem tiek atgādināts katru reizi, kad viņi redz vārdus, kas iegravēti uz spožās zelta plāksnītes pie augstā priestera turbāna: ”Svēts tam Kungam!” (2. Mozus 39:30.) Tātad, saukdams Jehovu par ”Israēla Svēto”, Jesaja uzsver, cik smagi ir Jūdejas iedzīvotāju grēki. Rīkodamies dumpīgi, viņi klaji pārkāpj saviem tēviem doto pavēli: ”Jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts.” (3. Mozus 11:44.)
10. Kā jārīkojas, lai neizrādītu necieņu pret ”Israēla Svēto”?
10 Kristiešiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai viņi neizrādītu necieņu pret ”Israēla Svēto”, kā to darīja Jūdejas iedzīvotāji. Kristiešiem savā dzīvē jāatspoguļo Jehovas svētums. (1. Pētera 1:15, 16.) Viņiem jāklausa norādījumam: ”Ienīstiet ļaunu!” (Psalms 97:10.) Tāda nepareiza rīcība kā netiklība, elku pielūgšana, zagšana un dzeršana var kaitīgi ietekmēt kristiešu draudzi, tāpēc cilvēki, kas negrib to pārtraukt, tiek izslēgti no draudzes. Beigu beigās tie, kas dzīvo grēcīgi un nenožēlo savu rīcību, nesaņems svētības, ko nodrošinās Dieva izveidotā valdība — viņa Valstība. Visi minētie ļaunie darbi būtībā ir smags apvainojums ”Israēla Svētajam”. (Romiešiem 1:26, 27; 1. Korintiešiem 5:6—11; 6:9, 10.)
Slimi no galvas līdz kājām
11., 12. a) Pastāstiet, kādā stāvoklī atrodas Jūdejas iedzīvotāji! b) Kāpēc Jūdejas iedzīvotāji nav pelnījuši žēlumu?
11 Jesaja mudina Jūdejas iedzīvotājus pārdomāt viņu stāvokli, norādīdams uz to, cik viņi ir neveseli: ”Pa kādu vietu jūs vēl vairāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām?” Būtībā Jesaja jautā: ”Vai ar šīm ciešanām jums vēl nepietiek? Kāpēc jūs gribat ar savu dumpošanos nodarīt sev vēl lielāku ļaunumu?” Tad viņš turpina: ”Visa galva ir slima, un sirds ir vāja. No kāju pēdām līdz pakausim nav tur vairs nekā vesela.” (Jesajas 1:5, 6a.) Jūdeja ir nožēlojama un nevesela — tā ir garīgā ziņā slima no galvas līdz kājām. Patiešām bēdīga diagnoze!
12 Bet vai Jūdejas iedzīvotāji ir pelnījuši žēlumu? Nē, nekādā ziņā! Jau pirms daudziem gadsimtiem visa izraēliešu tauta tika skaidri brīdināta, kāds sods to gaida par nepaklausību. Piemēram, izraēliešiem tika teikts: ”Tas Kungs tevi sitīs ar ļaundabīgiem strutu pilniem augoņiem uz taviem ceļiem un gurniem, ka tu kļūsi neizdziedināms, sākot no savām kāju pēdām līdz tavam matu celiņam.” (5. Mozus 28:35.) Pārnestā nozīmē Jūdejas iedzīvotāji tagad izjūt tieši šādas savas stūrgalvīgās rīcības sekas. Viņi pavisam viegli būtu varējuši no tā visa izvairīties, ja vien būtu bijuši paklausīgi Jehovam.
13., 14. a) Kādi ievainojumi ir Jūdejai? b) Vai Jūdejas ciešanas liek tās iedzīvotājiem apdomāties un pārtraukt savu dumpīgo rīcību?
13 Jesaja turpina aprakstīt Jūdejas nožēlojamo stāvokli: ”Tikai vātis un brūces un jauni ievainojumi, kas nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti.” (Jesajas 1:6b.) Pravietis šeit min trīs ievainojumu veidus: vātis (kas radušās, piemēram, no zobena cirtiena vai naža dūriena), brūces (sasitumus jeb sitienu pēdas) un jaunus ievainojumus (svaigus, vaļējus, šķietami nedziedināmus pušumus). Šie vārdi liek iztēloties cilvēku, kas bargi sodīts visos iespējamos veidos, nesaudzējot nevienu viņa ķermeņa daļu. Jūdejas stāvoklis ir briesmīgs.
14 Vai Jūdejas iedzīvotāji, nonākuši tādā postā, nolemj atgriezties pie Jehovas? Nebūt nē! Viņi līdzinās Salamana Pamācību grāmatas 29. nodaļas 1. pantā aprakstītajam dumpiniekam: ”Cilvēks, kas ir patgalvīgs pret sodu, tas tiks pazudināts pilnīgi negaidot un nevienam nemanot [”un nebūs, kas dziedina”, LB-26].” Iespaids ir tāds, ka tauta vairs nav izdziedināma. Jesajas vārdiem runājot, tās ievainojumi ”nav apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti” jeb, saskaņā ar latviešu valodas Bībeles 1926. gada izdevumu, brūces ”nav izspiestas nedz sasietas nedz ar [eļļu] mīkstinātas” *. Savā ziņā Jūdeja atgādina vaļēju, nepārsietu, milzīgu pušumu.
15. Kā mums jārīkojas, lai mēs nezaudētu garīgumu?
15 Mums būtu jāmācās no tā, kas notika ar Jūdejas iedzīvotājiem, un jāuzmanās, lai mēs nezaudētu garīgumu. Vājš garīgums ir līdzīgs fiziskai kaitei, kas var piemeklēt katru. Kurš gan ir pasargāts no grēcīgām vēlmēm? Pastāv briesmas, ka mūsu sirdī var iesakņoties alkatība un pārmērīga tieksme pēc izpriecām. Tāpēc mums jāmācās ”nīst to, kas ir ļauns,” un ”pieķerties tam, kas labs”. (Romiešiem 12:9.) Tāpat mums ir nepieciešams attīstīt Dieva gara augļus ikdienas dzīvē. (Galatiešiem 5:22.) Ja tā rīkosimies, mēs nenonāksim tādā stāvoklī, kādā bija nonākuši Jūdejas iedzīvotāji, kas bija garīgā ziņā slimi no galvas līdz kājām.
Zeme ir kļuvusi par tuksnesi
16. a) Kā Jesaja apraksta Jūdejas zemes stāvokli? b) Kāpēc daži uzskata, ka šie vārdi droši vien ir teikti Ahasa valdīšanas laikā, bet kā vēl tos ir iespējams saprast?
16 Pabeidzis salīdzinājumu no medicīnas sfēras, Jesaja pievēršas Jūdejas zemes stāvoklim. It kā raudzīdamies uz klajumu, kur risinājusies kauja, viņš saka: ”Jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscauri un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas.” (Jesajas 1:7.) Pēc dažu speciālistu domām, šie vārdi, kaut gan tie atrodami Jesajas grāmatas sākumā, ir izteikti pravieša kalpošanas vēlākos gados, iespējams, ļaunā ķēniņa Ahasa valdīšanas laikā. Šie speciālisti uzskata, ka Usijas laikā pastāvēja pārāk liela pārticība, lai tēlotu tik drūmu ainu. Protams, tagad nav iespējams droši pateikt, vai Jesajas grāmata ir sakārtota hronoloģiskā secībā. Taču par zemes izpostīšanu Jesaja acīmredzot runā pravietiski. Visticamāk, sacīdams tikko minētos vārdus, Jesaja lieto paņēmienu, kas sastopams arī citās vietās Bībelē, — viņš apraksta nākotnē gaidāmu notikumu tā, it kā tas jau būtu norisinājies, līdz ar to uzsvērdams, ka pravietojums katrā ziņā piepildīsies. (Salīdzināt Atklāsmes 11:15.)
17. Kāpēc zemē valdošās postažas pravietiskais apraksts Jūdejas iedzīvotājiem nedrīkstētu būt pārsteigums?
17 Jebkurā gadījumā Jūdejā valdošās postažas pravietiskais apraksts tās stūrgalvīgajiem un nepaklausīgajiem iedzīvotājiem nedrīkstētu būt pārsteigums. Pirms daudziem gadsimtiem Jehova bija brīdinājis, kas notiks, ja viņi sacelsies. Jehova bija teicis: ”Es likšu jūsu zemi tā izpostīt, ka jūsu ienaidnieki, kas tur dzīvos, būs iztrūkušies. Bet jūs Es izkaisīšu starp pagānu tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas.” (3. Mozus 26:32, 33; 1. Ķēniņu 9:6—8.)
18.—20. Kad piepildās Jesajas grāmatas 1. nodaļas 7. un 8. pantā lasāmie vārdi, un kādā ziņā Jehova ”saglabā mazu atlikumu”?
18 Jesajas grāmatas 1. nodaļas 7. un 8. pantā lasāmie vārdi, domājams, piepildās asīriešu iebrukumu laikā, kuru iznākums ir Izraēlas iznīcināšana, kā arī lieli postījumi un ciešanas Jūdejā. (2. Ķēniņu 17:5, 18; 18:11, 13; 2. Laiku 29:8, 9.) Taču Jūdeja netiek pilnīgi iznīcināta. Jesaja saka: ”Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts sarga tornis.” (Jesajas 1:8.)
19 Par spīti vispārējam postam, ”Ciānas meita” jeb Jeruzaleme neies bojā. Taču tā izskatīsies gaužām vārīga — kā būdiņa vīna dārzā vai sarga mājiņa sakņu dārzā. Kāds 19. gadsimta zinātnieks, ceļodams pa Nīlu, atcerējās Jesajas vārdus, kad ieraudzīja šādas būdiņas, kuras, kā viņš rakstīja, ”nebija gandrīz nekas vairāk kā žogs pret ziemeļu vēju”. Jūdejā pēc ražas novākšanas šīs būdiņas pameta, ļaujot tām sagāzties. Un tomēr, lai cik trausla Jeruzaleme liktos varenā asīriešu karaspēka priekšā, tā netiks iznīcināta.
20 Jesaja pabeidz pravietisko vēstījumu šādi: ”Ja tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis šo mazo atlikumu, mēs būtum kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.” (Jesajas 1:9.) * Beigu beigās Jehova nāks palīgā Jūdejai un aizsargās to no varenās Asīrijas. Atšķirībā no Sodomas un Gomoras Jūdeja neies bojā un turpinās pastāvēt.
21. Kāpēc Jehova ”saglabāja mazu atlikumu” pēc tam, kad babilonieši izpostīja Jeruzalemi?
21 Vairāk nekā 100 gadus vēlāk Jūdeja atkal bija apdraudēta. Cilvēki neko nebija iemācījušies no pārmācības, kas bija īstenota ar Asīrijas starpniecību. ”Viņi apsmēja Dieva sūtītos vēstnešus un nicināja Viņa vēstījumus un zobojās par Viņa praviešiem.” Iznākums bija tāds, ka ”tā Kunga bargās dusmas sakāpa līdz nepieredzētam augstumam un nebija vairs nekādas iespējas ko labot”. (2. Laiku 36:16.) Babilonijas valdnieks Nebukadnecars iekaroja Jūdeju, un šajā reizē pāri nepalika nekas tāds, kas būtu ”kā būdiņa vīna dārzā”. Nopostīta tika pat Jeruzaleme. (2. Laiku 36:17—21.) Tomēr Jehova ”saglabāja mazu atlikumu”. Jūdejas iedzīvotājiem bija jāpavada 70 gadi trimdā, taču Jehova parūpējās, lai tauta neietu bojā, kā arī par to, lai saglabātos Dāvida dzimta, no kuras bija jānāk apsolītajam Mesijam.
22., 23. Kāpēc Jehova ”saglabāja mazu atlikumu” pirmajā gadsimtā?
22 Pirmajā gadsimtā bija pēdējā reize, kad ar izraēliešiem risinājās svarīgi notikumi, kuru laikā vēl bija spēkā ar šo tautu noslēgtā Dieva derība. Kad parādījās Jēzus, kas bija apsolītais Mesija, tauta viņu nepieņēma, tāpēc Jehova atmeta šo tautu. (Mateja 21:43; 23:37—39; Jāņa 1:11.) Vai tas nozīmēja, ka Jehovam turpmāk vairs nebūs īpašas tautas uz zemes? Nē, nenozīmēja vis. Apustulis Pāvils paskaidroja, ka Jesajas grāmatas 1. nodaļas 9. pantam ir vēl viens piepildījums. Citējot Septuagintu, Pāvils rakstīja: ”Kā Jesaja to bija paredzējis: ”Ja Kungs Cebaots mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma, un līdzinātos Gomorai.”” (Romiešiem 9:29.)
23 Šoreiz atlikums bija svaidītie kristieši, kas ticēja Jēzum Kristum. Sākotnēji tie bija ticīgie jūdi, vēlāk viņiem pievienojās arī ticīgie nejūdi. Visi kopā viņi kļuva par jaunu Izraēlu, ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Romiešiem 2:29.) Minētā ”sēkla” neiznīka, kad mūsu ēras 70. gadā gāja bojā jūdu iekārta. ”Dieva Israēls” joprojām pastāv, un tagad tam no visām tautām ir pievienojušies miljoniem ticīgu cilvēku, ”liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja — no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:9.)
24. Kas visiem cilvēkiem jāņem vērā, ja viņi vēlas palikt dzīvi, kad risināsies visbriesmīgākie notikumi cilvēces vēsturē?
24 Drīzumā pasauli gaida Harmagedona kauja. (Atklāsmes 16:14, 16.) Šis notikums būs briesmīgāks gan par asīriešu, gan par babiloniešu iebrukumu Jūdejā, briesmīgāks pat par Jūdejas izpostīšanu, ko tā pieredzēja mūsu ēras 70. gadā romiešu iebrukuma laikā, — un tomēr būs cilvēki, kas paliks dzīvi. (Atklāsmes 7:14.) Tāpēc ikvienam cilvēkam ir ļoti svarīgi pārdomāt to, ko Jesaja pavēstīja Jūdejas iedzīvotājiem. Tā bija vēsts, kas palīdzēja izglābties tālaika dievbijīgajiem cilvēkiem, un tā var nozīmēt glābšanu arī ticīgiem cilvēkiem mūsdienās.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 5. rk. Šajā kontekstā ”Israēls” attiecas uz divu cilšu valsti Jūdeju.
^ 14. rk. Jesajas teiktais atbilst tajā laikā pieņemtajiem ārstēšanas paņēmieniem. Bībeles speciālists E. Plamtrs raksta: ”Pūžņojošas brūces ”izspiešana” bija pirmais, ko mēģināja darīt, lai atbrīvotos no strutām; pēc tam, kā gadījumā ar Hiskiju (XXXVIII nod. 21), brūci ”pārsēja”, uzliekot tai kompresi [skat. LB-26], un visbeidzot iztīrīja ar kādu dziedinošu eļļu vai ziedi, iespējams — kā Lūkas X 34 — ar eļļu un vīnu.”
^ 20. rk. K. Kaila un F. Delica darbā Commentary on the Old Testament ir teikts: ”Pravieša vēstījumā šajā vietā ir pauze. Uz faktu, ka tālāk sākas jauna doma, tekstā norāda atstarpe starp 9. un 10. pantu. Šāds lielāku vai mazāku teksta daļu atdalīšanas paņēmiens — atstājot atstarpes vai iesākot jaunu rindu — ir ieviesies senāk nekā patskaņu apzīmēšana ar punktiem un uzsvara zīmju lietošana, un tas balstās uz ļoti senu tradīciju.”
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 20. lpp.]
Atšķirībā no Sodomas un Gomoras Jūdeja nepaliks neapdzīvota uz visiem laikiem
